Rajona (pilsētas) tiesu darbība (funkcijas) un saistība ar tiesu sistēmu.

Rajona (pilsētas) tiesu darbība (funkcijas) un saistība ar tiesu sistēmu.

• Rajona (pilsētu) tiesu vieta un nozīme Latvijas Republikas tiesu varā.

• Rajona (pilsētu tiesu saistība ar citām tiesu sistēmas iestādēm:

• pakļautās iestādes

• Apgabaltiesa un Augstākā tiesa

• Personas tiesības un pienākumi, griežoties šajā tiesu varas iestādē.

• Tiesvedības principi un tiesas pienākumi.

• Rajona (pilsētu) tiesu personāls. Tā pienākumi un atbildība.

Rajona (pilsētas) tiesas ir vienas no tiesu varas realizētājām Latvijas Republikā. Tās sadurās ar daudzām problēmām, daudzējādā ziņā tādēļ, ka rajona (pilsētu) tiesas ir Latvijas Republikas tiesu varas pamatelements, jo tās ir

r
r pašā šīs sistēmas apakšā un tajās tiek izskatīta lielākā daļa lietu. Tām ir arī plašākā lietu piekritība kā pirmajai instancei. Lielākā daļa cilvēku griežas šajās tiesās, jo, pirmkārt, tās ir viegli pieejamas jebkuram sabiedrības slānim (materiāli), otrkārt, sabiedrība par tām ir visvairāk informēta, treškārt, tā ir tiešām reāli atklāta tiesa un tās tiesas sēdes var klausīties jebkura persona.

Bez rajona (pilsētu) tiesām Latvijas Republikā tiesu varu realizē arī apgabaltiesas, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa.

Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību ta
a
ajās nosaka Satversme, likums “Par tiesu varu”, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi un likums “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”

Tiesvedība rajona tiesās tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Ti

i
iesas spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā un pēc stāšanās spēkā iegūst likuma spēku. Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski. Ja lieta ir saistīta ar gadījumiem, kuros ir jāizmanto citas valsts likumdošana, vai arī kuru tiesas spriešanu īpašā kartībā nosaka likums, šo gadījumu tiesas spriešanā var tikt izmantotas starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumi, kā arī starptautisko līgumu noteiktie saistošie noteikumi, konvencijas.

Rajona tiesās lietas tiek izskatītas atklāti (atklāta tiesas sēde) un tajā kā klausītājs var piedalīties jebkura persona. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus.

No tiesu varas tieši atkarīgas iestādes veido tiesu sistēmu, un rajona (pilsētu) tiesa ar tām ir cieši saistītas. Tiesu sistēmai piederīgas iestādes ir arī bāriņtiesas, pagasttiesas, īr

r
restiesas un dzimtsarakstu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas arī ietilpst tiesu sistēmā. Tās izveidotas nekustamo īpašumu ierakstīšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās (zemesgrāmatu nodaļas ir apgabaltiesu pārziņā).

Rajona (pilsētu) tiesu spriedumi ir saistoši visām šīm iestādēm.

Īres tiesas (tiek veidotas, bet to pilnīga izveide un darba uzsākšana atlikta līdz 2000. gada 1. janvārim) ir pirmstiesas iestādes, kuras darbojas specifiskā virzienā: strīdu, kas radušies no ar dzīvojamo telpu īri saistītām attiecībām, risināšanā (bet šīs tiesas darbojas arī citos virzienos, un to nosaka Īrestiesu likums). No
o
o tām lieta var nonākt rajona (pilsētas) tiesā, ja par īrestiesas lēmumu 10 dienu laikā ir iesniegta apelācijas sūdzība aktuālajā īrestiesā. Šajā gadījumā par savu lēmumu īrestiesa ir atbildīga rajona (pilsētas) tiesas priekšā.

Bāriņtiesa ir aizbildnības un aizgādnības iestāde. Darbības likumības uzraudzību attiecībā uz notariālās funkcijas pildīšanu, mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību veic rajona

(pilsētas) tiesa, gadījumā, ja bāriņtiesas lēmumu ieinteresētās personas pārsūdz attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas vai no dienas, kad šīs personas uzzinājušas par lēmuma pieņemšanu.

Pagasttiesas ir pagasta pašvaldību izveidotas iestādes, kuras pagasta administratīvajā teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, pilda šajā likumā paredzēto notariālo funkciju, sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un steidzamos gadījumos veic mantojuma apsardzību. Pārsūdzības kartība un saistība ar rajona (pilsētu) tiesām ir tāda pati, kā bāriņtiesām.

Rajona (pilsētas) tiesu spriedumus var pārsūdzēt apelācijas kārtībā tajā Apgabaltiesā, kuras teritorijā rajona tiesa atrodas. Apelācijas iesniegšanas termiņi civillietām un krimināllietām atšķiras, tie ir noteikti ar likumu. Apelācijas gadījumā Apgabaltiesā lieta var tikt izbeigta ar lēmumu vai ar jaunu spriedumu.

Rajona (pilsētu) tiesu spriedumus kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā (vienīgā kasācijas iestāde Latvijas Republikā). Procesuālo pārkāpumu atklāšanā lieta tiek nodota vēlreizējai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā (pirmajā instancē), bet pie cita tiesneša.

Tiesu sistēmai piederīgās iestādes darbojas uz speciālu likumu pamata, un to metodisko vadību veic Tieslietu ministrija.

Rajona (pilsētas) tiesas izskata lielāko daļu lietu, jo lielākajai tautas daļai tā ir pieejamā pirmā instance. Katram ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

Katram ir tiesības uz tiesas aizsardzību pret tā dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem. Katram ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas tā tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības.

Visi ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, tiem ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību. Tiesu spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

Bet, ja persona ir saistījusies ar tiesu, ir saistīta kādā izskatāmā lietā, līodz ar to tai rodas piemākumi pret tiesu:

par nepakļaušanos tiesai, izvairīšanos no ierašanās tiesā, tiesneša un tiesas piesēdētāja goda aizskaršanu sakarā ar tiesas spriešanu, kā arī par citām darbībām, ar kurām izrādīta necieņa pret tiesu, vainīgās personas sodāmas likumā noteiktajā kārtībā.

Par zaudējumiem, kas sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs.

Jāatcerās, kā tiesneša spriedums tomēr nav galīgs un nepārsūdzams līdz tā stāšanās spēkā brīdim. Ja liekas, ka tiesas spriedums ir nelikumīgs vai nepamatots, to var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret tiesnesi, kurš šo lietu izskatījis.

Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas vai noprotestēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts, vai arī augstāka tiesa, izskatot sūdzību vai protestu, to atstājusi negrozītu vai arī to grozījusi, spriedumu neatceļot.

Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms.

Personai ir tiesības prasīt vest tiesu savā valodā, ja valsts valodu tā nepārvalda. Tad tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda. Lai gan tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā, tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors.

Tiesājamajai personai ir tiesības uz aizstāvību. Šai personai tiesības lietas izskatīšanā nodrošina tiesa un garantē valsts. Aizstāvis lietas izskatīšanā var būt tikai advokāts.

Sekojoši tiesvedības principi pēc likuma ir jāievēro rajona (pilsētas) tiesās:

 nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu (nevainības prezumpcijas princips);

 tiesājamajam nav jāpierāda savs nevainīgums;

 visas šaubas par tiesājamā vainu tiesai jāvērtē par labu tiesājamajam;

 pusēm procesā ir vienādas tiesības;

 likums nosaka un tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot procesuālās tiesības savu interešu aizsardzībai;

 puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā;

 sacīkste izpaužas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības.

Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un lietām, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Civilprocesa un kriminālprocesa likumi nosaka civillietas un krimināllietas, kuras ir piekritīgas rajona (pilsētas) tiesai.

Civillietās tiesu spriež, izskatot un izlemjot lietas par strīdiem, kas saistīti ar fizisko un juridisko personu civiltiesību, darba tiesību, ģimenes tiesību un citu tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu.

Krimināllietās tiesu spriež, izskatot un izlemjot pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī atzīstot personas par vainīgām nozieguma izdarīšanā un nosakot tām sodu.

Administratīvajās lietās tiesu spriež, izskatot un izlemjot lietas par personu administratīvajiem pārkāpumiem, personu sūdzības par valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu rīcību, kā arī citas no administratīvi tiesiskajām attiecībām izrietošas lietas.

Rajona (pilsētas) tiesu darba kārtību un aizsardzību nosaka sekojoši tiesu darbības principi:

 tiesu neatkarību garantē valsts;

 nav pieļaujams iejaukties tiesas darbā;

 valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību;

 nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts;

 likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. jebkura tiesneša vai tiesas piesēdētāja ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesas pienākumi būtu sekojoši:

 izskatot jebkuru lietu, noskaidrot objektīvo patiesību;

 izskatot lietu, konstatēt faktus, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem;

 spriedumu pamatot tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā

 (pierādīšanas līdzekļus nosaka likums);

 tiesas sēdei katrā lietā jānoris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku;

 neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams iesāktās lietas izskatīšana nav pabeigta vai tā nav atlikta likumā noteiktajā kārtībā;

 lieta jāizskata savlaicīgi;

 izskatot lietu, pārbaudīt pierādījumus lietā;

 ja tiesnesis sasniedz likumā “Par tiesu varu” noteikto amata pildīšanas maksimālo vecumu lietas iztiesāšanas laikā, viņa pilnvaras tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.

Tiesai jāskatās, lai uz tiesu uzaicinātās personas liecības un paskaidrojumus dod

mutiski. Visiem izpētāmajiem materiāliem un dokumentiem tiesas sēdē jātiek nolasītiem un apspriestiem mutiski.

Likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu.

Tiesas personāls:

 tiesas priekšsēdētājs (darbību nosaka LR IeM instrukcija “Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja darbības kārtība”, kā arī likums “Par tiesu varu”);

 tiesā var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki;

 tiesneši;

 tiesneša palīgs – pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus;

 tiesas konsultants – vispārina un analizē tiesu praksi un statistiku, kā arī veic citu metodisko darbu;

 kancelejas pārzinis – vada un organizē tiesas kancelejas darbu;

 tiesas sēžu sekretāri – piedalās tiesas sēdēs, raksta tiesas sēdes protokolu, pārbauda tiesas sēdes dalībnieku (lietā iesaistīto) identitāti, sagatavo dokumentus pirms tiesas sēdes utt.;

 kancelejas darbinieki – pieņem prasības pieteikumus, iesniegumus, izsniedz dokumentus utt.;

 tiesas ziņnesis – nogādā adresātiem tiesas pavēstes, apsūdzības rakstus un citus dokumentus;

 tulks – likumā noteiktajos gadījumos piedalās tiesas sēdēs, kā arī tulko tiesas dokumentus;

 tiesas administrators – gādā par tiesas materiālo nodrošināšanu, piemērotu telpu iekārtošanu un kārtību tiesā.

Rajona (pilsētas) tiesās lietas tiek izskatītas sekojošā sastāvā:

 civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski;

 krimināllietas izskata koleģiāli – tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā;

 likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

Diemžēl jāsaka, ka tiesu sistēma Latvijā vēl ir diezgan haotiska. To vēl skars izmaiņas, saskaņā ar Latvijas likumdošanas reformām.

Kā viena no lielākajām problēmām, kas saistībā ar tiesu sistēmu steidzīgi būtu jārisina, ir sabiedrības šaurās zināšanas par tiesu sistēmas elementiem. Piemēram, ļoti liela sabiedrības daļa vienkārši nezina, kas ir apelācijas iestāde. Ir skaidrs, ka vienmēr var algot juristu, bet tomēr cilvēkam vismaz ir jāzin, kādā iestādē notiek tiesas sēde, kurā advokāts viņu pārstāv. Tāpat arī savu tiesību nezināšana, kā arī tiesvedības principu neizmantošana – tiesnešiem ir plašas iespējas savu darbu darīt pavirši, jo neviens jau tiesneša darbu reāli nekontrolē (ja nu vienīgi, ja lieta nonāk apelācijas iestādē).

Protams, pastāv arī korupcijas problēma, bet parasti tā attiecas ne tik daudz uz spriedumu (jo pēdējā laikā ļoti pastiprinājusies korupcijas gadījumu kontrole), jo kāds no procesa dalībniekiem var vienkārši nodot lietu pārsūdzībai ( kas tālāk var draudēt ar tiesneša kriminālatbildību), bet gan uz lietas izskatīšanas kārtību: piemēram, parastā lietā tiesa var būt nozīmēta pusgadu vēlāk, bet šo apstākli var mainīt, ja prasītājs materiāli ietekmē tiesnesi.

Kā pilnīgi nevajadzīgu lietu es redzu īres tiesas. Tās būs pašvaldības pārziņā un ar dzīvojamo telpu īri saistītās lietas tajā tiks skatītas skrupulozi un ilgi. Tādējādi tas tikai pelēninās šo lietu izskatīšanu. Galu galā lietas, manuprāt, lielā daļā gadījumu nokļūs rajona tiesā (apelācijas instance), kur tās atkal tiks izskatītas praktiski vecajā kārtībā. Tādējādi šis starpposms tikai mazinās tiesas efektivitāti, un process aizņems nevajadzīgi daudz laika. Kā risinājums šeit varētu būt papildinājumi likumam “Par dzīvojamo telpu īri” par to, kādos gadījumos pašvaldībai ir jāpiešķir dzīvojamā platība.

Bet tiesu sistēma vēl ir attīstībā, eksperimenālā stadijā, kad parādās daudz jaunumu, to ieviešanas mēģinājumu. Plaši tiek pārskatīta arī ārvalstu tiesu sistēmu prakse, bet diemžēl tā nesaskan ne ar Latvijas apstākļiem, ne ar mūsu sabiedrību.

Izmantotie likumdošanas akti:

• LR likums “Par tiesu varu”

• LR likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”

• LR Īrestiesu likums

• LR IeM instrukcija “Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja darbības kārtība”

Leave a Comment