J. Rainis
‘Mīla stiprāka par nāvi’
Divdesmitajos gados Rainis bieži kavējās pie ieceres, uzrakstīt kādu dramatisku darbu, viņš aktīvi centās atrast viņu saistošu tematu. Viņa uzmanību piesaistīja vēsturiskie sižeti. 1942. gada 5. oktobrī. Rainis savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Man it trīs iespējas: Veidenbaums, bez dekorācijām, Dzērājs, bez dekorācijām un Turaidas roze, ar maz dekorācijām.” Iecere rakstīt lugu par Turaidas Maiju Rainim dzima jau 1923. gadā. Par to liecina 1923. gada 23. augustā iekārtotie vāciņi ar uzrakstu “Turaidas Roze” un īss lugas plāns, kurā dramaturgs atzīmējis notikumus, kas vēlāk ietverti lugas trešajā, ceturtajā un piektajā cēlienā, kā arī piezīmes par lugu kopumā.
1923. gadā Rainis atkal atliek lugas rakstīšanu, līdz 1924. gada oktobrim. Tai pašā dienā Rainis savā dienasgrāmatā atzīmē pārdomas par to kādu lugu rakstīt, atkal plāno lugas pēdējos cēlienus. Rainis pastāsta par iecerēto lugu Nacionālās drāmas teātra dramaturgam. Tas ierosina Rainim turpināt darbu. Par Raiņa pārliecību turpināt darbu liecina viņa piezīmes dienasgrāmatā. Bet tad Rainis izlasa Teodora Hāna, sentimentālo un lubeniecisko lugu “Turaidas Roze”, un šis darbs sabojā Raiņa garastāvokli un Turaidas tēma sāk šķist banāla. 8. oktobra ieraksts: “Domāju par Turaidu. Nepatīk.” Nākamajā diena: “Negribu taisīt Turaidu …” Rainnis turpina lugu tematu meklējumus, lasa A. Lerha-Puškaiša pasakas, domā par prozas lugu rakstīšanu, apstājas pie iemīļotā Aleksandra tēmas un tikai ar zināmu nepatiku atceras Turaidas Maijas tematu.
Nacionālā teātra aktieri mudina Raini sākt darbu pie Turaidas Maijas. Pie Raiņa atnāk Nacionālā teātra direktors un stāsta par gaidāmo Libretu, un ka vajagot jaunu ko rādīt. Viņš ir par Turaidas Rozi, tai esot laba dekorācija. Taču Rainis pie “Turaidas Rozes” neķērās vēl veselu gadu, tikai 1925. gada pēdējā dienā viņš savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Mostos plkst. 5, neaizmiegu vairs, pārdomāju: jāraksta Tutanhs, Grakhs, Razins, Turaidene.” Gada laikā apstākļi bija mainījušies, tai pašā gadā iznāk Raiņa kopotie raksti “Dzīve un darbi”, tādā veidā Rainim daudz laika prasa sējumu kārtošana. Latvijas valdošo aprindu opozīcijas dēļ Rainim bija jāaiziet no Nacionālā teātra, nosoloties teātrim vairs nevienu jaunu lugu nedot. Tiešais kontakts ar režisoriem bija pārtrūcis. Šī situācija kavēja “Turaidas Rozes” tapšanu. Tikai 1926. gada pavasarī – 10. aprīlī, pārdomādams par aizsāktām lugām, Rainis dienasgrāmatā konstatē: “Liels punkts gatava materiāla, jāliek vismaz norakstīt.” Šeit starp svarīgākajiem darbiem iedalīja arī “Turaidas Rozes” tapšanu. Aktīvāk pie ”Turaidas Maijas” Rainis sāk strādāt 1926. gada vasarā. 14. jūlijā autors uzrakstīja lugas izvērstu plānu, kas aizņēma vairākas lapas, pie viena atzīmējot arī iespējamo dialogu fragmentus. Tad pirmo reizi ieskicēti lugas sākuma notikumi un parādījās virsraksts “Mīla stiprāka par nāvi”.
Šāds lugas virsraksts nav jauns. 1890. gadā Liepājā izdotajā E. Dinzberģa poēmā 9 dziedājumos “Maijas Roze” lasāms moto:
Patiesa mīlestība
Par nāvi stiprāka,
Un īsta savienība
Ne mūžam šķirama.
Savukārt 1902. gadā publicētajā K. Cilinska pantos rakstītā sacerējumā “Turaidas jumprava” atkārtotā izdevumā likti divi nosaukumi: “Turaidas jumprava jeb Mīlestība stiprāka par nāvi”.
Taču par lugas virsrakstu Rainis vēl šaubījās un uzrakstīja citus iespējamos lugas nosaukumus:
“Mīla un nāve. Turaidas Maija (Turaidene Maija). Mīlas un nāves traģēdija. Maija un Viktors. Turaidas slava. Mīla nāves veicēja. Nāves mīla”.
Jau 1924. gada 26. aprīlī Rainis bija minējis citus virsrakstus: “Mīla līdz
nāvei”, “Ir tomēr mīla mūžīga”. Tad lugai domāti trīs cēlieni, tad arī tiek atzīmēti lugas vadmotīvi: “Mīla un skaistums vien var glābt mūsu laiku”. Tad Rainim jau ir radies pilnīgs priekšstats par lugas varoņiem.
1926. gada rudenī ir radies vēl viens stimuls radīt jaunu lugu – rakstīt mudina Nacionālā teātra direktors E. Smiļģis. Luga tapa gatava lielā steigā, jo lugas sižets, problēma, varoņu raksturi un pat vārdi Rainim jau bija skaidri. Tikai Frīdai nebija vārda un Lienīte bija Zentiņa. Par sižetu Rainis izmantoja vēsturisku sižetu. Rainis lugā viss sīkumos pieturējās pie vēstures faktiem, raksturiem un apstākļiem.
Traģēdiju “Mīla stiprāka par nāvi” Rainis pabeidza 1927. gadā. Dramaturgs vēl nebija pielicis lugai punktu, kad 1926. gadā žurnālā “Atpūta” sāka parādīties jauns dramatisks darbs – “Mīlestība stiprāka par nāvi. Turaidas Maijas traģēdija 5 cēlienos”. Lugas trīs cēlieni publicēti “Atpūtā”.
Traģēdija “Mīla stiprāka par nāvi” Rainis sarakstīja prozā, tikai nedaudzās vietās tekstā ir iestarpināti dzejoļi, pārsvarā tās ir vietas kur varoņi izpilda dziesmas.
Lugas darbība risinās Turaidā. Turienes ļaudis ir pieņēmuši savā aizgādībā uz kara lauka, starp miroņiem atrastu meiteni – Maiju. Maija ir saderināta ar pils dārznieku – Heilu, kurš ir briesmīgi greizsirdīgs. Vēl lugā ir Lienīte, kas ir ļoti labās attiecībās ar Maiju, bet dažreiz nespēj piekrist Maijas teiktajam, poļu standartjunkurs Jakubovskis – liels metu mīlētājs un uzdzīvotājs, pārbēdzis no poļiem, un Jakubovska kalpotājs Skudrītis.
Visas pils un ciema meitas apskauž Maijas laimi, jo pašas ir iekārojušas Heilu, jo viņš ir godīgs un strādīgs. Arī Frīda ir iekārojusi Heilu un sadarbojās ar Jakubovski, lai varētu izšķirt Maiju un Heilu. Viņi gan panāk, ka abi sastrīdas, bet ar to viņu mīlestība top vēl lielāka, un viņi nolemj saderināties.
Jakubovskis nevar ar to samierināties, jo ir paradis dabūt ko vēlas. Viņš pat gāja pret savu lepnumu, vairs nedzīvoja ar meitām, nedzēra, bet kad redzēja, ka viss velti, viņš nolēma iegūt un pazemot Maiju ar viltu. Abi ar Frīdu viņi aizvilināja Maiju viņas kāzu dienā uz alu. Maija redzēdama, ka cita ceļa kā izbēgt no goda un brīvības zaudēšanas nav, labprātīgi devās nāvē.
Lugā Rainis atspoguļo sievietes iekšējo pasauli, cik ļoti to ietekmē pārlieka greizsirdība, arī tas, ka viņu kāds uzskata par savu īpašumu, un cik svarīgs viņai ir gods un personiskā brīvība. Lugā Maijas tēls ir nostādīts pretīm Frīdas un kroga meitas tēliem. It sevišķi Frīda izceļas uz Maijas tēla: Maija godīga, Frīda cenšas ar viltu, Maija labsirdīga, Frīda ļauna. Frīdas tēls ir kā pretējs Maijas tēlam. Rainis lugas pirmajos uzmetienos Frīdu saucis vienkārši par “Konkurenti”.
Kā Maija nostādāma pretī Frīdai tā Heils nostādāms pretī Jakubovskim.
Jakubovskis ir lepns un lielīgs, bet Heils – kluss un mierīgs. Heila ātrā un neaprēķināmā daba pamostas tikai tad, kad viņš ar Maiju strīdas. Šeit Rainis pretstata ne tikai savus divus dažādus tēlus, bet arī tā laika sabiedrības attiecības. Viņš pretstata bagātos un varenos pret trūcīgiem un vienkāršiem ļaudīm un parāda, ka dažreiz vienkāršie tomēr ir pārāki par varenajiem.
Ja piedomā pie lugas temata, tad varbūt tas arī sāk likties sekls un pat banāls, bet Rainis to ir pavērsis savādākā gaismā un līdz ar to tajā slēpjas citas idejas un problēmas. Lai arī sižets nav pārāk aizraujošs un var pateikt, kas notiks tālāk, tad tomēr neiedziļinoties nevar no tvert to, ko Rainis ir gribējis paust. Un tas ir par brīvību, cilvēka personisko brīvību, ka cilvēks nav manta ko cits cilvēks, uzskatīdams sevi par varenāku, nevar dabūt savā īpašumā vai pārdot. Maija to salīdzināja ar putniņu, kuru visi grib noķert un ieslodzīt, lai tas dziedātu tikai viņiem. Luga arī parāda cik kurš ir gatavs atdot par savu godu un brīvību.
Tēzes:
1. Divdesmitajos gados Rainim rodas vēlme uzrakstīt kādu dramatisku darbu.
2. Viņm iešaujas ideja par Turaidas Maiju.
3. 1923. gadā Rainis atliek lugas rakstīšanu.
4. Nacionālā teātra dramaturgs pierunā Raini turpināt.
5. Pēc Teodora Hāna darba, ideja par Tuaideni sāk šķist banāla.
6. 1925. gadā atsāk darbu pie Turaidas rozes.
7. 1926. gadā parādās nosaukums “Mīla stiprāka par nāvi”.
8. Rainim ir daudz ideju par lugas nosaukumu.
9. Smiļģis mudina pabeigt lugu.
10. 1927. gadā pabeidz lugu.
11. Lugas darbība risinās Turaidā.
12. Jakubovskis un Frīda organizē sazvērestību pret Maiju.
13. Lugā Rainis atspoguļo sievietes iekšējo pasauli.
14. Lugā Rainim ir daudz tēlu pretstatu.
15. Lugas temats nemaz nav tik banāls.
Izmantotā literatūra: “Raiņa kopotie raksti”, Raiņa “Jaunatnej”.