Nāves ēnā

Es izvēlējos Rūdolfa Blaumaņa noveli „Nāves ēnā”. Šo noveli es izvēlējos tapēc, ka esmu jau to lasījusi un tā mani ļoti aizrāva.
Mani šī novele aizrauj, jo tā atšķiras no citām novelēm, kuras esmu lasījusi un tās negaidītās beigas liek aizdomāties par šīs grāmatas būtību. Neskatoties uz šīs noveles traģiskajām beigām, ši novele man patīk labāk nekā daži labi stāsti jeb mīti. Nav konkrēta iemesla, kapēc es šo noveli izvēlējos, tā vienkārši bija pirmā, ko es atcerējos no lasītās literatūras 8.klasē un nedomāju, ka daudzi šo noveli izvēlēsies un to atceras.
No šī stāsta es ieguvu to, ka labāk ziemā tomēr nevajadzētu uzturēties uz ledus un nepakļaut savu dzīvību briesmām. Bērniem tas ir daudz bīstamāk, bet tie, kas ziemas laikā vēlas zvejot, nevajadzētu uz ledus būt vieniem pašiem, bet ar kādu kopā, lai būtu drošāki, kad notiek nelaime.
Es stāstīšu par noveli „Nāves ēnā” par tās sižetu grāmatā un filmā, par to, kas tur ir kopīgs un atšķirīgs:

Pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles „Nāves ēnā” motīviem 1987.gadā tika uzņemta mākslas filma kurā tāpat, kā grāmatā ir dramatiskas beigas ar negaidītu atrisinājumu un tās darbība notika uz ledus gabala.
Filmā tāpat kā grāmatā pārdzīvojumu uz ledus uzsāka 14 cilvēki. No ledus gabala atpakaļ uz sauszemi tika 8 cilvēki. Un trīs no tiem palika uz ledus. Skaru Juris, kuram mājās bija sieva ar trim bērniem, no lielā izmisuma bija ielēcis ledošajā ūdenī un nevarēdams aizpeldēt līdz krastam viņš noslīka. Zvejnieki pēc notikuma ar Skaru Juri, bija sadalījušies pa grupām un savā starpā pārrunāja dažādas lietas. Zaļgam bija saķertas zivis un viņs pēc dabas bija ļoti skops un nevēlējas ar nevienu dalīties savā lomā, bet tā kā nevienam citam zivju nebija, tad viņam nekas cits neatlika, kā dalīties zivīs ar pārējiem palikušajiem uz ledus gabala. Bez cilvēkiem uz ledus gabala atradās vēl divi zirgi.
Pēc laika ledus gabals ātri un nemanāmi sāka plīst un pārplēsa to divās daļās. Uz mazākā ledus gabala palika 3 cilvēki, uz kura nebija ne ēdiens, ne dzeramā ūdens. Atlikušie uz lielākā ledus gabala atšķirībā no tiem, kas atdalījās varēja vēl kādu laiku izdzīvot, jo viņiem bija zirgi un zivis. Grīntāls mēģināja ēdienu sadalīt godīgi, lai nebūtu kašķi, ka vienam ir vairāk, bet otram mazāk. Kārlēns, kurš turējās kopā ar Birkenbaumu īpaši nemīlēja ēst jēlas zivis. Kārlēnam paveicās, ka viņam bija blakus tāds Birkenbaums, jo viņš tam deva padzerties ūdeni, atļāva gulēt pie viņa un rūpējās par Kārlēnu.
Beigās, kad visi ieraudzīja laivu, kas peldēja pie viņiem, visi bija priecīgi, ka beidzot tiks prom no šī ledus gabala, bet visiem tomēr neveicās, jo vajadzēja lozēt un tikai 5 cilvēti tika laivā un nokļuva mājās.
Grāmata no filmas atšķīrās, ka filmā rādīja vairāku minūšu garumā, par Kārlēna labajām dienām uz sauszemes, kā viņš varēja pieiet pie spaiņa un padzerties ūdeni cik tik viņš vien vēlējās, bet tagad uz ledus gabala atliek izturēt ar zivīm un nelielu malku Birkenbauma ūdens. Un tāpat arī tika rādīts pēc Daldas un Jaņa sarunas par to ka māte zinās, ka viņi neatgriezīsies un viņa mājās par viņiem aizdedz svecītes.
Šeit izpaužas bezjēdzīgais, kad Skaru Juris vēlējās tikt atpakaļ uz sauszemes pie savas ģimenes, bet nosīka un es domāju, ka viņam tomēr vajadzēja palikt uz ledus gabala. Traģiskais izpaužas, kad piebrauca laiva un tajā varēja iekāpt tikai pieci cilvēki un trijiem bija jāpaliek uz ledus gabala. Un Birkenbaums varēja palaist Kārlēnu braukt atpakaļ, kā to darīja Dalda palaižot savā vietā savu dēlu Jani.

Es secināju, ka ne vienmēr vajag pirmo skatīties filmu jeb grāmatas vietā to skatīties, jo nejau viss filmā ir uzfilmēts, kā to ir sarakstījis grāmatas autors. Varbūt lielākā daļa būtu kā grāmatā, bet tas vairs nebūtu tas un nebūtu tik interesanti skatīties klāt vēl kādus liekus fragmenus par kuriem grāmatā nemaz nav teikts un tie nav interesanti. Es nezinu vai šī novele daudziem patīk, bet šī bija viena no tām grāmatām, kuru tiešām es varētu lasīt vairākas reizes. Man tomēr labāk patika grāmata, jo tur beigas sarakstītas daudz interesantāk, nekā tās parādīja filmā
Pēc manām domām, neskatoties uz šo traģisko noveles nobeigumu, šo noveli es ieteiktu izlasīt ik vienam un noskatīties protams arī filmu.