Maiju devums Centrālamerikas kultūras attīstībā

Maiji senatnē ir bijusi augsti attīstīta tauta. Līdz tam laikam, kad viņi nokļuva spāņu verdzībā, maiji bija uzcēluši lielas un varenas pilsētas. Maijiem jau bija sava rakstība un no paaudzes uz paaudzi saglabājušies daudzi interesanti nostāsti.
Spāņi ar ārkārtīgu nežēlību iznīdēja maiju kultūru, paražas, iznīcināja celtnes, rokrakstus, un tomēr maiju valoda, kas mūsdienās maz atšķiras no senās maiju valodas, ir saglabājusies. Piemēram, Jukatanas pussalas iedzīvotāju vidū tā ir vairāk izplatīta nekā spāņu valoda.
Maiji ir viena no senākajām Centrālamerikas civilizācijām, kas atstājusi ievērojamu ietekmi uz nākamajām civilizācijām. Tajā laikā, kad Rietumu pasaulē valdīja agrīnie viduslaiki, mūžameža dziļumos uzplauka milzīgas pilsētas, kas kļuva par dzīves centru tūkstošiem cilvēku. Tā bija lieliski organizēta un kulturāla sabiedrība.
Maiji bija ievērojami ar saviem sasniegumiem dažādās zinātņu nozarēs: arhitektūrā, mākslā, glezniecībā, tēlniecībā, rakstniecībā un astronomijā. Tās radītā arhitektūra bija senās Amerikas brīnumdarbs.
Īpaši augsti attīstīta bija arhitektūra. Tempļus un citas ēkas, kas ir celtas no mūra, saista ar pilsētu celtniecību. Tempļi sākumā bija domāti reliģiskie kulta centri, tomēr tos nekad necēla pa vienam – tie saistījās ar veselu būvju kompleksu. Maiji cēla arī ceļus, pa kuriem ierasties svētceļniekiem, jo ne ratus, ne arī kādus citus pārvietošanās līdzekļus pa ceļiem senie maiji nepazina.
Maiju rakstības zīmes pastāvēja līdz brīdim, kad iebruka spāņi un iznīcināja, jo uzskatīja tās par sātana zīmēm. Tie atrada daudz grāmatu, kuras sadedzināja. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās tikai 3 – 4 grāmatas maiju rakstībā, bet ir saglabājušies arī dažādi uzraksti uz stēlām un tempļu sienām. Maiji esot sīki pierakstījuši savu vēsturi. Glipti – maiju rakstu zīmes, kas ir hieroglifiskais raksts un ko atšifrēt izdevās relatīvi nesen.
Maijiem bija attīstīta arī matemātika. Matemātikas zināšanas bija nepieciešamas, lai radītu kalendāru, kam maiji bija pakārtojuši visu savu dzīvi. Maijiem bija divi kalendāri: solārais (saules) (360 dienas plus 5 liekās, kas sadalījās 18 mēnešos pa 20 dienām katrā) un rituālais (260 dienas, kas sadalījās 13 mēnešos pa 20 dienām katrā). Astronomiskajos aprēķinos maiji bijuši ļoti precīzi. Interesanti, ka maiji gadu skaitīšanu sāk ar 5041738. g. p. m. ē. pēc mūsu laika skaitīšanas sistēmas.
Vēl līdz mūsdienām daudzas lietas nav līdz galam izpētītas un izprastas. Piemēram, zinātnieki vēl joprojām spriedelē – vai tiešām maiji bija tik ļoti attīstīti kā viņus apraksta grāmatās, jo pat arklu viņi nebija izdomājuši. Bet te nu zinātniekiem ir tikai daļēja taisnība, jo tiešām viņi nebija izdomājuši arklu, jo viņiem tas nebija nepieciešams. Tas ir izskaidrojams, pirmkārt, ar maiju zemkopības tehnikas īpatnībām, kuras ievērojamā mērā noteica zemes klimats (Jukatanā un Gvatemalā near zemi līdz pat mūsdienām, jo tropiskie lieti tādā veidā uzirdināto augsni stipri izskalotu), un, otrkārt, ar to, ka senajiem maijiem nebija liellopu un tātad arī vilcējspēka.
Iedzīvotāji ir pratuši saglabāt savu dzīves veidu, nacionālo apģērbu. Vēl šodien daudzas Dienvidamerikas un Centrālamerikas tautas iekļauj kristietības rituālos savas senās reliģijas elementus.