Regina Ezera

Regīna Ezera

Regīna Ezera (īstajā vārdā Regīna Kindzule, * 1930.g. 20. decembrī, † 2002.g. 11. jūnijā) bija latviešu rakstniece – prozaiķe; Regīna Ezera tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām 20.gs. latviešu psiholoģiskās prozas autoriem.

Regīna Ezera dzimusi Rīgā Roberta Šamreto un Lūcijas Šamreto ģimenē; 1944. gadā kopā ar vecākiem tika izvesta uz Vāciju, Latvijā atgriezās 1945.gadā. Viņa mācījusies Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā, pēc tam studējusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Literatūrā Ezera debitējusi 1955. gadā ar tēlojuma “Pat īkšķis nelīdzēja” publikāciju žurnālā “Bērnība”. 1961. gadā izdots viņas stāstu krājums &#

#
#8220;Un ceļš vēl kūp”. Regīna Ezera bijusi divreiz precējusies, abas reizes – šķīrusies.

Bibliogrāfija

Stāsti un noveles:

• “Un ceļš vēl kūp” (1961)

• “Daugavas stāsti” (1965)

• “Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek” (1968)

• “Saules atspulgs” (1969)

• “Grieze – trakais putns” (1970)

• “Nakts bez mēnesnīcas” (1971)

• “Pavasara pērkons” (1973)

• “Vasara bija tikai vienu dienu” (1974)

• “Cilvēkam vajag suni” (1975)

• “Baraviku laika dullums” (1978)

• “Slazds” (1979)

• “Princeses fenomens” (1985)

• “Pie klusiem ūdeņiem” (1987)

Romāni:

• “Zem pavasara debesīm” (1961)

• “Viņas bija trīs” (1963)

• “Dzilnas sila balāde” (1968)

• “Aka” (1972)

• “Zemdegas” (1977)

• “Mežābele” (1966)

• “Izlase” (1979)

• “Nostalģija” (1979)

• “Saulespuķes no pērnās vasaras” (1980)

• “Varmācība” (1982)

• “Nodevība” (1984)

• “Dzīvot uz savas zemes” (1984)

• “Virtuvē bez pavārgrāmatas” (1989)

• “Stāsti un noveles” (1
1
1990)

• “Visticamāk, ka ne.” (1993)

• “Zvaigžņu lietus” (1994)

• “Pūķa ola” (1995)

• “Visticamāk, kājā.” (1996)

• “Mazliet patiesības. Nedaudz melu.” (1997)

• “Raksti, I” (2000)

• “Raksti, II” (2001)

Pirmais stāstiņš Pat īkšķis nelīdzēja publicēts 1955. gadā.

Daiļrades sākumposmam vairāk raksturīga mentāla pieklusinātība un akvarelisks tēlojums (īsprozas krājumi Daugavas stāsti, Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek, Gr
r
rieze, trakais putns, romāns Aka, garais stāsts Vasara bija tikai vienu dienu), arī gaišs, humorpilns dzīvesprieks (stāstu cikls Baraviku laika dullums) un pat drastiskums (dullie stāsti). Vēlāk intonācija kļūst skaudrāka, tēlojums – blīvāks, intensīvāks, vēstījums – nosacītāks.

Neatslābstošo interesi par psiholoģiju, eksistenciālo būtību, iekšējo (“slepeno”, “neredzamo”) dzīvi apliecina zooloģiskās noveles, romāns Zemdegas, tetraloģijas Pati ar savu vēju abi pirmie romāni Varmācība un Nodevība (tetraloģija pagaidām nav pabeigta), īsās prozas krājums Pūķa ola.

Ievērību tāpat pelna mozaīka Nakts bez mēnesnīcas, stāstu krājums Cilvēkam vajag suni, tēlojumu krājums Zvaigžņu lietus, netradicionālās stundu kalendāra dienasgrāmatas – Visticamāk, ka ne. un Visticamāk, ka jā. un biogrāfiskais monologs Mazliet patiesības. Nedaudz melu. ar apakšvirsrakstu “ekscentriskas piezīmes”.

Vairāki darbi ir ekranizēti (pēc romāna Aka izveidota filma Ezera sonāte, pēc garā stāsta Va
a
asara bija tikai vienu dienu – tāda paša nosaukuma filma, pēc stāsta Pūķa ola – tāda paša nosaukuma filma, pēc stāsta Rudais terorists – tāda paša nosaukuma filma). Rakstnieces darbi ir arī tulkoti vairākās valodās.

Par rakstnieci uzņemta dokumentāla filma Sieviete starp diviem romāniem (veidojuši T. Margēvicš un I. Seleckis).

Rakstniecei ir trīs meitas – Inese (1951-1974), Ilze (1955), Aija (1957).

Divreiz bijusi precējusies – ar Jēkabu Lasenbergu, bijušo leģionāru, un ar Česlavu Kindzuli, žurnālistu un tulkotāju. Abas laulības vēlāk šķirtas.

Kopš 1978. gada pastāvīgi dzīvo laukos. Ir suns.

Atzīmējot nopelnus Latvijas labā, ra

a
akstniece apbalvota ar Triju Zvaigžņu Ordeni.

2001.gada decembrī

1995. gadā Regīna Ezera apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. R. Ezera mirusi 2002. gada 11. jūnijā savās lauku mājās.

Leave a Comment