RĒZEKNES AUGSTSKOLA
INŽENIERU FAKULTĀTE
Referāts
Specseminārs
LINUX NO LIETOTĀJA VIEDOKĻA
Augstākās profesionālās izglītības
studiju programmas “Inženieris programmētājs”
1.kursa studente
*************
************
Docents ***********
Rēzekne
2004
SATURS
IEVADS
1. Pašreiz populārāko pielietojumprogrammu apskats.
2. Pielietojumprogrammu salīdzinājums Windows un Linux vidēs:
2.1. teksta redaktori;
2.2. programmas darbam ar grafiku;
2.3. antivīrusi, ugunsmūri;
2.4. lietotājatbalsta programmatūra.
3. Audio un video programmatūras salīdzinājums Windows un Linux vidēs.
4. Secinājumi.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
IEVADS
Pērkot datoru, ir jārēķinās arī ar programmatūras iegādi. Neskatoties uz augsto Latvijā esošo programmatūras pirātisma līmeni, legāla programmatūra ieņem aizvien lielāku vietu. Protams, līdz programmatūras legalizēšanai privātajiem lietotājiem vēl ejams ļoti garš ceļš. Viens no risinājumiem ir tērēt lielus naudas līdzekļus un iegādāties visiem labi pazīstamo Microsoft programmatūru, kā arī citas maksas pielietojumprogrammas, kas izstrādātas Windows platformai. Bet pastāv arī alternatīva, kuras nosaukums ir Linux, turklāt daži no Linux distributīviem ir izstrādāti tepat Latvijā (LIIS Linux, Amber Linux).
Nelegālās programmatūras lielais koeficients mājas lietotāju vidē ir samērā vienkārši izskaidrojams: lielās cenas un niecīgā iespējamība, ka nelegālā programmatūra tiks atklāta. Protams, arī Windows vidē ir pietiekoši bezmaksas risinājumu, tomēr pārsvarā tie ir vai nu nepilnīgi, ar trūkumiem, vai vienkārši demo versijas, kas nesatur visas nepieciešamās opcijas. Ir arī patiešām veiksmīgi izstrādāti produktiem, kā, piemēram, Avast! antivīruss, tomēr šādu piemēru ir ļoti maz. Lietotāji, kuriem nācies nodarboties ar programmēšanu, protams, varētu paši izveidot sev nepieciešamās programmas, bet tādu lietotāju ir ļoti maz. Daudzi no Linux distributīviem pretstatā Windows versijām ir bez maksas (jāmaksā ir tikai par tehnisko atbalstu, uzstādīšanu), un gandrīz visas pielietojumprogrammas, kas izstrādātas Linux vidēm, ir bez maksas. Ir vērts nopietni apsvērt iespēju pievērsties Linux. Tomēr lietotāju pieraduma spēks reti kad mainās – esam pārāk pieraduši pie labi zināmās Windows vides, un nemaz negribas ķerties klāt kaut kam jaunam, nesaprotamam.
Mans mērķis ir apzināt Linux priekšrocības un trūkumus ikdienas izmantošanā no lietotāja viedokļa, salīdzinot ar Microsoft Windows. Es vēlos izpētīt iespējamo lietotāja pāreju no vienas vides citā, no Windows Linux vidē, un ar to saistītās problēmas pielietojumprogrammu izvēles ziņā. Šim nolūkam es vispirms izpētīšu populārākas pielietojumprogrammas abās vidēs un salīdzināšu šo programmu pielietošanas īpatnības, iespējas.
1. PAŠREIZ POPULĀRĀKO PIELIETOJUMPROGRAMMU APSKATS
Visplašāk izmantotās pielietojumprogrammas Windows vidē ir: Microsoft Office (teksta, datu bāžu, prezentāciju, grafiku apstrādei); Microsoft Photo Editor, Paint (programmas darbam ar grafiku – vienkāršas, to popularitāte izskaidrojama arī ar to, ka tās ir iebūvētas), Norton AntiVirus, Kaspersky Anti-Virus, Avast! (antivīrusi, no kuriem bezmaksas risinājums ir tikai pēdējais nosauktais); ZoneAlarm (ugunsmūris); WinAmp 5, Windows Media Player, BS player, DivX player (pielietojumprogrammas audio un video failu atskaņošanai).
Vispopulārākās pielietojumprogrammas Linux vidē ir: OpenOffice (teksta, prezentāciju, datu bāžu, grafiku apstrādei); Gimp (pielietojumprogrammas attēlu apstrādei); Panda Antivirus, Avast!for Linux (antivīrusi); GuardDog, Lutel Firewall (ugunsmūri); xmms, Rhythmbox, Mplayer (pielietojumprogrammas audio un video failu atskaņošanai).
Protams, minētās pielietojumprogrammas ir tikai niecīgs daudzums no pieejamajām un plaši pielietojamām programmām. Tikai šo programmu nosaukumu uzskaitīšana vien veidotu krietni palielu sējumu. Šeit minētās pielietojumprogrammas (Windows vidē) ir tās, kuras lieto pati autore, un kuras izmanto pārsvarā visi viņai pazīstamie lietotāji. Pielietojumprogrammas Linux videi tika izvēlētas kā alternatīvas iepriekšminētajām pielietojumprogrammām Windows vidē.
2. PIELIETOJUMPROGRAMMU SALĪDZINĀJUMS WINDOWS UN LINUX VIDĒS
2.1. Teksta redaktori
Par teksta redaktoriem Windows vidē, manuprāt, jau ir pietiekoši veidots rakstu un apskatu. Ir iztirzāts gan Notepad, gan Wordpad, gan vēl jo vairāk Microsoft Word. Pēdējā laikā ir radušies arī raksti par Microsoft Word bezmaksas pieejamo alternatīvu – OpenOffice. Joprojām aktuāla ir tēma: vai OpenOffice patiešām var pilnvērtīgi aizvietot pierasto Microsoft Word? OpenOffice ir savietojams ar Microsoft Word un korekti atpazīst konkurenta failus (Microsoft Word Documents, Microsoft Excel Spreadsheets, Microsoft PowerPoint Presentation failus). Turklāt OpenOffice ir savietojams gan ar Windows, gan Linux, gan Solaris, gan OS X. Jaunākajos Linux distributīvos OpenOffice ir jau pievienots instalējamo komponentu sarakstam, kamēr Microsoft Office ir jāiegādājas atsevišķi.
1.attēls – OpenOffice.org Writer (fragments)
Elektroniskais teksta redaktors Writer (1.att.) – tajā ir visas tās pašas funkcijas, kādas ir Word, ja nu vienīgi nav pieejamas specifiskas dokumentu aprites funkcijas. Ir pieejama fontu paplašināta formatēšana, attēlu ievietošana, vektorgrafikas zīmēšana, pareizrakstības pārbaude un citi gramatikas rīki, kā arī plaša citu atbalstīto teksta redaktoru dokumentu formātu izvēle, ieskaitot Microsoft Word formātu, sākot no Word 95 līdz XP.
Microsoft Word vidē par pareizrakstību nav jāuztraucas, ja ir ieinstalēts Tildes birojs vai kāda līdzīga programmatūra, kas pārbauda tekstu. Arī OpenOffice ir pieejams latviešu valodas pareizrakstības un pārnešanas modulis (http://openoffice-lv.sourceforge.net/), kas neļaus lietotājam pieļaut pareizrakstības kļūdas.
Negatīvās OpenOffice īpatnības: OpenOffice pārsvarā tiek ielādēta viena pati un tādejādi patērē salīdzinoši vairāk vietas atmiņā par Microsoft Office ekvivalentiem, jo vēlāk programmas ielāde no diska netiek veikta. Tādejādi OpenOffice ir ieteicams palaist vienreiz un iziet tad, kad ejam laikā no savas vides vai izslēdzam datoru (jaunākajās OpenOffice versijās Windows videi tiek uzstādīts sava veida paātrinājums, kad tiek ielādēts operatīvajā atmiņā un krietni paātrina programmas ielādi, kā arī ļauj ātri izveidot jaunus un atvērt esošos dokumentus). Dažkārt iespējami nelieli sarežģījumi dokumentu formātu savietojamībā. Konvertācijas vājākie punkti – grafiku eksports no Excel uz Calc, vektorgrafika, kas ievietota dokumentos. Varētu gadīties nepatīkami pārsteigumi, ka apsrakstītajās programmās atvērsim Microsoft Office dokumentus, kuros tiek izmantoti ļoti specifiski Microsoft Office sīkumi, kuriem nav standarta ekvivalentu funkciju OpenOffice vidē vai arī to lietojums abās programmvidēs ir atšķirīgs. Microsof Office lietotāji kā mīnusu min Visual Basic for Applications pilnīgāka atbalsta trūkumu, taču jāatzīmē, ka VBA pamatsintakses savietojamību nodrošina StarBASIC skriptēšanas valoda.
OpenOffice priekšrocības: OpenOffice visa darbība ar programmu ir veicama, izmantojot tikai klaviatūru. Prezentācijas un zīmējumi ir eksportējami Macromedia Flash formātā .swf un tādejādi prezentācijas ir skatāmas jebkurā tīkla pārlūkprogrammā, kurai ir instalēts Flash spraudnis (plugin). No jebkuras OpenOffice programmas, izvēloties File-New ir iespējams atvērt jebkuru citu OpenOffice dokumentu. Saglabātajiem OpenOffice failiem iespējams uzstādīt paroli (minimālais simbolu skaits -5), kas tiks pieprasīta, katru reizi atverot dokumentu.
Patlaban www.openoffice.org ir pieejama jaunākā OpenOffice versija – OpenOffice.org 2.0 beta, kurā ieviesti daudzi jauninājumi un uzlabojumi.
2.2. Programmas darbam ar grafiku
Pielietojumprogrammu darbam ar grafiku Linux vidē ir tikpat plaša izvēle, kā Windows vidē. Lietotāji var izvēlēties starp CADUBI, Canvas, InkScape, Xpaint utml. Lietotājiem, kuri ikdienā izmanto PDF failus, nevajadzētu satraukties par sistēmas maiņu – arī Linux ir pieejams pierastais Acrobat Reader. Tomēr popularitātes ziņā nepārspēta paliek pielietojumprogramma GIMP, kas tiek iebūvēta daudzos Linux distributīvus (Amber Linux, Debian Linux u.c.). „Grafikas apstrādei lieliski var noderēt programma GIMP, kuras funkcionalitāte ir ļoti līdzīga uz Windows platformas esošajam Photoshop. Ar GIMP palīdzību var ērti rediģēt fotogrāfijas, kā arī veikt citus ar grafiku saistītos darbus.” [2]
2.attēls – GIMP (fragments)
Jau instalācijas procesā GIMP piedāvā nokonfigurēt lielāko daļu uzstādījumu. Instalējot GIMP automātiski pielāgojas esošajiem uzstādījumiem un pēc izvēlas valodu uzstādījumus, kas lietotājam norādīti. Piemēram, instalējot GIMP uz datora, kurā valoda pēc noklusējuma bija krievu, GIMP nokonfigurēja saskarni uz krievu valodu. GIMP korekti atpazīst *.gif, .*jpg, .*jpeg un arī citus populārākos attēlu formātus.
Daudzas funkcijas ir ļoti līdzīgas izpildījuma ziņā pierastajām Microsoft Paint, Microsoft Photo Editor. Piemēram, lai iegūtu taisnu līniju, nepieciešams izvēlēties no rīkjoslas zīmuli, un, turot nospiestu taustiņu Shift, vilkt līniju. Kā jau vairākumam plaši pieejamo un izmantojamo programmu, GIMP ir pieejams ļoti daudz dokumentācijas, Web-lapas, saprotams un ērti lietojams Help. Nepieminot tos elementus, kas ir obligāti jebkurai pielietojumprogrammai darbam ar grafiku (kontūru iezīmēšana, figūru zīmēšana, teksta apstrāde utml.), pieminēšu tikai tās iezīmes, kas izceļas un, manuprāt, ir pieminēšanas vērtas. Iepatikās iespēja izvēlēties gatavus otas šablonus, kā arī radīt tādus pašai (turklāt ir iespējams lejupielādēt jau gatavas otu šablonu kolekcijas no interneta). Līdzību ar Photo Editor var saskatīt arī pārveidojot jau gatavos attēlus, piemēram, zīmētos attēlos (tiesa gan, process ir sarežģītāks, bet arī sniedz lielākas iespējas).
3.attēls – GIMP (fragments)
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. A.Muižnieks „Office 2003 VS OpenOffice” //BOOT – 2005 – Nr.02. – 33.-34.lpp.
2. E.Lisovskis „Amber Linux”//BOOT – 2005 – Nr.03. – 44.-47.lpp.
3. M.Ūdris „Debian Linux”//E-pasaule – 2004 – novembris – 64.-66.lpp.
4. M.Ūdris „Linux atbalsts Latvijā”//E-pasaule – 2004 – septembris – 50.-51.lpp.
5. http://www.debian.org/ (12.03.2005)
6. http://www.debian.org/intro/about (12.03.2005.)
7. http://www.aboutdebian.com/linux.htm (12.03.2005.)
8. http://h71028.www7.hp.com/enterprise/cache/76815-0-0-225-121.aspx (12.03.2005.)
9. http://openoffice-lv.sourceforge.net/openoffice.html (02.04.2005.)
10. http://gimp.org/
11. http://gimp.ru/index.php?option=com_frontpage&Itemid=1
Pateicoties plašajam pasaules progresīvās IT sabiedrības atbalstam un daudzu tūkstošu izcilu programmētāju ieguldījumam, jaunajām operētājsistēmas GNU/Linux versijām piemīt visas nepieciešamās īpašības, lai konkurētu ar citām OS ne tikai serveros un lieldatoros, bet arī mājas lietotāju personālajos datoros. Reāla vairākuzdevumu apstrāde, kad, esot pareizai konfigurācijai, datora uzkāršanos padara praktiski neiespējamu, universāls multivides atbalsta mehānisms, uz OpenGL standartiem un videokaršu ražotāju atbalstu pamatots grafiskais lietotāja interfeiss, plašs perifērijas iekārtu atbalsts, droša un stabila darbība datortīklā, kā arī ērti grafiskie operētājsistēmas konfigurēšanas līdzekļi padara Linux par perspektīvu variantu mājas datora operētājsistēmas izvēlē.
Taču jāņem vērā arī tas, ka, migrējot uz principiāli jaunu operētājsistēmu, pirmām kārtām ir jābūt gatavam mainīt savus ieradumus. Par spīti tam, ka operētājsistēmā Linux eksistē praktiski visu plaši lietojamo Windows programmu analogi, tie var darboties savādāk. Atšķirības starp Windows un Linux programmām ir saistītas ne tikai ar atšķirīgiem failu sistēmas uzbūves principiem, ievērojami stingrāku lietotāju tiesību kontroli Linux, bet arī ar atšķirīgiem lietotāja programmu instalācijas un vadības pamatprincipiem.