Pārtikas piedevas

Saturs

Saturs 2
Ievads 3
1.Pārtikas piedevas 4
1.1. Pārtikas piedevas iedala 4
1.2. Produkti, kuriem nedrīkst pievienot pārtikas piedevas 6
1.3. Par pārtikas piedevām neuzskata 6
2.E piedevas 8
2.1.E piedevas, kuras aizliegtas bērnu uzturā 10
2.2.E piedevas, kurām ir novērotas blakusparādības 10
2.3. Kaitīgās e-piedevas 11
3. E piedevas visbiežāk lietotajos pārtikas produktos 12
4.Aptaujas rezultāti 15
Secinājumi 21
Anotācija 22
Izmantotā literatūra 23
PIELIKUMS 24Ievads
Šo tēmu izvēlējos, jo domāju, ka tā ir diezgan aktuāla un es gribētu noskaidrot cik šīs pārtikas piedevas patiesībā ir kaitīgas, kā arī sniegt informāciju par to citiem. Mūsdienās pasaule nav iedomājama bez pārtikas piedevām ( krāsvielas, antioksidanti u.t.t), protams, izņēmums ir ekoloģiski tīrie produkti.. Veselīgs ēdiens ir ar samazinātu tauku daudzumu, bez holesterola, tajā ir daudz vitamīnu, olbaltumvielu un šķiedrvielu.
Eksistē arī kaitīgas un aizliegtas vielas. Pārtikā tās nonāk pārstrādes laikā vai arī to ietekmē vide. Protams, katrs gribētu ēst svaigus un veselīgus pārtikas produktus bez antioksidantiem un apjoma palielinātājiem.
Tomēr, pārtikas piedevu rezultātā ir izveidojies diezgan plašs pārtikas produktu asortiments, kuru lieto visāda vecuma cilvēki, sākot ar maziem bērniem un beidzot ar gados vecākiem cilvēkiem. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem nemaz neapzinās cik tie var būt kaitīgi, es to skaitā. Kaut vai ņemot par piemēru visiem iemīļoto dzērienu „Coca cola” , mēs to dzeram, tas nonāk mūsu organismā, bet ir pierādīts, ka ar to var noņemt rūsu. Un tāpat ir arī ar citiem pārtikas produktiem. Nedomāju, ka tas ir pieņemami, ka piens var uzturēties ledusskapī nedēļu, vai arī konservi un konfektes, kuru derīguma termiņš ir vairāk par gadu.

Hipotēze: Lielākā daļa pārtikas piedevu ir kaitīgas cilvēka organismam, tās veicina slimību rašanos.

Darba mērķis: Noskaidrot, cik patiesībā ir kaitīgas pārtikas piedevas un to ietekmi uz cilvēka veselību.

Darba uzdevumi:
1. Uzzināt, kuras pārtikas piedevas ir visbiežāk lietotās produktos.
2. Noskaidrot to ietekmi uz cilvēka veselību.
3. Veikt aptauju vidusskolēnu un pamatskolēnu vidū, un apkopot iegūtos rezultātus.1.Pārtikas piedevas
Pārtikas piedeva ir viela, kuru neatkarīgi no tās uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai kā raksturīgu uztura sastāvdaļu, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā un tad minētā viela vai tās blakusprodukti kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu. Pārtikas piedevām ir dažādas funkcijas un tikai neliela daļiņa no tām ir konservanti (lietoti, lai nepieļautu baktēriju vairošanos).
Daudzi pārtikas produkti ātri vien zaudētu savu formu un sadalītos sastāvdaļās, ja netiktu lietoti stabilizatori un emulgatori, iebiezinātāji. Saldais krējums nosēstos uz paciņas sienām, majonēze noslāņotos, bet ūdens saldējumā kristalizētos. Tādēļ uzskatīt visas pārtikas piedevas par sliktām un uzturā kaitīgām nebūtu pareizi.1.1. Pārtikas piedevas iedala
• antioksidanti – vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanās laiku, aizsargājot to no oksidācijas izraisītās bojāšanās (piemēram, no tauku sasmakšanas, no krāsas maiņas);
• apjoma palielinātāji – vielas, kas sekmē pārtikas produkta tilpuma palielināšanu bez enerģētiskās vērtības ievērojamas palielināšanas;
• biezinātāji – vielas, kas palielina pārtikas produkta viskozitāti;
• cietinātāji – vielas, kas pēc pārstrādes procesa nodrošina stingrus vai kraukšķīgus augļu un dārzeņu audus, kā arī savienojumā ar recinātājiem veido vai nostiprina želeju;
• emulgatori – vielas, kas nodrošina divu vai vairāku nesajaucamu pārtikas produkta daļu (piemēram, eļļas un ūdens) sajaukšanos un homogēna maisījuma uzturēšanu;
• emulģējošie sāļi – vielas, kas izkliedē sierā esošās olbaltumvielas un līdz ar to izraisa tauku un citu siera sastāvdaļu homogēnu izkliedi;
• garšas pastiprinātāji – vielas, kas pastiprina pārtikas produktam piemītošo garšu un (vai) smaržu; glazētājvielas (to skaitā smērvielas) – vielas, ko izmanto pārtikas produkta ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgu vai izveidotu aizsargslāni;
• iesaiņojuma gāzes – gāzes (izņemot gaisu), kuras iepilda iesaiņojumā pirms vai pēc pārtikas produkta iesaiņošanas vai pārtikas produkta iesaiņošanas laikā;
• irdinātāji – vielas vai to maisījumi, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu;
• konservanti – vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanās laiku, aizsargājot to no mikroorganismu izraisītās bojāšanās;
• krāsvielas – vielas, ko izmanto pārtikas produkta krāsas mainīšanai vai atjaunošanai, tai skaitā pārtikas dabiskās sastāvdaļas un dabiskās izejvielas, kas atsevišķi netiek lietotas kā pārtika un kas ir iegūtas, fizikāli un (vai) ķīmiski ekstrahējot pārtikas un citus dabiskus materiālus. Tādējādi selektīvi ir ekstrahēti krāsvielu pigmenti, saglabājot uzturvielas vai aromātiskās sastāvdaļas;
• miltu apstrādes līdzekļi – vielas, ko pievieno miltiem vai mīklai un kas uzlabo miltu vai mīklas cepamās īpašības;
• mitrumuzturētāji – vielas, kas darbojas pret sausa gaisa ietekmi un pasargā pārtikas produktu no izžūšanas vai veicina pulvera izšķīšanu ūdeni saturošā vidē;
• modificētās cietes – vielas, kas iegūtas, vienu vai vairākas reizes iedarbojoties ar ķīmiskiem reaģentiem uz neapstrādātu vai ar fizikālām vai fermentatīvām metodēm apstrādātu, balinātu vai ar skābi vai sārmu sašķeltu cieti;
• nesējvielas (to skaitā nesējšķīdinātāji) – vielas, kuras izmanto pārtikas piedevu šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai pārveidošanai, nemainot pārtikas piedevas lietošanas tehnoloģisko mērķi, un kuras pašas nerada nekādu tehnoloģisku efektu, bet tikai atvieglo pārtikas piedevas lietošanu;
• pretsalipes vielas – vielas, kas samazina pārtikas produkta daļiņu salipšanu;
• propelenti – gāzes (izņemot gaisu), kas izspiež pārtikas produktu no iesaiņojuma;
• putu dzēsēji – vielas, kas novērš vai samazina putošanu;
• putu veidotāji – vielas, kas nodrošina gāzveida fāzes homogēnu izkliedi cietā vai šķidrā pārtikas produktā;
• recinātāji – vielas, kas, veidojot želeju, strukturizē pārtikas produktu;
• saldinātāji – pārtikas piedevas, ko lieto, lai piešķirtu pārtikas produktam saldu garšu, vai lieto kā galda saldinātājus;
• sekvestranti – vielas, kas veido ķīmiskus kompleksus ar metālu joniem;
• skābes – vielas, kas palielina pārtikas produkta skābumu un (vai) piešķir tam skābu garšu;
• skābuma regulētāji – vielas, kas maina vai regulē pārtikas produkta skābumu vai bāziskumu;
• stabilizētāji – vielas, kas notur nemainīgu pārtikas produkta fizikālo un ķīmisko stāvokli un spēj noturēt pārtikas produktā savstarpēji nesajaucamu vielu homogēnu izkliedi, kā arī stabilizē, saglabā vai intensificē pārtikas produkta krāsu un palielina pārtikas saistīšanas spēju, veidojot šķērssaites starp olbaltumvielām, kas rada iespēju sasaistīt atsevišķas pārtikas daļas.1.2. Produkti, kuriem nedrīkst pievienot pārtikas piedevas
• neapstrādātiem pārtikas produktiem – pārtikas produktiem, kas nav apstrādāti vai ir apstrādāti tā, ka nav mainījies produkta sākotnējais sastāvs (piemēram, dalīti, griezti, kapāti, mizoti, lobīti, malti, tīrīti, atdzesēti, sasaldēti, iesaiņoti, mazgāti produkti);
• medum;
• neemulģētām augu un dzīvnieku eļļām un taukiem;
• sviestam;
• pasterizētam un sterilizētam (arī ultraaugstā temperatūrā sterilizētam) pienam un vājpienam;
• pasterizētam krējumam;
• nearomatizētiem, pēc fermentēšanas nekarsētiem piena produktiem;
• dabīgiem minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem;
• kafijai (izņemot aromatizētu šķīstošo kafiju);
• kafijas ekstraktam;
• nearomatizētai lapu tējai;
• cukuram;
• makaroniem (izņemot makaronus bez lipekļa un makaronus, kas paredzēti diētām ar pazeminātu olbaltumvielu saturu);
• nearomatizētām paniņām (izņemot sterilizētas paniņas).1.3. Par pārtikas piedevām neuzskata
• garšvielas un pārtikas produktus kaltētā vai koncentrētā veidā, kuriem piemīt arī sekundāras krāsvielu īpašības (piemēram, paprika, turmeriks un safrāns) un kurus to aromātisko vai garšas īpašību vai uzturvērtības dēļ pievieno, ražojot saliktus pārtikas produktus;
• krāsvielas, kuras izmanto pārtikas produktu ārējās neēdamās daļas (piemēram, siera pārklāja un desas apvalka) krāsošanai;
• pārtikas produktus ar saldinošām īpašībām;
• pārtikas apstrādes palīglīdzekļus (vielas, ko lieto pārtikas apstrādei un kas nemainītā vai atvasinājumu veidā nonāk gatavajā produktā kā tehnoloģiski nenovēršams cilvēka veselībai nekaitīgs atlikums);
• augu aizsardzībā lietojamas vielas;
• pārtikā lietojamus aromatizētājus;
• vielas, kuras pievieno pārtikai kā uzturvielas (piemēram, minerālvielas, mikroelementi, vitamīni);
• vielas, kuras izmanto dzeramā ūdens apstrādē;
• pektīnu saturošus produktus, ko iegūst no kaltētām ābolu spiedpaliekām, citrusaugļu mizām vai abu sajaukuma, izmantojot vāju skābi un pēc tam daļēji neitralizējot ar nātrija vai kālija sāļiem (šķidrais pektīns);
• košļājamās gumijas pamatsastāvu;
• balto vai dzelteno dekstrīnu, izkarsētu vai dekstrinētu cieti, cieti, kas modificēta, apstrādājot ar skābi vai sārmu, balinātu cieti, fizikāli modificētu cieti un cieti, kas apstrādāta ar amilolītiskiem fermentiem;
• amonija hlorīdu;
• asins plazmu, pārtikas želatīnu, olbaltumvielu hidrolizātus un to sāļus, piena olbaltumvielas un lipekli;
• aminoskābes un to sāļus (izņemot glutamīnskābi, glicīnu, cisteīnu, cistīnu un to sāļus) bez papildu funkcijām;
• kazeīnu un kazeinātus;
• inulīnu.2.E piedevas
Maģiskais E un skaitļu savienojums ir kods dažādām vielām, kas produktu saglabā ilgāk, padara mīkstāku, garšīgāku, piedod krāsainību un kārdinājumu. Kas ir šīs vielas un ko tās mums var nodarīt. Parasti pārtikas piedevas nosaukumu veido šādi: burtam E (kas ir cēlies no angļu valodas vārda «edible» un nozīmē «ēdams») seko trīs cipari, kas norāda pamatkategoriju.
Pārtikas piedevai piešķirtais burts E un numurs norāda, ka tā ir apstiprinātakā droša, tavai veselībai nekaitīga un to lieto pārtikas produktu ražošanā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tās vairākkārt ir izvērtējuši zinātnieki, un gadu no gada pārtikas piedevu saraksts tiek atjaunots.
Speciālisti gan atzīst, – lai arī pārtikas piedevas tādos daudzumos, kādos ir atļauts pievienot produktiem, nav uzskatāmas par veselībai kaitīgām, tomēr, izvēloties produktus ar pārtikas piedevu savam ikdienas uzturam, būtu ieteicams aplūkot un izlasīt tā etiķeti ar informāciju par produkta sastāvu. Tad pārdomāt izlasīto informāciju un izlemt, vai šis produkts atbilst tavam veselības stāvoklim un ir iekļaujams ēdienkartē – īpaši, ja tas paredzēts uzturam, ko lieto mazi bērni, grūtnieces vai cilvēki ar hroniskām gremošanas sistēmas, aknu un nieru slimībām.
Latvijā pārtikas piedevu lietošanas kārtību ( atļautās piedevas, to pieļaujamo daudzumu produktos ) reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
Ir izstrādāta starptautiska pārtikas piedevu sistēma, lai tās varētu vieglāk identificēt un uzrādīt produktu iesaiņojuma marķējumā. Katrai pārtikas piedevai ir piešķirts noteikts E numurs. Lai patērētājs zinātu konkrētas piedevas lietošanas mērķi, marķējumā uzrāda piedevas numuru kopā ar tās funkciju produktā

1. E100 – E199 – krāsvielas
• E100 – E109 – dzeltenas
• E110 – E119 – oranžas
• E120 – E129 – sarkanas
• E130 – E139 – zilas
• E140 – E149 – zaļas
• E150 – E159 – brūnas un melnas
• E160 – E169 – neklasificētās
• E170 – E189 – īpašas virsmas krāsvielas
2. E200 – E299 – konservanti
3. E300 – E399 – antioksidanti
4. E400 – E499 – konsistences modificētāji
5. E500 – E599 – emulgatori
6. E600 – E699 – garšas un smaržas pastiprinātāji
7. E700 – E799 – nav nosaukuma
8. E800 – E899 – nav nosaukuma
9. E900 – E999 – pretputu līdzekļi.

Pārtikas piedevas galvenokārt lieto, lai:

• saglabātu pārtikas produktu uzturvērtību;
• paaugstinātu pārtikas produktu saglabājamību un uzlabotu to organoleptiskās īpašības;
• sekmētu pārtikas produktu ražošanu, apstrādi, iesaiņošanu, transportēšanu, uzglabāšanu;
nodrošinātu nepieciešamo ķīmisko sastāvu produktiem, kurus ražo īpašām patērētāju grupām ( slimniekiem, bērniem u.c. ).2.1.E piedevas, kuras aizliegtas bērnu uzturā
Krāsvielas – aizliegtas bērnu uzturā
E 102 (tartrazīns) bieži rada alerģijas bērniem
E 104 (hinolīna dzeltenais) izraisa dermatītu un citas problēmas. Aizliegts ASV, Austrijā, Norvēģijā.
E 110 (saulrieta dzeltenais) var izraisīt alerģiju
E 120 (košenils, karmīnskābe, karmīni) iespējams, ietekmē nervu sistēmu, izraisot bērnu hiperaktivitāti
E 122 (azorubīns, karmoizīns) ir astmas riska faktors. Aizliegts Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, ASV.
E 123 (amarants) sevišķi bīstams bērniem, var izsaukt astmu, dermatītu, hiperaktivitāti, attīstības pataloģijas. Aizliegts ASV, Krievijā, Austrijā, Norvēģijā un vairākās citās valstīs.
E 132 (indigotīns, indigokarmīns) konstatēts plašs traucējumu spektrs. Aizliegts Norvēģijā
E 151 (briljantmelnais) aizliegts ASV, Austrālijā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā
E 160b (annato) bieži rada alerģiju, īpaši bērniem
Saldinātāji — aizliegti bērnu uzturā
E 950 (kālija acesulfāms), E 952 (ciklāmskābe un tās sāļi), E 954 (saharīns) aizliegti daudzās valstīs, jo ir aizdomas, ka šīs piedevas izraisa ļaundabīgos audzējus.
E 951 (aspartams) var izraisīt alerģiju, īpaši jutīgi pret šo saldinātāju ir bērni2.2.E piedevas, kurām ir novērotas blakusparādības
Garšas pastiprinātāji
E 621 (Nātrija glutamāts) — tā pārdozēšana var izraisīt galvas sāpes, tahikardiju, muskuļu sāpes, vājumu (tā saukto Ķīnas restorāna sindromu).
Konservanti
E 210–219 (benzoskābe un benzoskābes sāļi) — šīm pārtikas piedevām piemīt toksiskas un alerģiju izraisošas īpašības
E 211 (nātrija benzoāts) astmas slimniekiem var izsaukt lēkmi.
E 220–228 (sēra dioksīds un sulfīti) — novērots, ka dažiem cilvēkiem pēc to lietošanas var būt galvassāpes, elpas trūkums, nātrene, nelabums, arī traucējumi asinsapgādē ar skābekli, pat vēzis. Šī pārtikas piedeva samazina B1 vitamīna daudzumu produktā.
E 249–252 (nitrāti un nitrīti) var reaģēt ar pārtikā vai cilvēka ķermenī esošiem amīniem un veidot nitrozamīnus — vielas ar izteikti kancerogēnām īpašībām. Lietojot daudz pārtikas ar šīm piedevām, draud risks saslimt ar onkoloģiskām slimībām. Šīs piedevas var izraisīt alerģiju.2.3. Kaitīgās e-piedevas
Ļaundabīgs audzējs: E103, 106, 121, 123, 125, 126, 130, 131, 142, 152, 210, 211, 213, 217, 240, 330, 477
Kuņģa un zarnu trakta slimības: E221 – 226, 320 – 322, 338 – 341, 407, 450, 461 – 466
Aknu un nieru slimības: E171 – 173, 320 – 322
Alergēni: E230 – 232, 239, 311 – 313
Nāvīgi bīstami: E121, 123, 240, 330, 621, 641
Kancerogēnas: E142, 210, 215, 239, 271, 330.
Hipertonijas izraisītājas: E250, 251, 252.
Satur daudz holesterīna: E320, 321.3. E piedevas visbiežāk lietotajos pārtikas produktos
1. Gāzētais dzēriens „Coca Cola”:
• E150d – amonija sulfīta karamele – nekaitīga.
• E290 – oglekļa dioksīds – izraisa galvassāpes, reiboni, īpašs risks sirds slimniekiem.
• E338 – ortofosforskābe – izraisa kuņģa un zarnu trakta slimības.
2. Gāzētais dzēriens „Sprite”:
• E290 – oglekļa dioksīds – izraisa galvassāpes, reiboni, īpašs risks sirds slimniekiem.
• E330 – citronskābe – kancerogēna, var izraisīt ļaundabīgu audzēju. Kā arī ir nāvīgi bīstama lielos daudzumos.
• E331 – nātrija citrāts – nekaitīgs.
• E211 – nātrija benzoāts – astmas slimniekiem var izraisīt lēkmi. Var veicināt ļaundabīga audzēja rašanos.
3. Gāzētais dzēriens „Fanta”:
• E290 – oglekļa dioksīds – izraisa galvassāpes, reiboni, īpašs risks sirds slimniekiem.
• E330 – citronskābe – kancerogēna, var izraisīt ļaundabīgu audzēju. Kā arī ir nāvīgi bīstama lielos daudzumos.
• E414 – akācijas sveķi – nekaitīgi.
• E444 – saharozes acetāta izobutirāts – nekaitīgs.
• E202 – kālija sorbāts – nekaitīgs.
• E954 – saharīns – aizliegti daudzās valstīs, jo ir aizdomas, ka šīs piedevas izraisa ļaundabīgos audzējus, kā arī aizliegti bērnu uzturā.
• E110 – saulrieta dzeltenais – var izraisīt alerģiju bērniem.
• E300 – askorbīnskābe – nekaitīga.

4. Čipsi „Estrella” ar krējuma un sīpola garšu
• E621 – mononātrija glutamāts. uz to var asi reaģēt astmas slimnieki; var izraisīt Ķīnas restorāna sindromu- drudzi, galvassāpes, reiboni, paātrinātu sirdsdarbību
• E627 – dinātrija guanilāts – nekaitīgs.
• E631 – dinātrija inozināts – nekaitīgs.
• E270 – pienskābe – nekaitīga.
• E296 – ābolskābe – nekaitīga.
5. Čipsi “Estrella” ar krējuma un siera garšu:
• E621 – mononātrija glutamāts – uz to var asi reaģēt astmas slimnieki; var izraisīt Ķīnas restorāna sindromu- drudzi, galvassāpes, reiboni, paātrinātu sirdsdarbību
• E625 – magnija diglutamāts -nekaitīgs
• E262 – nātrija acetāts – nekaitīgs
• E331 – nātrija citrāts – nekaitīgs
• E160c – paprikas ekstrakts – nekaitīgs
• E270 – pienskābe – Nekaitīga.
6. Čipsi „Siera bumbiņas”:
• E621 – mononātrija glutamāts – uz to var asi reaģēt astmas slimnieki; var izraisīt Ķīnas restorāna sindromu- drudzi, galvassāpes, reiboni, paātrinātu sirdsdarbību
• E635 – dinātrija ribonukleotīds – nekaitīgs
• E551 – silīcija dioksīds – nekaitīgs
• E330 – citronskābe – var izraisīt ļaundabīga audzēja rašanos. Kancerogēna, var izraisīt ļaundabīgu audzēju. Kā arī ir nāvīgi bīstama lielos daudzumos.
• E270 – pienskābe – nekaitīga
• E1450 – cietes nātrija oktenilsukcināts – nekaitīgs.

7. Šokolādes batoniņš „Twix”:
• E322 – sojas lecitīns – kaitīgs gremošanas sistēmai; var atstāt nelabvēlīgo ietekmi uz aknām un nierēm.
• E500 – nātrija hidrogēnkarbonāts – nekaitīgs.
8. Šokolādes batoniņš „Mars”:
• E322 – sojas lecitīns – kaitīgs gremošanas sistēmai; var atstāt nelabvēlīgo ietekmi uz aknām un nierēm.
9. Šokolādes batoniņš „Bounty”:
• E471 – taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi – nekaitīgs.
• E322 – sojas lecitīns – kaitīgs gremošanas sistēmai; var atstāt nelabvēlīgo ietekmi uz aknām un nierēm
10. Šokolādes batoniņš “Serenāde”:
• E330 – citronskābe – var izraisīt ļaundabīga audzēja rašanos. Kancerogēna, var izraisīt ļaundabīgu audzēju. Kā arī ir nāvīgi bīstama lielos daudzumos.
• E492 – Sorbitāna tristearāts – nekaitīgs.
• E331 – nātrija citrāts – nekaitīgs
• E442 – amonija fosfatīdi – nekaitīgs.4.Aptaujas rezultāti
Aptaujā tika iesaistīti 100 skolēni ( 56 vidusskolēni un 44 pamatskolēni). Apkopojot anketu datus, noskaidroju, ka 93 skolēni lieto savā uzturā gāzētos dzērienus, bet 7 tomēr atsakās no tiem.

Vidusskolā un pamatskolā pārsvarā lieto Coca Cola, mazāk pievēršas Sprite un Fanta. Daudzi tika atzīmējuši, ka labprāt dzer minerālūdeni vai kādu citu gāzēto dzērienu.

Salīdzinot pamatskolas un vidusskolas gāzēto dzērienu lietošanas biežuma diagrammas varam secināt, ka vidusskolā gāzētos dzērienus lieto retāk nekā pamatskolā. Bet ņemot skolēnus kopā visbiežāk gāzētos dzērienus lieto 2-3 dienas nedēļā.

Čipsus savā uzturā lieto 86 skolēni, bet 14 – nelieto. No zemāk aplūkojamajām diagrammām var secināt, ka pamatskolēni ir daudz neveselīgāki par vidusskolēniem, jo viņi čipsus savā uzturā lieto biežāk. Vidēji mūsu skolas skolēni čipsus lieto 1 reizi nedēļā.

Saldumus mūsu skolā neēd tikai 2 skolēni, kuri mācās vidusskolā. Pārējie ir kāri uz našķiem. Pārsvarā skolēni našķojas ar šokolādes batoniņiem ( Mars, Twix, Snickers). Pamatskolā iecienīti ir arī Haribo saldumi, bet vidusskolā citāda veida saldumi ( cepumi, vafeles, bulciņas).

Saldumus pārsvarā lieto katru dienu vai 4-5 dienas nedēļā. Vidusskolā daži lieto arī retāk kā reizi nedēļā.

No aptaujātajiem skolēniem tikai 35 ēd karstās pusdienas, pārējie 65 neēd. To izskaidro ar to, ka ēdnīcā ir dārgi ēdieni un ne visai garšīgi.
Apkopojot iegūto informāciju secinām, ka ar gadiem skolēni paliek veselīgāki un savā uzturā retāk lieto Coca Colu, Fantu, Sprite un čipsus, tomēr no saldumiem neatsakās. Skolēni veselīgas, siltas pārtikas vietā izvēlas neveselīgos čipsus, gāzētos dzērienus un saldumus.
Ēdot un dzerot to tikai pa retam, organismam tas īpaši nekaitē, bet pārmērīgos daudzumos tas var izraisīt alerģiskas reakcijas, veicināt ļaundabīga audzējaSecinājumi
Izstrādājot šo ZPD, noskaidroju, ka pasaulē ir daudz un dažādas pārtikas piedevas. Pierādījās arī iepriekšminētā hipotēze, ka lielākā daļa šo piedevu ir kaitīgas, kā arī lietojot tās lielos daudzumos var rasties alerģiskas reakcijas, veicināt ļaundabīga audzēja veidošanos. Dažas pārtikas piedevas pat ir nāvīgi bīstamas. Daudzās valstīs ar likumu ir aizliegtas dažas pārtikas piedevas.
Pārsvarā pārtikas piedevas ir tādos produktos kā gāzētie krāsainie dzērieni, čipsi, konfektes uz kociņa, šokolādes un šokolādes batoniņi. Tādēļ varētu teikt, ka vecākiem tomēr ir jāseko līdzi tam, ko ēd viņu bērni, jo tas var radīt sekas.
Veicot pētniecisko daļu, noskaidroju, ka visbiežāk gāzētajos dzērienus ir oglekļa dioksīds (E290), kas var izraisīt galvassāpes, nogurumu, īpašs risks cilvēkiem ar sirds slimībām un citronskābe (E330), kas var izraisīt ļaundabīga audzēja rašanos, kā arī ir kancerogēna, var izraisīt ļaundabīgu audzēju. Lielos daudzumos tā var būt nāvīgi bīstama. Savukārt čipsos visbiežāk sastopams mononātrija glutamāts (E621), uz to var reaģēt asi astmas slimnieki; var izraisīt Ķīnas restorāna sindromu – galvassāpes, reiboni, paātrinātu sirdsdarbību. Lielākajā daļā šokolādes batoniņu ir sojas lecitīns, kurš ir kaitīgs gremošanas sistēmai un var atstāt nelabvēlīgo ietekmi uz aknām un nierēm.
Aptaujas rezultātu apkopojums liecina par to, ka ar gadiem cilvēki kļūst pieaugošāki, saprātīgāki un gudrāki, jo pamazām viņi atsakās no kaitīgās pārtikas. Ierasto Coca Cola, Fanta un Sprite vietā, labprāt dzer minerālūdeni, kopumā gāzētos dzērienus lieto retāk. Tāpat ir arī ar čipsiem, kurus lieto diezgan reti. Tomēr saldumi ir iecienīti gan vidusskolā, gan arī pamatskolā. Atšķirība ir tikai tajā, ka vidusskolā pārsvarā ēd šokolādes batoniņus. Bet pamatskolā bērni ir kāri arī uz Haribo.Anotācija
Olaines 1.vidusskolas 11.b klases skolnieces zinātniski pētnieciskajam darbam „Pārtikas piedevas”

Zinātniski pētnieciskajā darbā tiek apskatītas pārtikas piedevas un to ietekme un cilvēka veselību. Pārtikas piedeva ir viela, kuru neatkarīgi no tās uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai kā raksturīgu uztura sastāvdaļu, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā un tad minētā viela vai tās blakusprodukti kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu.
Lielākā daļa pārtikas piedevu ir kaitīgas. Pārtikas piedevas uz produktiem atpazīstam pēc burta E un turpmāko ciparu kopuma, kas nosaka tā funkciju. Tika izpētīts, kādas pārtikas piedevas ir sastopamas skolēnu iecienītākajos ēdienos. Veicot anketēšanu, tika noskaidrots, cik veselīgi ir skolēni skolā, kā arī salīdzināts pamatskolas un vidusskolas uzturs.
Zinātniski pētnieciskā darba kopējais apjoms ir 30lpp, to skaitā 20 diagrammas, 3 pielikumi, kuros ir 3 diagrammas anketa un pētnieciskā daļa.Izmantotā literatūra
1. V. Baltess, „Pārtikas ķīmija”, SIA „Apgāds Jāņa sēta”, 1998, 153. lpp.
2. B. Selindžers, „Cita ķīmija”, SIA „Mācību grāmata”, 2007, 385.-399.lpp.
3. Olaines vēstures un mākslas muzejs, rakstu krājums, „Ķīmija pārtikai un pārtikas rūpniecībai”, 2006, 22.-25.lpp.
4. http://www.apollo.lv/portal/life/1805/articles/48387/0
5. http://www.latvietis.com/index.cgi?action=7&id=1585
6. http://www.pateretaja-celvedis.lv/partika/partikas_piedevas.htm
7. http://www.apollo.lv/portal/life/32/articles/92111
8. http://www.partika.lv/sakums/Uzturmaciba/E_piedevas.htm
9. http://virtuve.calis.lv/lielie-noslepumi/par-edieniem/krasvielas-un-saldinataji-musu-uztura/
10.http://www.urantija.lv/lv/indigo_berni/sarunas_ar_un_par_berniem/96
11. http://www.viethandfood.com/images/catalog/pro_8.jpg
12.http://www.premiumsoftdrinks.co.uk/sitebuildercontent/sitebuilderpictures/.pond/ccerange1.jpg.w560h146.jpg
13. http://farm1.static.flickr.com/184/391082585_062c229ad7.jpg
14. http://www.apollo.lv/upload/2007-09-07/108257/thumb_wide_136042.jpg
15. http://newsimg.bbc.co.uk/media/images/42921000/jpg/_42921065_mars203pa.jpg
16. http://mf.cz/assets/mf/casopisy/slunicko/vyherci-soutezi/haribo.jpg
17. http://www.apollo.lv/upload/2007-01-30/92111/thumb_wide_110783.jpg
18. http://www.liis.lv/majtur-psk/zala-dom/piedevas.htm