Senā Ēģipte

Senā Ēģipte.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti pa

a
ar dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vē
ē
ēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un ce
e
eltniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ie
e
erakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īs
s
ss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

M.Klūga

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Senā Ēģipte ir sena civilizācija, kas pastāvējusi 3500 g. P. M. Ē. Tā atradās Āfrikas ziemeļaustrumu daļā. Senā Ēģipte ir viena no pirmajām civilizācijām un ir iespējams visslavenākā, dēļ savas arhitektūras brīnumiem, kā sfinksa un piramīdas. Tā patiešām bija skaista un aizraujoša zeme, līdz tā kļuva par Romas impērijas provinci 30. g. P. M. Ē.

No sākuma Ēģiptē bija vairākas mazākas valstiņas, bet spēcīgākās pārņēma vājākās, un drīz vien izveidojās tikai 2 Ēģiptes valstis, Lejas Ēģipte un Augšēģipte.

Valsti pārvaldīja faraoni, valdnieki, kas tikai uzskatīti par dieviem, un kuriem praktiski nebija nekādi varas ierobežojumi. Pirmo faraonu sauca Meness, bet nav zināms, cik ilgi viņš bija valdnieks.

Ēģiptieši ievērojami ar saviem agrīnajiem sasniegumiem. Ēģiptē Memfisas astronomi izgudroja pirmo saules kalendāru, kurā bija 365 dienas. Ēģiptieši mācēja orientēties zvaigznēs kuģojot pa jūru, un to ārstiem arī ir bijušas ievērojamas ķirurģijas prasmes. Ēģiptieši arī pirmie dzēruši alu, izgudroja pirmo zināmo galda spēli, pirmo papīru papirosu, senajiem ēģiptiešiem bija pirmais zināmais alfabēts, un vissenākā līdz šodienai saglabājusies karte, Turinas papiros, un vēl daudzi citi ievērojami sasniegumi.

Vispopulārākie pieminekļi pasaulē ir Ēģiptes piramīdas (attēlā). Tās ir milzīgas piramīdas formas faraonu kapenes, kas veidotas no milzīgiem akmens bluķiem. Ēģiptes piramīdas tiek uzskatītas par vienu no pasaules brīnumiem. Vienu piramīdu cēla ap 100 tūkstošu cilvēku un celtniecība ilga 20 gadus. Viena no lielākajām, Khufus piramīda, vai lielā Gizaz piramīda, aizņem 56 000 m2 un tās malas ir 230 m, un augstums 146 m. Ir vairākas alternatīvas versijas, kā piramīdas tika uzceltas, diezgan populāras ir, ka tās uzcēluši citplanētieši vai senā kontinenta Atlantijas pamatiedzīvotāji atlanti. Šīs teorijas stāsta, ka piramīdas un daudzas citas senas celtnes uz zemes ir patiesībā drupas no vēl senākām augsti attīstītām civilizācijām. Šāda tipa teorijas ieguva popularitāti 19. un 20. gs, kad tika izdotas vairākas grāmatas par šo tēmu. Vēl viena populāra teorija, kurai ir daudzi sekotāji vēl šodien, ir reliģiskā „piramidaloģijas” teorija. Tā stāsta, ka piramīdu rašanās patiesībā saistīta ar kristietību. Teorija norāda uz tādu lielumu (mērvienību) kā piramīdas colla, ar kuru varot izlasīt pasaules laika līniju, kurā ir ierakstīti tādi notikumi kā dieva izcelšanās un Jēzus augšāmcelšanās. Šo teoriju izveidoja Džons Teilors, ar savu 1859. gada grāmatu „Lielā piramīda: kāpēc to uzcēla un kas to uzcēla?”. Tomēr daudz ticamākas ir teorijas par vergiem vai algotiem amatniekiem, jo tām ir īsti pierādījumi.

Ēģiptiešu klimatu varētu iedalīt divos gadalaikos, Nīlas palos un sausajā laikā. Tā kā Ēģiptieši pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību, šiem diviem gadalaikiem bija milzīga nozīme Ēģiptes dzīvē. Ja kāds no tiem ieilgst, vai arī pretēji, ir pārāk īss, tie var būtiski iespaidot zemes auglīgumu un ražu. Tāpēc Ēģipte vienmēr ir bijusi atkarīga no Nīlas, ap kuru tā izvietojusies. Izejot no tā, Senā Ēģipte ir bijusi dēvēta par Nīlas dāvanu.

Diemžēl, arī šai senajai civilizācijai pienāca grūti laiki. Ap 12. gs. P.m.ē. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Ēģipti arī vairākkārtīgi iekaroja Persieši, Maķedonijas Aleksandrs lielais. Tad Ēģipte aizvien vairāk kļuva atkarīga no Romas, līdz pavisam bija tās pakļautībā. Pēc šī notikuma, Kleopatra VII izdarīja pašnāvību.

Manuprāt, seno ēģiptiešu civilizācija vēl joprojām ir noslēpumu pilna mums. To apvij neskaitāmas leģendas un to varētu saukt arī par mītisku zemi. Cik no tā ir patiesība, vēl ilgi jo ilgi būs jānoskaidro Ēģiptes kultūras pētniekiem, un es ar nepacietību gaidu jaunākos atklājumus.

Leave a Comment