Pašraksturojums.
Es esmu Jānis Vilcāns, dzimis 1991. gada 11. novermbrī. Sāku mācīties Špoģu vidusskolā 1998. gada 1. septembrī. 2007 pabeidzu 9. klases Špoģu vidusskolā. 2001. gadā sāku mācīties Špoģu mūzikas un mākslas skolā, kuru pabeidzu 2006. gada 27. jūnijā. No 2007. gada mācos Špoģu vidusskolā un sporta skolā. Nodarbojos ar basketbolu un vieglatlētiku.
Katrs cilvēks ir personība, kurš piedzimst kā neapstrādāts izeimatreāļs, ar savu temperamentu un raksturu. Katra cilvēka personības pamatā ir iedzimtība tās īpašības, ko mēs mantojam no saviem vecākiem. Cilvēki sastopas kontaktējas pat nezinot kāda temperamenta tipa cilvēks viņam ir līdzās .Temperamentu mēs iepazīstam tikai tad kad ar viņiem sākam kontaktēties un iepazīties .
Kā vairums cilvēku, neesmu izteikts viena temperamenta „pārstāvis”, drīzāk gan dažādās situācijās izpaužas dažādas manas personības puses. Jāpiebilst, ka šeit minētais viss ir novērots manī, taču vairāki no punktiem viens otru it kā izslēdz: dažādās situācijās es mēdzu rīkoties diametrāli pretēji. Pieminētas tikai tās katram temperamentam atbilstošās īpatnības, kas raksturīgas man.
Sangviniķis manī:
Es bieži esmu komunikabls, atvērts.
Man īpašas problēmas nerada iepazīšanās, kā arī sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem.
Es esmu optimists.
Man ir ļoti daudz labu paziņu, taču šīs pazīšanās ir diezgan virspusējas.
Es viegli aizraujos ar jaunām idejām.
Holeriķis manī:
Es rīkojos, nepārdomājot sekas.
Man patīk atrasties uzmanības centrā.
Man patīk būt noteicējam pār situāciju.
Es esmu tiešs, bieži nesaudzīgs un ass.
Manas kustības ir izteiksmīgas, runa- droša un skaļa.
Ja uzskatu, ka man kaut kas pienākas, tad daru visu, lai to dabūtu.
Melanholiķis manī:
Savstarpējās attiecības man ir ļoti svarīgas.
Es viegli iejūtos citos cilvēkos.
Es pieķeros nedaudziem cilvēkiem, taču ļoti cieši.
Man ir bagāta iztēle, fantāzija.
Flegmatiķis manī:
Es nejūtos vientuļš.
Es esmu pacietīga.
Es labi panesu ilgstošu fizisku un garīgu slodzi.
Man patīk vienveidīgs darbs.
Es esmu uzticams un pildu savus solījumus.
Mani īpaši neinteresē citu domas par mani.
Raksturs ir personības individuālo īpatnību kopums, kas nosaka cilvēka tipisku uzvedību tipiskās situācijās attiecībā pret cilvēkiem un apkārtējo pasauli.
Raksturs ir cilvēka individuālpsiholoģiskās īpašības, kuras ieaudzinātas un nosaka viņa uzvedības un darbības individuālo stilu. Rakstura veidošanās atšķirībā no temperamenta, kas ir bioloģiski noteikts un iedzimts, vairāk saistīta ar audzināšanu.
Runājot par rakstura plusiem un mīnusiem, es neuzskatu ka es pats varu objektīvi novērtēt savus rakstura plusus un mīnusus, bet es sevi vērtētu šādi:
– slinks
– rupjš
– neizlēmīgs
– neuzņēmīgs
– ietiepīgs
+ sportisks
+ asprātīgs
+ jautrs
+ gudrs
+ enerģisks
Mēs pastāvīgi sastopamies ar pavisam ikdienišķām problēmām un redzam, ka daži cilvēki ar tām pašām lietām tiek galā ievērojami īsākā laika sprīdī nekā mēs paši vai kāds cits mums līdzās. Tomēr mēs ne tikai novērojam citus, bet vērtējam arī paši sevi.
Mūsu pieredze pat bez tās zinātniskā izskaidrojuma rāda, ka viena un tā pati persona var vienā situācijā būt pārāka par mums, bet citreiz ievērojami atpalikt. Galvenā nozīme šajās atšķirībās lielākoties ir veicamā uzdevuma veidam: daži cilvēki, piemēram, rēķina daudz lēnāk nekā citi, toties valodnieciska rakstura uzdevumos ir daudz pārāki, un otrādi. Intelekts (lat. intellectus – prāts) ir intelektuālo spēju struktūra vai integrālā spēja risināt uzdevumus. Psiholoģijā dominē uzskats, ka intelekts vairāk reprezentē domāšanas operacionālo (instrumentālo) nodrošinājumu .
Daļa no mūsu intelekta, proti, domāšanas spēju galējā robeža tiešām ir iedzimta. Būtiski ir tas, ka mēs savas spējas vēlamies izmantot, cik intensīvi mēs tās lietojam un vingrinām.
Es sevi iedalītu pie diviem intelekta tipiem, nedaudz pie lingvistiskā intelekta un fiziski kinestētiskā intelekta. Uzskatu ka man nedaudz piemīt no lingvistiskā intelekta, jo man patīk stāstīt, jokot un ir diezgan laba atmiņa. Es nešaubos par to, ka piederu pie fiziski kinestētiskā intelekta tipa. Man ir laba koordinācija un patīk fiziski darboties. Varētu pat teikt ka sports ir mans hobijs un es nespētu bez tā pilnvērtīgi dzīvot. Arī mans interešu loks pārsvarā ir par un ap sportu.
Savu nākotni es vislabprātāk vēlētos saistīt ar sportu, bet es apzinos, ka tas nav nekas patstāvīgs un visu var zaudēt vienā mirklī, tāpēc mani nākotnes nodomi ir pabeigt vidusskolu, iestāties augstkolā un iestāties datorzinātņu studiju programmā.