Rozes

Аrstniecības rozes

(rozes – rosa L. )

Drogas:

Rožu ziedi – Flores Rosae (Flores Rosae albae, Flores Rosae rubrae)

Rožu augļi – Fructus Rosae (Fructus Cynosbati)

Rožu sēklas – Samen Cynosbati

Vasarszaļi, dzeloņaini krūmi. Lapas pamīšus, nepāra plūksnaini saliktas, ar pielapēm, kas daļēji saaugušas ar lapas kātu. Ziedi divdzimuma, aktinomorfi, īsā kātā pa vienam (reti pa 2 vai 3) zaru galos. Ziedgultne dziļi iedobta, pokalveidīga. Kauslapas 5, kauslapu zobiņi garāki par ziedgultni, smaili. Vainaglapas 5. Putekšņlapas daudz, putekšnīcas dzeltenas. Augļlapu daudz, sēklotnes brīvas, ar matiņiem, atrodas ziedgultnes dobumā, kauslapas putekšņlapas un vainaglapas – pie ziedgultnes ma

a
alas. Drīksnas garas, paceļas pāri ziedgultnei. Auglis – cinarodijs (riekstiņu kopauglis), riekstiņi attīstās pokālveidīgajā ziedgultnē, kas līdz augļu gatavībai kļūst sulīga un veido papildaugļapvalku.

Аbolsmaržas roze – Rosa eglanteria L.

Stumbri 0.6 – 1.5 m augsti, ļoti zaraini, starp līkajiem dzeloņiem ir mazāki, taisni un pat sarveidīgi dzeloņi. Lapiņas 5 vai 7 (reti 3 vai 9) ovālas vai eliptiskas, 1.5 – 3 cm garas, 1 – 1.5 cm plata, tās ļoti stiprismaržo pēc āboliem; lapiņu virspuse kaila vai ar retiem matiņiem, apakšpuse ar matiņiem vai dziedzermatiņiem tāpat kā divkārt zobainā mala, pielapes lielas, ar dziedzermatiņiem. Ziedi sārti ro

o
ožaini, 2.5 – 3 (5) cm diametrā, ziedu kāti ar dziedzermatiņiem. Kauslapas šķeltas, stāvas vai atliekušās, kad augļi sārtojas – nobirst. Auglis apaļš vai iegarens, papildaugļapvalks sarkans vai zaļgans.

Aug pakalnos, mežmalās, ceļmalās, parasti kaļķainās augsnēs. Ne bieži. Visbiežāk Daugavas ielejā. Zied jūnijā, jūlijā.

Izmanto lapas, ziedus.

Lieto pi
i
ie avitaminozēm un smaržīgām, tonizējošām ikdienas tējām.

Baltā roze – Rosa alba L.

Stumbri 1 – 3 m gari. Dzeloņu ļoti maz, tie sirpjveidīgi, līki, zaļi, pie pamata plakani. Lapiņas 5 (reti 7), virspusē kailas, apakšpusē ar matiņiem. Kauslapas pie augļa atliekušās, plūksnainas. Vainags kupls vai pakupls, balts vai iesāri balts. Papildauglapvalks brūngani zaļš.

Audzē kā krāšņumaugu. Diezgan bieži. Zied jūnijā, jūlijā.

Izmanto vainaglapas. Sk. Gallijas rozi.

Gallijas jeb franču roze – Rosa gallica L.

Stumbri 0.3 – 1.5 m gari. Dzeloņi nevienādi, lielākie līki, starp tiem ir mazāki, sarveidīgi taisni dzeloņi un dziedzermatiņi. Lapiņas parasti 5, līdz 4 cm garas, apakšpusē blāvas, zilgani zaļas, ar matiņiem vai kailas tāpat kā virspuse; mala vienkārt zobaina, ar dziedzeriem. Vecākjās lapiņas parasti stingras. Ziedi lieli, purpursārti, 4 – 6 cm diametrā. Kauslapas plūksnainas. Augļi apaļi, papildaugļapvalks tumši sārts, ar dziedzermatiņiem.

Audzē kā krāšņumaugu. Pa

a
areti. Zied jūnijā un jūlijā.

Izmanto vainaglapas. Ievāc agri rītā, jo pret dienas vidu ēterisko eļļu ir jau mazāk. Tikai slēgtā traukā vainaglapām saglabājas krāsas un smarža.

Lieto pie gremošanas trakta iekaisumiem, caurejas, dizentērijas (Gallijas rožu ziedu uzlējumu), pie čulas slimības, gastrīdiem (balto rтžu ziedu un Gallijas rožu ziedu uzlējumu), avitaminozēm, kā tonizējošu līdzekli (uz 2 glāzēm ūdens ņem 5 – 10 g t.i. 2 – 3 ēdamkarotes vainaglapu lieto pa ½ glāzi 4 reizes dienā; bērniem dod pa ¼ glāzei), pie aknu slimībām (Gallijas rozes), pie hipertonijas, aterosklerozes (baltās rozes), pie br
r
ronhiālās astmas (Kazanlikas rožu ēļļas injekcijas), pie plaušu abscesiem, gangrēnas (Kazanlikas rožu eļļu), kā caurejas līdzekli (balto rožu ziedus kopā ar citiem kompostiem) un zarnu parazītu izdzīšanai, pie hemoroīdiem, ārīgi lieto pie acu slimībām (rožu ūdens – Gallijas rožu ziedu apmazgāšanai – uz 1 glāzes vāroša ūdens ņem 3-5 g, t.i apmēram 1-2 ēdamkarotes vainaglapu), pie angīnas, smaganu iekaisumiem, mutes dobuma aftēm Gallijas rožu ziedu uzlējumu skalošanai, smaganu apziešanai), pie abscesiem, gengrēnas (uzlējumu apmazgāšanai).

Tautas medicīnā lieto pie vēdera sāpēm, aizcietējumiem, pie caurejas, holēras, pie aknu slimībām, dzeltenās kaites (sarkanās rožu vainaglapas), pie paaugstinātas temperatūras (vainaglapas ar medus ūdeni), pie sirds slimībām (balto rožu vainaglapu uzlējumu), arēji lieto pie infekciozām brūcēm (uzlējumu apmazgāšanai, apliekamiem), pie smaganu iekaisumiem (vainaglapas ar medu), pie rozes (pieliek svaigas vainaglapas vai ziedu smalku pulveri).

Rožu eļļu (iegūst no Kazanlikas, gallijas, baltajām un simtlapu rožēm) izmanto zāļu garšas un smaržas uzlabošanai, kā arī parfimērijas un ziepju rūpniecībā.

Kazanlikas jeb Damaskas roze – Rosa damascena Mill.

Gallijas rozei tuva suga. Stumbri līdz vienu metru gari. Dzeloņi spēcīgi līdz 1.5 cm gari. Lapiņas 5, ar matiņiem. Ziedi rožaini, lieli ziedu kāts 2 – 3 cm garš, ar dziedzermatiņiem. Audzē Bulgārijā ēterisko eļļu iegūšanai. Mūsu zemē kultivē vairākas Kazanlikas rožu šķirnes No 4 tūkstošiem kg vainaglapu iegūst 1 kg rožu eļļas.

Krokainā roze – Rosa rugosa Thunbg.

Stumbri 1 – 1.5 m gari. Dzeloņi ļoti daudz, tie nelieli, tievi, taisni vai mazliet līki, lielākie ar matiņiem. Lapiņas 5 – 9 ieapaļas, vai ovālas, 2.5 – 6 cm garas, līdz 4 cm platas, krokainas ar reljefu dzīslojumu, virspuse kaila, apakšpuse pelēcīga, ar daudziem matiņiem. Ziedi karmīnsarkani, reti balti, 6 – 12 cm diametrā. Kauslapas šķeltas. Ziedu kāti 1 – 2.5 cm gari. Auglis apaļīgs platāks nekā garš, 2 – 3 cm diametrā. Papildaugļapvalks sulīgs, spilgti sarkans.

Audzē kā krāsņumaugu un augļu ieguvei. Bieži. Zied jūlijā un augustā. Vairojas ar sakņu atvasēm, nogatavojas arī dīgstošas sēklas. Savvaļā Tālajos Austrumos, Dienvidsahelīnā, Kamčatkā.

Lieto pie avitaminozēm, mazasinības, aterosklerozes.

Viens krokainās rozes auglis sver 6 reizes vairāk nekā rudās rozes auglis, bet vitamīnu tajos mazāk. Taču to kompensē augļa lielums un auga ražīgums – no 1 krūma var ievākt līdz 4 kg augļu.

Rudā roze – Rosa cinnamomea L.

Stumbri 1 – 1.5 m gari. Dzeloņi kaili, nelieli, gandrīz taisni, parasti tie pa 2 pie lapu pamata. Lapiņas 5 vai 7, kailas vai ar matiņiem, gareni ovālas vai olveidīgas, 1.4 – 2.5 (5) cm garas, 0.8 – 1.5 (2,8) cm platas, mala vienkārt zobaina. Kauslapas veselas vai ar pāris nelielām plūksnām. Vainaglapas rožainas, 1.5 – 2.2 cm garas. Papildaug¶apvalks pasauss, spilgti sarkans, auglis garens.

Aug mežos, krūmājos, pakalnos, ceļmalās. Bieži. Zied no maija lidz jūlijam.

Izmanto augļus lapas, saknes, ziedus. Ievāc gatavus augļus augustā, septembrī, jo pēc salnām zūd daļa askorbīnskābes.

Lieto pie avitaminozēm, kā vispārejošu spēcinošu līdzekli, lai paaugstinātu organisma pretestību infekcijām, pie mazasinības, pie aterosklerozes, hemofilijas, hemoreāģiskām diatēzēm, anecīdiem gastrītiem (augļu uzlējumu vai citādus augļa preperātus), kā žultsdzinēju pie holecistītiem, hepatītiem (riekstiņu novārījumu), kā diurētiku līdzekli pie urīnorgānu saslimšanas (riekstiņu uzlējumu), ārēji lieto pie krūšu galu saprēgājumiem, izgulējumiem, tropiskām kājas stilbu čūlām, dermatozēm (rožu augļu eļļu; pie dermatozēm lieto arī iekšķīgi pa 1 tējkarotei 2 reizes dienā), pie nespecifiskiem čūlas kolītiem (15-30 klizmas ievadot katru dienu pa 50 ml), pie smakojušām iesnām – ozēnas (ieliek degunu dobumā eļļā samitrinātus tamponus 2 reizes dienā).

Pie trofiskām čūlām ekzēmām, gļotādu atrofiskām pārmaiņām, dažām eritrodermijām lieto ārīgi rožu augļu karotioīdu ekstratu.

Tautas medicīnā lieto pie cingas, pēc pārciestām smagām slimībām, pie saaukstēšanās, neirastēnijām, aterosklerozes (uz 1 glāzi verdoša ūdens ņem 1 ēdamkaroti sasmalcinātu augļu, vāra 10 min. slēktā emaljētā traukā, ļauj 2 – 3 stundas stāvēt, rūpīgi izkāš caur vairākkārt saliktu drānu, lieto pa ½ – 1 glāzei 2 reizes diena), pie klepus (vainaglapu uzlējumu), pie nieru un urīnceļu saslimšanām, nierakmeņiem (riekstiņu vai sakņu novārījumu), pie čūlas slimībām (lapu uzlējumu), pie kuņģa sāpēm, zarnu trakta atonijas (lapu vai sakņu uzlējumu), piegremošanas trakta iekaisumiem (sakņu novārījumu), pie caurejas (vainaglapu uzlējumu), kā maigu caurejas līdzekli(augļapvalka miziņu un sēklas), pie aknu un žultsceļu saslimšanām (augļu uzlējumu), pie dzemdes un citām asiņošanām (augļu uzlējumu), pie melārijas (sakņu novārījumu), ārēji lieto pie mutes gļotādas iekaisumiem (Vainaglapu sīrupu ar medu), pie paralīzēm, pie kāju muskuļu vājuma (sakņu novārījuma vannas), pie reimatisma (augļa novārījuma vannas), pie rozes (vainaglapu uzlējumu un medu samitrinātus apliekamos), pie ekzēmām (uzliek sasmalcinātas lapas).

Simtlapu roze – Rosa centifolia L.

Gallijas rozei tuva suga, tā ir viena no vecākajām dārza rozēm. Stumbri 1 – 1.5 m gari. Dzeloņi spēcīgāki nekā Gallijas rozei. Lapiņas virspusē kailas, mal divkārt zobaina, ar dziedzeriem. Ziedi nokareni, parasti kupli, rožaini, ļoti smaržīgi.

Audzē dārzos kā krāšņumaugu. Zied jūnijā jūlijā.

Izmanto vainaglapas. Svaigas simtlapu rozes vainaglapas izmanto homeopātijā.

Suņu roze –Rosa canina L.

Stumbri līdz 2 m gari, zari nolīkuši, miza zaļa vai brūngana, bez apsmares. Dzeloņu nedaudz, tie līki, pie pamata platāki. Lapiņas 5 vai 7 eliptiskas vai olveidīgas, 1.5 – 4 cm garas, 1 – 1.5 cm platas, virspuse parasti kaila, spīdīga, apakšpusē tikai uz dzīslām matiņi, mala vienkārt vai divkārt zobaina. Ziedi sārti 2 – 2.5 cm gari. Kauslapas plūksnainas, atliekušās, pēc noziedēšanas piekļaujas pie augļa, augļa gatavības laikā nobirst. Augļi gareni papildaugļapvalks šarlaksarkans.

Aug ceļmalās, krūmājos, ļoti reti. Zied jūnijā.

Izmanto vainaglapas, augļus, lapas.

Lieto pie avitaminozēm, pie tūskām, nieru iekaisumiem, niru akmeņiem (riekstiņa vai visa augļa novārījumu), kā vieglu caurejas līdzekli (augļus).

Tautas medicīnā lieto pie plaušu tuberkulozes, pie organisma vispārēja spēku izsīkuma vecumā, pie čūlas slimībām (augļa novārījumu vai uzlējumu), pie kuņģa sāpēm (lapu uzlējumu), pie žultspūšļa, urīnpūšļa un nieru akmeņiem (sakņu novārījumu), ārīgi lieto pie acu slimībām (apliekamos).

Parastās rozes.

Daudzgadīgi rožu dzimtas krāšņumaugi; dzeloņaini krūmi. Dzinumi, stāvi mazliet nokareni, ložnājoši. Lapas nepāri plūksnaini saliktas, ar pielapēm. Ziedi pa vienam vai skarainās ziedkopās. Auglis – riekstiņu kopauglis oranžs, oranžsarkans vai gandrīz melns. Rozes ir ļoti polimorfiskas, tām ir daudz sugu hibrīdu. Latvijā introducētas 100, savvaļā aug 17 sugas. Pakalnos, krūmājos, ceļmalās, gar upju un ezeru krastiem sastopama potcelmu roze, ko var izmantot par rožu kultūršķirņu potcelmu. Rožu augļi satur C, P, K, viamīnus, karotīnu, pektīnvielas. Rūpnieciski no rozes augļiem ražo vitamīnus koncentrātus, sīrupu, mājas apstākļos gatavo novārījumus, uzlējumu. Lieto profilaktiski un par zāļlīdzekli pret avitaminozēm, saaukstēšanās slimībām, arteriosklerozi. Rožu augļus izmanto arī pārtikā – gatavo kompotu, biezeni, ievārījumu. Kā krāšņumaugus audzē savvaļas un introducētās sugas, hibrīdus, šķirnes un formas. Rožu šķirnes iegūstas, savstarpēji krustojot savvaļas sugas, to hibrīdus, kultūrformas un šķirnes. Latvijā audzē apmēram 1 000 rožu šķirņu. Pirmās ziņas par rožu audzēšanu Latvijā attiecas uz 19. gs. sākumu. Pēc morfoloģiskās, bioloģiskām un saimnieciskām īpašībām rozes iedala grupās, no kurām Latvijā nozīmīgākās ir tējhibrīdu rozes, poliantrozes, floribundrozes, miniatūrrozes, stīgotājrozes, krūmrozes un parka rozes (tabulā).

Tējhibrīdu rozes. Krūmi 30 – 90 cm augsti, dažkārt stīgojuši. Ziedi (diametrā 9 – 15 cm) pildīti, puspildīti, uz ziedkāta pa vienam vai vairākiem, balti līdz tumšsarkani, arī vairāk krāsaini. Ziemā rūpīgi jāpiesedz. Audzē griezto ziedu ieguvei segtajās un āra plantācijās

Poliantrozes. Krūmi 25 – 60 cm augsti. Ziedi pildīti (diametrā 2 – 5 cm), puspildīti, skarainās ziedkopās, balti, sārti, sarkani, oranži. Audzē apstādījumos, arī kā padkultūru.

Floribundrozes. Krūmi līdz 90 cm augsti. Ziedi (diametrā 5 – 13 cm) puspildīti, pildīti retāk klaji, vairogveida ziedkopās. To krāsa daudzveidīga – balta līdz tumšsarkana; ziedi arī divkrāsaini. Audzē apstādījumos un arī kā podkultūru, ziedu griešanai segtajās un āra plantācijās.

Miniatūrrozes. Krūmi līdz 30 cm augsti, blīvi. Ziedi (diametrā 1.5 – 2.5 cm) pildīti, puspildīti, ziedkopās vai pa vienam, košās krāsas. Audzē apstādījumos, kā podkultūru un akmeņdārzos.

Stīgotājrozes. Krūmi 1.5 – 5 m augsti, noturīgi vai stīgojoši. Ziedu lielums, krāsa, pildījums, sakārtojums ziedkopās ļoti daudzveidīgs. Audzē gk. vertikālajai apzaļumošanai.

Krūmrozes. Krūmi 1.5 – 2 m augsti, stipri zaroti. Ziedi dažāda lieluma un pildījuma, ziedkopās vai pa vienam, sarkani, sārti, dzelteni. Audzē apstādījumos.

Parka rozes. Krūmi līdz 2.5 m augsti. Ziedu lielums, pildījums, krāsa un sakārtojums daudzveidīgs. Apstādījumos audzē dzeloņaino rozi jeb maijrozīti, krckaino rozi un šo sugas šķirnes. Ar parka rožu selekciju nodarbojas ZA Botāniskā dārzā, izveidotas 4 parka rožu šķirnes, kas ir dekoratīvas, izturīgas pret slimībām, ziemo bez piesekšanas. Iegūti arī krokainās rozes hibrīdi ar palielinātu bioloģiski aktīvo vielu saturu augļos.

Rožu ziedi ilgstoši. Visagrāk sāk ziedēt parka rozes – 6. sāk., floribundrozes un miniatūrrozes – 6. v., b., tējhibrīdu rozes, stīgotājrozes un krūmrozes – 6.b – 7. sāk., poliantrozes – 7 sāk., vai v. un zied līdz salam.

Audzēšana

Rozes ir siltumprasīgi un gaismprasīgi augi, kam piemērota saulaina, atklāta vieta, kas pasargāta no stipriem Z un A vējiem, labi mēslota un kopta, pietiekami mitra, labi aerēta, dziļi (50 – 60 cm) sastrādāta, vāji skāba augsne (pH 5.5 – 6.5). Stāda agri pavasarī pirms lapu plaukšanas vai rudenī tā, lai rozes paspēj iesakņoties (parasti 9.). Miniatūrrozes stāda 25 – 30 cm, poliantrozes un tējhibrīdu rozes 40 – 50 cm, krūmrozes 50 – 75 cm, stīgotājrozes un parka rozes 75 – 150 cm atstatumā. Pēc stādīšanas rozi aplej un augsni noklāj ar zemessegu, lai vasarā tā nesakarstu un saglabātos mitrums. Pamatmēslojumā dot sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu (10 – 15 kg/m2), minerālmēslus; vienkāršo superfosfātu (100 – 120 g/m2), amonija sulfātu (30 g/m2), kālijmagu (80 – 100 g/m2). Papildmēslojumā pavasarī dod amonija sulfātu (līdz 40 g/m2), kālijmagu (30 – 40 g/m2). Var dot arī pilnmēslojumu (2 – 4 reizes līdz ziedēšanas sākumam) – uz 10 l ūdens 20 – 30 g mēslu. Pēc pirmās ziedēšanas skābā augsnē dod kalcija nitrātu, neitrālā augsnē – amonija sulfātu (20 g/m2) un kālijmagu (20 – 25 g/m2). Slāpekļa mēslus pēdējo reizi dod 7. b. – 8. sāk. Rudenī rozes aprauš ar sausu augsni, kūdru, smiltīm vai zāģskaidām un nosedz ar skujām vai arī, kad augsne sasalusi 4 – 6 cm dziļi, uzsedz jumta papi, polietilēna plēvi vai dēļu kastes; no –5 līdz –8 0C. Pavasarī atsedz pakāpeniski, tūlīt apgriež. Vispirms krūmus izretina, izgriežot slimos, sausos, bojātos un vājos dzinumus. Spēcīgi augošā tējhibrīdu rozes, krūmrozes, stīgotājrozes un parka rozes apgriež maz, atstāj 50% no viengadīgā dzinuma pieauguma. Lielu daļu tējhibrīdu rozes, floribundrozes un spēcīgi augošās poliantrozes apgriež mēreni, atstāj 30 – 40% no dzinuma garuma. Visas zemu augošās rozes apgriež spēcīgi, atstāj 20% no dzinuma garuma. Šādi apgriež arī tad, ja stādam ir tikai 1 – 2 dzinumi, ja krūmi jāatjauno vai ja grib iegūt augstas kvalitātes ziedus uz gara kāta. Vasarā augsni irdina un ravē, laista pēc vajadzības. Segtajās plantācijās ziedēšanas laiku regulē, mainot stādīšanas laiku, (4.b – 5. sāk.). Stāda 9 – 14 augus uz 1 m2 gaišās, labi vēdināmās siltumnīcās. Optimālā gaisa temperatūra ir 15 – 18 0C.

Slimības

Postīgākās ir sēņu ierosinātās rožu slimības. Rožu miltrasa veido gaišpelēku, vēlāk brūnganu apsarmi uz visām auga daļām, tās deformējas, sārtojas. Slimību veicina nepietiekama augsnes aerācija, pārmērīgs mitrums un slāpekļa mēslojums. Rožu mizas brūnplankumainīma ir postīga pavasarī pēc rožu atsegšanas. Uz dzinumiem veidojas izplūduši plankumi ar sārtu apmali, miza plaisā, dzinumus virs bojājuma atmirst. Rožu lapu tumšplankumainība sevišķi postīga ir mitrā vasarā. Uz jaunajiem dzinumiem un lapām attīstās tumši plankumi ar starveidīgām malām. Slimās lapas ātri nobirst. Slimības ierosinātājs pārziemo uz dzinumiem. Rožu rūsa vasarā lapu apakšpusē veido sīkas, putošas, dzeltenas pustulas, vēlāk attīstās melni spilventiņi. Slimās lapas dzeltē un priekšlaikus nobirst, augi nīkuļo, dzinumi ir kropli. Rožu slimību apkarošanā galvenā nozīme ir pareizai agrotehnikai. Rudenī un pavasarī rozēm izgriež bojātos dzinumus un sadedzina līdz ar nobirušām lapām. Svarīgi ir ievērot, lai laistot ūdens nenokļūtu uz lapām. Segtajās plantācijās miltrasas apkarošanai regulāri izdara sērošanu.

Kaitēkļi

Parastā tīklērce, rožu cikāde un laputis sūc auga sulu no lapām. Sūkuma vietās lapās veidojas gaiši punkti, laukumi, tās dzeltē un priekšlaikus nobirst. Laputis uz dzinumiem, lapām un ziedpumpuriem veido blīvas kolonijas, pārklāj lapas ar lipīgiem izdalījumiem. Invadētie augi attīstās vāji, dzinumi iekalst, ziedpumpuri un ziedi ir kropli. Tinēju kāpuri apgrauž un satīklo rožu lapas, pumpurus un ziedus, bet zāģlapseņu kāpuri apgrauž un skeletē lapas no apakšpuses, lielākās dzīslas atstājot. Rožu kaitēkļus apkaro, augus apsmidzinot ar attiecīgiem biopreperātiem un insektoakaricīdiem. Segtajās plantācijās izlaiž kaitēkļu dabiskos ienaidniekus – plēsīgās ērces, pangodiņus, laputu lapsenes, mārītes, zeltactiņas, ziedmušas; ievēro pareizi agrotehniku, veic dezinfekciju un sērošanu.

Leave a Comment