Kontrolings

Saturs

Ievads. 2
1. Kas ir kontrolings. 2
2. Kontrolinga būtība. 3
3. Kontrolinga rašanās cēloņi. 3
4. Kontrolings, kontrole un vadības grāmatvedība. 4
5. Kontrolinga uzdevumi. 4
6. Kontrolinga funkcijas un mērķi. 5
7. Stratēģiskais un operatīvais kontrolings. 5
8. Kontrolinga līdzekļi. 6
9. Grūtības kontrolinga darbā. 7
10. Kontrolings Latvijas uzņēmumā. 7
Nobeigums. 8Ievads.
Mūsdienu pasaulē ekonomiskā situācija kļūst arvien sarežģītāka. Pāreja uz tirgus ekonomiku rada pieprasījumu pēc jauniem pārvaldības tehnoloģijas paņēmieniem, jo priekšplānā nostājušies ekonomiskie, tirgus efektivitātes kritēriji, nepieciešama vēl lielāka elastība pārvaldībā. Ekonomiskā vide ir ļoti nestabila. Lai uzņēmums spētu izdzīvot, nepieciešamas arvien jaunas vadības un menedžmenta metodes, kas palīdzētu uzņēmumam noturēt savu vietu tirgū, palīdzēt plānošanā un kalpotu kā vadītāja satelītsistēma uzņēmumā. Šeit kā spēcīgs vadības un menedžmenta instruments parādās kontrolings.
Šī referāta uzdevumi ir noskaidrot kas ir kontrolings, kāda ir tā būtība un ar ko tas atšķiras no kontroles, apskatīt kādas ir būtiskākās kontrolinga funkcijas, mērķi un līdzekļi, ar kuriem sasniegt vēlamo rezultātu. Referāta mērķis – noskaidrot kā kontrolings, kas ieviests uzņēmumā spēj palīdzēt uzņēmuma vadības procesiem, tālākai, uz attīstību balstītai plānošanai un uzņēmuma vērtības palielināšanai.1. Kas ir kontrolings.
Kontrolings ir uzņēmuma vadības mērķtiecīgu pasākumu kopums plānošanas, kontroles un informācijas aprites mērķtiecīgā saskaņošanā un koordinēšanā, efektīvs līdzeklis pārvaldības nepilnību, traucējumu un konfliktu novēršanā un efektivitātes paaugstināšanā; mērķtiecīgs vadīšanas process mainīgos apstākļos.
Kontrolings palīdz vadītajam pārdomāti un savlaicīgi pielāgot uzņēmuma darbību nemitīgi mainīgajai uzņēmējdarbības videi.
Kontrolings sevī ietver uzņēmuma mērķu noteikšanu, informācijas vākšanu un apstrādāšanu izlemšanas vajadzībām, uzņēmuma darbības faktisko rādītāju noviržu kontroli no plānotajiem, ieteikumu gatavošanu uzņēmuma vadības lēmumiem.
Kontrolings, koordinējot, integrējot, mērķtiecīgi virzot visus pārvaldības procesus, it kā “vada, pārvalda pārvaldību”.
Aizņemot nozīmīgu vietu pārvaldībā, kontrolings palīdz uzņēmuma vadībai objektīvāk izvērtēt uzņēmuma vājās un spēcīgā vietas, palīdz izvairīties no maksātnespējas un nopietnām krīzēm.
Darbiniekus, kas veic kontrolinga funkcijas sauc par kontrolieriem.2. Kontrolinga būtība.
Kontrolinga koncepcijas būtību var raksturot kā vadības grāmatvedības, plānošanas, kontroles, analīzes un citu vadības funkciju sintēzi, kura ir obligāta, ja vēlamies pieņemt būtiskus vadības risinājumus un efektīvi pārvaldīt uzņēmumu, lai panāktu paredzētos mērķus. Ikvienā uzņēmumā ir noteikta sistēma, uz kuru balstoties, tiek pieņemti lēmumi un visbeidzot, tiek vai netiek sasniegti paredzētie mērķi. Kontrolingu var raksturot kā tādas sistēmas darbības tehnoloģiju vai koncepciju.
Kontrolings ir dažādu uzņēmumu finansiālās, saimnieciskās darbības jomas vadības tehnoloģija (koncepcija), kas ietver sevī tādus vadības procesa elementus kā:
• mērķu noteikšana
• mērķu attēlošana darbības rādītāju sistēmā
• darbības plānošana un rādītāju mērķa vērtību noteikšana
• pastāvīga rādītāju faktisko vērtību mērīšana
• analīze un faktisko rādītāju vērtību noviržu no plāna iemeslu noteikšana
• vadības risinājumu pieņemšana, minimizējot novirzes.
Par kontrolingu kā vadības tehnoloģiju iespējams runāt tikai tad, ja visi šie procesi uzņēmumā ir integrēti un formalizēti, kā arī reāli darbojas.3. Kontrolinga rašanās cēloņi.
1. Uzņēmējdarbības makrovides nestabilitātes pastiprināšanās izvirza uzņēmuma vadībai jaunas prasības:
• pagājības procesu rezultātu kontroles vietā nāk nākotnes procesu kontrole
• uzņēmuma nepieciešamā reaģēšanas ātruma palielināšanas uz ārvides procesiem, lokanības, elastības palielināšanās
• nepieciešamība nemitīgi vērot uzņēmuma mikrovidi un makrovidi
• nepieciešamība pārdomāti un nerimtīgi paaugstināt uzņēmuma izdzīvošanas spējas.
2. Pārvaldības sarežģīšanās prasa attiecīgu koordinācijas mehānismu
3. Informācijas plūdi vienlaicīgi ar visnozīmīgākās informācijas deficītu rada vajadzību pārveidot līdzšinējo uzņēmuma informācijas sistēmu
4. Kultūru tuvināšanās un mijiedarbība rosina dažādu zinātņu sintēzi un integrāciju.4. Kontrolings, kontrole un vadības grāmatvedība.
Kontrolings – tā ir uz uzņēmuma nākotni un paredzēto mērķu sasniegšanu orientēta sistēma. Taču gan tad, ja grib noteikt skaidrus un pareizus uzņēmuma darbības mērķus, gan analizēt un vērtēt jau sasniegtos rezultātus, kā arī pieņemt atbilstošus vadības risinājumus, bez šaubām nepieciešama precīza, izsmeļoša un savlaicīga informācija. Tikai metodiski reģistrējot, uzkrājot un apstrādājot datus par uzņēmumā notiekošajiem saimnieciskajiem procesiem, ir iespējams saņemt kvalitatīvu un noderīgu informāciju, kas ļauj pieņemt vadības risinājumus. Tam arī kalpo – vadības grāmatvedība. Vadības grāmatvedība ir orientēta uz pagātni, uz jau notikušo faktu reģistrēšanu. Kontrolinga speciālistam šī informācija vispirms ir nepieciešama kontrolei un analīzei: lai noteiktu, vai faktiskie rezultāti atbilst paredzētajiem mērķiem un lai konstatētu iemeslus, kādēļ ir notikušas novirzes, bet iegūtie rezultāti ir pamats atbilstošu vadības risinājumu pieņemšanai un turpmāko darbību plānošanai. Tāpēc vadības grāmatvedību vajadzētu traktēt kā neatņemamu kontrolinga daļu un informācijas pamatu, kas ir obligāts nosacījums kontrolinga sistēmas efektīvai funkcionēšanai uzņēmumā.
Bieži sastopma kļūda ir kontrolinga jaukšana ar kontroles jēdzienu. Tas nav pareizi, jo kontrole ir tikai neliela kontrolinga funkcija. Kontrole – tā ir uz pagātni vērsta darbība, kuras mērķis ir izskaidrot esošo rezultātu novirzes un kļūdas. Tajā pašā laikā kontrolings – ilgtermiņa efektīva, uz uzņēmuma funkcionēšanu vērsta sistēma, kuru veido pastāvīgi atkārtojošos darbību kopums. Ja kontrole ir orientēta uz rīcību, tad kontrolings ir orientēts uz informāciju.
Tātad, visu apkopojot, var sacīt, ka kontrolinga jēdziens ir citāds un ievērojami plašāks par vadības grāmatvedības vai kontroles jēdzienu.5. Kontrolinga uzdevumi.
1. Nepārtraukta sekošana izdevumiem, nepārtraukta budžetēšana.
2. Informatīvas sistēmas izveidošana, proti, jābūt izpildītiem sešiem informācijas kvalitātes parametriem:
• Ticamība
• Operativitāte
• Aktualitāte
• Savlaicīgums
• Informācijas pietiekamība
• Informācijas izplatīšana visos vadības līmeņos
3. Jāpanāk, lai vadības procesi notiktu vienlaicīgi ātrāk, taupīgāk, vienkāršāk, gudrāk un trāpīgāk.6. Kontrolinga funkcijas un mērķi.
Galvenais kontrolinga mērķis – vadības procesa orientēšana uz paredzēto mērķu sasniegšanu, tāpat arī informatīvs lēmumu pieņemšanas atbalsts un to kvalitātes paaugstināšana.
Galvenās kontrolinga funkcijas uzņēmuma iekšienē varētu raksturot tā:
• informatīvas vadības sistēmas radīšana, kura nodrošinātu veicamās uzskaites, plānošanas un kontroles efektivitāti
• vadības procesu koordinēšana, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu
• uzņēmuma resursu (finansiālo, cilvēkresursu, materiālo u.c.) izmantojuma efektivitātes kontrole
• plānošanas procesa atbalsts (operatīvā, stratēģiskā, investīciju u.c.)
• vadības lēmumu informatīvs/konsultatīvs atbalsts
• darbības rādītāju analīze un vērtējums, noviržu un to rašanās iemeslu izskaidrojums
• racionālas darbības vadības sistēmas nodrošināšana
Kontrolings ir nozīmīgs visā uzņēmuma vadības procesā. Plānošanā kontrolings ļauj koordinēt atsevišķus plānus un izvēlēties optimālākos variantus, tāpat rada iespēju izveidot efektīvas plānošanas metodikas un grafikus, kā arī apgādā ar plānošanai nepieciešamo informāciju. Uzņēmuma apakšvienību izdevumi un rezultāti, piesaistot kontrolinga sistēmu, var būt ne tikai uzskaitāmi, bet arī izmērāmi. Veicot kontroles funkcijas, kontrolings sniedz iespēju salīdzināt plānotās un faktiskās vērtības, kā arī redzēt, kādā līmenī tiek sasniegti paredzētie mērķi. Tāpat noteikt pieļaujamās noviržu robežas, analizēt notikušās novirzes, analizēt noviržu iemeslus un rast risinājumus, kuri minimizētu noviržu ietekmi uz galīgajiem rezultātiem.7. Stratēģiskais un operatīvais kontrolings.
Kā jau tika uzsvērts iepriekš, galvenais kontrolinga mērķis – orientēt vadības procesu uz mērķu sasniegšanu. Tā kā ikviens uzņēmums izvirza kā stratēģiskus, tā taktiskus mērķus, tad arī kontrolingu kā sistēmu veido divas svarīgas apakšsistēmas: stratēģiskais un operatīvais kontrolings. Kaut arī katrs no tiem izmanto atšķirīgas metodes, darbības principus un līdzekļus, taču kā stratēģiskā, tā operatīvā kontrolinga mērķis ir viens – pieņemamo lēmumu kvalitātes paaugstināšana un paredzēto mērķu sasniegšana.
Stratēģiskais kontrolings – svarīgākā kontrolinga daļa, kuras galvenie uzdevumi ir ārējo un iekšējo apstākļu, kā arī svarīgāko veiksmes faktoru izmantošanas iespēju noteikšana, bet tāpat arī stratēģisko mērķu paredzēšana un alternatīvu stratēģiju sagatavošana to sasniegšanai. Cits stratēģiskā kontrolinga aspekts – stratēģisko mērķu pamatošana. Pirms noteiktu uzņēmuma darbības un attīstības virzienu izvēles stratēģiskā kontrolinga uzdevums ir noteikt, vai tādi plāni ir pamatoti un cik ir reāli tos izpildīt. Ja stratēģiskie plāni ir pamatoti, izsmeļoši, sasvstarpēji saistīti un loģiski, nākamais etaps – stratēģijas īstenošanas kontroles sistēmas noteikšana. Šim nolūkam jānosaka veicamās kontroles jomas. Visbiežāk tādas jomas ir stratēģisko mērķu īstenošana, kritiskie iekšējie un ārējie nosacījumi, „šaurās vietas“, kas noskaidrotas stratēģiskā plāna analīzes laikā.
Operatīvais kontrolings ir virzīts uz jau paredzētu mērķu īstenošanas nodrošināšanu. Atšķirībā no stratēģiskā, operatīvais kontrolings ir orientēts uz īsāku laika periodu un ietver plānošanas, analīzes un vadības uzdevumu īstenošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Galvenais operatīvā kontrolinga mērķis – radīt metodisku un informatīvu sistēmu, kura būtu uzņēmuma vadītāju instruments, pieņemot vadības lēmumus un cenšoties sasniegt tādus īstermiņa mērķus, kā peļņas līmenis, ienesīgums, likviditāte vai citus.
Apkopojot, vajadzētu uzsvērt, ka būtiskākā stratēģiskā un operatīvā kontrolinga atšķirība ir tāda – pirmais ir vērsts uz nākotnes problēmu risināšanu un balstās uz kvalitatīvajiem rādītājiem, bet otrais vērsts uz kārtējo uzdevumu risināšanu un plānu īstenošanu, un balstās uz kvantitatīvajiem rādītājiem.8. Kontrolinga līdzekļi.
Tā kā kontrolings apvieno visu uzņēmuma funkcionālo jomu vadību, kontrolinga darbībā izmantojamo līdzekļu arsenāls ietver kā mārketinga, tā finanšu, vadības un citu zinātņu instrumentus. Kontrolinga līdzekļus var sadalīt pēc tā, kādas funkcijas tie palīdz veikt, piemēram, plānošanas, analīzes, kontroles vai uzskaites, vai arī pēc kontrolinga rakstura – stratēģiskā vai operatīvā kontrolinga līdzekļi. Pie stratēģiskā kontrolinga līdzekļiem vajag pieskaitīt tādus labi zināmus instrumentus kā SWOT (SVID) analīzi, Portera konkurējošo spēku analīzi, produkta dzīves cikla analīzi, portfeļa analīzi, Benchmarking, sabalansētu darbības rādītāju sistēmas, scenāriju analīzi un daudzus citus. Operatīvā kontrolinga līdzekļi – ABC analīzes, darbībā pamatotu izdevumu sistēma, noviržu analīze, lūzuma punkta analīze, izdevumu-apjoma-peļņas (CVP) analīze, budžetēšana, saistītā programmēšana un daudzi citi.9. Grūtības kontrolinga darbā.
Kontrolings kā process ir specifisks un sarežģīts, kurā bieži nākas sastapties ar grūtībām, no kurām būtiskākās ir šādas:
• Neprecīzi formulēti mērķi
• Varas trūkums
• Koncentrēšanās uz negatīvo
• Augstākas vadības kritizēšanas pienākums
• Cilvēka instinktīva pretošanās jaunievedumiem
• Nepieciešamība katru dienu sastapties ar konfliktiem
• Tendence sarežģīt vienkāršas lietas
• Paši speciālisti lepojas ar savu neaizvietojamību.10. Kontrolings Latvijas uzņēmumā.
Uzņēmums, kas ir ieviesis un izmanto kontrolinga sistēmu un atsevišķus tā instrumentus, var cerēt uz ātru un ievērojamu ekonomisko efektu. Kaut daudzos Latvijas uzņēmumos tiek lietoti atsevišķi kontrolinga līdzekļi, taču tikai ar nelieliem izņēmumiem kontrolings tajos darbojas kā sistēma. Tikai dažos uzņēmumos Latvijā ir kontroliera amats. Visbiežāk tāds cilvēks uzņēmumā izpilda finanšu kontroliera funkcijas, tāpēc ir šaubas, vai var apgalvot, ka pat tādā uzņēmumā darbojas kontrolinga sistēma, kurai būtu jāaptver visi saimnieciskie procesi uzņēmumā, kā finanšu, tā marketinga, ražošanas, stratēģiskās plānošanas un citās jomās.
Vairumam Latvijas uzņēmumu beidzas tas straujās izaugsmes periods, kad bizness katru gadu auga vairākas reizes un vislielākā uzmanība tika veltīta jaunu tirgu meklēšanai un pārdošanas veicināšanai. Lai arī turpmāk veiksmīgi darbotos vai pat saglabātos pastāvīgi pieaugošās konkurences apstākļos, vadītājiem nāksies palūkoties arī uzņēmuma iekšienē un atrast jaunas rezerves, kuras palīdzētu vēl efektīvāk pārvaldīt biznesu. Uzņēmumiem nāksies modificēt esošās vadības (lēmumu pieņemšanas ) sistēmas tā, lai tās būtu spējīgas apgādāt vadītājus ar precīzu un savlaicīgu informāciju..
Gribētos atzīmēt, ka, kaut arī Latvijā kontrolinga koncepcija nav izplatīta, bet ieviešanas prakses pagaidām gandrīz nemaz nav, tomēr tuvākajā nākotnē ne viens vien uzņēmums izmantos kontrolinga sistēmu sniegtās priekšrocības.Nobeigums.
Nav šaubu, ka mūsdienās aizvien mazāk uzmanības tiks veltīts pagātnes faktu kontrolei, bet uzmanība koncentrēta uz nākotnes analīzi, jo tikai pareizi un skaidri mērķi, paredzētie alternatīvie ceļi to sasniegšanai, kā arī efektīva lēmumu pieņemšanas sistēma, nodrošinās veiksmīgu uzņēmuma attīstību.
Pareizi izmantojot kontrolinga sistēmu sniegtās priekšrocības, tās kalpo kā spēcīgs palīgs uzņēmuma vadības procesiem un uzņēmējam palīdz novērtēt un celt uzņēmuma vērtību.
Pastāvīgā ārējo faktoru iespēju analīze un to izmantošana nosprausto mērķu sasniegšanai, piesaistot stratēģiskā kontrolinga līdzekļus, pareizi izvēlēti operatīvā kontrolinga līdzekļu instrumenti paredzēto mērķu īstenošanai, tāpat arī galveno vadības funkciju integrēšana un kvalitatīva informācija, kas tiek uzkrāta, balstoties uz vadības grāmatvedību, varētu radīt konkurences priekšrocības daudziem uzņēmumiem. Tādēļ kontrolings, kā uz nākotni virzīta uzņēmuma vadības koncepcija, var kļūt par efektīvu rīku vadītāja rokās, kurš nākotnē ļaus ne vienam vien uzņēmumam arī turpmāk efektīvi darboties mainīgo nosacījumu apstākļos.
Ja uzņēmuma kontrolings funkcionē atbilstoši saviem nospraustajiem mērķiem un pamatojoties uz tiem uzņēmuma darbības rādītāji ir pietiekoši optimistiski, tad ļoti iespējams, ka tirgus uz to reaģēs un uzņēmuma vērtība palielināsies.

Izmantotie informācijas avoti.

• http://www.financenet.lv/tools/dictionary/?term=44718
• http://www.temida.lv/Jurista_Biblioteka/Referati/Marketings/faili/market_kontr.doc
• http://www.temida.lv/Jurista_Biblioteka/Referati/Marketings/faili/marketinga_izmaksas.doc
• katalogs.elimbazi.lv
• http://www.veritana.lv/lt.php/Raksti/35;1
• B.Heimanis, lekciju konspekti menedžmentā.

Scroll to Top