Vēsture
Pašā Vecrīgas centrā pie Līvu laukuma atrodas arhitektūras piemineklis „Mazā ģilde”. Ēka celta pēc izcilā arhitekta J.D.Felsko projekta. Ēkas pamatakmenī ,ko ielika 1864. gada 22. maijā,ievietoti tā laika laikraksti, kalendārs, visu amatu vecāko un ģildes vecāko sola locekļu paraksti ,īsa Mazās jeb Sv.Jāņa ģildes hronika.
Blakus ģildes namam Amatu ielā jau 1855. gadā pēc tā paša arhitekta projekta uzcelts Mazās ģildes brāļu patversmes nams, kuru 1901. gadā pārbūvēja, piemērojot tā telpas tur iekārtojamās amatnieku skolas vajadzībām. Nu jau vairāk kā simts gadu abi šie nami- Mazās ģildes nams un patversmes nams- ir gan tiešā, gan pārnestā nozīmē organiski savienoti un veido veselu kompleksu, kurā noris Mazās ģildes dzīve.
Namu svinīgi atklāja 1866. gada 9. februārī.
Sevišķi bagātīgi Mazās ģildes iekšējo interjeru papildināja un izgreznoja 1888. gadā, ilggadējā ģildes vecākā Fridriha Brunstermana laikā, kad fasādes dzegā pret Meistara ielu ievietoja Mazās ģildes ģerboni, priekšnamā, vestibilā un kāpņu telpas grīdas ieklāja terraco mozaīkā. Darbus veica Frankfurtes pie Mainas firmas Johann Odorico atsūtītie itāļu meistari. Visos nama logos ievietoja mākslinieciskas krāsainas vitrāžas, kuras izgatavoja mākslinieka A.A. Freištatla darbnīcā Hanoverā.
Vitrāžās amatu vecākie parādīti agrāku gadsimtu tradicionālajos tērpos, bet to portreti
ir fotogrāfiski precīzi. Vecajo sola zālē ievietoti ar būvdarbiem saistīto 10 amatu vecāko portreti- darba tērpos, bet lielās zāles logos pārējo 25 amatu vecākie svētku tērpos. Vecajo sols zālē virslogu apaļajos vitrāžmedaljonos ievietoti 10 ģildes labdaru portreti ar attiecīgiem uzrakstiem, bet lielajā zālē vēl 12 labdaru portretmedaljoni.
Nama durvju un logu aiļu smaiļkoku apmales grezno uzgleznoti pamācoši aforismi un izteicieni gotiskā šriftā.
Praktiski visa Mazās ģildes apdare ir restaurēta atbilstoši 19.gs. pēdējā ceturkšņa dokumentiem un fotogrāfijām.
Mazās ģildes ēku precīzi raksturo citāts no 1936. gadā izdotās brošūras:
„Šis nams sniedz mums vienreizēju vecās Rīgas vāciskās, amatnieciskās iekārtas, īstas pilsonības apziņas un nesavtīgas devības ainu. Arī šī greznā nama iekštelpu izsmalcinātajam pašreizējam izskatam ir augsta mākslas vēstures vērtība kā mūsu pilsētas senākās un jaunākās mākslas kultūras dokumentam….”
Telpas
Pirmais stāvs:
· Senās kāpnes
Kāpņu telpā bija ievietotas vēsturiskas gleznas ar vecās ēkas un Smilšu vārtu skatiem, kā arī ģildes eltermaņu portretgleznas. Šīs gleznas pēc ģildes likvidācijas tika nodotas muzejam. Ar Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra direktores Lilitas Laines gādību, tika izgatavotas šo gleznu kopijas un aizpildītas tukšās vietas. Saskaņā ar autentiskiem zīmējumiem logos tika novietotas atjaunotās virtāžas
· Vestibils
Nama vestibils plānā veido regulāru astoņstūri. Četrās telpas sienās izveidotas greznas, stiklotas durvis ar virslogiem. Pārējās četrās sienās virs koka paneļiem atsegtas iegleznotās četru cara laika Vidzemes pilsdrupu ainavas (Vastselīna, Turaida, Koknese un Cēsis).
Telpas centrā iekārta 1775. gadā darinātā astoņu žuburu misiņa lustra. Uz griestiem restaurētas sarežģītas vinjetes ar 16 pilsētu ģerboņiem. Gan vestibilā, gan kāpņu telpā ir teracco grīda, kuru izgatavoja Johana Odoriko (Odorico) firmas Frankfurtē pie Mainas itāļu meistari 1888. gadā.
Interesanta iekštelpu apdares detaļa ir praktiski visās telpās izveidotie senvācu aforismi, izteicieni un “domu graudi” gotiskā šriftā, piesātināti senvācu terminiem. Šie uzraksti kalpo par interjeru dekora vienojošu sastāvdaļu, par ornamentu ar māksliniecisku vērtību, līdzīgi kā arābu raksti, kurus spēj izlasīt tikai nedaudzi.
· Belacorda zāle
Vecāko sēžu zāles griesti 1888. gadā apgleznoti ar vaska krāsām un apzeltīti (krāsotajs V.Harmsens(Harmsen) Griestu plaknē izvietoti uz metāla vairogiem gleznoti 34 amatu brālību ģerboņi. Katrai amatu brālībai minēts tās dibināšanas gads, bet dažām arī, līdz kuram pastāvējušas. Griestu centrā iekārta 1854. gadā izgatavota daudzzaru misiņa lustra.
Telpā saglabājusies visa 1888. gada koka apdare – paneļi, pilastri, griestu profili, slēģi un starp logiem – divi pseidogotiskās formās veidoti spoguļi, uz sienām – 1888. gadā izgatavotās linkrusta tapetes.
Parketa grīdas centrālajā daļā redzama inkrustācijas tehnikā veidota zvaigzne, bet pie sienas – podiņu krāsns neogotiskās formās ar divām figūrām, kas tur vairogos Vidzemes un Rīgas ģerboņus.
Visos piecos zāles logos atrodas 1888. gadā A.S.Freištatla (Frevstadtl) darbnīcā (Atelier) Hannoverē izgatavotas vitrāžas. Vitrāžu augšdaļā medaljonos izvietoti desmit Mazās Ģildes labdaru portreti. Medaljonos ap labdara galvas portretu lasāms dāvinātāja vārds un dāvinājuma raksturs. Logu apakšējās vērtnēs redzami desmit ar celtniecību saistītu amata brālību vecāko portreti pilnā augumā, zem kuriem ir attiecīgā amata emblēma un vecāko uzvārdi vācu valodā.
· Zaļā zāle
Otrais stāvs :
· Lielā zāle
Lielās zāles (sapulču, ari sanāksmju zāles) interjerā izmantotas gotiskās formas. Zāle bagātīgi dekorēta ar neogotiskiem pilastriem, koka paneļiem, krāsotiem griestiem, vitrāžām un gleznojumiem. Zālei ir septiņas durvju un septiņas logu ailas. Sienu augšmalā izvietoti dažādo amatu ģerboņi, laukumos virs durvīm – gleznotas pilsētu panorāmas (Lībeka, Brēmene, Pēterpils, Rīga, Maskava, Hamburga un Rostoka). Telpu apgaismo trīs kroņlukturi.
Šodien redzamās Lielās zāles vitrāžas izgatavotas A. S. Freištatla (Frevstadtl) darbnīcā Hannoverē un ievietotas Mazās Ģildes logos 1888. gadā. Mākslinieka portrets ievietots blakustelpas loga vitrāžā. Turpat redzams arī Mazās Ģildes nama arhitekta J. D. Felsko vitrāžas portrets. Lielās zāles logu vitrāžās galvenā vieta ierādīta tolaik pastāvošajiem 25 dažādu amatu brālību vecāko portretiem pilnā augumā, tradicionālos tērpos ar attiecīgām amata emblēmām. Bez tam vitrāžās ievietoti deviņu Mazās Ģildes labdaru, kuri bija ziedojuši līdzekļus un dibinājuši dažādas labdarības iestādes – bāreņu namu, atraitņu un nespējnieku patversmes, pabalsta fondus, vitrāžu portretmedaļjoni.
Zāles durvju un logu aiļu smailkoku apmales grezno uzgleznoti pamācoši aforismi. Piemēram: “Kas savam ienaidniekam labu dara, tas parāda augstāko cēlsirdību”, “Kur darbs sargā māju, tur nabadzība neiekļūst”.
Lielajā zālē saglabājušies 1888. gada logi, durvis, balkoni, griestu koka daļas, sienu paneļi un slēģi. Nama restaurācijas rezultātā, radusies iespēja iziet uz skaistu āra balkonu ar skatu uz Līvu laukumu un Mazās Ģildes priekšdārzu ar metāla žogu, kura zīmējums rekonstruēts pēc 19. gs. 2. puses Ģildes attēliem.
Kolektīvi
“Mazā ģilde” darbojas tautas mākslas un amatiermākslas kolektīvi:
· Bērnu Tautas deju ansamblis DZINTARIŅŠ
mākslinieciskā vadītāja Olga Freiberga,repetitori Sanita Misika, Gunta Rudene
· Deju ansamblis DAIĻRADE
mākslinieciskā vadītāja Silava Štelfa, repetitori Andris Bergmanis, Ignats Ančāns
· Tautas deju ansamblis LĪGO
mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, repetitori Linda Tiļčika, Raimonds Dzintars
· BALSIS
jauniešu korismākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, diriģents Valdis Tomsons,vokālie pedagogi Gunita Sakniņa un Nauris Indzeris
· SONORE
jauniešu koris mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, diriģenti Andis Groza tel.29422549, Andris Pujāts
· MŪZA
jauniešu korismākslinieciskais vadītājs Guntis Cimiņš tel.29476731, diriģents Rihards Rudzītis, Ralfs Šmīdbergs vokālais pedagogs Baiba Zandere
· FRACHORI
vīru korismākslinieciskais vadītājs Andrejs Mūrnieks, diriģents AivarsOpincāns,vokālais pedagogs Guntars Ruņģis
· SUDRABOTĀ GAISMA
sieviešu koris diriģente Valija Ezeriņa
· Vokālā grupa TERIA
vadītājs Kārlis Rūtentāls
· Bērnu vokālais ansamblis PALĀSĪTES
vadītāja Ināra Rode tel.26489283 un Inita Malnača
· Bērnu zīmēšanas studija
vadītāja Kristīne Otersone
· TLMS KAMENE (audēji)
vadītāja Marina Sproģe
· TLMS TĪNE (pinēji)
vadītāja Edīte Laiviņa
· Gleznošanas studija ĢILDE
vadītāja Ausma Danemane
· Bērnu un jauniešu teātra studija VINNIJS
vadītāji Inguna Gremze