Sveiks, Pēr ! Esmu izlasījis Henrika Ibsena Lugu „Pērs Gints”, kurā stāstīts par taviem piedzīvojumiem. Man šis stāsts likās piedzīvojumiem bagāts un ļoti trauksmains. Tu darīji gan labus darbus, gan ļoti sliktus.
Bērnībā gadās savārīt dažādas ziepes. Bet Tu, manuprāt, reizēm pāršāvi pār strīpu. Pirmajā ainā Tu blandījies pa pasauli, bet mātei vajadzēja vienai strādāt visus darbus. Tu mātei meloji. Varētu teikt-fantazēji par to, ko it kā esi darījis. Pēc manām domām Tas nebija godīgi pret tavu māti.
Vēlāk kad devies uz kāzām, Tu sarīkoji lielu jucekli. Tev pakaļ dzinās linču tiesa. Ingrīdas tēvs visiem gandrīz aizliedza ar Tevi kontaktēties. Vēl Ingrīda ieslēdzās šķūnītī, lai nebūtu jāprecas. Varbūt viņa Tevi ir mīlējusi visu mūžu?! Bet Tu to nezināji. Viņa pat ar Tevi muka kalnos. Bet pēc brīža Tu viņu pameti un viens gāji tālāk. Tas nebija godīgi pret Ingrīdu.
Tad Tu nonāci troļļu alā. Tur Tev nebija jēgas iet, jo radās tikai problēmas. Troļļu karalis tev lika pārciest dažādus pārbaudījumus, bet galu galā viņi tev sāka uzbrukt. Labi, ka beigās tiki prom.
Ar laiku Tu mežā pats ar savām rokām uzcēli būdiņu. Satiki savu liktenīgo meiteni. Tas viss bija ļoti apsveicami .Bet Tu kā stulbenis atkal devies prom. Pamezdams savu meiteni vienu, liekot viņai gaidīt līdz brīdim kad pārnāksi. Tu pat nepateici kur īsti dodies. Bet viņa Tevi mīlēja un apsolījās gaidīt. Man ļoti žēl, ka Tev nomira māte. Varbūt tas bija viens no iemesliem kādēļ devies prom. Par to man ļoti žēl. Man prieks, ka Tu to pārdzīvoji.
Dzīvē Tu biji ļoti dažāds. Brīžiem savārīji milzīgus „sūdus” –atstāji savu māti vienu. Vēlāk arī pameti Solveigu vienu. Bet vismaz mūža beigās centies to labot. Varbūt Tev tas nesanāca, bet Tu vismaz centies. Par to man liels prieks. Lai kā arī būtu, vienīgais cilvēks, kas Tevi tiešām mīlēja, bija Solveiga. Un par to Tev jābūt pateicīgam. Lai Tev veicas turpmākajā dzīvē!
31.10.07