Nekas uz šīs zemes taču nenotiek tāpat vien, arī pasaules krāsainībai
noteikti ir kāda nozīme. Cilvēkam, kurš cenšas izzināt dzīves apslēptās puses,
krāsu valodas apgūšana var kļūt par iemeslu jauniem atklājumiem un neticamām pārvērtībām.
Krāsas mani ir valdzinājušas jau kopš bērnības – atceros sevi zīmējam riņķus ar krāsu spektriem, visām krāsu pārejām… Vēlākos gados, kad radās interese par mākslas vēsturi, skatoties gleznās, sāku domāt, ko gan īsti nozīmē tajās ietvertās krāsas, ko mākslinieks vēlējies pateikt, izvēloties attiecīgo krāsu paleti. Cerot rast atbildes uz jautājumiem, iestājos Mākslas Akadēmijā – mākslas vēsturniekos. Domāju, ka studijas man palīdzēs atklāt to, ko tīri intuitīvi biju sajutusi. Diemžēl drīz vien sapratu, ka nevaru izprast lietu būtību, ja pati neesmu daļa no paša procesa. Es taču nevaru izprast deju, ja pati nedejoju, nevaru izzināt podniecības noslēpumus, ja pati nedarbojos ar mālu utt. Un es sāku gleznot. Kad dzīve mani aizveda uz Indiju, gleznošana neviļus kļuva par manu iztikas avotu – iesākumā tās bija mazas apsveikuma kartiņas, kas ar laiku pārauga lielizmēra gleznās.
Sākotnēji liela nozīme bija manis pašas novērojumiem. Es skatījos, kā cilvēki reaģē uz manām gleznām, jautāju, kādas pārdomas, asociācijas, izjūtas tās viņos raisa. Radās nojausma, ka katra krāsa kaut ko simbolizē, turklāt šī krāsu izpratne var būt gan tīri individuāla, balstīta uz personisko pieredzi, gan arī kolektīva. Piemēram, intensīvi sarkana krāsa cilvēku apziņā saistās ar aktivitāti, dzīvības spēku, uguni, spēcīgām emocijām, balta – ar apgaismību, gudrību, nevainību, zila – ar debesīm, klusumu, arī ar ūdeni un tīrību (ne velti attīrošie līdzekļi visbiežāk ir zilā vai zilganzaļā krāsā). Tie ir simboli, kas jau nostiprinājušies kolektīvajā apziņā un kuri, pašiem to bieži vien neapzinoties, lielā mērā ietekmē mūsu attieksmi pret dažādām lietām, mūsu pasaules skatījumu.
Balstoties uz saviem novērojumiem, sāku apzināties, ka krāsas iespējams izmantot noteiktu emocionālu un psiholoģisku stāvokļu radīšanai un, loģiski domājot tālāk, arī dziedniecības nolūkos, proti, iedarbībai uz cilvēka fizisko ķermeni, gan uz smalkajiem enerģētiskajiem apvalkiem. Esot Indijā, man radās iespēja apmeklēt krāsu terapijas kursus, kuros par krāsām un to iedarbību uzzināju daudz vairāk, nekā vispār biju cerējusi. Es ieraudzīju krāsu milzīgās iespējas.
Katram sava vieta
Itin viss uz šīs pasaules ir enerģija. Ikviena krāsa ir kādas noteiktas – augstākas vai zemākas – frekvences vibrācija, kura spēj ietekmēt mūsu dzīvi, vienalga, apzināmies mēs to vai nē. Katrai krāsai piemīt noteiktas īpašības, katrai no tām ir savi uzdevumi un savas ietekmes robežas. Sarkanā krāsa kolektīvajā apziņā tā tiek uzskatīta par dzīves, kvēlojošas saules un uguns krāsu. Mīlestība un niknums, prieks un dusmas ir šīs krāsas diametrāli pretējās vērtības. Fiziskā plāksnē sarkanā krāsa tiek asociēta ar pulsa ritmu, augstu asinsspiedienu un paātrinātu elpošanu. Ar šīs krāsas palīdzību iespējams stimulēt alkas, seksuālas vēlmes, izturību un asinsrites sistēmu. Sarkanā krāsa sekmīgi tiek pielietota anēmijas, astmas, hroniskā klepus, balsenes un arī noteiktu ādas slimību ārstēšanā.
Dzeltenā krāsa ir zenītā esošas saules simbols. Dzeltenā ir visspilgtākā no visām krāsām, tā atstaro gaismu visos virzienos, radot nošķirtības un atbrīvotības iespaidu, likvidējot grūtsirdību un nomāktību. Šī krāsa ir orientēta uz nākotni, jo dzen mūs uz priekšu pretim jauniem apvāršņiem, jauniem sasniegumiem. Naturopātijā dzeltenā krāsa tiek lietota, lai normalizētu dziedzeru un limfu sistēmas darbību, kā arī lai stiprinātu nervu sistēmu. Šī krāsa palīdz arī vielmaiņas traucējumu gadījumos, tā veicina gremošanu, stimulē racionālo domāšanu un vairo spējas, kas nepieciešamas zināšanu apguvei.
Zilā krāsa kolektīvajā apziņā tā saistās ar mieru un bezgalību. Zils nomierina un relaksē, radot miera (klusuma) izjūtu cilvēka prātā un ķermenī. Šī krāsa palīdz noņemt galvassāpes, migrēnas, vēdera un muskuļu krampjus.
Zaļā krāsa ir atbildīga par nomierināšanu un harmonizēšanu. Tā kā zaļā ir īpašuma (tieksmes piederēt) krāsa, tā stimulē izjūtas, kas saistītas ar drošību un pašpārliecinātību. Zaļai krāsai piemīt attīrošas un antiseptiskas īpašības, tā palīdz inficētu ievainojumu gadījumos. [Šī krāsa tiek uzskatīta arī par koncentrēšanās krāsu, tāpēc tā simbolizē detalizētu darbu, precīzu analīzi, loģiku un atcerēšanos – A.F.]. Zaļš sekmē orgānu relaksāciju un veicina ķermeņa vispārējo detoksikāciju. Naturopātijā krāsa tiek lietota, ārstējot bronhītu, garo klepu, locītavu iekaisumus un pietūkumus. [Tai ir pozitīva ietekme cistu, acu slimību un diabēta ārstēšanā – A.F.].
Oranžā krāsa, kas asociatīvi tiek saistīta ar uzlecošu sauli, simbolizē mundrumu, jautrību, labsirdību, līdzjūtību un sirsnību. Šī krāsa spēj ietekmēt gan prātu, gan ķermeni, padarot mūs modrākus, stimulējot laimes un prieka sajūtas. Ievērojami rezultāti ir sasniegti, pielietojot oranžu krāsu garīgu slimību, depresijas, neapmierinātības un pesimisma ārstēšanā. Savukārt naturopātijā šī krāsa tiek izmantota anoreksijas (apetītes trūkuma), arteriosklerozes un anēmijas ārstēšanā.
Violetā krāsa ir intuīcijas, iztēles, iedvesmas, meditācijas un prāta atbrīvotības krāsa. Tā regulē mijiedarbību starp prātu un ķermeni. Šī krāsa tiek lietota limfātiskās sistēmas un liesas ārstēšanas nolūkos.
Ceļš cauri krāsām
Pilnā krāsu spektrā ir 12 krāsas: tumši sarkana, asins sarkana, oranža, dzeltena, gaiši (salātu) zaļa, zaļa, zilganzaļa (jūras krāsa), gaiši zila, zila (indigo), tumši zila, violeta, un visbeidzot – aveņkrāsa. Baltā un melnā krāsa sevī ietver visas spektra krāsas – tās ir visu krāsu kopums. Balts – gaisma, enerģija, melns – matērija. Ja kopā sajauc visas gaismas krāsas, dzimst balta gaisma. Sajaucot kopā visus materiālas izcelsmes krāsu pigmentus, rodas melna krāsa.
Krāsu spektrā nosacīti ierakstīta visa cilvēka dzīve. Violetā krāsa simbolizē tēvu, tumši sarkanā – māti, bet tām pa vidu esošā aveņu krāsa (skat. zīmējumu), kas šķietami neiederas pārējo krāsu starpā, simbolizē bērnu. Māte bērnam dod zemes enerģiju (fizisko ķermeni), savukārt tēvs – garīgo enerģiju (gara spējas). Tālāk krāsas tiek aplūkotas pulksteņrādītāja virzienā, un tām ir zināma saistība ar konkrētiem cilvēka dzīves periodiem.
Asins sarkana krāsa simbolizē dzimšanu un zīdaiņa vecumu – bērns ir izveidojies, viņā cirkulē asinis, sākas materiālās pasaules iepazīšana. Oranža krāsa tiek attiecināta uz bērnību – tas ir prieks, kustību dinamika, materiālās pasaules izzināšana. Dzeltena krāsa, kas būtībā izlec no spektra, simbolizē skolas gaitu sākumu, ko iezīmē Ego dzimšana, proti, cilvēks sāk apzināties sevi kā indivīdu. Šajā periodā meklējami arī aizsākumi cilvēka tieksmei pēc zināšanām. Gaiši zaļa krāsa – tie ir skolas gadi – laiks, kas saistīts ar zināšanu uzkrāšanu, vērošanu, atcerēšanos, atmiņu. [Tā kā mēs visi ienākam šai pasaulē jau ar noteiktu “bagāžu”, kas mums ir tikai jāatsvaidzina atmiņā, šajā dzīves posmā notiek arī veco zināšanu atgūšana, kas sakņojas dvēseles iepriekšējo dzīvju pieredzē –A.F.].
Tumši zaļa krāsa simbolizē brieduma periodu (ap 30 gadiem) – laiku, kad cilvēkam rodas nepieciešamība pēc telpas, lai varētu izteikt sevi un manifestēt visu to, kas uzkrāts aizvadītajos gados. Šis ir periods, kurā zināšanām no kvantitātes jāpārtop kvalitātē. Ne velti tā dēvētais Kristus vecums – 33 gadi tiek uzskatīts par laiku, kad cilvēkā notiek radikāls lūzums. Šis periods ievada mūs nākamajā dzīves posmā, kas tiek saistīts ar zilganzaļu krāsu. Tā ir transformācijas krāsa, kas simbolizē fiziskas un garīgas pārmaiņas. Cilvēks sāk izjust nepieciešamību pēc garīgas izaugsmes, viņš pievēršas dzīves jēgas meklējumiem u.tml.
Nākamais – komunikācijas jeb informācijas pārneses periods tiek saistīts ar gaiši zilu krāsu. Tas ir laiks, kad mainās vērtību kritēriji, kad cilvēks kļūst par atvērtu kanālu, caur kuru brīvi plūst informācija. Zilā krāsa simbolizē klusumu, proti, laiku, kad cilvēkā dzimst iekšēja nepieciešamība pēc ieiešanas sevī, pēc savas patiesās būtības izpratnes. Tumši zila krāsa simbolizē meditāciju, atšķirtību no pūļa, sevis pilnīgu iepazīšanu. Savukārt violetā krāsa, kura, kā jau iepriekš minēju, simbolizē tēvu, ir augstākā garīgā pakāpiena sasniegšana. Ne velti šīs krāsas drēbēs tērpjas karaļi, pāvesti, priesteri, mācītāji u.tml.
Visi iepriekš aprakstītie periodi iezīmē cilvēka attīstības pamatstruktūru. Taču, atkarībā no dzīves “bagāžas”, viens cilvēks šiem periodiem iziet cauri straujāk, cits – lēnāk, kāds diemžēl apstājas arī pusceļā.
Saruna krāsu valodā
Katrā konkrētā dzīves periodā cilvēkam var būt iekšēja nepieciešamība pēc vienas vai otras krāsas. Tas atkarīgs no tā, kas ar cilvēku šai laikā notiek, kādu informāciju viņš uzņem un integrē, kādas pārvērtības notiek viņa sirdī un dvēselē.
Parasti cilvēks tīri intuitīvi tiecas pēc tās krāsas, kas viņam pietrūkst. Tā dēvētā mīļākā krāsa būtībā ir krāsa, kuras cilvēkā nav (vai kaut kādu iemeslu dēļ nav tik lielā daudzumā, kā būtu vajadzīgs) un kuru viņam nepieciešams papildināt no ārpuses. Uzzinot mīļāko krāsu, jau var daudz ko secināt par konkrēto cilvēku, viņa psihisko un dvēseles stāvokli.
Atgriežoties Latvijā pēc Indijā pavadītajiem gadiem, ļoti nomācošs man likās melnās krāsas pārsvars mūsu cilvēku apģērbā. Indijā ļaudis tiecas pēc gaišām, baltām drēbēm, kas nosacīti norāda uz tieksmi pēc garīguma. Melns apģērbs, manuprāt, liecina ne tikai par depresīvu noskaņojumu, bet arī par to, ka daudzi cilvēki Latvijā diemžēl ir nonākuši līdz izteiktam materiālismam, zemākajām tā izpausmēm. Tiek uzskatīts, ka melnas drēbes palīdz izskatīties iespaidīgākam, justies nozīmīgākam un varenākam, taču visas šīs ārējās izpausmes ir stipri vien iluzoras un darbojas vienīgi materiālajā plāksnē. Jājautā, kur gan palikusi latviešiem tik raksturīgā, izsmalcinātā krāsu izjūta, par kuru liecina kaut vai mūsu tradicionālās gultas segas?
Taču uzreiz jāsaka, ka, runājot par krāsām, nevar lietot jēdzienus “labs” vai “slikts”. Arī melnajai krāsai ir savi pozitīvie aspekti – tā ir visu uztveroša, spējīga absorbēt sevī visdažādākās enerģijas. Visiem taču zināms, ka melns apģērbs saulē sakarst daudzkārt spēcīgāk nekā balts. Līdz ar to melnas krāsas drēbes ieteicamas tajos gadījumos, kad mums ir nepieciešamība pastiprināti izjust citus cilvēkus, uztvert viņu domas, emocijas un sajūtas. Tai pat laikā melna krāsa nodrošina arī zināmu aizsardzību pret apkārtējām vibrācijām. Piemēram, Ošo komūnā, kurā es darbojos, būdama Indijā, visi grupu vadītāji un terapeiti valkāja tieši melnas krāsas drēbes, kas papildinātas ar baltu jostu.
Iekrāso savu ikdienu!
Krāsu spēks nav nekas abstrakts – ikviens no mums to var pielietot arī savā ikdienā. Piemēram, ja jūtam, ka mūsos ir par maz enerģijas, dzīvesprieka, optimisma, ja zudusi apetīte, mums var palīdzēt oranžā krāsa. Ja ir iekšēja nepieciešamība pēc gaismas un siltuma, palīgos aicināsim dzelteno krāsu. Ja mūs pārņēmis aktivitātes trūkums, varam pielietot sarkano krāsu. Ja cilvēks ir ļoti salīgs, viņam ieteicams valkāt sarkanas krāsas apģērbu. Gadījumā, ja sarkans apģērbs šķiet nepieņemams, var valkāt šādas krāsas apakšveļu – arī tas palīdzēs.
Krāsu uzņemšana var notikt dažnedažādākajos veidos. Piemēram, uzturā var lietot dārzeņus un augļus, kas ietērpti atbilstošā krāsā – oranžus apelsīnus, mandarīnus vai burkānus, dzeltenus ābolus vai citronus, sarkanas bietes u.tml. Nepieciešamo krāsu var iegūt arī no dabas, piemēram, zaļo – no zāles un kokiem, zilo – no ūdeņiem un debesīm u.tml. Lai notiktu pastiprināta vienas vai otras krāsas uzņemšana, var mainīt istabas apgaismojumu, iegādājoties attiecīgas krāsas lampu, var pārkrāsot sienas vai papildināt interjeru, izmantojot noteiktas krāsas dekoratīvus elementus: segas, spilvenus, traukus utt. Nepieciešamo krāsu var arī vizualizēt, meditācijas laikā iztēlojoties, kā jūs apstaro konkrētas krāsas stars un kā jūs peldaties ar šo krāsu piesātinātā telpā.
Reizēm cilvēkiem rodas vēlēšanās mainīt apģērbu – liekas, ka nekas no tā, kas atrodams drēbju skapī, vairs nav īsti pa prātam. Tas nozīmē, ka ir mainījusies cilvēka iekšējā vibrācija, radot prasību pēc jaunas enerģijas un līdz ar to arī jaunām krāsām. Šajās izjūtās vajag ieklausīties un iespēju robežās vēlams tās realizēt arī dzīvē – vienalga, vai apzināmies konkrētās krāsas saistību ar noteiktiem psiholoģiskiem un emocionāliem stāvokļiem vai nē. Tīri intuitīvi mēs izvēlēsimies dotajā brīdī sev vispiemērotāko, vislabāko risinājumu.
Krāsu neierobežotās iespējas nebūt nav jāuztver kā medicīniska recepte. Tas ir tikai aicinājums nebūt vienaldzīgiem pret Dieva doto pasaules skaistumu, tostarp arī pret krāsām, kas bijušas uzticīgas cilvēka pavadones visā garajā evolūcijas procesā. Tāpēc kļūsim jūtīgāki, redzīgāki un atvērtāki! Uzticēsimies sev, savām izjūtām un iekšējai balsij, neliedzot krāsām brīvu izpausmi mūsu raibajā ikdienā!