Noziedzīgie nodarījumi ar narkotiskam vielam.

Latvijas policijas akadēmija

Krimināltiesisko zinatņu katedra.

Referāts.

Noziedzīgie nodarījumi ar narkotiskam vielam.

Renzēnts: polcijas kapteins

doc.mag.jur. D. Mežulis

Sastadīja: policijas koledžas

121.grupas students

policijas ierindnieks

J.Fjodorovs

Rīga

2000.g.

Ievads.

Jau no seniem laikiem ir izveidojušies vairāki faktori kuri veicina narkotisku vielu aprites attistību. Protams, tas ir liels ļaunums, ko tikai varētu izgudrot cilvēce. It kā parādas jautājums, priekš kam mums tās ir vajadzīgs, jo mēs paši sevi pakāpeniski iznicīnam ar savām rokām; un kas ir visinteresantākais- neviens mums nespiež to darīt. Sakumā it meklējam jaunus paņiemienus un lidzekļus, kā palidzēt cilvēkam grutās situācijās, ka

a
ad viņš pilnīgā izmisumā, vientuļš, nerunīgs, un atrodam narkotiskās vielas. Un visi uzreiz palika priecīgi, smaidoši, apmierinātiar savu dzīvi; bet pagāja diena, menesis, gads cilvēks pakāpeniski sāka lietot šis vielās vairāk un vairāk, kamēr nepieroda atrasies tādā stavoklī, bet atteikties jau ir par vēlu. Kad lieto narkotikās atturēties no tam gandriz jau nav iespējams, tas iznicina mums kā ptstavīgu personību, cilvēkos zūd iespēja patstavīgi pieņemt lemumu. Viņam vairāk nav tādas īpašības kā izvēle: izvēle būt priec;igam vai skumjam, strādāt kur ve
e
elies, nodarboties ar sportu, pastaigāties pa parku, un kas ir vissvarigākais- mīlēt. Tagad atkarība no narkotiskam vielām lika kas jādara, kur kas jāpaņiem; bet tas bieži ir ļoti tuvu noziedzīgām nodarijumām. Narkotiku dēļ cilvēki zog, nogalina citus nevainīgos, lai dabutu na
a
audu; bet citi pārdot tos, ražo, izgatāvo; tāpēc ir tik daudz noziedzīgu nodarijumu, kuri ir saistīti a narkotiskām vielām.

Narkomānija- ir ļoti bistams ļaunums, kurš saistīts ar noziedzīgiem nodarījumiem, tā ir vissmagāka slimība mūsējā pasaulē. Pirmkāt, narkomānija veicina citās ļoti smagās slimībās, kuras ir saistītas ar psihiskām slimībām, AIDS, uct. Piemēram ASV jau 70.-80. gados 180 tukst cilvēku slimoja ar neizarstējamām slim;ibām heroina lietošanas dēļ, bet 12 mln cilvēku marihuanas lietošanas dēļ. Vispār pasaules statistīka liecina, ka narkmānija šodien ir starptautīska problēma. Pēc Vispasaules veselības aizsardzības organizacijas vertējuma narkomānu kopskaits pasaulē pārsniedz 60 miljonus. Tas ir ļoti bedīgs stavoklis, it īpaši tāpēc ka piaug narkomānu- nepilngadīgo un jaunie;su skaits; kā secinājums arvien izplatīkāka kļust kontrobanda narkotiskajām vielam un tirdzniecība ar tām. Skatoties uz šiem šausmīgiem sk
k
kaitļiem, dažreiz doma, kāpēc vispār ir tādi cilvēki, kuri nelieto narkotiskās vielās. Tāpēc jācinas pret šo ļaunumu, jācinas ar visam iespējamiem likumiskiem lidzekļiem un paņēmieniem. Bet priekš tām vajadzīga ļoti stipra likumdošana: starptautiska un nacionāla. Kā pateikusi V. Liholaja savajā grāmatā: ’’ Narkomānija ir viena no tām nedaudzējām sociālajām parādībām, kuras sekmīga apkarošana nav iedomājama bez savstarpēji saskaņotiem starptautiskiem tiesiskiem līdzekļiem un nacionālās likumdošanas, kura paredz atbildību par nelikumīgām darbībām ar narkotiskā vielām. ‘’1

Šajā referatā es gribētu īpašu uzmanību pieverst krimināltiesiskām pr
r
roblēmām Latvijā, kuri saistīti ar narkotiskām vielām.

Narkotiskas vielas.

Sakumā kamēr mēs vēl nesākam runāt par pašiem noziedzīgiem nodarījumiem, pievērsim savu uzmanību ļoti nozīmīgām faktām: kas tas ir narkotiskās vielās. It kā ar filozofisko šis teorijas pusi mēs iepazināmies, un aptuveni zinām kas tas ir, bet priekš noziedzīga nodarījuma klasifikacijai tas būs pār maz. Tie vajādzīgi noteikti ar likumu nostiprināti jēdzieni, kā arī šo jēdzienu likumiska iztulkošana, lai mēs varētu saprāst kā kvalificētu noteiktu nodarījumu un noteiktu vai šiis vielas ir narkotiskas.

Vispār visi šo jēdzienu izskaidrojumi ir gandriz vienādi visos pasaulē pastovošos normativajos aktos, jo par pamatu ir ņemts ‘’Apvienotas konvencijas par narkotiskam vielam’’ jēdziens. Bet es gribētu parādīt krievu un latviešu likumdošanas šo jēdzienu iztulkojumu. Latvijā tas skan sekojoši:’’ narkotiskas vielas- ir dažadās izcelsmes (fiziskais kriterijs) vielu grupa, kurām piemīt spēja iedarboties uz centrālo nervu sistēmuun radīt īpašu reibuma stavokli, pierašanu pie tam un narkotisku atkarību (mediciniskais kriterijs) , kuru uzskaitījums fiksēts speciālos normativos aktos (juridiskais kriterijs) , bet to neatļauta aprīte un lietošana apdraud iedzīvotāju veselībai (sociālais kriterijs).’’ Šeit mēs redzam , ka jēdzienā ir èetri kriteriji, kuri nosaka narkotisko vielu butību. Tajā laikā krievu literatūrā ir pateikts: ‘’ narkotiskām vielām piemit divas pazīmes:

1) mediciniskā- tā izpaužas narkotisku vielu iedarbošanās uz cilvēka organismu;

2) juridiska- tā izpaužas narkotisku vielu atzišanā normativajos aktos un tos apstiprinašanā oficalajos organos.’’

No šejienes izriet , ka šis divas izpratnes ir ļoti tuvas un pastavīgi darbojas. Vispār tātam un j;abut , jo šis divas valstis ir pievienojšas sterptautiskiem normativajiem aktiem (deklaracijam, konvencijam) kur viss ir ļoti skaidri izskaidrots; kā arī pastāv dažadi starptautiskie līgumi, kuru prasībās ievero Latvija un Krievija. Tomēr ir dažādi atškirīgi momenti šajos jēdzienos, un īpaši tas saistīts ar to, ka Latvijā ir èetri kriteriji bet Krievijā tikai divi, tomēr es neredzu šeit butiskās atškirībās, kaut vai , varbūt, latviešu izpratne mazliet pilnigākā.

Saskaņoti ar starptautiskajiem normativajiem aktiem narkotiskas vielas ir ietvertas noteitajā klasifikacijā, kur arī ir aprakstītas psihotropas vielas. Šajā klasifikacijā ir izdalīti tris sarasti un šie saraksti ir apstiprināti ar LR Ministru kabineta noteikumos. Šie saroksti ir sekojoši:

1. aizliegtās seviški bistāmās narkotiskās vielas un tam pielidzinātās psihtropās vielas;

2. ļoti bistāmās narkotiskās vielas un tam pielidzunātās psihotropās vielas, kuras atļats izmantot mediciniskiem un zinātniskiem mēríiem;

3. bistāmās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunpratīgos nolūkos.

Kā mēs redzam narkotiskas vielas ir aaprakstītas tikai divajos sarakstos. Vēl kad Latvijas likumdošanā nebija īpaši izveidota narkotisko vielu klasifikacija A.Niedre piedavāja tādu klasifikaciju:

1) depresanti jeb narkotiskās vielas, kuras iedarbības gala rezultāts ir miegs vai narkoze (morfijs, heroins, barbiturati, trankvilzatori);

2) stimulatori (amfetamins, kokāins, efedrīns);

3) halucinogēni, kuru lietošanas rezultātā rodas dažādas iluzijas un halucinacijas (hašišs, marihuāna, maskalīm)

Tomēr vēl 1928. gadā visās narkotiskās vielās Levins iedalīja èetrās grupās:

1.sedatīvās indes; 2. Halucinogeni; 3. Miega līdzekļi; 4. Vielas, kuras pirmajā fazē izraisa cerebrālu uzbudinājumu un pēc tam deprēsiju.

Redzot cik jau sen parādījas pirmie darbi, kuri bija saistī ar narkotiskām vielām, varētu pateikt, ka šis jautājums ir gandrīz pilnīgi izstūdēts un varētu gaidīt pilnvertīgu secinājumu; bet pastāv dažādas grūtībās. Îpaši tas ir saistīts ar to, kā viss attistās: zinātne, tehnoloìijas, informācijas sistēmas; un tāpēc arī attistās narkotiskas vielas. Rodas jaunas tehnoloìijās, ar kuru palidzību ražo tādās pašas narkotikās, rodas visār jaunās narkotikas, kurus pat atrast ļoti grūti, kā arī idenficēt; mainas tas iedarbība uz organismu. Tāpēc dažreiz arī nakas mēklēt jaunās iespējās lai klasificētu šis vielās, lai varētu noteikt kuras var lietot nelielās devās mediciniskajos mēríos, bet kuri sevišíi bistāmi.

Bet tomēr kāpēc tik svarīga klasifikācija. Manuprāt, tas ir saistīts ar to, lai varētu noteikt cik bistams ir noziedzīgs nodarijums, jo ir dažādas narkotikas: vieglas,kuras pat neliels skaits netaisa noziedzīga nodarījuma sastāvu, bet arī ir ļoti stiprās narkotikas, kuru neliels skaits var izraisīt ļoti bistamas sekās; kā arī šeit ir svarīgs jautājums vai šis vielās varētu pielietot medicinaskajos mēríos.

Noziedzīgie nodarijumi ar narkotiskām vielām.

Sākot savu stastījumu par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar narotiskām vielām, par sastāvu; man vēl gribētos sakumā pieverst savu uzmanību tieši šim nooziedzīgiem nodarījumiem, kā tādiem: parādīt kādi ir tie noziedzīgie nodarījumi un kā varētu tos sistematizēt vai sadalīt noteiktājās grupās. Es domāju, ka tas ļoti palidzēs turpmakajā darbā par sastāvu, jo dažos varētu būt lidzīgi momenti.

Pamatojoties uz A.Niedres priekšnoteikmiem visi šie noziedzīgie nodarījumi varētu iedalīt trijos pamatvirzienos:

– nelikumīgas darbības ar narkotiskajām vielām (to iegadāšanas, glabāšana, parvadāšana);

– noziedzīgie nodarījumi, kuri izdarīti, lai iegūtu šis vielās vai līdzekļus to iegušanai;

– noziedzīgie nodarījumi, kuri izdarīti narkotisku uzbudīnājumā stavoklī.

Kā arī vēl varētu izvirzīt ceturto virzienu, kas atspoguļo dažādu noziedzīgu nodarījumu vienojošas saites, kad narkotiskie lidzekli tiek iegādātās, lai veicinātu citu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu un personu izdarīšanu. Tagad pacenntīsīmies visi noziedzīgie nodarījumi sadalīt pēc šim grupām. Pie pirmas grupas mēs varetu pievienot KL 249.p izdarīts noziedzīgs nodarījums (narkotisko un psihotropo vielu ražošanas, iegādāšanās, glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas, pārvadašānas un parsutīšanas noteiumu pārkāpšana); KL 250.p (narkotisku un psihotropu vielu neatļauta izsiegšana); KL 251.p (pamudināšana lietot narkotiskas un psihotrops vielas); KL 252.p (narkotisko un psihotropo vielu ievadīšana pret persanas gribu); KL 253.p (narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanas, glabāšana, pārvadašana un pārsūtīšana); KL 256.p (narkotiskas vielas saturošu augu neatļauta sēšana un audzēšana). Šajā grupā vēl varētu atrast vienu noziedzīgu nodorījumu, tas ir narkotisko vielu kontrobanda, kurš aprakstīts 190.p 3.daļā.tē mēs redzam, ka veicamas tiešas darbības ar narkotiskām vielām; noziedznieks pats veica nelikumīgu narkotisko vielu aprīti, pats verbāli sajutot, sataustot narkotiskās vielās nodarbojas ar tam. Pie otras grupas es gribētu pievienot tādi noziedzīgie nodarījumi, kā KL 255.p (narkotisko un psihotropo vielu neatļautai izgatavošanai paredzētu iekartu un vielu (prekusoru) izgatavošana, iegadāšanas, glabāšana, pārvadāšana, parsūtīšana un realizēšana). KL 175.p 4.daļa (narkotisko vielu zadzība); KL 176.p 3.daļa (narkotisko vielu laupīšana); KL 177.p 3.daļa (narkotisko vielu iegušana krāpšanas ceļā); KL 179.p 3.daļa (narkotisko vielu piesavināšanās). Šajā gadījumā noziedzniekam pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas nav narkotisko vielu, viņš tos var dabūt tikai nelikumiskā ceļā; kā arī šeit iet runa par specialājam iekartām, ar kuru palidzību var dabūt narkotiskas vielas, šeit arī atškirība no pirmas grupas noziedzīgajiem nodarījumiem nav tiešu darbību ar narkotiskam vielam. Pie trešas grupas pieder tādi noziedzīgie nodarījumi, kuros nakotiskas vielas ir vainu pastiprinôšs apstaklis; tas izpaužas tādā veidā, noziedznieks noziedzīga nodarījuma izderīšanas brīdī atrodas narkotisko vielu iespaidā (tas atrodas tiesu kompetencē). Tādi noziedzīgi nodarījumi īpaši tagad ļoti izplatitas, jo narkotikas izraisa tādu stavokli kā cilvēks pat nesaprot ko dara vai tas palidz noziedzniekam justies drošāk. Tāpēc tas ir ļoti bistāmi. Runājot par ceturto grupu, tē arī kā ceturtā grupā nav noteiktu noziedzīgu nodarījumu, kurš ir aprakstīts Krimināllikumā. Šajā gadijumā ir izdarīts noziedīgs nodarījums, kurš ir kvalificēts pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem, un viens no šiem pantiem ir par narkotiskām vielām. Turpmāk mēs varēsim izprast šis grupas butību uz pimēriem.

Noziedzīgu nodarījumu sastāvs.

Tagad parunāsi par visu augstāk minēto noziedzīgu nodarījumu sastāvu (objekts, objektīva puse, subjekts, subjektīva puse) , ieverojot grupas secību. Sākumā parunāsim par divajam pirmajam grupam, parējas izskatīsim vēlāk.

Objekts.

1. Noziedzīgu nodarījumu objekti šajā gadījumā būs – visparēja drošība narkotisku un psihotropu ielu aprītes sferā ( 250.p., 251.p., 253.p. ); narkotisku un psihotropu vielu likumīgas aprītes kartība ( 252.p., 256.p. ); kā arī kad paredzēts kaitējums un sastāvs ir materials, tad arī apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība ( 251.p., 252.p. ). Turprētim, ja mēs runāsim par tādiem pašiem noziedzīgiem nodarījumiem krievu literaturas un mācību grāmatas kontestā, tad tur pamatobjekts ir sabiedriskā vai iezīvotāju veselība. Manuprāt, ļoti interesanta pieēja un no savas puses arī pareiza , jo narkotisko vielu nelikumīga aprīte arī nodara ļoti lielu kaitējumu sabiedrībai un tas vesēlībai.

2. Šajā gadījumā pamatojekts būs īpašuma intereses, bet pēc mēs varētu arī pasvitrot cilvēku drošiba, veselība, jo kad narkotiskas vielas iekļuva nepareizās rokās vai nelabvelīgās personas redzes lokā, viņa var izraisīt tādu situāciju, kuras rezultatā var but apdraudētas citas intereses, kā arī veselība. Ši persona ir potenciālais cita noziedzīga nodarījuma subjekts. Bet tomēr galvenas ir īpašuma intereses, jo narkotiskas vielas bija dabūtas no citas personas, kam šis vielas piederēja; manta bija dabuta nelikumīga ceļā. Bet attiecoties uz 255.p. tur objekts ir narkotisko un psihotropu vielu aprite.

Objektīva puse.

1. Runājot pār objektīvo pusi, mēs varām pateikt, ka visos gadījumos tā izpaužas kā darbība, kuras gaitā izdarītas dažadas noziedzīgas rīcības. Izskatīsim šis rīcības mazliet sikāk, lai mēs varētu saprāst kas nozime dažādas darbības. Kā pirmo darbību izskatīsim noteikumu pārkapšana. Tas nozīme ka noteikta ricība ir reglamentēta ar likumu vai pakārtota kaut kādiemnoteikumiem, bet persona veic šo darbību neieverojot tos. Nakama iet narkotisko vielu neatļata izsniegšana. Komentējot šo darbību, mēs varam pateikt, ka šeit zem vārda neatļauta izsniegšana ir jāsaprot – receptes izrakstīšana bez mediciniskas nepieciešamības vai cita dokumenta nelikumīga izrakstīšana ( šajā gadijumā plnvarota persona izrakstīja receptu vai citu dokumentu tādai personai, kurai vispār nav vajādzīgas narkotiskas vielas ārstēšanai ), narkotiskas vielas izsniegšana bez receptes vai cita dokumenta vai zinot kā recepts vai cits dokuents ir fiktīvs; kā arī ļoti svarigs ir tāds moments, kasi darbība jābūt izarīta atkartoti gadā laikā. Nakama ir tāda darbība kā- narkotisko vielu neatļata izgatāvošana. Tas nozime, ka íimiski vai mehāniski pārstrādājot vai savienojot dažādas izejvielas vai pusfabrikātus, vai palielinot šo vielu koncentrāciju, tiek iegutas kāda no Sarakstiem uzskaitītas narkotiskās vielas un tas notika neieverojot likumu.Narkotisku vielu neatļauta iegadāšanas- ir tāda darbība, kura izpaužsas sekojoši: persona iegūst narkotiskas vielas savā valdījumā.( tē arī var būt pirkšana, aizņemšanas, davinājuma saņemšana, saņemšana apmaiņas ceļa pret citām precēm vai parāda dzešanai, atraduma piesavināšanas, savvāļā augošu, kā arī neapsargatos sejumos atlikušo narkotikas saturošu augu savakšana pēc to novakšanas ) un tas notika bez atļaujas. Kā mēs redzam , ši darbība ir vispusīga un var būt ļoti džadās izpausmēs, tā kā ietver sevī dažādas ricības. Vispar, varētu pateikt , ka ši rīcība ir viena no vissarežìitākam, jo izpaužas vairākas pavisam no pirma skatiena atškirīgas darbības. Narkotisko vielu neatļauta glabāšana izpaužas jebkādās darbībās, kas saistītas ar šo vielu atrašanos vainīgā valdījumā, neatkarīgi no ta kas ir šis vielas īpašnieks. Kā mēs redzam, šeit nav svarīgs tāds moments, ka šis vielas varbūt pieder citai personai, galvenai ir tas, noteikta persona glaba šis vielas un zina, ka tas ir narkotiskas vielas un ka ši glabāšana ir nelikumīga. Vēl tē varētu būt interesants tāds moments, ka it kā glabašana nav darbība, jo persona škiet,ka neveic nekādas aktīvas rīcības un pasiva pret šim vielam, tomēr šajā gadījumā krimināltiesību teorija saprot šo rīcību, kā darbību.To varētu izskaidrot sekojoši, ka glabāšana šajā gadījumā būs aktīva, jo persona glabājot narkotiskas vielas visu laiku cenšas to darīt tādā veidā, lai citas personas tos neredzētu: viņa varbūt izveidoja speciālo vietu glabāšanai vai darīja kaut ko tam līdzīgo. Tagad parunāsim par narkotisko vielu neatļato pārvadāšanu- tas ir narkotisko vielu parvietošana telpā ( pa sauszemi, ūdeni, gaisu ) no vienas vietas uz otru ar jebkuru transporta līdzekļi. Narkotisko vielu neatļauta pārsutīšana ir to sutīšana pa pastu, ar bagāžu, vai , izmantojot citas personas pakalpojumus, pasta baložu, suņus vai citus dzīvniekus. Kā mēs redzam šo darbību var veikt tikai ar citas personas vai dzīvnieka starpniecību, kurai nav jāzin kas tas ir; šis personas izpild citas persons pasūtījjumu. Nakamo darbību mēs izskatīsim- narkotisko vielu saturošu augu neatļautu sešanu audzēšanu. Sēšana šajā gadījumā būs sēklu sēšana vai distu pārstadīšana bez attiecīgas atļaujas jebkurā zemes iecirknī, bet audzēšana – ir sējumu un augu kopšana ( ravēšana, laistīšana, retīnāšana ) ar mēríi panākt to nogatavošanas, šeit arī nav nozimes vai vainīgais kopj sevi piederošas vai kādai citai personai teritorijas. Nakošas darbības, kuras aprakstītas 251.p. un 252.p. es gribētu īpaši izdalīt; jo, manuprāt, tas ir ļoti bistamas un nodara vislielāko kaitējumu sabiedrībai. Sakumā pamudināšana lietot narkotiskas vielas. Tā ir darbība, kuras mēríis ir izraisīt citām personām velēšanos šis vielas lietot ( pierunāšana, priekšlikumi, padomu došna, viltus, psihiska vai fiziska iedarbība, brīvības ierobežošana ). Šeit ka mēs redzam galvenais būs pats pamudināšanas process, neatkarīgi nota vai persona sakusi lietot narkotiskas vielas vai nē. Nakoša darbība ir narkotisko vielu ievadīšana pret personas gribu- tas nozime ka tas var notikt, inicējot personu, pievienojot cigarēšu, cgaru vai papirosu saturam, piespiežot cietušo izdzērt vai apēst šadas vielas; arī narkotisko vielu pievieošana ēdienam vai dzerienām tiek izdarīta ar noluku ievadīt tas cietušajam. Vispār, kā mēs redzam,šis darbības notiek bez citas personas atļaujas, viņa negrib, lai tas notiktu, tāpēc pret viņu pieļoto dažadas metodes un paņiemienus un tas varbūt jebkurā raksturā: vilti, draudi, fiziska iedarbība; tas var notikt gan slepeni, kad personai nemanami ievadīja narkotiskas vielas vai viņa to redzēja bet, nezināja ka tas ir narkotiskas vielas, gan atklāti, kad persona redz ievadīšanas momentu un zin, ka tas ir narkotiskas vielas.

Manuprāt, šis divas pedējas darbības ir ļoti bistamas, tāpēc ka rezultatā var būt izraisīta narkotiska atkarība, kura ir ļoti bistama; tā ir ļoti kaitīga mūsu veselībai, kā arī dzīvībai. Tādējādi, pret šim darbībam īpāši jācinas, jāizveido tāda likumdošana (likumi, noteikumi ), kad par šo darbību iestātos sods ar lielāko sankciju. Vēl mēs neapskātījam pēdējo darbību, kā narkotisko vielu kontrobanda; vispār kontrobandair minēto priekšmētu (šajā gadījumā narkotiskas vielas ) pārvietošana pari Latvijas Republikas muitas robežas, apējot muitas kontroli vai noslepjot nošadas kontroles, vai izmantojot viltus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā. Šeit mēs varam pamanīt, ka ši darbība ir ļoti līdzīga ar narkotisko vielu pārvādāšanu, tomēr butiska atškirība ir sekojoša- ka kontrobandas gadījumā viela pārvietota caur muitas robežu pārkapjot muitas vai citus noteikumus, kaut vai transportējot pa kaut kādas valsts teritoriju visi noteikumi bija ieveroti; bet pārvadašanas gadījumā viela transportēta no viena punkta līdz otrajam noteiktas valsts teritorijas robežās nelikumīgi.

Visi noziedzīgi nodarījumi ir ar formalo sastavu, tapēc sekas nav vajādzīgas; sodama ir pati ricība, un noziedzīgi nodarījumi ir pabeigti ar šo rīcību izdarīšanu. Bet ir izņemumi 251.p.3.d. un 252.p.3.d. kur ir aprakstītas darbības ar formālo sastāvu, tādēļ subjektīvo pusi raksturo papildus vēl divas pazimes: sekas, celoņsakarība (tieši šis darbības izraisa smagas sekas).

2. Šeit mēs īpaši apskātīsim 255.p. aprakstīto darbību, bet neaiztiecot tādus jēdzienus, kā izgatāvošana, iegādāsana, glabāšana, pārvādāšana, pārsūtīšana, realizēšana, jo tie jau bija izskaidroti un aprakstīti iepiekš un šeit viņam būs tāda pāša nozime. Tē izskaidrosim, kas tas ir ’’ narkotisko vielu neatļautai izgatavošanai paredzētas iekartas’’- šeit tas ir jebkādas iekartas, ierices, priekšmēti, kā arī materiāli vai vielas, kuri paredzēti narkotisko vielu neatļautai izgatavošanai; vispār pēc savas butības šis ierices ir parezētas narkotisko vielu izgatāvošanai izmantojot mehaniskas, íimiskas vai bioloìiskas reākcijas. Citas darbības, kā zadzība, laupīšana, krāpšana, izspiešana rakstuo pavisam citu noziedzīgu nodarījumu sastavus, tikai šajās darbībās parādījas tāda kvalificējoša pazīme: priekšmets- narkotiskas vielas. Un šie divi elementi kopā izveido darbību, kura izpaužas tādās rīcībās, kad narkotiskas vielas bija nelikumīgi atsavinātas no citas personas, kam šis vielas piederēja, un bez šis personas gribas vai atļaujas.

Subjekts.

Šajā gadijumā mēs varam neizdalīt subjekta raksturojumu pēc noziedzīgu nodarījumu grupam; jo subjekts vairākos gadījumos būs vienāds – tā ir 14 gadu veca fiziska pieskaitama persona. Un šis visparīgas subjekta pazimes figurē visos noziedzīgu nodarījumu sastavos, pat dažos tas ir vienīgas, izņemot dažus pantus kur ir speciālais subjekts. Pirmais tāds pants ir 249.p. tur par subjektu būs persona, kuras pienakumos ietilpst narkotisko vai psihotropu vielu aprites noteikumu ieverošana; vēl ir 250.p. kur subjekts- ārstniec;ibas persona, kurai ir tiesības izrakstīt receptes un citus dokumentus narkotiskas vai psihotropas vielas satuošu zaļu saņemšanai, un personas, kuru pienakumos ietilpst zaļu iesniegšana. šeit kā mēs redzam subjekta noteikšanu nav īpašu problēmu, tikai divos pēdējos pantos, kurus es aprakstīju, ir dažas niances, kuras jāievero noteicot speciālus subjektus, tas, manuprāt, saistīts ar personas profesiju vai darbas vietu.

Subjektīva puse.

Raksturojot subjektīvo pusi, šeit mēs arī varam īpaši nesadalot pa grupam šo aprakstu, jo subjektīva puse vairākos gadījumos bus tiešs nodoms. Visos nozidzīgos nodarījumos persona, kas to izdarīja apzinājas savas ricības un vēlejas tā rikoties. Tāpēc visi noziedzīgi nodarījumi bija izdarīti tiši, izņemot vienu noziedzīgu nodarījumu, kurš aprakstīts 249.p., to var izdarīt gan tiši gan aiz neuzmanības.Vēl tē varētu pieverst uzmanību 251.p.3.d un 252.p.3.d. kad ir paredzētas smagas sekas, šeit kaut vai noziedzīgs nodarījums bija izdarīts ar tiešu nodomu, bet pret sekam tē bija neuzmanība. Bet ja šeit būtu nodoms pret sekam, tad šeit būtu cits noziedzīgs nodarījums, piemēram slepkavība.

Tagad izskatīsim 3.un 4.grupas noziedzīgie nodarījumi. Šeit kā mēs redzam priekš šiem noziedzīgiem nodarījumiem nepastāv kaut kādi īpāši Krimināllikumā aprakstīti sastāvi , jo ja mēs apskātīsim 3.grupas noziedzīgie nodarījumi tur tāda pazīme, kā atrašanos narkotiskā reibumā stavoklī ir tikai vainas pastiprinoša pazīme, par kuru lemj tiesa. Tāpēc to var ņemt verā vai vispār atteikties no tas, jo tas ir tiesas tiesība nevis pienākums, tas ietverts tiesas kompetencē saskaņa ar Krimināllikuma 48.pantu. Ieverojot šo pastiprinošo apstakļi, tiesa var uzlikt bārgāko sodu. Bet kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem kas pieder pie ceturtas grupas, tē vispār tiek izdarīts nodarījums, kurš ietver sevī divu vai vairāko nozedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmes un viens no viņiem raksturojas kā noziedzīgs nodarījums ar narkotiskam vielam; vispār šis nodarījums kvalificējams pēc kopības ar vairākiem pantiem. Lai tas labāk butu uzskatāms, mēs šie nodadarījumi izanalizēsim uz piemēriem, tas bus reai eksistējošas krimināllietas, kuras jau bija izskatītastiesu sedēs. Par to ies runa turpmāk.

Noziedzīgu nodarījumu kvalificējošas pazīmes.

Pirms mēs saksim ar piemērim, sākumāman gribētos apskātīt ļoti svarīgo jautājumu, kā noziedzīgu nodarījumu ar narkotiskam vielam kvalificējošas pazīmes. Šis pazimes mēs arī apskatīsim ar pirmo un otro grupu; jo šeit daudz kas kopīgs, bet runājot par otro grupu tad tur vispār tāds prikšmets kā narkotiskas vielas jau ir kvalificējoša pazīme, izņemot 255.pantu tur narkotiskas vielas ietvertas pamatsastāvā. Saksim ar tādu pazīmi kā grupa pēc iepriekšejas vienošanas (249.p.2.d., un 253p.3.d. ), kura raksturo noziedzīga nodarījuma izdarīšanu speciālo veidu; ta bus objektīvas puses fakultatīva pazīme. Vispār to varētu izskaidrot sekojoši, ka divas vai vairākas personas pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vienojušas par konkrētam darbībam un kopīgi realizējuši savu noziedzīgu nodomu un tas nav atkarīgs vai personas ir veikušas līdzīgas darbības, vai viena persona, pimēram, sagatavo nakotisko vielu saturošu augus, otra jau izgatavo narkotiskas vielas. Nakama pazīme, kura raksturo noziedzīga nodarījuma objektivo pusi, vai bus tas fakultatīva pazīme, ir speciālais cietušais šajā gadijumā tē var but nepingadīgais (251.p.2.d., un 252.p.3.d. ), psihiski slima persona (251.p.2.d. ), persona, kas pakļauta narkoloìiskai ārstēšanai (251.p.2.d.), persona, kas atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīga (251.p.2.d.); visas šis pazīmes ir aprakstītas gandrīz tikai vienā pantā. Vispār, ja mēs apskatīsim šos speciālos cietušus, viņi visi pieder pie bistamas un viegļi ietekmējošas grupas, jo tieši šis personas intereses vairāk apdraudētas un to vieglāk izdarīt, jo vainīgais var izmantot šis personas tā saucamo bezpalidzības stavokli un bez lielam pulem izdarīt noziedzīgu nodarījumu, tāpēc šis personas intereses īpaši jāapsarga ar likumu un noteicot bargāko sankciju. Nakama kvalificējoša pazīme, kura raksturojas kā objektīvas puses fakultatīva pazime bus realizēšana (253.p.2d. un 255.p.2.d. ). Bet kas tas ir mēs jau aprakstījam kad raksturojam ojektīvo pusi. Kāpēc tomēr likumdevējs īpašu uzmanību pieverš šai darbībai un uzliek bargāku sodu. Šeit manuprāt tiek ieveroti humanisma un visparējas drošibas principi, jo kad šis lietas atrodas vienas personas īpašumā, tas apdraud tikai vienai personai, bet kad notiek realizēšana, tad jau tas pieder vair;akam personam, tatād apdraudētas jau vairākas personas, un realizēšana to veicina; tē it kā notiek íēdes reakcija. Veicina narkotisko vielu izplatīšanu tieši tas realizācija, tiši realizācijas gadijumā rodas jaunie narkomāni. Diemžel tagad narkotiku realizācija ir ļoti izdevīgs bizness, kurš nes ļoti lielu peļņu, tāpēc tas izplatas ļoti strauji īpaši nepingadīgo un pat mazgadīgo vidē. Manuprāt tē varētu izdomāt vēl vienu pazīmi, kura saistīta ar realizēšanu; tā varētu būt tāda, kā narkotisko vielu realizēšana mācību un citās vispārizglitojošas iestādēs, jo tagad narkotisko vielu realizācija ir ļoti izplatīta tādās iestadēs. Vēl ļoti aktivas narkotiku realizāijas tirgi ir diskotēkas, bari, visas vietas kur atrodas jaunie cilvēki, tāpēc šis vietas īpaši jāapraksta likumā. Varbūt tad mūsu vecāki mazliet nomierinātos un justos mierigāk, kaut vai tomēr ļoti lielas izmaiņas nebutu, jo narkotisko vielu dillieri ir ļoti stipri un viņas kontrolē ļoti ielas naudas summas. Cita kvalificējoša pazīme ir atkartots noziedzīgs nodarījums, tas nozime ka līdz šim persona idarīja tādu pāšu noziedzīgu nodarījumu, par kuru viņa jau bija sodīta vai nebija sodīta, bet par tiem ir saglabājušas juridiskas sekas (sodamība, neiestājas noilgums). Vēl ir tāda kvalificējoša pazīme, kura aprakstīta 256.p.2.d. tas ir narkotisko vielu saturošu augu sešana vai audzēšana lielās platībās. Tas ir saprotams, jo lielākas platības jo vairāk bus nārkotiku. Vēl viena pazīme , kura raksturo objektīvo pusi būs smagas sekas – tas ir kad noziedzīgs nodarījums izraisa kaut viena cilvēka navi vai bija nodarīti smagi miesas bojajumi vai psihiskas dabas traucējumi vienam cilvēkam , vai mazāk smagi miesas bojājumi vairākam personam, vai mantisks zaudējums lielā apmerā. Smagas sekas kā kvalificējoša pazīme ir aprakstītas: 251.p.3.d. un 252.p.3.d.

Novertējot augstāk minēto, mēs varam izdarīt secinājumu, ka noziedzīgie nodarījumi ar narkotiskam vielam ir ļoti vispusīgas un tos ir ļoti daudz un turpmāk tas bus vēl vairāk, ja mēs laikā nereaìēsim. Jo viss ļoti strauji attistas un protams noziedznieki izdomās vēl kaut kādas darbības, kurus varētu veikt ar narkotiskam vielam.

Tesu prakse krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem ar narkotiskam vielam.

Sākumā es griētu apskātīt tas krimināllietas, kuras saistītas ar 4.noziedzīgo nodarījumu grupu, jo šie noziedzīgie nodarījumi ir vairāk interesanti un tos ir ļoti labi apsātīt un izanalizēt uz notikumiem praksē. Pirmais noziedzīgs nodarījums notika 1998.gadā, kad ‘’ B.Pontaka un T.Zaikina kafejnicā / Lacītis/ no izmeklēšana nenoskaidrotas personas iegādājas stipri iedarbīgo vielu- 8 tubiņas acu pilienu klofelins, kura pēc ievadīšanas organismā izsaucmiegu, līdzīgu bezsamaņa stavoklim. Šis tibiņas viņas sadaļija savā starpā un nelikumīgi glabāja dzīves vietā. Pēc tam dažādos laikos, abas tiesajmās vairākkārt Rīgas Civilas aviācijas inžienieru institūta (tagad RAU) kopmītnes, kur tikās ar ārzemju studentiem. Kopīgas alkoholisko dzērienu lietošanas reizēs viņas , izmantojot izdevību, pielēja šo klofelinu alkoholam cietušo glazēs un kad tie aizmīga, apzaga viņus un aizbega. Abas minētas personas tautas tiesa notiesāja pēc LR kriminālkodeksa 222.p.1.d. un 141.p.2.d. Attbilstoši musdienas likumdošnas šis personas tiktu sodīti pēc KL 15.p.4.d. un 176.p.2.d un 248.p.1.d. – tas ir laupīšanas meìinājums un stipri iedarbīgo vielu glabāšanu. Kāpēc es izvelējos piemērukur ir soāma pēc citiem pantiem; tas ir tāpēc ka ar šo piemēru var ļoti labi parādīt kā izpaužas 4.grupa, jo stipri iedarbīgas vielas ir ļoti līdzīgas narkotiskam vielam un tas var izraisīt tādu pašu efektu tad šis personas tikti sodītas pēc 253.p.1.d.Vēl viens gadījums bija aprakstīts avīzē ‘’’Dienā’’ par 1996.gadu kad viena 13 gadu vecā persona dabūja skolā narkotisko vielu, kura ļoti stipri iedarbojas uz cilvēk, izsaucot gaļucinācijas. Ši persona pielēja narkotiskas vielas savam klasesbieram pusdienas laikā tejā. Izdzerot teju tas izsauca gaļucinācijas, bet tāpēc ka bērna organisms bija ļoti vajš viņš nomira; kā pec tam izskaidrojas ši persona pielēja narkotiskas vielas nolūka dabūt no šis personas naudu, jo viņa vecāki bija bagāti. Par šo darbību ši persona nebija sodīta kriināltiesiski, jo viņa nevarēja būt par subjektu.

Tgad es gribētu apskatīt vēl daži noziezīginodarījumi. Tā pimēram 1992.gadā Rīgas centralājā tirgu no izēklēšenā nenosksidrots personas par 50 latiem P.Ozoļiņš nopirka 1,5 kg magoņu salmiņu pwersonīgai lietošanai.Iegadātas vielas Ozoļiņš glabāja savā dzīves vietā Rīgā līdz tam laikam kamēr policijas darbinieki meizņema 1,2 kg magoņu salmiņu. Bez tam tajā laikā kad magņu salmiņi atrodas pie Ozoļiņa dzīvoklī viņš izgatāvoja no tiem opija škdumu, kuru ievadīja sev un svai sievai. Par šo darbību P.Ozoļiņš bija saukts pie kriminālatbildības saskaņā ar LR Kriminālkodeksu 222.6 panta 1.daļas ( pēc musējas likumdošanas tas būs 253.p.1.d.), kā arī bija sodīta viņa sieva saskaņa ar LRKK 222.6 panta 1.daļas; abas personas par narkotisko vielu nelikumīgo glabāšanu.

Vēl viena lieta, kura notika 1998.gadā: ‘’ Reìina R un Edmunds R- virs un sieva ar gumījas laivu pārcēlas parī Vadakstes upei virieā no Lietuvas republikas un ārpus robežkontrles punkta, tādā veidā šíersojot Latvijas republkas robežas tam neparedzētaja vietā, tādā veidā viņi parveda Lietuvā iegadato narkotisko vielu- 1700 gr magoņu salmiņu; viņi pēc Vitaļija A pasūtījuma ar Reìinas r piedērošu automašīnu VW Jetta, magoņu salmiņu aizveda uz Ventspili, kur tājā pat dienā P tirgū bez attiecīgas atļaujas pārdeva Vitaļijam A 340 gr magoņu salmu par 34 ASV dolāriem. Pārējos magoņu salmus, pavisam 1360 gr , Regīna R un Edmunds R tajā pat dienā ar minēto automašīnu veda atpakaļ uz Lietuvu un Saldus rajona robežkontroles punktā viņi tika aizturēti. Par šim darbībam Regīna R bija sodīta saskaņā ar LR Kriminālkodeksa 73.p.2.d.( pēc KL 190.p.3.d.) un 2221.p. 2.d.( pēc KL 253.p.2.d.)par narkotisko vielu kontrobandu un narkotisko vielu nelikumīgu realizēšanu; Edmunds R bija sodīts ar LRKK 73.p.2.d. un 222.1 p.2.d. ( pēc KL 190.p.3.d. un 253.p.2.d.) par to pašu darbību; Vitaļijs A bija sodīts saskaņā ar LRKK 222.6p.1.d. ( pēc KL 253.p.1.d.) par narkotisko vielu neatļautu glabāšanos un iegadāšanos.’’

Nobeigums.

Izlasot visu augstākmnētu, mēs varam secināt, ka pret personam, kuras idara noziedzīgus nodarījumus ar narkotiskam vielam ir jācinas pielietojot likumdošanas un oficiālus pamatus. Mēs arī varam pateikt, ka tādu noziedzīgu nodarījumu skaits ar katru gadu kretni palielnājas. Pat ja mēs paskatīsimies uz sttistiku Latvijā, ar katru gadu šis skaits palielinas gandriz uz 30%, un kas vēl ir bedīgs šie nziedzīgie nodarījumi arvien vairāk saka notikt nepilngadīgo vidē. Ja mēs palasīsim avīzes, žurnalus tas pilnas ar raksiem par jauniem gadījumiem narkotīku izplatīšanu solās. Narkotikas padodas skolās; agrāk tas bija tikai diskotekās, bet tagad pt parādījas savēji dilleri skolās. Skolnieki pat nak uznodarbībam narotiskā reibumā. Daži vecāki pat baidas laist savus bērnus uz skolu, jo neviens nevar garantēt ka kaut kadtavs bērns atgriezīsies narkotiskā reibumā, jo ir daži gadījumi kad klasesbiedri pespieda pagaršot narkotikas vai ar viltus tos iedeva. Vispār ļoti gruti skatīties uz tādu situāciju, kad tā tik strauji nelabvelīgi attistasun gandrīz neviens neko nevar izdarīt; jo mūsu korumpēta valsts to nevar nodrošināt ar normālu likumu izpildi un likumu redakciju.

Izmntotas literaturas saraksts.

1.Krimināllikums.- R.: LPA, 1998.

2. Judins A. /Krimināltiesību termīnu skaidrojoša vardnīca/ – B.v., RaKa,1999. -204.lpp.

3.Krastiņš U., LiholajaV., Niedre A. / Krimināltiesības. / -R., 1999.

4. Krimināllikuma koentāri. 6.grāmata. Sevišía daļa.- R.: Firma AFS,1999.

5. Kiršentāls O., Niede A. / Nakomānijas kaitīgums un atbildība par narkotisko vielu iegūšanu un izplatīšanu. / – Rīra, 1976.

6. Liholaja V. / Krimināatbildība par nelikumīgam drbībām ar narkotiskiem līdzekļiem, indīgam un stipri iedarbīgam vielam. / – Rīga, 1990.

7. Niedre A., Strazdiņš J. / Narkomānija un toksikomānija. / – Rīga, 1990.

8. Óãīëīāíīå ļšàāī: Îñīáåííàÿ ÷àñņü: Ó÷åáíèê / Âàóëèíà Ï è äš Îņā. šåä. Êàēà÷åíêī È. -Ìīñêāà: Èíôšà-Ì Íīšìà, 1998.

Leave a Comment