Kas ir referendums?

Referendums.
Tautas nobalsošana ir tieša tautas līdzdalība valsts varas leģitimēšanā un īstenošanā. Tautas nobalsošanā balsstiesīgajiem ir tiesības lemt dažādus valstij svarīgus jautājumus. Tieši tas mani ieinteresēja un pamudināja izvēlēties šo projektiņu.

Referendums ir iespēja, mūsu iespēja pierādīt, ka kaut ko tomēr ir iespējams mainīt, ka pilsoņi ir spēks, ar kuru jārēķinās. Tā ir iespēja likt politiķiem kļūt atbildīgākiem un atgriezt neticīgajos ticību un jēgu iet uz vēlēšanām. Referendumam ir jākļūst par platu soli ceļā uz pilsoniskās sabiedrības veidošanos Latvijā. Tas pats par sevi neko neatrisinās, bet gan dos tautai instrumentu kā kontrolēt ievēlētos deputātus. Tas liks rūpīgāk ieklausīties sabiedrības viedokļos. Tomēr, lai tas notiktu, ir jābūt pašai sabiedrībai, kas šos viedokļus pauž un pieprasa tos ņemt vērā.

Uzskatu, ka katram pilsonim ir jāpiedalās referendumā. Tas ir PIENĀKUMS paust savu nostāju par vai pret!!!

Latvijas Republikas Satversmē paredzēti četri gadījumi, kad sarīkojama tautas nobalsošana.
1. Saeima ir grozījusi Satversmi. Saskaņā ar Satversmi, tautas nobalsošana ir sarīkojama gadījumos, kad Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu. Šie grozījumi ir pieņemti tautas nobalsošanā, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
2. Valsts Prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu. Saeima uzskatāma par atlaistu un jārīko jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tautas nobalsošanā Saeimas atlaišanu atbalsta vairāk nekā puse balsotāju. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskatāms Valsts Prezidents un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
3. Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem ir apturējis likuma stāšanos spēkāun parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju ir pieprasījusi nodot likumu tautas nobalsošanai. Likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākums balso par likuma atcelšanu.
4.Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījumu projekts ir pieņemts, ja to atbalsta vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts ir pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likumprojekta pieņemšanu.

Referendums par grozījumiem Satversmē, kas paredz pilsoņiem tiesības atlaist Saeimu, tika rīkots 2008. gada 2. augustā.
Grozījumu projektu sagatavoja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas 2008. gada 1. februārī iesniedza to Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) ar 11 095 vēlētāju parakstiem. No 2008. g. 12. marta līdz 10. aprīlim notika CVK organizētā parakstu vākšana par Satversmes grozījumu projektu. Kopā likumprojekta atbalstam tika savākti 217 567 paraksti; no parlamentārām partijām parakstu vākšanu atbalstīja JL, SC un PCTVL. Grozījumus CVK nodeva Valsts prezidentam, kas tos iesniedza Saeimā. 5. jūnijā Saeima noraidīja grozījumu projektu, un 6. jūnijā CVK nolēma, ka tautas nobalsošana par to notiks 2. augustā.
Referendums pēc CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara prognozēm izmaksās 2 — 2,5 miljonus latu.
Rezultāti
Referendumā par Satversmes grozījumiem kopumā piedalījušies 627 287 balsstiesīgie pilsoņi, no kuriem par Satversmes grozījumiem nobalsojuši 608 446 iedzīvotāji jeb 40,16% no visu balsstiesīgo skaita. Lai grozītu Satversmi, ir nepieciešams vismaz puses no visiem balsstiesīgo atbalsts jeb 757 607 balsis.

2008. gada referendums par likumu “Par valsts pensijām”
Referendums par grozījumu likumā “Par valsts pensijām” notika 2008. g. 23. augustā. Likumprojekts paredzēja grozīt likuma pārejas noteikumu 34.punktu, nosakot, ka līdz 2009. gada 31. decembrim vecuma pensija nevarētu būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (pamatlikme — 45 lati), kuram atkarībā no apdrošināšanas stāža tiktu piemēroti šādi koeficienti: 3,0; 3,5; 4,0 vai 4,5.
Likumprojekta ierosināšanas procedūru uzsāka Pensionāru un senioru partija kopīgi ar biedrību „Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij”. 2008. g. 18. februārī tās iesniedza CVK 12 161 pilsoņu parakstīto likumprojektu. 2008. g. 16. aprīlī — 15. maijā notika CVK organizētā parakstu vākšana; kopā tika savākti 177 012 derīgi paraksti. Parakstu vākšanu atbalstīja JL,SC un PCTVL, no ārpus parlamentārām partijām — LSDSP. Saeima noraidīja likumprojektu 3. jūlijā un 4. jūlijā CVK izvēlējas 23. augustu par tautas nobalsošanas datumu.
Referenduma rīkošanā, pēc CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara prognozēm, izmaksātu 2-2,5 miljonus latu.
Rezultāti.
Tautas nobalsošanā pēc provizoriskiem datiem piedalījās 347 182 pilsoņi (kvorums — 453 730), un likumprojekts netika pieņemts. 96,35% no balsotājiem atbalstīja grozījumu.

Referendumu saraksts Latvijā

• 1929. gada referendums par zemes piešķiršanu landesvēra kaujiniekiem
• 1933. gada referendums par sociālo nodrošināšanu
• 1991. gada 3. marta aptauja par neatkarību un demokrātiju (LR)
• 1991. gada 17. marta referendums par atjaunotās PSRS saglabāšanu (PSRS)
• 1998. gada 3. oktobra referendums par Pilsonības likumu
• 1999. gada 13. novembra referendums par likumu “Par valsts pensijām”
• 2003. gada 20. septembra referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā
• 2007. gada referendums par valsts drošības likumiem
• 2008. gada referendums par grozījumiem Satversmē
• 2008. gada referendums par likumu “Par valsts pensijām”

Scroll to Top