„Roma nav mirusi, jo tā dzīvo mūsos.”

Pilnībā piekrītu A. Fransa teiktajam : „Roma nav mirusi, jo tā dzīvo mūsos”. Pirmkārt jau pati pilsēta Roma, tā visu šo garo gadsimtu laikā nav izzudusi, jeb iznīcināta kā lielākais vairums seno pilsētu. Līdz mūsdienām ir saglabājušies dažādi, neatkārtojami Romas arhitektūras paraugi, kā, piemēram, Kolizejs, akvedukti un arkas. Pēc Romas parauga būvētas pat veselas pilsētas, piemēram, Sanktpēterburga. Tēlniecībā no Romas ienākušas tipiskās jātnieku, valstsvīru un karavadoņu skulptūras, kuras joprojām rotā daudzu Eiropas pilsētu parkus un ielas.

Latvijā Romas kultūras mantojums ienācis da

a
ažādos veidos. Galvenokārt Krusta karu laikā, kad krustneši pakļāva tagadējās Latvijas teritoriju, un piespiedu kārtā kristīja visus iedzīvotājus. Roma no senākajām civilizācijām ir vistuvākā mums laika un arī ģeogrāfiskā ziņā. Tieši caur Romu, arī līdz Eiropai un tajā ietilpstošajai Latvijai, atnāca grieķu civilizācijas sasniegumi un demokrātija, kas sākotnēji radusies Senajā Grieķijā. Lielākā daļa mūsdienu Eiropas valstu likumdošanas ir balstīta uz Senās Romas juristu veidotajiem likumu krājumiem un tiesībām.

Senās Romas vēsturiskajā mantojumā ietilpst arī garīgās vērtības, viena no tām – reliģija, ka
a
atoļticība. Katoļticība joprojām ir viena no pasaules valdošajām reliģijām, par spīti tam, ka baznīcai mūsdienās ir daudz mazāka nozīme, katoļticība nav zaudējusi savu spēku daļā Eiropas.

Senās Romas mantojums sastopams arī daudz ikdienišķākās lietās, kā, piemēram, valodā. Lielākajā daļā Eiropas ta
a
autu valodu ir sastopami latīņu izteicieni un vārdi, kas bieži vien jau ir pārvērtušies par internacionālismiem. Bieži latīņu valodas vārdi kalpo kā termini gan jurisprudencē, gan medicīnā un citur.

Plaši pazīstama ir arī Romas literatūra, kura gan stipri ietekmējusies no grieķu literatūras, taču romiešu literatūrā pirmo reizi parādās kaut kas līdzīgs mūsdienās ļoti populārajam literatūras žanram – romānam.

Leave a Comment