LATVIJAS VALSTS VĒRTSPAPĪRI

LATVIJAS VALSTS VĒRTSPAPĪRI

Īss apraksts

Latvijas valsts vērtspapīru izlaišanas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta deficīta finansēšanu un valsts parāda pārfinansēšanu, kā arī valdības finanšu likviditāti. Patreiz valsts vērtspapīri ir galvenais valsts iekšējā aizņēmuma avots.

Pirmā valsts vērtspapīru emisija tika veikta 1993.gada beigās. Turpmākajos gados, palielinoties valdības finansēšanas nepieciešamībai, kā arī attīstoties valsts vērtspapīru tirgum, investoriem tika piedāvāti garāka termiņa vērtspapīri. Patreiz apgrozībā ir īstermiņa parādzīmes ar sākotnējo dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, vidēja termiņa obligācijas ar sākotnējiem dzēšanas termiņiem tr

r
rīs un pieci gadi, kā arī ilgtermiņa obligācijas ar sākotnējo atmaksas termiņu desmit gadi

Kopējais apgrozībā esošo valsts vērtspapīru nominālvērtību apjoms 2004.gada beigās bija 426 miljoni latu, no kuriem 18% veidoja īstermiņa parādzīmes, 52% vidēja termiņa obligācijas un 30% ilgtermiņa obligācijas.

Emitents

Latvijas Republikas Finanšu ministrija. Visus darījumus ar valsts vērtspapīriem saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 31.maija “Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumiem” veic Valsts kase.

Vērtspapīru klasifikācija

Valsts vērtspapīri atkarībā no to sākotnējā dzēšanas termiņa tiek iedalīti trīs grupās:

• Īstermiņa parādzīmes – vērtspapīri kuru sākotnējais dzēšanas te
e
ermiņš nepārsniedz vienu gadu;

• Vidēja termiņa obligācijas – vērtspapīri ar sākotnējo dzēšanas termiņu, kas ir garāks par vienu gadu un nepārsniedz piecu gadu robežu;

• Ilgtermiņa obligācijas – vērtspapīri ar sākotnējo dzēšanas termiņu, kas ir garāks par pieciem gadiem.

Valsts īstermņa parādzīmes tiek pā
ā
ārdotas ar diskontu un tiek dzēstas par to nominālvērtību dzēšanas datumā. i

Valsts vidēja un ilgtermiņa obligācijas tiek pārdotas ar fiksētu ienākumu – periodiskiem procentu maksājumiem, kas parasti tiek izmaksāti vienu vai divas reizes gadā, un tiek dzēstas par to nominālvērtību dzēšanas datumā.

Izsoles

Latvijas valsts vērtspapīri tiek pārdoti valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsolēs. Paziņojumi par plānotajām izsolēm, kā arī to rezultātiem tiek publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Patreiz tiek organizētas divu dažādu veidu izsoles:

Konkurējošās daudzcenu izsoles, kuras rīko Valsts kase Rīgas Fondu biržas elektroniskajā tirdzniecības sistēmā SAXESS. Izsoles parasti notiek trešdienās. Norēķins par vērtspapīriem parasti tiek veikts divas dienas vēlāk, ja Valsts kase nav noteikusi citu datumu. Izsoles pieteikumos dalībnieki norāda solīto vērtspapīru apjomu un peļņas likmi.

Valsts kasei ir ti

i
iesības noteikt ierobežojumus attiecībā uz izsolē iegādājamo vērtspapīru apjomu. Vērtspapīru piedāvājuma solījuma solis konkurējošā daudzcenu izsolē ir 0,001%.

Minimālais solījumu apjoms šajā izsolē ir noteikts 100 latu apmērā;

Nekonkurējošas fiksētas likmes apjoma izsoles, kuras organizē Valsts kase Rīgas Fondu biržas elektroniskajā tirdzniecības sistēmā SAXESS. Izsoles parasti tiek rīkotas dienu pirms norēķinu datuma par apmierinātajiem solījumiem vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsolēs. Pieteikumus, kuros izsoles dalībnieki norāda iegādājamo vērtspapīru apjomu, apmierina

2

proporcionāli pieteikumā norādītajiem vērtspapīru nominālvērtību apjomiem par konkurējošā daudzcenu izsolē noteikto vidējo svērto peļņas li
i
ikmi.

Dalībnieks pieteikumos var norādīt tikai tādu vērtspapīru nominālvērtību apjomu, kurš nepārsniedz Valsts kases piedāvāto vērtspapīru apjomu atbilstošajā izsolē.

Minimālais solījumu apjoms šajā izsolē ir noteikts 100 latu apmērā.

Fiksēā ienākuma likme: Fiksētā ienākuma likmi nosaka kā vidējo svērto peļņas likmi no konkurējošā daudzcenu izsolē apstiprinātajiem valsts vērtspapīru solījumiem, kas noapaļota uz leju līdz tuvākai 1/8 viena procenta likmes daļai. Neskatoties uz to, šo likmi Valsts kase var noteikt jau iepriekš attiecīgajā rīkojuma par valsts vērtspapīru izlaišanu. t

Fiksētā ienākuma likme apgrozībā esoša valsts vērtspapīru laidiena atkārtotas emisijas gadījumā paliek nemainīga no šī valsts vērtspapīru laidiena pirmās emisijas.

Izlaišanas apjomi un dzēšanas termiņi: Valsts vērtspapīru nominālvērtība ir 100 latu. Valsts vērtspapīru emisija tiek veikta saskaņā ar Valsts kases izstrādāto valsts vērtspapīru emisijas grafiku vienam gadam, kurā tiek norādīti plānotie izsoles datumi, piedāvātie vērtspapīru veidi un to apjomi. Parasti kopējā finansēšanas nepieciešamība jeb piedāvātais vērtspapīru emisijas apjoms tiek sadalīts – 80% konkurējošai daudzcenu izsolei un atlikušais apjoms – 20% procentu apmērā nekonkurējošā fiksētas likmes izsolē.

2005.gadā īstermiņa parādzīmes parasti tiek piedāvātas šādos apjomos:

Leave a Comment