Latvijas Universitāte
Ekonomikas un vadības fakultāte
Finansu institūts
Referāts
Noguldījumu operācijās
Noguldījumu vispārīgs raksturojums
S A T U R S
lpp.
Ievads . . . . . . . . . . . 3
1. Noguldījumu veidi . . . . . . . . . 4
2. Noguldījumu iekšējā kontrole . . . . . . . 6
3. Pasīvo operāciju formas . . . . . . . . 8
Secinājumi . . . . . . . . . . . 10
Izmantotās literatūras un avotu saraksts . . . . . . 11
I E V A D S
Savu darbību bankas lielākā vai mazākā mērā finansē ar depozītiem, kas piesaistīti no daudziem avotiem. Bankai sava darbība jāorganizē, ievērojot piesardzību, apdomību un cieši ņemot vērā savu noguldītāju intereses.
Bankas vadība ir atbildīga ne tikai par savu noguldītāju interešu aizsardzību; tās pienākumi pret bankas akcionāriem nozīmē, ka bankai noguldītie līdzekļi ir jāpārvalda un jāvada aktīvi un efektīvi saskaņā ar stratēģiju, kurā ņemta vērā gan likviditāte, gan rentabilitāte. Tomēr noguldījumu aktīvu pārvaldi ierobežo vairāki faktori, to skaitā:
• kapitāla segums;
• likviditāte;
• termiņu struktūra;
• procentu likmju nestabilitāte;
• stabilitāte.
1. Noguldījumu veidi
Norēķinu konts – klientam ir iespēja izņemt naudu pēc pieprasījuma vai dot bankai rīkojumu izmaksāt naudu pēc uzdevuma. Banka piedāvā procentus par konta atlikumu fizisko un juridisko personu kontos.
Lielizmēra depozīti – latu vai ārzemju valūtas atlikumi pastāvīgi atrodas kustībā starp dažādām iestādēm. Bankas lielizmēra noguldījumu izmaksas ir ļoti atkarīgas no valdības procentu un valūtas apmaiņas likmju politikas, no piedāvājuma un pieprasījuma un no bankas kredīta reitinga. Šādus noguldījumus var piesaistīt uz laiku, sākot no 24 stundām un beidzot ar gadu.
Latvijā lielizmēra depozīti nav izplatīti. Bankas praktizē depozītu pieņēmšanu kā no fiziskām personām, tā arī no juridiskām personām.
Klientu noguldītie līdzekļi var būt bankai nozīmīgs līdzekļu avots; pēdējos gados konkurences ietekme ir ievērojami paplašinājusi klientiem piedāvāto noguldījumu pakalpojumu veidu spektru un veicinājusi noteikumu daudzveidību.
Latvijas bankas savā darbībā piedāvā arī šādus noguldījumu veidus:
• Ziemassvētku depozīts;
• bērnu un skolēnu krājdepozīts;
• penionāru noguldījumi;
• pensiju uzkrāšanas fonds;
• atvērtais depozīts;
• premiālais depozīts;
• depozīts ar nosacījumu.
Noguldījumus uzskaita atbilstoši to veidam uz valūtai, kurā tie noguldīti. Procentus par noguldījumu un depozītu summu aprēķina, sākot ar dienu, kad noguldījumu un depozītu summa tiek ieskaitīta kontā līdz to atmaksas dienai.
Debets Kase
Kredīts Depozīta vai noguldījuma konts
Noguldījumu un depozītu atmaksas diena netiek ieskaitīta procentu summas aprēķinā. Procenti par noguldījumiem un depozītiem tiek aprēķināti saskaņā ar attiecīgā noguldījuma vai depozīta veida noteikumiem, kuri apstiprināti ar bankas valdes lēmumu.
2. Noguldījumu iekšējā kontrole
Iekšējā kontrole attiecībā uz noguldījumiem būtu jāstrādā tā, lai nodrošinātu šādus apstākļus:
• depozīti tiek pieņemti tikai uz tādiem termiņiem (lielizmēra noguldījumu gadījumā – no tādām institūcijām), kādus bankas vadība apstiprinājusi saskaņā ar bankas termiņu un likviditātes politiku;
• visi pieņemtie noguldījumi jāiekļauj grāmatvedības uzskaitē, piemērojot atbilstošu procentu likmi un aprēķinot procentus;
• neviens no grāmatojumiem noguldītāju kontos nav fiktīvs vai viltots, tiek novērsta “netīrās” naudas atmazgāšana.
Sakarā ar bankas un klienta attiecību raksturu principā informācijas plūsma mēdz būt vienā virzienā – no bankas pie klienta. Tā kā ne katrs klients rūpīgi seko atlikumam un kustībai savā kontā, pastāv paaugstināts risks, ka tiek pieļautas nepamanītas kļūdas vai kaut kas tiek izlaists vai nu krāpšanas nolūkā, vai nejauši.
Paņēmieni, kā minimizēt šādu kļūdu, izlaidumu vai krāpšanas iespējas:
• jānodrošina grāmatvedības ierakstu un naudas izmaksas kārtīgas kontroles procedūras;
• jāveic centralizēta paziņojumu izsūtīšana klientiem;
• jāsadala pienākumi, īpaši attiecībā uz pienākumu risināt klientu jautājumus;
• jāseko neaiztiktiem kontiem; kontiem, kur darbības notiek ar novēlošanos; jākontrolē darbinieku konti, jo ar tiem pastāv īpašas iespējas izdarīt krāpšanu;
• jāpārbauda procentu aprēķini un grāmatojumi neatkarīgi vienu no otra;
• jāpārbauda procenti, kas tiek ieskaitīti procentu izdevumu kontā, salīdzinot ar kopējo noguldītāju kontos kreditēto procentu summu;
• lielāko daļu katras summas salīdzināšanas procedūru iespējams izlaist, ja grāmatvedības sistēma ir kompjuterizēta un procenti tiek aprēķināti un pārskaitīti automātiski. Tomēr vadībai būtu regulāri jāpārbauda, vai kontrole joprojām darbojas apmierinoši un jāveic atsevišķu procentu aprēķinu un grāmatojumu pārbaude;
• vadības pārskatos jāiekļauj pārskats par starpību starp izmaksātajiem un saņemtajiem procentiem un izmaksāto procentu summu analīze.
3. Pasīvo operāciju formas
Bankas pasīvās operācijas var raksturot sekojošā veidā: bankas pasīvās operācijas – tās ir operācijas, kuru rezultātā notiek līdzekļu palielināšana, kas atrodas uz pasīvajiem vai aktīvi – pasīvajiem kontiem, pasīva pārākuma pār aktīvu formā bez līdzekļu ekvivalentas palielināšanas aktīvajos kontos.
Komercbanku pasīvās operācijas var izpausties sekojošās formās:
• banku peļņas atskaitījumos fondu izveidei vai palielināšanai;
• kredītos, kas saņemti no citām juridiskām personām;
• depozītu operācijās.
Pasīvo operāciju pirmā grupa saistīta ar pašu līdzekļu veidošanu un attīstīšanu. Pie pasīvo operāciju otrās grupas atteicas kredīti. Šeit ietilpst visupirms īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumi, kas tiek izsniegti no vienas bankas otrai. Parasti šie aizdevumi tiek izmantoti banku bilanču likviditātes operatīvai regulēšanai, aizdevumu došanai negaidītiem, izdevīgiem aizņēmējiem.
Banku pasīvo operāciju trešā grupa – depozītoperācijas – ir bāze pasaules banku praksē. Tieši šī grupa atklāj komercbankas darbības saturu kā starpnieku starp resursu iegūšanu kredītresursu brīvajā tirgū. Depozītoperācijas – tās ir banku operācijas juridisko un fizisko personu līdzekļu piesaistīšanai ieguldījumos vai nu uz noteiktu laiku, vai līdz pieprasījumam.
Depozīti ir depozītoperāciju objekts. Ar sevi tie apzīmē naudas līdzekļu noteiktas summas (ieskaitot vērtspapīru vērtību), kuras depozītu operāciju subjekti iegulda bankā vai kuras saskaņā ar pastāvošo kārtību banku un finansu operāciju veikšanu uz noteiktu laiku paliek bankas kontos.
Bankas darbiniekam, kas nodarbojas ar depozītoperācijām, pirmām kārtām vajadzētu sagrupēt depozītus pēc to ekonomiskā satura. Starptautiskajā banku praksē ir pieņemta sekojoša klasifikācija, kas iedala depozītus četrās grupās:
• terminētie depozīti (ieskaitot depozītsertifikātus);
• pieprasījuma depozīti;
• iedzīvotāju krājnoguldījumi;
• vērtspapīri.
Termiņdepozītu grupa parasti tiek kvalificēta pēc termiņiem:
• depozīti ar termiņu līdz 3 mēnešiem;
• depozīti ar termiņu no 3 līdz 6 mēnešiem;
• depozīti ar termiņu no 9 mēnešiem līdz gadam;
• depozīti ar termiņu ilgāk par gadu;
• depozītsertifāti.
S E C I N Ā J U M I
1) Bankai sava darbība jāorganizē, ievērojot piesardzību, apdomību un cieši ņemot vērā savu noguldītāju intereses;
2) Pēdējos gados konkurences ietekme ir ievērojami paplašinājusi klientiem piedāvāto noguldījumu pakalpojumu veidu spektru;
3) Depozītoperācijas ir banku operācijas juridisko un fizisko personu līdzekļu piesaistīšanai ieguldījumos.
I Z M A N T O T Ā S L I T E R A T Ū R A S
U N A V O T U S A R A K S T S
1. Briede I. Bankas noguldījumi un aizdevumi, to raksturojums un kontrole. – R.: Turības mācību centrs, 1997. – 71 lpp.
2. Банковское дело / под ред. Ю. А. Бабичевой. – M.: Экономика, 1994. – 396. c.
3. Банковское дело / под ред. О. И. Лаврушина. – М.: Банковский и биржевой научно-консультационный центр, 1992. – 428 c.