PĪTERS BREIGELS VECĀKAIS
Laikā, kad vairākumam Eiropas valstu nācās pakļauties reformācijas krīzei, viena valsts – Nīderlande piekopa, un balstijās uz savas dzimtenes spēcīgajām glezniecības tradīcijām, mākslinieki neaprobežojās tika ar portreta glezniecību, bet pievērsās visām tēmām pret kurām reformētā baznīca nevarētu celt iebildumus. Šajā zemē mākslinieki bija pazīstami, kā meistarīgi dabas atdarinātāji.
Izcilākais 16.gadsimta flāmu gleznotājs bija Pīters Breigels, kā zināms viņa gleznu idejas avots bija tautas folklora. Breigela darbi atspoguļo Nīderlandes glezniecību vistiešākajā nozīmē. Ar savu sarkastisko humoru, kas parādās viņa darbos, Breigels ir pazīstams visā pasaulē.
Par mākslinieka dzīvi zināms maz, tikai tas, ka Breigels dzīvojis Antverpenē un Briselē, lielākā daļa viņa darbu ir tapuši laikā, kad Niderlandes provincēs ieradās bargais hercogs Alba.
Daiļrades sākumā Breigels vairāk pievērsās zīmējumiem, viņš attēloja cilvēka dabu, netikumus un netaisnību piemēram, “Septiņi grēki”, “Septiņi tikumi” un “Ēzelis skolā”. Šajā periodā Breigels stipri ietekmējās no Hieronīma Bosa daiļrades, kurā jūtama ironija un sabiedrības vērošana, kā arī vēlēšanās pievērst sabiedrības uzmanību aktuālākajām sadzīves problēmām. Darbos attēlota dabas mūžība, nemirstība salīdzinoši ar cilvēka nodzīvoto mūžu. 1562.g. gleznotajai “Eņģeļu bojāejai” raksturīgs Bosa dēmonisms, gleznā attēloti eņģeļi un mākslinieka fantāzijas radītas būtnes. Šajā periodā Breigels pievēršas arī kara tēmai piemēram, gleznā “Nāves triumfs”, 1562.g. Breigels pievērsies arī Bībeles tēmām ,piemēram gleznā “Bābeles tornis” 1563.g, kurā alegorija jau savijusies ar grandiozas celtnes būvniecības tēmu. 16.gs. otrās puses darbos Breigels Vecākais pievēršas evaņģēlija sižetu tēlojumam “Krusta nešana”, 1564.g, “Bērnu apkaušana Betlemē”. 1565.gadā Breigels glezno ciklu “Gadalaiki”, no kura līdz mūsdienām saglabājušies tikai pieci darbi. Kā interesantāko no šiem darbiem var minēt “Mednieki ziemā”. _Breigels pievēršas zemnieku dzīves tēlojumam, pie kam attēlotie notikumi ir skatīti tieši no zemnieku redzes viedokļa. 1566. gadā Breigels uzglezno divas lielas gleznas “Zemnieku deja” un “Zemnieku kāzas”, kas veltītas šim tematam. Pateicoties tam Breigelu iesauca par Zemnieku Breigelu.
Savos pēdējos darbos Breigels pievēršas aktuālo sadzīves notikumu attēlojumam, piemēram, gleznā “Dancis zem karātavām”. Pie vēlīnajiem darbiem pieder arī viens no viņa interesantākajiem un traģiskākajiem darbiem “Aklie”, kur viens aklais ved veselu grupu sev līdzi dziļā gravā. Šo gleznu var uztvert gan tieši, gan pārnestā nozīmē, kur traģisms kļūst vēl vairāk saskatāms, jo tas simbolizē visas cilvēces aklumu.