Saturs:
1. Projekts, tā pazīmes un klasifikācija, piemērs. 3
Projekta “Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta II fāze” apraksts 5
2. Vadīšana, menedžments, projektu vadīšana – šo jēdzienu skaidrojumi, kopsakarības starp tiem 6
3. Pieejamās literatūras apskats 7
Izmantotās literatūras un avotu saraksts 10
Projekts, tā pazīmes un klasifikācija, piemērs.
Vārds “Projekts” ir cēlies no latīņu vārda “projicere” un nozīmē – veikt izmaiņas, izmainīt. Ideju pasaulē ar vārdu “projekts” apzīmē priekšlikumus, nodomus vai uzdevumus, kuru mērķis ir kaut ko uzlabot, mainīt, attīstīt .
Latvijā pastāv vairākas projekta definīcijas un vairāki projektu veidi. Visvieglāk projektu būtu definēt, uzskicējot kopējās īpašības, kuras tam varētu būt:
1) projektā ir paredzēts ierobežoto resursu ieguldījums, lai iegūtu noteiktu labumu nākotnē;
2) projekts var būt vienoti plānots, finansēts un ieviests. Bieži vien projekts tiek speciāli finansēti un tiem ir sava vadība;
3) Projektam ir noteikts uzsākšanas un beigšanas laiks, kurā jāsasniedz precīzi definētu mērķu kopa;
4) Projektam ir konceptuālas robežas, parasti ģeogrāfiskas, bet dažkārt organizāciju robežas.
Ņemot vērā iepriekš teikto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savā izdevumā “Vides projektu vadība Latvijā” sniedz sekojošu definīciju: “Projekts ir “veids, kā kaut ko izdarīt” jeb “darba shēma”. Projekts tiecas sasniegt konkrētu mērķi, virzoties no noteikt sākuma punkta, iekļaujoties noteiktās laika robežās un izmantojot konkrētu ieguldījumu (piem., naudas, personālu). Tas ir līdzeklis, ar kuru idejas un politikas mērķi tiek pārvērsti praktiskā realitātē”.
Tātad “projekts” ir pasākums, kam ir noteikt sākums un beigas, kam ir iepriekš nosprausts mērķis, kura sasniegšanai ir atvēlēti līdzekļi un resursi.
Projekts visbiežāk sastāv no vairākiem uzdevumiem, kuri savā starpā ir saistīti un nepastāv neatkarīgi, uzdevumus savukārt var ietvert vairākas atsevišķas aktivitātes.
Projekts var būt patstāvīgs vai saistīts ar vairākiem citiem projektiem vai aktivitātēm kopīgā Programmā.
Projekta svarīgākās pazīmes ir :
1) Projekta novitāte ir pazīme, kas ļauj atšķirt projektus no neprojektiem. Parasti par projektiem sauc tikai jaunus uzdevumus, kuri izvirzīti pirmoreiz vai arī atkārtojas tikai daļēji un kuru realizācijas nosacījumi būtiski atšķiras no parasti pieņemtajiem. Šādus uzdevumus var veikt ierastās darba organizācijas kārtībā ir neiespējami vai grūti, jo problēma ir iepriekš nerisināta.
2) Mērķorientācija. Projekta mērķis ir iepriekš izplānots vēlamais stāvoklis, kāds ir reāli jāsasniedz projekta norises rezultātā. Projekta mērķis sastāv no trim pamatelementiem: kvalitātes, laika un izmaksām. Projekta kvalitāte norāda, kādam ir jābūt sasniedzamajam rezultātam. Projekta realizācijai parasti paredz laiku, kuru bez īpašas atļaujas nedrīkst pārsniegt. Parasti projekta laiks norāda, cik ilgā laikā projekts tiks realizēts (mēneši, gadi utml.). Projekta izmaksas ir projektam paredzētā naudas summa, kuru drīkst iztērēt, lai noteiktajā laikā sasniegto vēlamo rezultātu vēlamajā kvalitātē. Projektu izmaksas vienmēr iedala tiešajās (materiālu iegādei, administrācijas izmaksām utt.) un netiešajās. Visi trīs mērķa elementi ir savā starpā saistīti un konkurējoši. Piemēram, ja vēlas saīsināt projekta laiku, nepasliktinot kvalitāti, tad projekta izmaksas parasti palielinās. Tomēr katrā atsevišķā projektā var izvirzīt galveno prioritāti no šiem lielumiem, piemēram, vienam projektam svarīgāka ir augstāka kvalitāte, citam izmaksu samazināšana utt.
3) Ierobežots termiņš ir projekta ierobežojums termiņā. Katram projektam ir noteikts sākuma un beigu termiņš, kā arī katra apakšuzdevuma termiņi. Tomēr ir arī tādi projekti, kuriem beigu termiņu precīzi noteikt nevar, jo projekta izpildes laiks ir ilgs, piemēram, zinātniski pētnieciskie darbi.
4) Resursu ierobežojums ir saistīts ar materiāliem, personālu un finansēm. Izstrādājot projektu ir noteikts nepieciešamais finansējums, cik cilvēki (personāls) piedalīsies projektā un kādi materiāli tiks izmantoti, lai sasniegtu projekta mērķi.
5) Kompleksitāte un dinamiskums nozīmē, ka projekta veidā risināmais uzdevums ir apjomīgs, sastāv no daudziem savstarpēji saistītiem apakšuzdevumiem, kuru saturu un attiecības projekta gaitā var dinamiski mainīt.
6) Strapdisciplinaritāte ir nepieciešamība iesaistīt uzdevuma realizācijā dažādu profesiju speciālistus no vairākām struktūrām. Tas nozīmē, ka projekta realizācijas gaitā piedalās vairākas struktūrvienības, kuru kopējā darba rezultātā tiek sasniegts projekta izvirzītais mērķis.
7) Specifiskā darba organizācija ir viena no projekta raksturīgākajām pazīmēm. Projekta specifisko darba organizāciju veido trīs pamatelementi: projekta vadītājs, projekta komanda un projekta vadības komiteja. Projekta vadītāja kompetencē ir apspriest jautājumus ar projekta vadības komiteju, plānot un uzraudzīt projekta izpildi, sagatavot priekšlikumus projekta vadības komitejai par izmaiņām projektā, koordinēt projekta līdzstrādnieku darbu utml. Tas nozīmē, ka no projekta vadītāja lielā mērā ir atkarīgs vai projekts tiks veiksmīgi realizēts vai nē.
Projekta komanda ir projekta vadītājs un projekta realizācijā iesaistītie speciālisti. Savukārt projekta vadības komitejas sastāvā ir tie cilvēki, kas atbild par projektu no tā sākuma līdz beigām un darbojas projekta pasūtītāja interesēs. Tās uzdevums ir sekot projekta realizācijas gaitai un pieņemt lēmumus par projekta likteni – turpināt projektu vai nepieciešamības gadījumā pārtraukt to.
8) Risks ir jebkuram projektam, jo projekts pats par sevi ir jaunu pasākumu kopums, un bieži vien kaut kas ir jāizmēģina, tāpat arī sākotnēji visu nevar precīzi paredzēt vai izrēķināt izmaksas.
9) Nozīmība ir tāda projekta sastāvdaļa, kas parāda cik svarīgs projekts ir projekta pasūtītājam. Projekts visbiežāk nodrošina pasūtītājam noteiktas priekšrocības.
Projektu veidi var būt :
• Investīciju projekti – konstrukciju, būvju vai liela mēroga iekārtu celtniecība/iegāde;
* tehniskās palīdzības projekts – investīciju projekta veids, kura finansēšanā tiek izmantota ārvalstu neatmaksājamā palīdzība.
• Aktivitāšu projekti – orientēti uz pārvaldi, apmācību, institucionālo izveidi.
Diapazona ziņā projekti var būt ļoti atšķirīgi gan no tehniskā, gan finansiālā viedokļa. Ir iespējami daudzvalstu, pārrobežu projekti, kas saistīti ar finansējumu no vairākām starptautiskām finansu institūcijām un palīdzības programmām.
Projekta “Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta II fāze” apraksts
Investīciju projekts “Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta II Fāze” nepieciešams, jo ūdensapgāde un kanalizācijas saimniecības stāvoklis neatbilst mūsdienu prasībām.
Projekta mērķis ir notekūdeņu savākšana un attīrīšana atbilstoši ES standartiem; nodrošināt drošu un augsti kvalitatīvu ūdensapgādes sistēmu atbilstošu ES standartiem; uzlabot pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens darbības efektivitāti.
Projekta II fāze ir sadalīta četros apakšprojektos:
• Centralizētas kanalizācijas sistēmas izveide Mežaparka, Vecāķu un Mārupes rajonos;
• Ūdensgūtnes Zaķumuiža – D paplašināšana;
• Pašteces kolektors no Vairogu ielas līdz Gaujas ielai;
• Notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” dūņu krātuve.
Projekta kopējā summa ir “X Milj. LVL”, kurus attiecīgi ieguldīs uzņēmums “Rīgas Ūdens” – 25%, Eiropas Investīciju Banka (kredīta veidā) – 25% un ISPA (kā ES dāvinājums) – 50%.
2. Vadīšana, menedžments, projektu vadīšana – šo jēdzienu skaidrojumi, kopsakarības starp tiem
Vadīšana ir vadoša, organizējoša darbība; (kā) pārzināšana.
Menedžments – ir cēlis no angļu vārda “to manage” vadīt, izdarīt, realizēt, izveicīgi nokārtot, panākt, tikt galā.
Projektu vadīšana – viennozīmīgi definēt vārdu “Projektu vadīšana” nav viegli, jo katram autoram par šo problēmu ir savs priekšstats.
Jēdziens “vadīt” pēc savas būtības atspoguļo tikai vienpersonisku iniciatīvu, kamēr “managing” nozīmē sistemātiski realizētu mērķtiecīgu, plānotu, koordinētu un kontrolētu rīcību, kas balstās uz uzņēmējdarbības politikas principiem. Jēdziens “menedžments” tiek izprasts divējādi: funkcionāli un institucionāli.
Funkcionālā izpratnē tas nozīmē speciālo procesu un uzdevumu aprakstu, kas norit organizāciju iekšienē vai to starpā, bet institucionālajā izpratnē – menedžmenta uzdevumus pārņemošu personu un personu grupu aprakstus.
Projektu vadīšana ir divu koncepciju – vadīšanas (menedžmenta funkcionālajā izpratnē) un organizācijas (menedžmenta institucionālajā izpratnē) – savienojums, kas nodrošina daudzu atsevišķu, pretēji darbojošos projekta elementu mērķtiecīgu virzību uz noteiktu, iepriekš uzraudzītu laika punktu, nepieļaujoties uz aklu gadījumu vai atsevišķu cilvēku ģenialitāti
Tas ļauj secināt, ka projektu vadīšana šodien nevar aplūkot kā atsevišķu metožu vai tehniskas izmantošanas gadījumu, bet kā “specifisku menedžmenta izpausmes formu, kuras nozīme nākotnē būtiski pieaugs, kura ir universāli izlietojama un lielā mērā atbilst mūsdienu saimniekošanas un sabiedrības prasībām”.
Projektu vadīšana apkopo ne tikai projektu plānošanas metodes, bet arī attīsta savu organizācijas filozofiju, kas ietekmē gan kopējo uzņēmuma organizatorisko struktūru, gan uzņēmumā izmantojamās metodes un pieejas, atskaites formas, datu apstrādes vidi un pat personāla attīstības koncepciju. .
3. Pieejamās literatūras apskats
1. Žurnāls “Projektu vadīšana” Nr. 1/99
Žurnālā apkopoti dažādi raksti, galvenokārt par projektu vadīšanu, ar to saistītām problēmām un Eiropas pieredzi projektu vadīšanā. Dots apraksts par Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociāciju. Parādītas problēmas projektu vadīšanā Latvijā, kas saistītas ar Valsts Investīciju programmu laika posmā no 1995. – 1999. Gadam. Tāpat apskatīts jautājums par projektu vadīšanas izmantošanu procesu vadībā, uzsverot, ka ir ļoti svarīgi izvirzīt pareizu projekta mērķi un iesaistīt augsti kvalificētus speciālistus projekta ietvaros. Izskaidrots kā radās Globuss karte. Analizēti iespējamie projektu vadīšanas riski. Apskatīts konkrēts projekts. Tiek publicēts “Projektu vadīšanas” grāmatas fragmenti.
Autora vērtējums:
Rakstu krājums izglīto projektu vadīšanā, parādot kā pašus pamatus projektu vadīšanā, tā arī problēmas un iespējamos atrisinājumus, īpaši norādot, kurās vietās ir nepieciešams veltīt papildus uzmanību. Svarīgi, ka uzmanība tika pievērsta projektu vadīšanas riskiem.
2. Žurnāls “Projektu vadīšana” Nr. 2/99
Arī šajā žurnālā ir daudzu rakstu kopums. Dots ieskats Latvijas nacionālās projektu vadīšanas asociāciju – starptautiskās projektu vadīšanas asociāciju, tās organizāciju, padomi, valdi, direktorātu, darbības plānu, statūtiem un galvenajiem uzdevumiem. G. Kaņējevas kundze stāsta par ERAB pilnvarnieku sanāksmi Rīgā kā iespēju Latvijai pārbaudīt sevi. Iztirzāts mākslas muzeja “Arsenāls” rekonstrukcijas un restaurācijas projekts. Dots apraksts par ārvalstu palīdzības iesaistīšanu un saņemšanas iespējām un procedūru, kā var saņemt tehnisko palīdzību. Iztirzāta īpaši atbalstāmo reģionu politika. Dots ieskats par mērķorientētiem projektiem, to plānošanu, mērķorientēto projektu plānošanas darbības plānu, tā analīzi un mērķorientēto projektu plānošanas stiprajām un vājajām pusēm. Izskatīta profesiju klasifikācija. Turpināts “Projektu vadīšanas” grāmatas fragmenti.
Autora vērtējums:
Rakstu krājums dod vispusīgu ieskatu dažādos projektos. Šādi raksti dod papildus zināšanas ar projektu vadīšanu saistītos jautājumos un problēmās.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Investīciju Departaments, “Vides projekti – informatīvais materiāls pašvaldībām”, Rīga, 1998
Šis ir informatīvs materiāls pašvaldībām, lai pašvaldībām pievērstu uzmanību iespējamiem vides projektiem. Buklets dod ieskatu, kas ir projekts un kāds ir tā cikls, kā tiek sagatavoti un pieņemti vides projekti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tiek izskatīti vides projektu finansējuma avoti, to veidi Latvijā. Pašvaldības tiek iepazīstinātas ar vietējiem finansēšanas avotiem – tādiem kā Valsts investīciju programma, Latvijas Vides aizsardzības un Latvijas Vides investīciju fondi, Pašvaldību kreditēšanas fonds kā arī Latvijas bankas. Paralēli vietējiem finansēšanas avotiem tiek apskatītas iespējas projektus finansēt no ES palīdzības programmām un starptautiskajām finansu institūcijām. Ir doti vides projektu finansēšanas shēmu piemēri. Aprakstītas vides investīciju programmas. Ūdens un notekūdeņu sektorā Latvijā tiek realizēta programmas 800+. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sektorā – Programma 500-. Aprakstīts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sektors. Kā arī dots ieskats par Integrētās piekrastes zonas pārvaldes projektiem.
Autora vērtējums:
Buklets sniedz pašvaldībām informāciju par vides projektu realizācijas un finansēšanas kārtību, prioritātēm un nepieciešamību. Diemžēl divu gadu laikā informācija ir novecojusi un jauna izdevuma, kas domāts pašvaldībām nav.
4. MEPRD ID Environmental and sustainable development projects in Latvia, Riga, 1998
Materiāls dod ieskatu vides un ilgtspējīgas attīstības projektos Latvijā. Pirmā daļā apskata Vides un ilgtspējīgas attīstības programmu un projektu vadīšanu. Tiek izklāstīta minēto projektu un programmu vadīšanā iesaistītās institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Investīciju departaments, bovu “Vides projekti” un a/s Bao. Pirmās daļas otrā apakšnodaļa parāda vides projektu ciklu, nosaucot visas vides projekta studijas un analizējot tās. Trešajā apakšnodaļā tiek apskatīts vides projektu cikls Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā: no sagatavošanas līdz pat apstiprināšanai. Šīs daļas pēdējā apakšnodaļa uzsver pašvaldību nepieciešamību piedalīties vides projektu realizācijā. Materiāla otrā daļa apskata Vides investīciju programmu finansēšanu. Tiek parādīta vides investīciju politika – investīciju nepieciešamība, investīciju principi un kritēriji un prioritātes vides investīciju piesaistīšanā. Vides projektu finansēšanas shēmas un piemēri.
Autora vērtējums:
Materiāls dod ieskatu vides investīciju projektu sagatavošana, ieviešanā un finansēšanā. Parāda arī konkrētus piemērus.
5. Know – how Fund Phare, Environmental projects development manual, 1997
Rokas grāmata domāta, lai varētu veiksmīgi sagatavot vides projektus. Grāmatā pastāstīts par projektiem kā tādiem, par projektu dzīves ciklu un, kas nepieciešams, lai varētu izstrādāt veiksmīgus vides projektus. Ir iztirzātas vides projekta stadijas. Izskatīti piemēri vides projektu izstrādāšanai. Tālākajās nodaļās tiek izskatītas projekta sagatavošanas iespējas, parādot praktiskus aprēķinus gan IRR, gan NPV. Tiek attēloti iespējamie finansētāji Latvijas apstākļos, gan vietējie, gan ārvalstu. Noteiktas lietas, kas jāievēro Latvijas apstākļos, lai varētu izmantot kopfinansēšanas shēmu, kā tā mainās atkarībā no projekta veida (piem., ūdenssaimniecības vai atkritumu saimniecības). Sīkāk aprakstītas tādas projektu stadijas kā identifikācija, sagatavošana, apstiprināšana. Kā arī dotas praktiskas rekomendācijas.
Autora vērtējums
Rokasgrāmata ir nepieciešama vides projektu sagatavošanai. To var praktiski pielietot, izstrādājot vides investīciju projektus.
6. ADEPT Course Programme, Environmental Issues and European policies, 2000
Semināra materiāli ar apkopotiem rakstiem par konkrētām tēmām – ūdenssaimniecību, lauksaimniecību. Izskatīti vides jautājumi un Eiropas politika vides jautājumos. Atsevišķi tiek izskatīti projektu dzīves cikls un projektu vadīšana. Tāpat tiek apskatīt un praktiski rēķināti projekta aprēķini. Atsevišķi izskatīti alternatīvie investīciju kritēriji. Apskatīti vides ekonomikas jautājumi. Dots īss ieskats ES vēsturē un izveidošanās nosacījumos. Īpaša uzmanība ir vērsta ūdens saimniecības jautājumam, tā saskaņošanai ar ES prasībām. Izskatīti daudz un dažādi jautājumi, kas saistīti ar Vides jautājumiem un Eiropas savienības politiku, kas jāzina kandidātvalstu ierēdņiem un personām, kas vēlas veikt praktiskus aprēķinus. Dots īss apraksts par Ietekmes uz vidi novērtējumu ilgtspējīgas laiku attīstības SAPARD kontekstā.
Autora vērtējums
Praktiski piemēri projektu realizēšanai, ar konkrētiem piemēriem. Nepieciešams cilvēkiem, kas strādā ar vides projektiem.
Izmantotās literatūras un avotu saraksts
1. ADEPT Course Programme, Environmental Issues and European policies, seminar 9-29 January 2000
2. Know – how Fund Phare, Environmental projects development manual, 1997
3. MEPRD ID Environmental and sustainable development projects in Latvia, Riga, 1998
4. Projekta “Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta II fāze” pieteikums Valsts Investīciju programmai 2001. – 2003. gadam
5. Projektu vērtēšanas pamati, seminārs, 04.02.2000
6. VARAM ID, Vides projekti informatīva materiāls pašvaldībām, Rīga, 1998
7. VARAM ID, Vides projektu vadība Latvijā, Rīga, 1998
8. Žurnāls “Projektu vadīšana” Nr. 1/99
9. Žurnāls “Projektu vadīšana” Nr. 2/99