Pirmais Pasaules Karš

Pirmais pasaules karš, arī pazīstams kā “I Pasaules karš”, “Lielais Karš”, “Nāciju karš” un “Karš, kas beigs visus karus”, bija vispasaules konflikts, kas ilga no 1914. līdz 1919. gadam.Karš notika starp Sabiedrotajiem Antantes vadībā vienā pusē un Trejsavienību – Vācijas bloku otrā pusē. Neviens cits iepriekšējais konflikts nebija mobilizējis tik daudz karavīru, vai ir saturējis tik daudz cīņu uz karalauka. Kad karš beidzās, tas kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (aiz Taipingu sacelšanās), kaut arī tas tika pārspēts jau pēc vienas paaudzes &#

#
#8211; Otrajā pasaules karā.

Pirmais pasaules karš kļuva bēdīgi slavens ar pozīciju karu rietumu frontē, kur karavīri tika ieslodzīti ierakumos, aizsardzības taktiku dēļ. Vairāk nekā 9 miljoni mira uz karalauka un gandrīz tik pat mājas frontēs aiz nepietiekamās barības, genocīda un slimībām. Starp citiem vērā ņemamiem notikumiem, tika uzsākta pirmā masīva bumbu izmešana no gaisa un viena no gadsimta pirmajām liela apmēra civiliedzīvotāju masveida slepkavošanām kā viens no modernās karošanas aspektiem. Strauji attīstījās jaunu un iznīcinošu ieroču izmantošana – sāka lietot tankus, lidmašīnas, ložmetējus un

n
n ķīmiskos ieročus

Pirmo pasaules karu izraisīja sarežģīti notikumu pavērsienu kopums (skat. zemāk – Cēloņi). Tas kļuva par izšķirošu rāvienu prom no vecās pasaules kārtības, par absolūtās monarhijas galu Eiropā. Sabruka četras impērijas: Vācija, Austroungārija, Osmaņu Impērija un Krievija, to četras valdnieku di

i
inastijas – Hohencollernu dinastija, Hābsburgu dinastija, Ottomaņi un Romanovu dinastija – kuru saknes stiepās līdz pat Krusta karu laikiem, visas krita kara laikā vai tūlīt pēc tā.

Nespēja efektīvi cīnīties ar kara postījumu sekām noveda pie plašas autoritārisma izplatības Eiropā – tas lika parādīties fašismam Itālijā, nacismam Vācijā un briesmīgajam Otrajam pasaules karam tikai vienu paaudzi vēlāk. Karš kļuva par Boļševiku revolūcijas katalizatoru Krievijā, kura iedvesmos nākamās komunisma revolūcijas pat tik atšķirīgās valstīs kā Ķīna un Kuba, un liks pamatus Aukstajam karam starp PSRS un Savienotajām Valstīm. Austrumos Osmaņu impērijas sabrukums lika pamatus modernai demokrātiskai valstij – Turcijai. Centrālajā Eiropā dzima jaunas valstis – Čehoslovākija, Dienvidslāvija, Baltijas valstis un citas. Atkal tika atjaunota Polija.

Franču un Britu impērijas spēku aktivitātes Tuvajos Austrumos pēc Osmaņu impērijas sabrukuma liks pa

a
amatus vairākiem mūsdienu konfliktiem – Arābu-Izraēlas konfliktam, grieķu-turku konfliktam par Kipru, Irānas-Irākas konfliktu 1980. gadā, un Līča karu 1990. gadā.

Leave a comment