Radionuklīdā diagnostika
Nukleārā diagnostikā izmanto īpašus farmakoloģiskus preparātus, kuri iezīmēti ar radioaktīviem izotopiem. Diagnostikā tiek izmantots Tc 99m, kuram ir salīdzinoši īss pussabrukšanas periods (T½ = 6 stundas), tas nozīmē, ka pacients jau nākamajā dienā pēc izmeklēšanas nerada radiācijas draudus apkārtējiem cilvēkiem.
Tehnēciju diagnostikā izmanto ļoti plaši – praktiski jebkuru orgānu vai orgānu sistēmu var izmeklēt, pielietojot ar tehnēciju iezīmētus ķīmiskus kompleksus un, pēc tam šī savienojuma uzkrāšanos orgānā vai tā pārvietošanos sistēmā, reģistrējot ar īpašu aparātu SPECT gamma kameru. Tātad nukleārdiagnostikas galvenais uzdevums ir pēc i/v RFP ievadīšanas, konstatēt tā uzkrāšanos vai tranzītu orgānā, orgānu sistēmā, pamatojoties uz šo orgānu, orgānu sistēmu fizioloģiju un pēc iegūto datu analīzes spriest par atbilstību normai vai izmaiņu esamību.
Ar šo scintigrāfijas metodi, galvenokārt tiek diagnosticētas vairogdziedzera saslimšanas, audzēju metastāzes kaulos (blastiskās iespējams diagnosticēt pat 2 gadus agrāk kā rentgenoloģiski), tiek noteikta nieru funkcija, limfātisko mezglu diagnostika krūts audzēju un melanomu gadījumos, u.c.
• Latvijas Onkoloģijas Centra scintigrāfijas kabinetā tiek lietoti vaļējie radiofarmakoloģiskie preparāti, kas iezīmēti ar tehnēciju 99m, kuru eluēšanas ceļā iegūst no molibdena-99 ģeneratora. Preparāts uzkrājas speciālā vakuuma pudelītē, kura pēc noņemšanas no ģeneratora ir gatava tālākiem mērījumiem un lietošanai. Katra orgāna vai orgānu sistēmas izmeklēšanai paredzēti īpaši kiti. Kita pudelītē ievada 2-8 ml eluāta, tā aktivitāte atkarīga no izmeklējamam orgānam noteiktās, ārsta-radiologa nozīmētās devas.
• Preparāta ievadīšanas veids parasti ir i/v, bet atsevišķos gadījumos tas var būt intrakutāns vai suboreolārs – atkarībā no izmeklējamās vietas lokalizācijas. Dinamiskajām scintigrāfijām, kurās tiek iegūtas aktivitātes līknes, ieteicama bolus injekcija. Preparātu ievada centrālajā vēnā, ātri un tā tilpumam jābūt mazākam par 1 ml (optimāli 0.5 ml). Preparāts nedrīkst nokļūt zemādā, tādēļ pozitīvi būtu vērtējama i/v katetra ievietošana pirms izmeklējuma, tādejādi izvairoties no preparāta nokļūšanas zemādā.
• Pacienta sagatavošana ir viens no nosacījumiem, lai diagnostiskā procedūra būtu veiksmīga. Pacients jāsagatavo arī psiholoģiski. Šai sagatavošanai pieder Ārsta un Pacienta saruna, kurā pacientam sniedz informāciju par procedūru, izskaidro, ka preparāts nav alerģisks un neradīs nevēlamas blaknes. Bieži pacientam ir bailes no paša šī vārda„ RADIĀCIJA”, viņš ir jānomierina, jāpaskaidro, ka saņemtā staru slodze ir pat mazāka, kā veicot rentgenoloģiskās izmeklēšanas. Preparāts ļoti ātri sabrūk un izdalās no organisma ar urīnu. Pacientam jārekomendē 2-3 dienas pēc izmeklējuma pastiprināti dzert šķidrumu, lai ātrāk izvadītu preparātu no organisma, tā mazinot staru slodzi urīnpūšļa sieniņām.
Izmeklējot plaušas, skeleta kaulu sistēmu, nekāda iepriekšēja sagatavošanās nav nepieciešama. Tomēr pacients jāizjautā par iespējamām traumam anamnēzē, lai izvairītos no kļūdainas diagnostikas. Ja šī informācija trūkst, traumas var tikt traktētas kā metastātiskas izmaiņas.
Izmeklējot vairogdziedzeri, ārstējošam ārstam būtu jāinformē pacients par medikamentiem, medikamentu grupām, kuras nav ieteicams lietot pirms diagnostikas (L-Tyroxin, jodu saturošus preparātus, Cordaron). Šie medikamenti var bloķēt vairogdziedzeri un rezultātā izmeklējums nav izdevies, bet pacients ir saņēmis nevajadzīgu apstarojumu. Minētos preparātus ieteicams nelietot vismaz 2-3 nedēļas pirms paredzamās procedūras.
Veicot nieru scintigrāfiju , galvenais nosacījums ir, lai pacients būtu paēdis un padzēris. Veicot izmeklējumu tukšā dūšā, nav iespējams garantēt iegūtās informācijas patiesīgumu. Sakarā ar informācijas nepietiekamību ne tikai pacientu, bet arī ģimenes ārstu vidū, procedūru būtu vēlams pieteikt nevis pacientam pašam, bet ārstējošam ārstam, lai precizētu visu nepieciešamo informāciju.
Katram izmeklējumam ir jābūt pamatotam, īpaši gadījumā, ja tiek lietotas radioktīvas vielas. Ja ārsts – radiologs uzskata, ka izmeklējumam nav pietiekamas indikācijas, tad ir tiesības to atteikt. Pacienta radiācijas aizsardzības nolūkos, pacientam ievadītai devai jābūt pēc iespējas mazākai. Īpaši uzmanīgi jāaprēķina preparāta deva bērniem (aprēķina pēc īpašas tabulas, atbilstoši bērna svaram). Uzmanīgi jāizvērtē indikācijas sievietēm laktācijas laikā, ja veselības problēma nav ļoti akūta, vēlams to atlikt līdz brīdim, kad sieviete beidz barot bērnu. Ja pacientiem, kuriem veic radionuklīdu izmeklējumu, ir mazi bērni vai mazbērni, jārekomendē pāris dienas izvairīties no tieša kontakta. Pacientiem, kuri saņēmuši injekciju ar RFP, atrodoties vienlaicīgi vienā telpā, jāievēro vismaz viena metra attālums.
Gribu vērst uzmanību uz to, ka daudzi ārsti informācijas trūkuma dēļ paši pakļauj pacientu absolūti nevajadzīgam apstarojumam. Piemēram, bieži pie mums griežas pacienti, kuri par samaksu (29Ls), vēlas veikt skeleta scintigrāfiju, kuru rekomendē viņu ārstējošie ārsti, šo cilvēku diagnoze parasti ir osteoporoze. Diemžēl kaulu blīvuma izmaiņas ar scintigrāfijas metodi noteikt nevar, šim nolūkam ir paredzēti īpaši osteodensitometrijas kabineti. Šāda pati problēma ir pacientiem, kuriem ir sonogrāfiski konstatēti vairogdziedzera mezgli. Protams, lai lemtu par tālāko ārstēšanas taktiku, tiek nozīmēta vairogdziedzera scintigrāfija. Tas ir ļoti pareizi, bet ne jau tajos gadījumos, kad mezglu izmērs ir mazāks par 1 cm, jo ar scintigrāfijas metodi tik mazus mezglus konstatēt nevar. Ar šādām diagnozēm, veicot scintigrāfiju pacients saņem nevajadzīgu starojumu, iztērē lielu naudu, un neiegūst nekādu informāciju par savu slimību. Latvijā ir aptuveni 2 miljoni 330 tūkstoši iedzīvotāji, bet 2 reāli strādājošas gamma kameras. Rindas ir milzīgas – jāgaida vismaz 3 mēneši. Tādēļ pirms nosūtīt pacientu uz izmeklējumu, jāizvērtē, vai tas patiesi nepieciešams.
Domājot par pacientu, nedrīkst aizmirst arī par personāla radiācijas aizsardzību, jo starojumu mēs saņemam ne tikai, veicot pacientam injekciju, bet arī dienas laikā runājoties ar pacientiem, sniedzot informāciju, noguldot viņus uz aparāta. Kā zināms ir trīs galvenie punkti kas jāievēro strādājot ar radioaktīvam vielām. Tie ir:
o Ekrāns
o Laiks
o Attālums
Svina aizsargekrāns, svina aizsargapvalki injekciju šļircēm, mazina staru slodzi rokām, plaukstām.
Ātra, akurāta preparāta fasēšana, precīza i/v ievadīšana ir ļoti svarīgs nosacījums, ikdienā strādājot ar radioaktīviem preparātiem. Starojums mazinās proporcionāli attālumam. Runājot ar pacientu, sagatavojot viņu sekojošai procedūrai, pašu drošības dēļ jāievēro zināma distance. Izmeklējuma laikā personālam jāatrodas aiz svina aizsargsienas. Personāla saņemto staru slodzi reģistrē individuālie TELDE dozimetri, rokas aproce un gredzena dozimetrs.
• Scintigrāfija var būt statiska un dinamiska scintigrāfija
• Par dinamisko scintigrāfiju sauc iegūto orgānu vai orgānu sistēmas radioaktivitātes izmaiņu līkni, un vizuālo attēlu sēriju.
Dinamiskā scintigrāfija atšķirās ar to, ka izmeklēšanu sāk preparāta ievadīšanas brīdī. Automātiski tiek fiksēta nepārtraukta informācija par preparātu tranzītu un koncentrācijas izmaiņām izmeklējamajā objektā. Pie dinamiskās scintigrāfijas visbiežāk tiek veikta dinamisko nieru scintigrāfija. Nieru izmeklēšanas gadījumā iegūst radionefrogrāfijas līknes ar 3 fāzēm- vaskulāro, filtrācijas, ekskrēcijas fāzēm. Papildus informācija sniedz līknes no nieres augšējās, vidējās, apakšējās daļas vai poliem, nieru bļodiņas, uretera augšdaļas- tās savstarpēji salīdzina un ar simetriskām otras nieres līknēm. Iegūtās līknes ļauj konstatēt vēža, metastāžu, akmeņu, iekaisuma u.c. procesu izraisītos darbības traucējumus, un novērtēt attiecīgo saslimšanu, ārstēšanas efektu un tālāko taktiku. Nieru scintigrāfiska izmeklēšana sākas preparāta ievadīšanas laikā, un ilgst (20- 30 min) ar angiogrāfiju, vai bez tās.
Statiskā scintigrāfija tiek veikta pēc RFP uzkrāšanās orgānā- sistēmā. Kad aparātā ir uzkrājies statistiski nepieciešamais informācijas daudzums, tā tiek saglabāta datora atmiņā, tālākai analīzei un datu apstrādei. RFP uzkrāšanās laiks izmeklējamos orgānos ir atšķirīgs. Kaulu sistēmas izmeklēšana: Ievada intravenozi, sterilu 99m Tc MDP ar aktivitāti 600 MBq.
Preparāta uzkrāšanās laiks kaulaudos ir minimums 2-3 stundas. Skeleta scintigrāfijas izmeklēšanas ilgums ir 15-20 minūtes. Kaulu scintigrāfija tiek lietota, lai atklātu ar slimībām saistītas izmaiņas kaulos iespējami agrīnā stadijā. Iekaisumu, lūzumu un audzēju gadījumos tas bieži vien ir daudz informatīvāks izmeklējums nekā rtg uzņēmumi- scintigrāfijā novirzes parādās jau vairākas nedēļas vai pat mēnešus pirms tās redzamas rentgenoloģiski. Obligāts nosacījums – pacientam pirms izmeklēšanas jāiztukšo urīnpūslis, lai ārsts- radiologs objektīvi varētu izvērtēt iegurņa kaulus. Ja urīnpūslis ir pilns, tad iegūtajā scintigrāfijas bildē tas izceļas kā liels aktivitātes plankums. Tomēr jāpieļauj izņēmumi, jo pacientiem ar prostatas vēzi bieži ir problēmas ar urīnpūšļa iztukšošanu.
• Metastāzes kaulos nav raksturīgas visiem audzējiem. Parasti kaulu metastāzes attīstās krūts vēža, prostatas vēža, plaušu vēža gadījumos. Vīriešiem Slimības sākumā vēzis aug prostatā viena vai vairāku mezglu formā, kuri sāk palielināt dziedzeri. Tā kā tie attīstās dziedzera perifērijā, ne vienmēr rodas urinācijas traucējumi . Tādēļ jāpievērš uzmanība jebkurai nepatīkamai sajūtai ap prostatu. Vēzis sāk arī cauraugt prostatas kapsulu un ieaugt blakus orgānos. Tā šūnas pamazām iekļūst limfātiskajā sistēmā, un, nometinoties limfmezglos, tajos sākas metastāzes. Nokļūstot vēža šūnām venozajā un arteriālajā asinsritē, metastāzes attīstās kaulos, kas ir ļoti raksturīgi šai slimībai; retāk metastāzes rodas plaušās un citos orgānos. Kaulu metastāzēm raksturīgas sāpes, jo normālie kaulaudi sevī it kā iespīlē šo metastāzi.
Svarīgākie izmeklējumi, lai atklātu prostatas vēzi, ir: digitāli rektālā izmeklēšana, asins analīze, prostatas ultraskaņas izmeklēšana,kompjūtertomogrāfija (CT) un kaulu scintigrāfija.
Vairogdziedzera izmeklēšanai ievada intravenozi, sterilu Tc 99m pertehnetātašķīdumu ar aktivitāti 80-100 MBq.Viena no scintigrāfijas izmeklēšanas metodēm ir sargmezgla meklēšana pirms operācijas. Šī ir limfo scintigrāfija, kuru varbūt daudz pazīst ar tās anglisko nosaukumu – „sentinell node scintigrāfija”. Sargmezgls ir pirmais limfmezgls limfas atteces ceļā no audzēja. Ja šo sargmezglu izoperējot un apskatot mikroskopiski, netiek konstatētas vēža sūnas, var atstāt visus/ visu paduses limfmezglu grupu (agrāk to vienmēr izņēma). Tādejādi var izvairīties no ļoti apgrūtinošas limfostāzes- limfasatteces traucējumiem no rokas slimās krūts pusē. Sargmezgla meklēšana ir ļoti nozīmīga ne tikai krūts audzēja, bet arī melanomu gadījumos.