Ievads
Latvijā viena no Valsts policijas pamatvienībām ir Rajona (pilsētas) policijas nodaļas, kurām par pienākumu ir uzlikts nodrošināt sabiedrisko kārtību un vest cīņu ar noziedzību. Tā kā policijas nodaļās ietilpst dažādas struktūrvienības, tad galu galā sanāk, ka šeit ir koncentrēti galvenie policijas darbinieku un tehniskas līdzekļu spēki, kuri arī tad uztur un nodrošina valsts un iedzīvotāju drošību.
Policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu policijas iestādē, kurai ir speciālā dienesta pakāpe un kura ir nodevusi zvērestu. * Lai persona kļūtu par policijas darbinieku tai jāatbilst vairākām prasībām – jābūt pilsonim 18.gadu vecam, bet ne vecākam par 35. Gadi, kā arī jābūt vismaz vidējai izglītībai, nedrīkst būt sodīta par tīšiem noziegumiem. Tie ir galvenie kritēriji, kurus izvirza pret personu. Ja persona tam atbilst, tad pieņem zvērestu. Zvērestā persona svinīgi zvēr kalpot savai tautai, pašaizliedzīgi pildīt dienestu, nepiekāpīgi izturēt visas grūtības, kas rastos pildot dienesta pienākumus, nežēlot savus spēkus un dzīvību iedzīvotāju un valsts labā, būt godīgam un patiesam, pašaizliedzīgi sargāt sabiedrības un pilsoņu likumiskās intereses. Tikai šādu policijas nodaļas efektīvu darbību, no kā turpretim ir atkarīga visas Valsts policijas kopīgais darba ražīgums.
Tā kā Rajonu policijas nodaļa ir iekšlietu iestādes, tad tā ir daļa no valsts vadības sistēmas. Tās darbība izpaužas nepārtrauktībā un pakļautībai likumam, un darbojas kā valsts piespiedu līdzeklis. Policija vadās pēc valsts izpildorgānu izdotajiem juridiskajiem aktiem, kas ir par pamatu valstiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Taču pirmkārt kā piespiedu līdzeklis tas parādās attiecībā pret likumpārkāpējiem tā neskarot pārējos iedzīvotājus, kas tanī pašā laikā atturas no prettiesiskām darbībām. Tādā veidā izpildot policijas galvenos uzdevumus garantējot sabiedrisko kārtību, apkarot noziedzību un apsargāt atsevišķus objektus.
Tā kā Rajonu policijas nodaļās ietilpst dažādas apakšvienības, tad arī to uzdevumi, pienākumi un tiesības atšķīrās. Tad arī šajā referātā būs jānoskaidro šīs atšķirības, kas ļauj Rajonu policijas nodaļām efektīvi apkarot noziedzību, visracionālāk izmantot policijas spēkus.
Rajona Valsts policijas iestādes struktūra.
Rajona (pilsētu) policijas nodaļa sastāv no Kārtības policijas dienesta un kriminālpolicijas dienesta. Savukārt šie dienesti vēl iedalās atsevišķās struktūrvienībās. Tā kārtības policijas dienestā ietilpst dežūrdaļa, patruļdienests, īslaicīgais aizturēšanas izolators un konvoja dienests, ceļu policija, apvienība “Apsardze”, nepilngadīgo lietu inspekcija, policijas iecirkņa inspektora dienests, licencēšanas un atļautās sistēmas dienests, policijas izpildāmo tiesa sprieduma inspekcija, imigrācijas policija un tiesas kārtībnieka dienests. Savukārt kriminālpolicija sastāv no ekonomiskās policijas, kriminālpolicijas un ekspertu dienesta.
Dežūrdienests ir policijas iestādes patstāvīga struktūrvienība, kuras darbība vērsta uz policijas darbinieku koordinēšanu un kontrolēšanu noziedzības apkarošanā pilsētas un rajona teritorijā. Ar to vistiešākā mērā ir saistīts patruļdienests, jo tieši šīs apakšvienības darbību, sabiedriskās kārtības sargāšanā, vada dežūrdaļa. Tāpat arī īslaicīgais aizturēšanas izolators un konvoja dienests ir pakļauts dežūrdaļai, jo tā ir koordinējošā struktūrvienība. Tikai ar dežūrdaļas atļauju personas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas izolatorā vai konvojēt. Tāpat ir ar pārējām kārtības policijas struktūrvienībām, kaut arī dežūrdaļa nekoordinē to darbību, tomēr tiek ar dežūrdaļu uzturēti patstāvīgi sakari un caur to daļēji tiek nodrošināta struktūrvienību savstarpējā sadarbība.
Kārtības policijas uzdevumi pienākumi, tiesības.
Kaut arī Rajona policijas nodaļā kārtības policijas dienesta struktūrvienību uzdevumi, pienākumi, tiesības atšķiras, taču par pamatu šiem uzdevumiem, pienākumiem, tiesībām ir kopējs likums – likums “Par policiju”. Tas tad arī raksturo kārtības policijas vispārējo darbības virzienu. Bet ja runa kā par Rajona policijas nodaļas kārtības policijas dienesta uzdevumiem, pienākumiem, tiesībām, tad tos raksturo katras konkrētas kārtības policijas dienesta struktūrvienības uzdevumi, pienākumi, tiesības atsevišķi. Vispirms tuvāk aplūkosim uzdevumus, pienākumus, tiesības, kas ir Kārtības policijas dienesta darbības pamatā. Bet nākošais, ko darīsim – tuvāk iepazīsimies ar kārtības struktūrvienības uzdevumiem, pienākumiem, tiesībām. Kā kārtības policijas uzdevumi ir uzlikti garantēt sabiedrības kārtību, apkarot noziedzību, apsargāt atsevišķus objektus. Pēc tam, kas vēl regulē policijas darbību, ir pienākumi:
1) Nodrošināt kārtību uz ceļiem un citās sabiedriskā vietās, lai garantētu sabiedrības un personu drošību.
2) Reģistrēt informāciju par noziegumiem un citiem likumpārkāpējiem un par personām, kas to izdarījušas.
3) Sniegt visa veida nepieciešamo palīdzību cietušajiem, kā arī nepilngadīgiem, kas palikuši bez vecāku uzraudzības.
4) Izdarīt izziņu un citu likumā noteiktos pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu noziegumu, meklēt personas, kuras tos izdarījušas.
5) Novērst administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos.
6) Pilnvaru ietvaros atklāt noziegumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai.
7) Apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētos un apcietināt personas.
8) Apsargāt objektus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem; kontrolēt apsardzes funkciju izpildīšanai izveidoto uzņēmumu darbību.
9) Veikt pasākumus bezsaimnieka vai atrastās apslēptās mantas saglabāšanu līdz tās nodošanu īpašniekam vai kompetentai valsts iestādei.
10) Regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību.
11) Kontrolēt noteikumu ievērošanu to objektu atvēršanā un funkcionēšanu, par kuru darbību noteikta policijas uzraudzība.
12) Kontrolēt, kā personas ievēro pasu sistēmas noteikumu.
13) Kontrolēt, kā tiek ievēroti noteikumi par ārvalsts, bezvalstnieku uzturēšanos un tranzītu LR.
14) Kontrolēt kā tiek ievērota valstī vienotā kontrole par tiesas sprieduma izpildi personai.
Tuvāk aplūkojot šos pienākumus, var redzēt, ka katrā tā punkta noteiktās darbības attiecas uz kādu no kārtības policijas dienesta struktūrvienībām. Tā, piemēram, 13.punktā minētais pienākums ir imigrācijas policijas kompetencē.
Nākošais, kas iriet no šiem pienākums, ir kārtības policijas tiesības:
1) Prasīt, lai iedzīvotāji pārtrauc noziegumus un prettiesiskas darbības.
2) Pārbaudīt personām personas apliecinošos dokumentus un citus dokumentus.
3) Izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē.
4) Sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, nogādāt policijas iestādē aizturētās personas un izdarīt to mantu un dokumentu apskati.
5) aizturēt militārpersonas kuras izdarījušas likumpārkāpumus.
6) Aizturēt personas, kuras izvairās no apcietinājuma, kriminālsoda izciešanas.
7) Aizturēt personas līdz 16 gadu vecumam, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu.
8) Aizturēt personas, kurām ir psihiski traucējumi un kuras rada briesmas sev un apkārtējiem.
Bet ir arī tiesības, kuras obligāti un strikti jāievēro jebkuram policijas darbiniekam. Tās ir policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus un tiesības pielietot šaujamieroci. Vispirms par pirmajām tiesībām. Speciālos līdzekļus var pielietot lai atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem, ēkām, transportlīdzekļiem, lai atbrīvotu ķīlniekus, novērstu masu nekārtības. Tā pat arī, lai aizturētu un nogādātu policijas iestādē likumpārkāpējus, kā arī konvojēšanas laikā savaldītu aizturētās, apcietinātās, notiesātās personas. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem policijas darbiniekam rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam. Tikai jāatceras, ka speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus aizliegts pielietot pret sievietēm, personām ar invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, ja vien tās neizdara grupveida uzbrukumu vai izdara bruņotu pretošanos.
Runājot par šaujamieroci, policijas darbiniekam ir tiesības patstāvīgi glabāt un nēsāt šaujamieroci, kas viņam izsniegts lietošanai dienesta vajadzībām. Šaujamieroci tiesības pielietot ir, lai aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci. Tāpat arī lai atbrīvotu ķīlniekus vai atvairītu bruņotu uzbrukumu policijas darbiniekam, citām personām, kuras pilda dienesta pienākumus cīņā pret noziedzību, kā arī apsargātiem objektiem, ēkām. Šaujamieroci tiesības pielietot arī, lai apstādinātu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs rada reālus draudus personas dzīvībai un veselībai, kur nav citas iespējas viņu apstādināt. Tikai pirms šaujamieroča pielietošanas ir par to jābrīdina. Taču ja uzbrukums ir pēkšņs vai tajā tiek izmantoti ieroči, vai ja tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai bēgošu apcietināto aizturēšanai šaujamieroci var pielietot bez brīdinājuma. Aizliegts šaujamieroci pielietot pret sievietēm un nepilngadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu vai pretošanos vai arī grupveida uzbrukumu apdraudot personu un policijas darbinieku dzīvības, kā arī gadījumos, ja šaujam ieroča pielietošanas gadījumā var ciest citas personas. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu atbildībai policijas iestādes amatpersonai nekavējoties jāziņo prokuroram.
Rajona policijas nodaļas dežūrdienests.
Policijas iestāžu dežūrdaļa funkcionē nepārtraukti visu diennakti un tās pamatvienība ir dežūrmaiņa, kuras sastāvā ir dežurants, dežuranta palīgs. Šie policijas darbinieks tad arī pilda un realizē dežūrdaļas uzliktos pienākumus, uzdevumus un tiesības.
Dežūrdaļai ir operatīvi jāvada policijas iestādes dežūrnorīkojumā esošie darbinieki. Tātad regulāri uzturēt ar viņiem sakarus, apmainīties ar informāciju par operatīvo stāvokli. Izejot no šīs informācijas manevrēt ar norīkojumā esošiem darbiniekiem, tā lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, pēc tam šo informāciju jāapkopo un jāiesniedz policijas iestādes vadītājam, lai tas iepazītos ar operatīvo stāvokli apkalpojamā teritorijā. Tā kā dežūrdaļa tikai vada un kontrolē īslaicīgo aizturēšanas izolatoru, bet tam uzlikto pienākumu un uzdevumu izpildi nodrošina īslaicīgā aizturēšanas izolatora dežurants, tad nākošo aplūkosim īslaicīgā aizturēšanas izolatora dienestu jeb apsardzes dienests.
Kā galvenais dežūrdaļas uzdevums ir pieņemt un reģistrēt informāciju par noziegumiem, administratīvajiem pārkāpumiem un reaģēt uz tiem. Izņemot tos noziegumus, par kuriem saskaņā ar LKPK 111.p.2.p. krimināllietu nevar ierosināt citādi kā tikai pēc cietušā sūdzības, tas ir par – ar nodomu nodarīts viegls miesas bijājums, viegla miesas bojājuma nodarīšana aiz neuzmanības, par tīšu sišanu vai piekaušanu, par apzinātu neslavas celšanu, par tīšu personas goda un cieņas pazemošanu mutvārdiem, rakstveida vai ar darbiem. No tā arī izriet sekojušie jautājumi. Saņemot informāciju par noziegumu dežūrdienesta operatīvi uz to jāreaģē un ja nepieciešams jāorganizē medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajiem. Ja tas uzskatāms par bīstamu noziegumu, tad par to nekavējoties jāziņo Rajona policijas nodaļas priekšniekam, kriminālpolicijas priekšniekam, kā arī IeM Policijas departamenta štāba dežūrdaļai. Uz notikuma vietu nosūta operatīvo grupu un ja nepieciešamas, kārtības nodrošināšanai, notikuma vietas apsargāšana, patruļdienestu. Kā arī par nozieguma apstākļiem informē visus dienesta norīkojumā esošos policijas darbiniekus.
Saņemot informāciju par administratīvajiem pārkāpumiem, ja nav zināma personas, kas to ir izdarījusi, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai vainīgo personu noskaidrotu. Kā arī šo informāciju reģistrē Notikuma žurnālā. Ja likumpārkāpējs ir nogādāts dežūrdaļā, noskaidro tā personību, tiek sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols un ja nepieciešams administratīvi aiztur. Ievērojot nosacījumus, ka administratīvi aizturēt un sodīt nevar tiesnešus, valsts drošības iestāžu darbiniekus. Administratīvi aizturēt prokuratūras darbiniekus. Administratīvi vajāt saeimas deputātus bez saeimas piekrišanas.
Dežūrdaļai ir pienākums pieņemt informāciju, kas nav saistītas ar noziegumiem vai likumpārkāpumiem. Pie tādas informācijas pieskaitāmas ziņas par notikušu nelaimi, ugunsgrēku. Dežūrdaļai ir jāpieņem atrastās mantas.
Dežūrdaļai ir jāvada un jākontrolē īslaicīgā aizturēšanas izolatora funkcionēšana. Tā, piemēram, Aizkraukles RPN telefoniski sakari ar īslaicīgo aizturēšanas izolatoru notiek ik pēc divām stundām, un ik rītu tiek veikta vispārēja kameru un apcietināto pārbaude.
Tā pat arī dežūrdaļa kontrolē personu ievietošanu un iziešanu vai izlaišanu no īslaicīgā aizturēšanas izolatora. Uz dežūrdaļu atvestās personas atskurbšanai ir jāreģistrē Policijas iestādes dežūrdaļā nogādāto personu reģistrācijas žurnālā, un tikai pēc tam ievieto atskurbšanas telpā. Bet tā ir tikai tad, ja personai ir personības apliecinoši dokumenti. Ja nav tad personību noskaidro pēc atskurbšanas. Dežūrdaļa kontrolē, lai atskurbšanas telpā ievietotā persona tur neatrastos ilgāk par 12 stundām, kā arī lai tur netiktu ievietots nepilngadīgais līdz 16 gadu vecumam, sieviete ar grūtniecības apliecinošiem dokumentiem, persona ar acīm redzamām fiziskām traumām, saslimšanas simptomiem.
Apsardzes un konvoja dienests.
Tā kā policijas iestādēm ir uzdots apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas, tad tajās tiek izveidoti īslaicīgi aizturēšanas izolatori.
Īslaicīgā aizturēšanas izolatora uzdevums izriet no policijas iestādēm uzliktā pienākuma, un tas ir apsargāt un uzturēt apcietinātās personas. Izolatora dežurantam pieņemot personu ievietošanai izolatorā pārbauda dokumentus, kuri ir pamats ievietošanai izolatorā. Reģistrē to īslaicīgās aizturēšanas izolatorā žurnālā – apcietināto un notiesāto personu uzskaites žurnālā.
Pirms ievietošanas, izolatorā dežurants, personu pārmeklē, lai izņemto priekšmetus, ar kuriem var izdarīt miesas bojājumus kā arī tos, kurus aizliegts glabāt kamerās (naudu, atslēgas un c.) Par to sastāda Aizturētās vai apcietinātās personas pārmeklēšanas un pie tās atrasto mantu pārbaudes protokolu. Izolatora dežurantam pienākums ir iztaujāt personas par veselības stāvokli, un ja ir sūdzības jāpieaicina ārsts un tikai ar tā atļauju personu var ievietot izolatorā. Izolatora dežurantam jānodrošina, lai kamerās turētās personas ievērotu izolatorā iekšējās kārtības noteikumus. Jāorganizē kameru apskati nolūkā atrast priekšmetus, kurus kamerā glabāt aizliegts. Viņam jāveic personu patstāvīga uzraudzība – ne retāk kā pēc katrām 30.min caur kameru durvīs ierīkotajiem skatāmajiem lodziņiem. Izolatora dežurantam ir tiesības prasīt, lai kamerās turētās personas pārtrauc pārkāpt iekšējās kārtības noteikumus. Jāseko, lai nakts laikā kamerās degtu gaisma. Ja atklāj gatavošanos bēgšanai un tā mēģinājumu, par to jāziņo nodaļas dežurantam.
Izolatora dežurants šos pienākumus veic bez ieroča. Bez šiem pienākumiem ir arī pienākumi, kurus izolatora dežurantam jāpilda īpašos gadījumos – ugunsgrēka gadījumā, aizturēto un apcietināto uzbrukuma vai bēgšanas gadījumā. Pirmajā gadījumā nekavējoties jāceļ trauksme un jāziņo nodaļas dežurantam un nekavējoties jādzēš ugunsgrēks. Ja noticis uzbrukums, tad nekavējoties jāziņo nodaļas dežurantam un vienlaikus jāveic pašaizsardzības pasākumus, kamēr ierodas papildus spēki. Ja notiek bēgšana nekavējoties jācenšas aizturēt tos un vienlaikus jāziņo nodaļas dežurantam.
Lai aizturēto, apcietināto vai ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nogādātu īslaicīgā aizturēšanas izolatorā vai no tā uz kādu citu noteiktu vietu ir jāveic konvojēšana jeb personu apsardze, ko veic konvoja dienests. Konvoju norīko policijas iestādes priekšnieks vai konvoja dienesta struktūrvienības komandieris. Konvojs parasti sastāv no konvoja priekšnieka, konvoja autovadītāja un konvojniekiem, kuru skaits tad arī ievēro konvoja dienestam uzliktos pienākumus un uzdevumus.
Konvoja uzdevums ir apsargāt un konvojēt aizturētās, apcietinātās personas. Konvoja priekšnieka pienākumos ietilpst darbības, kuras veicamas, lai sagatavotu konvoju – noteikt sadarbības kārtību starp konvojiem. Viņam pienākums uzrādīt atbildīgai amatpersonai apliecinošus dokumentus, lai saņemtu konvojējamās personas. Saņemto dokumentus personas konvojēšanai, pārbaudīt to noformēšanas pareizību, kā arī pēc dokumentiem pārliecināties, vai konvojēšanai saņemta īstā persona. Par personas saņemšanu konvoja priekšniekam jāparakstās “Īslaicīgās aizturēšanas izolatorā turēto aizturēto, apcietināto un notiesāto personu uzskaites žurnālā. Informē konvojniekus par personām, kurām ir nepieciešama pastiprināta uzraudzība un veic konvojnieku izvietošanu. Ja persona ir nogādāta tiesā konvoja priekšniekam ir jānodrošina personas apsardzi un drošību. Kā arī jāseko tam , kādu lēmumu vai sodu tiesa piemēro personai un to ieraksta “Konvoja žurnālā”. Visbeidzot konvoja priekšniekam ir pienākums pirms konvojēšanas visas personas brīdināt par ieroču pielietošanu lūgšanas vai uzbrukuma gadījumā.
Konvojniekam ir pienākums atrasties konvoja priekšnieka norādītajā vietā un bez viņa atļaujas to neatstāt. Viņam patstāvīgi ir jānovēro konvojējamās personas un nepieciešamības gadījumā jābūt gatavam pielieto šaujamieroci. Pēc konvoja priekšnieka norādījuma jāpārmeklē persona. Parasti pirms ievietošanas automašīnā vai tikko izved no īslaicīgā aizturēšanas izolatora. Ja aizturētā, apcietinātā persona tiek ievietota slimnīcā, konvojniekam pirms personas ievietošanas palātā ir rūpīgi jāapskata logi, durvis, gultu un citus priekšmetus, kuri atrodas palātā. Priekšmetus, kurus var izmantot uzbrukumam vai ar kuriem var nodarīt kaitējumu sev, izņem. Pēc personas ievietošanas palātā, konvojniekam pastāvīgi tur jāatrodas. Viņi nedrīkst pieļaut, ka persona kontaktējas ar citiem slimniekiem. Pastāvīgi jākontrolē personas uzvedība. Konvojnieka autovadītājam pirms konvojēšanas jāpārbauda automašīnas tehnisko stāvokli. Pārbaudes laikā jāizņem priekšmetus, kurus persona varētu izmantot uzbrukumam vai bēgšanai. Jāsaņem no konvoja priekšnieka rokudzelžus, kuru skaitam jāatbilst konvojējamo personu skaitam.
Braukšanas laikā stingri jāievēro konvoja priekšnieka norādījumi. Kad nākas izkāpt no automašīnas, jāizslēdz aizdedze un jāaizslēdz durvis. Laikā, kad notiek konvojējamo personu izkāpšana vai iekāpšana, ir jāatrodas automašīnas pretējā pusē attiecībā pret durvīm no kurām tiek veikta izkāpšana vai iekāpšana, nolūkā novērst bēgšanas mēģinājumus pa automašīnas apakšu.
Konvoja priekšnieka, konvjnieka un konvojnieka autovadītāja pienākumi tad arī veido konvoja dienesta pienākumus.
Policijas iecirkņa inspektors.
Iecirkņa inspektors uzticētajā teritorijā pārstāv valsts varu, tātad viņam jāveic noteikti uzdevumi un pienākumi.
Viņam savā apkalpojamā teritorijā jānodrošina sabiedrisko kārtību, jānovērš un jāatklāj noziegumus. Pēc policijas priekšnieka rīkojuma jāveic pirmstiesas izmeklēšana krimināllietās. Tātad jāmeklē noziegumu izdošana krimināllietās. Tātad jāmeklē noziegumu izdarījušas personas. Jāveic vispārējie un individuālie profilakses pasākumi. Šis uzdevums ir visai nozīmīgs, jo no tā lielā mērā atkarīgs likumpārkāpumu un noziegumu līmenis apkalpojamajā teritorijā, kā arī tas nodrošina operatīvā stāvokļa izzināšanu apkalpojamā teritorijā. Tas veicina administratīvo pārkāpumu atklāšanu. Iecirkņa inspektoram savā teritorijā ir jāveic kustības drošības uzraudzība un ceļiem. Kā arī par uzdevumu ir uzlikts sadarboties ar citām policijas struktūrvienībām noziegumu atklāšana, kā arī ar citām valsts iestādēm – mežu un medību valsts inspekciju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbiniekiem. Tātad uzdevums ir novērsts aizliegtu dzīvnieku un putnu medīšanu, medīšanu aizliegtās vietās un laikā, kā arī ar aizliegtiem paņēmieniem. Tas pats attiecās uz zvejošanu. Kā pirmo no pienākumiem, kas uzlikts iecirkņa inspektoram, ir apkalpojamās teritorijas izzināšana. Tas ir priekšnosacījums, lai operatīvi varētu reaģēt uz informāciju par likumpārkāpumu vai arī laicīgi to novērst. Tātad viņam ir sistemātiski jāpārbauda vietas, kurās pulcējas personas, kam ir nosliece uz likumpārkāpumiem. Saņemot informāciju par nozieguma izdarīšanu, iecirkņa inspektoram pienākums noskaidrot kādos apstākļos izdarīts noziegums un tā izdarītāja pazīmes, un jāpaziņo tos uz dežūrdaļu. Jāsniedz medicīniskā palīdzības cietušajam. Jānoskaidro lieciniekus un jānodrošina notikuma vieta apsardzi, lai netiktu bojātas notikuma vietā atstātās pēdas. Ja iecirkņa inspektors saņem informāciju par ekonomiskiem noziegumiem, viņiem pienākums nekavējoties par to ziņot ekonomiskas policijas darbiniekiem, un pēc tam rīkoties pēc viņu norādījumiem.
Nākošais, no iecirkņa inspektora pienākumiem, ir objektu apsekošana, kuros glabājas zināmas materiālās vērtības. Jāpārbauda, vai ir veikti pasākumi objekta nodrošināšanai pret zādzībām. Ja apkalpojamā teritorijā ir pasts, bankas filiāle, noskaidro kādā kārtībā tiek veikta naudas inkasācija un kā ir nodrošināta kases telpa.
Ja iecirkņa inspektora apkalpojamā teritorijā dzīvo persona, kura nosacīti notiesāta ar pārbaudes laiku vai arī kurai sprieduma izpilde atlikta, viņam ir pienākums šo personu apmeklēt tās dzīvesvietā un noskaidrot sadzīves apstākļus. Kā arī kaimiņu attieksmi pret notiesāto personu. Pēc tam ne retāk kā reizi ceturksnī jāveic šās persona kontroli dzīves vietā.
Tā pat uzskaitē jāņem personas, kuras ir psihiski slimas un jāveic to kontrole un uzraudzību. Ja to psihiskais stāvoklis pasliktinās, nekavējoties jāziņo Rajona policijas nodaļai, bet tā attiecīgai medicīnas iestādei.
Iecirkņa inspektoram jāņem uzskaitē visas personas, kurām izsniegta šaujamieroča glabāšana un nēsāšanas atļaujas, un neretāk kā divas reizes gadā jāveic glabāšanas noteikumu ievērošanas pārbaude.
Ceļu satiksmes kustības uzraudzībā iecirkņa inspektoram ir pienākums zināt ceļu satiksmes noteikumus un pamatojoties uz tiem atklāt un pārtraukt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. No tā izriet tiesības apturēt transportlīdzekli, ja pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi vai transportlīdzeklis ir līdzīgs meklēšanā izziņotajam. Apturēt ja transporta līdzekļa kustības raksturs rada šaubas par vadītāja spējām to vadīt. Tāpat iecirkņa inspektoram ir tiesības transportlīdzekli nogādāt rajona policijas nodaļā, ja vadītājam nav transportlīdzekļa tehniskās reģistrācijas apliecības, kas apliecinātu likumīgās tiesības rīkoties ar to, vai arī aizdomas, ka šie dokumenti ir viltoti, kā arī ja vadītājs atrodas alkoholisko, narkotisko vielu reibuma iespaidā. Iecirkņa inspektoram ja apkalpojamā teritorijā izceļas ugunsgrēks ir pienākums nekavējoties par to ziņot ugusnsdzēsībās un glābšanas dienesta struktūrvienībai un rajona policijas nodaļas dežūrdaļai, pēc tam, līdz ugunsdzēsības un glabāšanas dienesta apakšvienības ierašanās brīdim, jāorganizē ugunsgrēka dzēšana un apziņot apkārtējos iedzīvotājus, lai būtu gatavi evakuēties, un ja vajag sniegt palīdzību evakuācijā. Pēc tam nodrošināt evakuēt iedzīvotāju mantu apsardzi. Veic izziņu sakarā ar ugunsgrēka izcelšanos.
Dabas stihiju gadījumos iecirkņa inspektoram ir pienākums par to ziņot dežūrdaļai un pēc tam ir jāorganizē iedzīvotāju evakuācija no apdraudētā rajona un jāuzņemas iedzīvotāju mantas un vērtību apsardzes organizēšanu. Jānodrošina sabiedriskā kārtība evakuācijas vietā nedrīkst pieļaut panikas izcelšanos, uzzinot par karantīnas izsludināšanu viņa apkalpojamā teritorijā iecirkņa inspektoram nekavējoties ir jāslēdz ceļi, kas ved uz karantīnas zonu un jāizveido tajos kontrol punktus. Viena no galvenajām inspektora tiesībām ir šaujamieroča, speciālo līdzekļu un fiziskā spēka pielietošanas tiesības atbilstoši likumam “Par policiju” 13.-14.p. Taču tā kā šīs tiesības ir katram policijas darbiniekam un tās ir aplūkotas jau iepriekš, tad otrreiz tās neapskatīsim.
Patruļdienests.
Tā kā rajona policijas nodaļas priekšnieks un tā vietnieks organizē patruļdienestu pilsētās un rajonā nodrošinot personāla sastāva un tehnikas maksimāli mērķtiecīgu izvietojumu un pareizu izmantošanu, būtu vispirms jāiepazīstas ar viņu pienākumiem patruļdienesta. Jāveic patruļdienesta spēku un līdzekļu sadalīšanu pa vietām, kur radusies saspringta operatīvā situācija. Jānodarbojas patruļdienesta taktisko paņēmienu pilnveidošanā. Viņiem ir jānodrošina visu policijas dienestu saskaņotu izmantošanu cīņā ar noziedzību. Dienesta laikā patruļdienesta operatīvo vadību veids policijas iestādes dežūrdaļā, kur tad arī seko tam kā policijas darbinieki veic savus pienākumus. Patruļdienesta darbiniekam ir precīzi jāpilda likuma prasības. Jāsargā sabiedriskā un iedzīvotāju drošība, tai skaitā respektēt cilvēka cieņu. Jānovērš noziegumi un likumpārkāpumi, kā arī jāmeklē un jāaiztur personas kuras to izdarījušas. Viņiem ir pienākums sniegt neatliekamo palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpuma vai nelaimes gadījuma rezultātā. Viņiem ir jādarbojas mērķtiecīgi, netaupot spēkus un ja nepieciešams arī dzīvību, lai izpildītu dienesta pienākumus. Patruļdienesta policistam ir pienākums sīki iepazīties ar situāciju patrulējamā maršrutā, lai veiksmīgi varētu veikt savus pienākumus. Tāpat arī patruļdienesta policistam ir pienākums garantēt ceļu satiksmes drošību maršrutā. Tādēļ policistam ir jāzina ceļu satiksmes noteikumi un kā novērst transportalīdzekļu un gājēju kustības traucējumus. Par ceļu satiksmes regulēšanas līdzekļu bojājumiem jāziņo dežūrdaļai.
Ja rajona policijas nodaļa sabiedriskās kārtības nodrošināšanas sadarbojās ar zemessardzi, patruļdienesta policistam ir pienākums uzsākt kopēju patrulēšanu, izskaidrot zemessargam, kādi ir patrulēšanas pamat uzd. Jāinformē par operatīvo situāciju patrulējamā maršrutā, tas ir vietas, kurās var atrasties likumpārkāpēji vai policijas meklējamās personas. Patrulēšanas gaitā lēmumu pieņemšanas tiesības ir policijas darbiniekam, zemessargam tai ir jāpakļaujas.
Patrulēšanas laikā policistam ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus, pārbaudītu tām personas apliecinošus dokumentus. Kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem vai arī nogādāt rajona policijas nodaļā. Ja persona ir alkohola reibuma stāvoklī, policistam ir tiesības šo personu nogādāt medicīnas iestādē, vai mājās, bet ja tas nav iespējams, tad policijas iestādē. Tā pat policistam ir tiesības aizturēt personas kurām ir psihiski traucējumi, kuru rezultātā persona var nodarīt kaitējumu sev un apkārtējiem. Pēc policijas iestādes priekšnieka norādījumiem tiesības apturēt transportlīdzekli un veikt tā apskati nolūkā atkāst un aizturēt personas, kas izdarījušas noziegumu vai izbēgušas no cietuma. Ja steidzami vajag nokļūt notikuma vietā policistam ir tiesības apturēt transportlīdzekli un ar vadītāja piekrišanu to izmantot dienesta pienākumu veikšanai.
Tāpat kā visiem pārējiem policijas darbiniekiem tā arī patruļdienesta policistiem ir tiesības pielietot speciālos cīņas paņēmienus speclīdzekļus un šaujamieroci.
Apvienība “Apsardze”.
Apvienības “Apsardze” policijas galvenais uzdevums ir likumā paredzēto objektu apsardzes nodrošināšana. Pēc tam apvienībai “Apsardze” ir jāpilda tie paši uzdevumi, pienākumi un tiesības, kuri ir paredzēti likumā “Par policiju”. Tos tuvāk neaplūkosim – kārtības policijas uzdevumi, pienākumi, tiesības. Tāpat apvienībai “Apsardze” jāpilda patruļdienesta pienākumi un uzdevumi, taču šos pienākumus veic tikai tajās zonās, kur izvietoti aizsargājamie objekti un šajos jautājumos apsardzes policists caur apsardzes nodaļu ir dežūrdaļas ir operatīvajā pakļautībā.
Bez šiem pienākumiem ir arī apvienībai “Apsardze” ir arī specifiski pienākumi. Tā atbildīgā dežuranta galvenais pienākums ir vadīt pakļautās dežūrējošas maiņas darbu. Lai to pienācīgi veiktu dežurantam ir jāpārziņo operatīvo situāciju apsargājamo objektu izvietojamu un maršrutus. Kā arī patstāvīgi kontrolējot apsardzes policistu darbību dežūras laikā, kā novērš noziegumu, kā reaģē uz trauksmi, apsardzes policista pienākumi ir apzinīgi veikt pienākums objektu aizsardzībā. Tas nozīmē ka savlaicīgi jāierodas posteņos vai maršrutos jāpārzina operatīvā situācija un jāzina objektu izvietojums un to īpatnības. Apsardzes policistam vienmēr ir jābūt gatavam izbraukt pēc trauksmes signāla.
Tie arī būtu tie īpašie pienākumi, pārējās veicamās funkcijas sakrīt ar patruļdienesta veicamām funkcijām.
Nepilngadīgo lieti inspekcija.
Nepilngadīgo lietu inspekcijai par pamat uzdevumu ir uzlikts veikt profilaktisko darbu ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un veikt šo likumpārkāpumu uzskaiti. Kā arī jāņem profilaktiskajā uzskaitē nepilngadīgos likumpārkāpējus, un to vecākus, kuri nepilda vecāku pienākumus bērnu audzināšanā. Plaši jāizmanto masu informācijas līdzekļus nepilngadīgo likumpārkāpumu profilakses jautājumos, kā arī sadarboties ar iestādēm, kuras ieinteresētas šā jautājuma risināšanā. Tā pat svarīgs uzdevums ir organizēt un veikt pasākumus sabiedriskās vietās lai izzinātu, brīdinātu nepieciešamības gadījumā nogādātu rajona policijas nodaļā nepilngadīgos sabiedriskās kārtības pārkāpējus.
Nepilngadīgo lietu inspekcijai ir pienākums veikt nepilngadīgo likumpārkāpēju profilakses darba organizāciju un izpildi. Taču pārsvarā rajona policijas nodaļās nepilngadīgo lietu inspekcija ar izpildi nenodarbojas to veic iecirkņa inspektors. Nepilngadīgo lietu inspektors (turp. – inspektors) ņem nepilngadīgo uzskaitē un iekārto uzskaites lietu, kuru nodot iecirkņa inspektoram profilaktiskā darba veikšanai. Tā pat inspektoram ir pienākums nepilngadīgo noņemt no uzskaites ja nepilngadīgais ir izbeidzis prettiesiskas darbības, maina dzīvesvietu, iestājusies nāve, notiesāts ar brīvības atņemšanu, sasniedzis 18.gadus. Veicot profilakses darbus ar nepilngadīgo, kurš notiesāts ar pārbaudes laiku, vai kuram sprieduma izpildīšana atlikta, nepilngadīgo lietu inspektoram ir pienākums sistemātiski apmeklēt notiesāto mājās. Pēc uzņemšanas uzskaitē nepilngadīgajam un viņa vecākiem jāizskaidro viņiem uzliktais pienākums un paredzēto atbildību par to nepildīšanu. Pēc tam jāveic kaimiņu un citu personu aptaujāšana, kas zina par nepilngadīgā uzvedību. Visbeidzot jāizskata iesniegumi par dzīvesvietas maiņu un pieņem lēmumu. Veicot profilakses darbus ar vecākiem, kuri nepilda savus pienākumus bērnu audzināšanā ir jāņem profilaktiskajā uzskaitē, kam par pamatu ir policijas darbinieku ziņojumi, iedzīvotāju sūdzības, izziņas dienestu ziņojumi. Kontrolējot uzskaitē ņemot vecākus nepilngadīgo lietu inspektoram ir pienākums ne retāk kā divas reizes mēnesī apmeklēt vecākus mājās. Par redzētajiem sadzīves apstākļiem izdarot ierakstu uzskaites lietā. Apmeklēšanas laikā jāiztaujā arī kaimiņi, kuri varētu sniegt kādu informāciju par sadzīves apstākļiem.
Nepilngadīgo lietu inspektoram ir pienākums veikt profilakses darbu ar nepilngadīgajiem, kuri likumpārkāpumus izdara grupās. Kā arī ar tiem, kuri tiek atbrīvoti no cietuma.
Apkalpojot visus šos pienākumus var teikt, ka nepilngadīgo lietu inspektora viens no galvenajiem pienākumiem, veicot individuālo profilakses darbu ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, ir nepieļaut, lai viņi izdarītu noziegumus.
Nepilngadīgo lietu inspektoriem, pildot dienesta pienākumus nepilngadīgo likumpārkāpumu profilaksē ir tiesības apmeklēt viņus to dzīves vietā, mācību iestādē. Pieprasīt nepieciešamās ziņas par nepilngadīgo no iestādēm, kur viņš mācās vai strādā. Tiesības veikt pārrunas ar vecākiem, lai noskaidrotu apstākļus, kas saistīti ar nepilngadīgā izdarītajiem likumpārkāpumiem. Kā arī gatavot dokumentus iesniegšanai tiesā par vecāku varas pārtraukšanu, ja tiek negatīvi ietekmēta bērna fiziskā un garīgā attīstība. Ja tiek apdraudēta nepilngadīgā veselība vai dzīvība, nepilngadīgo lietu inspektoram ir tiesības izņemt bērnu no ģimenes nekavējoties un līdz lietas noskaidrošanai turēt to bērnu iestādē.
Ceļu policijas dienests.
Vadoties no likuma “Par policiju” ceļu policijas dienesta uzdevumi ir garantēt personu un sabiebrības drošību, atklāt noziegumus un likumpārkāpumus, un meklēt personas, kas izdarījušas noziegumu, saistībā ar ceļu satiksmes drošības garantēšanu.
Ceļu policijas dienesta pienākumos ietilpst ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu pārtraukšana un atklāšana. Jānovērš transporta līdzekļu un gājēju kustības traucējumi. Kā arī nepieciešamības gadījumos cietušajām personām. Papildus šiem pienākumiem ceļu policijas dienests pilda policijas darbinieka pienākumus sabiedrības nodrošināšanā (apskatīt nodaļā Kārtības policijas uzdevumi, pienākumi, tiesības).
Ceļu policijas darbiniekam ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Apturēt transportlīdzekli, ja pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, ja nepieciešams vadītāju brīdināt par ceļu satiksmes īpatnībām un ja nepieciešams steidzami izmantot transportlīdzekli pildot dienesta pienākumus, bet tikai ar vadītāja atļauju. Ja ir aizdomas, ka vadītājs atrodas alkoholisko dzērienu, narkotisko vielu iespaidā ceļu policijas darbiniekam ir tiesības vadītāju atstādināt no transportlīdzekļa vadīšanas un veikt reibuma stāvokli konstatējošu pārbaudi. Vadītāju nogādā policijas iestādē ir tiesības tajos gadījumos, kad persona atsakās pildīt policijas darbinieka likumīgās prasības, nav iespējams uz vietas noformēt materiālus par ceļu satiksmes negadījumu vai administratīvo pārkāpumu. Kā arī gadījumos, ja vadītājam nav transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentu, vadītāju apliecības vai ir aizdomas, ka šie dokumenti ir viltoti.
Speclīdzekļu un šaujamieroča pielietošanas tiesības atbilstoši jau minētajam.
Tiesu kārtībnieka dienests.
Tiesas kārtībnieks ir policijas darbinieks, kurš savus uzdevumus, pienākumus, tiesības pilda pamatojoties uz likumā “Par policijas” likuma “Par tiesas varu”.
Tiesas kārtībniekam ir uzdots garantēt personu drošību tiesas ēkā un tai pieguļošajai teritorijai, jānovērš noziegumi un likumpārkāpumi viņam uzticētajā teritorijā. Likumā paredzētajā kārtībā jāsniedz palīdzība personai tās tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā. Veicot minētos uzdevumus tiesas kārtībniekam jāievēro humānisma, atklātuma un likumības princips.
Saskaņā ar uzdevumiem tiesas kārtībniekam par pienākumu ir nodrošināt kārtību sēžu laikā un pašas tiesas laikā, kā arī tās apkārtnē. Jācenšas novērst jebkuru prettiesisku iejaukšanos tiesas spriešanā, tai skaitā piketus un demonstrācijas tiesas ēkā. Nedrīkst pieļaut situāciju kad tiesas ēkā atrodas personas alkohola vai citu vielu reibuma stāvoklī. Tas saistās ar cēloņu novēršanu, kuri varētu izsaukt likumpārkāpuma izdarīšanu. Ja tiesas priekšsēdētājs dod kādu rīkojumu, tiesas kārtībniekam pienākums to nekavējoties izpildīt. Visbeidzot tiesas kārtībniekam ir jāzina kādas tiesas zālēs notiek lietas izskatīšana.
Tiesas kārtībniekam ir tiesības prasīt lai persona pārtrauc likumpārkāpumu, bet, ja nepakļaujas ir tiesības piemērot pret personu likumā paredzētos administratīvos piespiedu līdzekļus – administratīvi aizturēt un sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu.
Visbeidzot tiesas kārtībniekam ir tiesības ierobežot vai pārtraukt apmeklētāju iekļūšanu tiesas ēkā, ja to prasa tiesas izmeklēšanas intereses.
Licencēšanu un atļauju sistēmas dienests.
Tā kā licencēšana un atļauju sistēmas dienests ir Valsts policijas Kārtības policijas struktūrvienību, tad šim dienestam, tāpat kā citām Valsts policijas struktūrvienībām, ir jāpilda likumā “Par policiju” uzliktie uzdevumi, pienākumi un tiesības. Bez tam, licencēšana un atļauju sistēmas dienestam, vēl jāpilda tikai tam uzliktie uzdevumi, kuri nosaka šī dienesta darbības jomu.
Licencēšana un atļauju sistēmas dienests nodarbojas ar atļauju noformēšanu šaujamieroču iegādei, glabāšanai un nēsāšanai, pašaizsardzībai vai lietošanai dienestā vai apsardzes vajadzībām. Bez tam medības ieroču iegādei, glabāšanai un lietošanai medībās. Tāpat arī dod atļaujas arī speciālo līdzekļu (gāzes pistoļu lietošanai). Kā arī atļaujas šaujamieroču un gāzes pistoļu munīcijas izvešanai vai ievešanai LR.
Veic to īpašnieku, lietotāju uzskaiti un to īpašumā reģistrēto šaujamieroču uzskaiti. Bez atļaujām uz šaujamieročiem tiek izsniegtas atļaujas bīstamo kravu pārvadāšanai, kā arī metodiskā palīdzība valsts un pašvaldību institūcijām licencēšanas un atļauju sistēmas jautājumos.
Taču lielākā daļa uzdevumu saistās ar jautājumiem, kas skar šaujamieročus. Jo bez atļauju noformēšanas šaujamieroču iegādei, licencēšanai un atļauju sistēmas dienestam ir jāveic šaujamieroču tehniskā apskate. Tai skaitā jākontrolē šaujamieroču un munīciju iegādes, glabāšanas un nesēšanas noteikumu ievērošanu. Un visbeidzot jāmeklē personas, kuras izvairās no šaujamieroču reģistrācijas, pārreģistrācijas un jāgatavo materiālus par šo personu saukšanu pie atbildības.
Policijas izpildāmo tiesas spriedumu inspekcija.
Policijas izpildāmo tiesas spriedumu inspekcijai ir uzlikts veikt uzskaiti un kontroli par tiesas spriedumu izpildi personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu nosacīti, piemērojot pārbaudes laiku vai sprieduma izpildi atliekot, vai kuram aizliegts ieņemt noteiktus amatus vai nodarboties ar noteikta veida darbību. Izejot no tā, šī dienesta inspektoram par pienākumu uzlikts ņemt uzskaitē notiesātos un veikt tā uzvedības kontroli viņa dzīves vietā. Nepieciešamības gadījumā inspektoram ir tiesības noteikt notiesātajam ierašanos dienu un laiku. Inspektoram ir pienākums pastāvīgi sekot, vai uzskaitē ņemtā persona nav izdarījusi jaunus noziegumus vai administratīvos pārkāpumus, kā arī izpilda tiesas uzliktos pienākumus. Viņam jāizskata notiesātā iesniegumi par atļaujas saņemšanu dzīves vietas maiņai. Kontrolējot notiesāto dzīves vietā inspektoram ir tiesības darba devējam pieprasīt par notiesātā uzvedību, kā arī veikt pārrunas ar ģimenes locekļiem un kaimiņiem. Notiesātais izvairās no tiesas sprieduma izpildīšanas, inspektoram ir pienākums veikt notiesātā meklēšanu. Tāpat arī inspektoram jāveic materiālu sagatavošanu tiesai, kas saistīts ar noteiktā pārbaudes laika samazināšanu vai atcelšanu notiesātajam. Kā arī pienākums veikt notiesāto noņemšanu no uzskaites. Ja notiesātai personai ir aizliegts ieņemt noteiktus amatus vai nodarboties ar noteikta veida darbību, inspektoram pienākums to kontrolēt darba vietā un sekot, lai netiek pārkāpts šis nosacījums. Un visbeidzot inspektoram ir jāanalizē darba rezultāti, jāsagatavo par to atskaite, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt priekšlikumus darba uzlabošanā.
Imigrācijas policijas dienests.
Imigrācijas policijas galvenais uzdevums ir veikt izziņas un operatīvās darbības jomā, kas attiecās uz pārkāpumiem, kuri saistīti ar nelikumīgu imigrāciju un uzturēšanos LR teritorijā.
Izejot no tā imigrācijas policijai ir pienākums veikt vīzu un pasu režīma ievērošanas kontroli, un šo noteikumu pārkāpējus saukt pie atbildības. Jāvāc un jāpārbauda informācija par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kas ieceļojuši Latvijā, kā arī par viņu izdarītajiem likumpārkāpumiem. Jāveic izziņa par personām, kuras organizējušas nelegālo imigrantu ārvalstnieku un bezvalstnieku aizturēšanu un izraidīšanu. Tajā skaitā veic arī to ārvalstnieku izvairīšanu, kuriem beidzies uzturēšanās atļauju vai vīzu derīguma termiņš, un kuri noteiktā laikā nav labprātīgi atstājuši valsti. Imigrācijas policijai šīs personas ir tiesības aizturēt līdz lēmuma pieņemšanai par izraidīšanu, ja ir aizdomas, ka persona var slēpties.
Rajona policijas nodaļas Kriminālpolicijas uzdevumi, pienākumi, tiesības.
Kriminālpolicija, pildot sev uzliktos uzdevumus, pienākumus, tiesības, vadās pēc Operatīvās darbības likuma. Tomēr par pamatu ir likums “Par policiju”. Tātad kriminālpolicijas uzdevumi ietver sevī personu aizsargāšanu pret noziedzīgiem apdraudējumiem. Tai ir uzdevums veikt noziegumu profilaksi, noziegumu izdarījušo personu un viņu atstāto pierādījuma avota noskaidrošanu. Ja ir bez vēsts pazudusi persona tad jāveic tās meklēšana. Visai svarīgs uzdevums ir valsts noslēpumu un citu valstij svarīgu interešu aizsardzības organizēšanu. Ja izlemjams jautājums par personas atbildību darbam svarīgos valsts amatos, ir jāveic informācijas iegūšana ar šo personu.
Kriminālpolicijas darbiniekiem ir pienākums nodrošināt valsts noslēpumu un citu valstij svarīgu interešu aizsardzību. Veicot operatīvo darbību jānodrošina tās slepenību, kā arī jānosaka to veikšanas veidus un līdzekļus, metodes, un pēc iespējas mazāk iejaucoties cilvēktiesību sfērā. Ja ir informācija par sabiedriskās kārtības apdraudējumiem savlaicīgi par to jāinformē valsts varas un pārvaldes iestādes. Nedaudz specifiskāki pienākumi ir kriminālistikas speciālistiem. Viņiem ir pienākums veikt notikuma vietas apskati nolūkā atrast pēdas, kuras varēja atstāt noziedznieks, kā arī kriminālistisko ekspertīzi.
Kriminālpolicijas darbinieki pildot dienesta pienākumus, ir tiesības dibināt seg uzņēmumus, organizācijas un iestādes, nolūkā nodrošināt operatīvo darbību un radīt tai labvēlīgus apstākļus. Tāpat ir tiesības izgatavot un izmantot dokumentus, lai slēptu operatīvās darbības darbinieku identitāti. Visi šie pasākumi tiek veikti tikai viena mērķa pēc, lai izpildītu likumā “Par policijas” noteiktos uzdevumus, pienākumus, tiesības.
Rajona policijas iestādes izziņas dienests.
Izziņas izdarītājs ir policijas darbinieks un savus pienākumus veic balstoties uz vispārējiem policijas uzdevumiem, pienākumiem, tiesībām. Papildus izziņas dienestam ir pienākums izskatīt pieteikumus par noziegumiem un ierosināt krimināllietas vai atteikties tās ierosināt. Šim dienestam ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus un saglabātu nozieguma izdarīšanas pēdas, kā arī jāveic nepieciešamās izmeklēšanas darbības un kriminālās meklēšanas pasākumus, lai noskaidrotu personas, kas izdarījušas noziegumu. Visbeidzot izziņas dienestam pienākums pildīt prokurora vai tiesas dotos uzdevumus izskatāmo noziegumu lietās.
Tā kā izziņas dienesta pienākumi ir vienādi ar kriminālpolicijas pienākumiem, tad pašlaik rajonu policijas nodaļās šis dienests pamazām izzūd apvienojoties ar kriminālpoliciju.
Nobeigums.
Apskatot rajona policijas nodaļas struktūru, tās uzdevumus, pienākumus un tiesības atsevišķi katram dienestam, nācu pie slēdziena, ka šādas policijas iestādes vadīšana ir visai sarežģīts process. Tāpat arī katras dienesta uzdevumu pienākumu un tiesību realizēšana ir visai sarežģīta, jo savā ziņā katra dienesta uzdevumi, pienākumi un tiesības kādā mērā dublējas un tad ir visai grūti noorganizēt to darbību pēc vienotā vadības principa. Lai to pilnvērtīgi spētu paveikt, uzsāktu, ka šajā referātā izmantotās pavēles ir perfekti jāzina un operatīvi tajās jāorientējas. Tikai tāds policijas darbinieks var būt par policijas iestādes priekšnieks, un tikai no tāda var gaidīt, ka tiks uzlabots operatīvā situācija rajonā un racionāli izmantoti policija spēki.
Izmantotā literatūra.
1. Likums “Par policija” 1991.gada 4.jūnijs.
2. Likums “Par tiesu varu” 1993.gada 1.janvāris.
3. Operatīvās darbības likums 1993.gada 16.decembris.
4. IeM Pavēle nr.238 1995.gada 20.jūnijs “Par IeM Policijas departamenta iestāžu dežūrdaļu darba organizācijas instrukcija”.
5. IeM Pavēle nr.140 1994.gada 18.maijs “Par Policijas izpildāmo tiesas spriedumu inspekcijas instrukcijas apstiprināšanu”.
6. IeM Pavēle nr.60 1993.gada 4.jūnijs apvienības “Apsardze”.
7. IeM Pavēle nr. 148 1995.gada 2.maijs “Par policijas iestāžu īslaicīgās aizturēšanas izolatora nolikuma apstiprināšana”.
8. IeM Pavēle nr.75 1997.gada 7.marts “Par policijas iecirkņa inspektora instrukcijas apstiprināšanu”.
9. IeM Pavēle nr.275 1994.gada 20.septebris “Policijas nepilngadīgo lietu inspekcijas instrukcija”.
10. IeM policijas departamenta pavēle nr.28 1994.gada 14.marts “Par ceļu policijas patruļdienesta darba organizāciju”.
11. IeM pavēle nr.190 1994.gada 5.jūnijs “Par nesta darba organizāciju”.
12. IeM pavēle nr.175 1996.gada 28.jūnijs “Aizturēto, apcietināto, apsūdzēto personu konvojēšanas instrukcija”.
13. IeM pavēle nr.31 1995.gada 27.janvāris “IeM policijas departamenta imigrācijas policijas pārvaldes nolikums”.
14. IeM pavēle nr.406 1997.gada 2.decembris “Par licencēšanas un atļauju sistēmas dienesta instrukcijas apstiprināšanu”.