Mājas strazds
Pazīmes: 21,5 cm garš, par zvirbuli lielāks putns ar īsu asti, nosmailotiem spārniem un pagaru, smailu asti. Tēviņam riesta tērpā apspalvojums melns ar zaļganvioletu spīdumu un sīkiem gaišiem raibumiņiem. Mātītei raibumiņi lielāki, apspalvojums mazāk spīdīgs. Pieaugušo putnu knābis vasarā dzeltens, ziemā pelēks, kājas netīri sārtas. Jaunie putnēni ir vienmērīgi pelēcīgi brūni ar gaišāku, viegli svītrainu rīkli, knābis tumši brūnganpelēks, kājas pelēkbrūnas.
Līdzīgās sugas: Pieaugušais mājas strazds nav sajaucams. Melnais mežastrazds ir lielāks, ar garāku asti un kājām, tā apspalvojums bez raibumiņiem, pa zemi pārvietojas lēcieniem. Sārtā jaunā strazdēna apspalvojums smilšu pelēkbrūns ar gaišāku virsasti, tumšākiem spārniem un asti, knābis netīri dzeltens ar tumšāku galu, kājas netīri dzeltenas.
Uzvedība: Dzied, tupot uz zara, antenas, vadiem, pie būrīša vai dobuma, plivinot ar spārniem. Tupot ķermeni tur vertikāli. Lidojums ātrs, taisns. Pa zemi pārvietojas soļojot. Tīra būrus. Pēc ligzdošanas sezonas veido lielus, trokšņainus barus, kas nakšņo niedrājos vai krūmājos pie ūdeņiem.
Dzīves vietas: Lauku ainava ar viensētām, alejas, apdzīvotas vietas, pilsētas, arī veci platlapju meži, kur daudz dobumainu koku. Barojas uz laukiem, zālājos u.tml.
Dzīves veids: Sabiedrisks, neizvairās ligzdot daudzi pāri kopā. Ligzdu no sausas zāles, sīkiem zariņiem, saknītēm, spalvām, vilnas u.c. materiāla būvē dobumā, būrītī vai ēkas sienas spraugā. Ligzdu būvē tēviņš. Jaunie strazdēni ir ligzdguļi. Pārtiek no sliekām, gliemjiem, dažādiem kukaiņiem, pēc ligzdošanas sezonas arī no augļiem, sēklām u.c. augu barības. Ziemo Rietumeiropā, nelielā skaitā siltākās ziemās arī Latvijā.
Olas: Čaumala gluda, ar spīdumu. Dējumā 3-9 olas, gadā viens perējums, bet pēc dējuma izpostīšanas var perēt atkārtoti.
Pelēkais strazds
Pazīmes: 25,5 cm garš. Melnā mežastrazda lieluma putns ar pelnu pelēku galvu un virsasti, kura kontrastē ar tumšbrūno muguru un melno asti. Sejas laukums melns, krūtis un rīkle gaiši rūsganbrūnas ar melniem gareniem raibumiem, kas uz sāniem kļūst gaišāki, izteikti V veidīgi. Vēders balts. Knābis dzeltens ar tumšu galu, kājas tumšas. Lidojumā spārnu paduses netīri baltas. Jaunie putnēni raibi, bez pelēkās krāsas apspalvojumā.
Līdzīgās sugas: Sila strazds ir mazliet lielāks, tam ir vienmērīgi brūnganpelēka ķermeņa virspuse, aste pelēkbrūna ar baltiem malējo stūrspalvu galiem, krūtis tikai viegli iedzeltenas, raibumi uz sāniem lieli un apaļi, arī vēders raibs. Citi meža strazdi ir mazāki, dziedātājstrazdam lidojumā spārnu apakšpuse ir dzeltenīga.
Uzvedība: Sabiedrisks putns. Ligzdas tuvumā agresīvs, raksturīgi aizsargā ligzdu no ienaidniekiem, pikējot un apšaudot traucētāju ar saviem mēsliem. Labākais lidotājs no mežstrazdiem, lidojums viegli viļņveidīgs. Pa zemi pārvietojas lēcieniem.
Dzīves vietas: Parki, alejas, dārzi, kapsētas, mežmalas, nelielas lapukoku un jauktas audzes, upmalu krūmāji pļavu, lauku u.c. klajumu tuvumā.
Dzīves veids: Parasti ligzdo retās kolonijās (līdz 10 pāriem), retāk ligzdo atsevišķi. Ligzda kokos, dažādā augstumā. Atklāta veidota no zāļu lapām un stiebriem, kas sastiprināti ar māliem, no iekšpuses aplikta ar mālu slāni un izklāta ar smalkiem zāļu stiebriņiem. Jaunie putnēni ir ligzdguļi. Pēcligzdošanas un migrāciju laikā veido lielus barus. Barībā tārpi (sliekas), dažādi kukaiņi, sīki moluski un zirnekļi, vasaras beigās dažādas ogas, augļi u.tml. Gājputns, ziemo Centrālajā un Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā un Mazāzijā. Dažkārt arī Latvijā, maigākās ziemās pat lielā skaitā.
Olas: Čaumala bez spīduma, pamatkrāsa variē no gaišzaļas līdz zilganzaļai. Dējumā 2-8 olas, gadā divi līdz trīs perējumi.
Melnais mežastrazds
Pazīmes: 24-25 cm garš. Tēviņš pilnīgi melns ar oranždzeltenu knābi un acs gredzenu. Samērā gara aste. Mātītei apspalvojums tumšbrūns ar gaišāku rīkli. Jaunais putnēns līdzīgs mātītei. Tēviņam un jaunajam putnēnam knābis tumšs, acis tumšas.
Līdzīgās sugas: Apkakles strazda tēviņiem ir balts pusgredzens uz krūtīm un gaišāki, pelēki spārni, un raiba zemaste, knābis dzeltens ar melnu virspusi (melnajam mežastrazdam koši dzeltens), ap aci nav dzeltenā gredzena, mātīte ir gaišāka, ar palsām lidspalvu apmalēm un ar izteiktiem gaišākiem viļņveida raibumiem uz vēdera. Mājas strazdam, kuru arī nereti sauc par melno strazdu, iz atšķirīgs dzīves veids (ligzdo dobumos un būrīšos) un uzvedība – pa zemi staigā, nevis lēkā, tas ir mazāks, raibāks, ar zaigojošu apspalvojumu, sārtām kājām, bez dzeltenā gredzena ap aci. Jaunajam putnēnam ir daudz gaišāki, vienmērīgi pelēkbrūni.
Uzvedība: Barojas uz zemes, pārvietojas lēcieniem. Parasti dzied tupot koka galotnē. Ziemā cilvēka mītņu tuvumā, labprāt apmeklē barotavas.
Dzīves vietas: Dažādi meži (izņemot priežu silus), parki, dārzi, pilsētu apstādījumi.
Dzīves veids: Savu samērā masīvo ligzdu no zariņiem, zālēm un sūnām parasti būvē zaru staklē, pusdobumā, celmā u.tml. vietā. (Apdzīvotās vietās var ligzdot malkas grēdās, notekcaurulēs u.tml. vietās). Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, tārpiem, augļiem un ogām. Jaunie putnēni ir ligzdguļi. Gājputns, ziemo Dienvidu, Rietumu Eiropā, daļa (pārsvarā tēviņi) paliek ziemot Latvijā, apdzīvotās vietās vai pie neaizsalstošiem ūdeņiem.
Olas: Čaumala gluda, matēta, raibumojums ļoti daudzveidīgs. Dējumā 3-6 olas, gadā divi perējumi.
Dziedātājstrazds
Pazīmes: 23 cm garš. Mazāks par melno mežastrazdu. Mugurpuse brūna, vēderpuse gaiša ar izteiktiem brūniem lāsumiņiem, krūtis un sāni iedzelteni, spārna apakšējās segspalvas gaiši dzeltenas. Spārna mazo segspalvu gali dzelteni, kas veido diezgan labi redzamu dzeltenbrūnu šķērssvītru. Ausu laukums ar sīkiem melnbrūniem un dzeltenīgiem raibumiņiem, blāva, neizteikta uzacs svītra. Knābis dzeltenīgs ar tumšu galu, kājas miesas krāsā, acis melnas.
Līdzīgas sugas: Plukšķim ir raksturīgi rudi sāni un spārnu apakšējās segspalvas, spilgti balta uzacs un bārdas svītra, arī laukums kakla sānos, kas kontrastē ar brūno ausu laukumu. Vēdera raibumi izplūdušāki, uz kakla un rīkles veido gareniskas svītras. Sila strazds ir lielāks, ar baltu spārnu apakšu un īsu, baltu šķērssvītru uz spārna un malējo stūrspalvu galiem, ar lieliem apaļiem raibumiem vēderpusē, kas uz krūtīm veido tumšāku izplūdušu laukumu.
Uzvedība: Barojas pārsvarā uz zemes, pārvietojas lēcieniem. Parasti dzied, tupot koka galotnē.
Dzīves vietas: Dažādi meži, kur atrodamas eglītes, arī lieli parki un kapsētas.
Dzīves veids: Ligzdu no zariņiem un sūnām, visbiežāk būvē kādas eglītes zaru žāklē pie stumbra, nelielā augstumā. To izliek ar līdzenu praulu masu. Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, tārpiem, augļiem un ogām. Jaunie putnēni ir ligzdguļi. Gājputns, ziemo Dienvidu, Rietumu Eiropā.
Olas: Čaumala gluda, matēta. Dējumā 3-6 olas, gadā 2-3 perējumi.