LATVIJAS SIMBOLIKA.
Latvijai ir savi trìs simboli: karogs, åerbonis un himna.
SARKANBALTSARKANAIS KAROGS
Sarkanbaltsarkanais karogs Latvijas vèsturè pieminèts 13.gadsimta hronikâs, un tas bijis latgaîu ciltìm.
Karoga krâsâm ir simboliska nozìme: sarkanâ krâsa – drosme, varonìba, augstsirdìba, mìlestìba; baltâ krâsa – cèlums, atklâtìba. Sarkanbaltsarkanâs krâsas atjaunojâs 19.gadsimta vidú, kad attìstìjâs jaunlatvieøu kustìba, sâkâs tautiskâs atmodas laiks un kadvairâks pievèrsâs latvieøu pagâtnes, seno teiksmu un hroniku pètìøanai. Pagâjuøâ gadsimta beigâs daýâdas biedrìbas un studentu pulciði saviem karogiem izvèlèjâs sarkanbaltsarkanâs krâsas. 1870.gadâ tâs tiek pieðemtas par nacionâlajâm krâsâm. Øìs krâsas dominè arì Pirmo vispârìgo dziesmassvètku karogâ 1873.gadâ.
Zem sarkanbaltsarkanâ karoga tika proklamèta Latvijas Republika 1918. Gada 18.novembrì Nacionâlajâ teâtrì. 1922.gada 15.februârì Latvijas Satversme to apstiprinâja par valsts karogu, tam ir øâdas krâsu proporcijas: 2:1: 2 (sarkans + balts + sarkans) – atøæirìbâ no nesen nodibinâtâs Austrijas lìdzìgu krâsu karoga (1:1:1). 1940.gada 25.augustâ sarkanbalsarkano karogu aizliedza.
Sarkanbaltsarkano karogu pèc tautas ierosinâjuma sâka atzìt tikai 80.gadu beigâs.
Pèc Latvijas PSR Augstâkâs Padomes sesijas lèmuma 1990.gadâ sarkanbaltsarkanais karogs atzìts par valsts karogu. Øì paøa gada 27.februârì tas tika pacelts virs Latvijas PSR Augstâkâs Padomes Prezidija, Ministru Padomes, izpildkomiteju un citâm oficiâlâm èkâm.
Tagad tas ir Latvijas Republikas Valsts karogs.
ÅERBONIS
Latvijas åerbonis radâs 1921.gadâ. To uzzìmèja mâkslinieki Vilis Krúmiðø un Rihards Zariðø. Simboli åèrbonì ir ar garu un interesantu vèsturi. 16.gs. visa Latvijas atradâs Polijas varâ un bija sadalìta divâs – Kurzemes un Zemgales hercogiste un teritorija, kas aptver Vidzemi un Latgali. Kurzemes – Zemgales hercogistes åèrbonì ir attèloti divi zvèri: lauva (Kurzemes simbols) un alnis (Zemgales simbols). Otras hercogistes åerbonì ir attèlots grifs – fantastisks zvèrs ar lauvas æemeni, èrgîa spârniem un knâbi.
1918.gadâ jaunajai valstij vajadzèja savus simbolus. Pirmo åerboni izveidoja jau Brìvìbas cìðu laikâ. Tas bija uzlecoøas saules attèls ar burtiem ‘’L’’ un trim zvaigznèm. Saule simbolizè jaunas valsts raøanos, ‘’L’’ burts ir Latvijas zìme, bet trìs zvaigznes râda trìs vèsturiskos novadus, ko jaunâ valsts
]
apvieno: Kurzemi (ar Zemgali un Sèliju), Vidzemi un Latgali. 1921.gadâ pieðem lèmumu par to, ka jâapvieno vienâ åerbonì visi simboli, kas Latvijai bijuøi: no senajiem zemju åerboðiem paðem lauvu un grifu, no pirmâ Latvijas Republikas åerboða paðem uzlecoøu sauli un trìs zvaigznes. Åerboða pamatu veido spèka simbols – ozola lapas, kas apvìtas ar lenti Latvijas Republikas karoga krâsâs.
LATVIJAS HIMNA
Daýâdâm zemèm un tautâm ir îoti senas dziesmas, kuras kîuvuøas par nacionâlo jútu un tautas vèstures simbolu.
Latvieøu profesionâlâs múzikas pamatlicèjam Baumaðu Kârlim lúdza iesniegt kompozìcijas Pirmo vispârìgo dziesmu svètku programmai, kuri bija paredzèti 1873.gadâ. Komponists ‘’Dievs, svètì Latviju’’ jau bija uzrakstìjis 1872.gadâ. To iemâcìjâs Baltijas Skolotâju seminârâ vìru koris un pirmo reizi nodziedâja dziesmu svètku atklâøanas svinìgajâ aktâ 1873.gadâ. ‘’Dievs, svètì Latviju’’ kîuva îoti populâra patriotiska dziesma, un to dziedâja visi kori. Vèlâk cariskâs Krievijas cenzúras dèî Latvijas vietâ vajadzèja rakstìt ‘’Baltija’’, jo tolaik neatkarìgas Latvijas vèl nebija. Tomèr Baumaðu Kârîa dziesma ‘’Dievs, svètì Latviju’’ skanèja visos turpmâkajos dziesmu svètkos – lìdz pat 1938.gadam. Tâ izteica galvenokârt pilsonisko patriotismu. Øo dziesmu dziedâja 1905. un 1917.-1919.gada vèsturiskajos notikumos, mìtiðos un arì latvieøu strèlnieku gaitâs.
Par Latvijas himnu Baumaðu Kârîa komponèto dziesmu apstiprinâja gandrìz 50 gadus pèc tâs raøanâs – 1920.gada júnijâ. Savu oficiâlo statusu himna zaudèja ar republikas Augstâkâs Padomes dekrètu 1945.gada 19.júlijâ. Øì dziesm, tâpat kâ sarkanbaltsarkanais karogs, bija stingri aizliegta, par tâs dziedâøanu draudèja pargs sods. Tikai pèdèjos gados tâ atkal sâk skanèt daýâdos svinìgos pasâkumos. Latvijas PSR Augstâkâs Padomes sesijâ 1990.gadâ ‘’Dievs, svètì Latviju’’ atzìta par valsts himnu. Øobrìd tâ ir Latvijas Republikas valsts himna
Baumaðu Kârlis
Dievs, svètì Latviju
Dievs, svètì Latviju,
Mús’ dârgo tèviju.
Svètì jel Latviju,
Ak svètì jel to.
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dèli dzied,
Laid mús tur laimè diet,
Mús’ Latvijâ.