Senās Ēģiptes kultūras elementi mūsdienās
Ēģiptes piramīdas.
Ēģiptes piramīdas ir izcili senās Ēģiptes arhitektūras pieminekļi – milzīgas piramidālas formas akmens būves, kas kalpoja par faraonu kapenēm. Heopsa piramīda ir viena no “Septiņiem pasaules brīnumiem”, un ir vienīgā no tiem, kas ir saglabājušies līdz mūsdienām. Senākā zināmā Ēģiptes piramīda ir Džosera piramīda.
Masīvas akmens kapenes aizsargāja mirušā faraona ķermeni. Piramīdas simbolizēja uz debesīm vedošas kāpnes. To cēlājiem bija vajadzīga liela plānošanas un būvēšanas prasme. Piramīdas tika veidotas tā, lai tajās nevarētu iekļūt laupītāji, taču nevienā no tām faraona mūmija nav atrasta. Piramīdas būvēja profesionālu celtnieku brigādes, piemēram, akmeņkaļi, kuriem labi maksāja par paveikto darbu. Plūdu sezonas laikā, kad Nīlas ūdeņi appludināja zemnieku laukus, valdnieka ierēdņi norīkoja celtniekiem palīgā zemniekus.
Mūsdienās
Piramīdas kalpo par izciliem kultūrvēsturiskiem pieminekļiem! Tās arī atklāj mums to cik ļoti senie ēģiptieši, ticot ka faraoni ir starpnieki starp dieviem un cilvēkiem, rūpējušies par faraonu pēcnāves dzīvi. Tās liecina par faraonu pārvaldītās valsts uzplaukumu kā arī par cilvēka prāta spējām. Tās vienmēr apžilbina tūristus ar savu izcilību!
Rakstība, hieroglifi
Ēģiptieši bija vieni no senākajiem rakstu zīmju izgudrotājiem. Šī prasme Ēģiptē sasniegusi augstu attīstības pakāpi un vēsturē pazīstama kā viena no izcilākajām. Hieroglifu rakstība un papirusa izgudrošana, uz kura varēja uzrakstīt daudz plašākus sacerējumus nekā uz akmens, koka vai māla plāksnītēm, bija pamats nākamo civilizēto tautu grāmatniecībai. Rakstība izveidojās ap 3300. – 3100.g.p.m.ē. Vārds hieroglifs sengrieķu valodā nozīmē “svētie grebumi (akmenī)”. Paši ēģiptieši savu rakstību dēvēja par “dievišķo valodu”. Rakstības izcelšanos ēģiptieši skaidroja ar mītiem par dievu Totu, kurš bija zinātnes un rakstvežu aizbildnis. Rakstīšana ar hieroglifiem bija svēta nodarbošanās, reliģiskās kalpošanas veids. Ēģiptiešu raksts saturēja ap 700 – 900 zīmju, taču to skaits ar laiku pieauga līdz dažiem tūkstošiem. Lielākā daļa no tiem ir vienkāršoti dažādu priekšmetu un dzīvnieku attēli.
Mūsdienās
Svarīgs kultūras mantojums mūsdienu cilvēcei. Tie vēsta par seno ēģiptiešu dzīvi un ikdienu! Manuprāt tas ir pamats mūsdienu hieroglifu izveidei, tādēļ tas ir ļoti nozīmīgs.
Lielā Sfinksa
Daudz noslēpumu saistās ar Lielo Sfinksu, kas guļ līdzās Gīzas piramīdām un ir ļaunprātīgās sengrieķu sfinksas priekštece.
Senie grieķi domāja, ka vārds ”sfinksa” cēlies no grieķu valodas vārda sphingen, kas nozīmē ”žņaugt”, taču, visticamāk, tā izcelsme ir saistīta ar ēģiptiešu epitetu shesep ankh (”dzīvais tēls”), kas tika attiecināts uz skulptūrām un reizēm arī uz pašu Lielo sfinksu. Ēģiptē sfinksas parasti tika attēlotas ar lauvas (saules dieva identifikācija) ķermeni un cilvēka galvu, ko bieži rotāja valdnieka galvassega. Valda uzskats, ka lauvas un cilvēka apvienojums simbolizē valdnieka vienotību ar saules dievu Ra. Starp ēģiptiešu sfinksām un to grieķu līdziniecēm pastāvēja būtiska atšķirība, proti, agrīnās ēģiptiešu sfinksas vienmēr bija vīrišķas ( līdz Vidējās valsts laikiem).
Lielā sfinksa tika izcirsta no klints izciļņa, kas bija atstāts pēc plakankalnes nolīdzināšanas, un gadsimtu gaitā bieži atradās gandrīz pilnībā ierakta smiltīs, kaut arī ik pa laikam tika no tām attīrīta.
Mūsdienās
Tas ir ļoti populārs tūrisma objekts. Katru gadu tas priecē daudzu cilvēku acis no visas pasaules. Tas mums spēj stāstīt tik daudz stāstu un mīklu. Šo mantojumu nedrīkst pazaudēt!
Attēli
Lielā Sfinksa
Hieroglifu zīmējumi
Gizas piramīdas