Tautas nobalsošanas prakse Latvijā.

Tautas nobalsošanas prakse Latvijā.

Satura rādītājs.

1. Ievads.

2. Gadījumi, kad paredzēta tautas nobalsošana.

3. Tautas nobalsošanas pēc LV neatkarības atgūšanas 1991. gadā.

3.1. Iedzīvotāju aptauja par LV neatkarību 1991. gada martā.

3.2. Tautas nobalsošana par ‘’Grozījumu pilsonības likumā’’ atcelšanu.

3.3. Tautas nobalsošana par 1999. gada 5. augusta likuma ‘’Grozījumi likumā’’ par valsts pensijām’’’’ atcelšanu 1999. gada 13. novembrī.

3.4. Tautas nobalsošana par LV dalību Eiropas Savienībā.

3.4.1. Tautas nobalsošanas kārtība latvijā

3.4.2. Balsošanas kārtība esot ārvalstīs

4. Parakstu vākšanas.

4.1. Parakstu vākšana likuma ‘’Grozījumi enerģētikas likumā’’ ierosināšanai.

4.2. Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu ‘’Grozījumi likumā ‘’par valsts pensijām.’’’’

4.3. Parakstu vākšana tauts nobalsošanas ierosināsanai par likumu ‘’Grozījumi Pilsonības likumā’’

5. Nobeigums.

6. Izmantotā literatūra.

7. Pielikums.

Ievads.

Tautas no

oobalsošana ir tieša tautas līdzdalība valsts varas leģitimēšanā un īstenošanā. Tautas nobalsošanā balstiesīgajiem ir tiesības lemt dažādus valstij svarīgus jautājumus. Tieši tas mani ieinteresēja un pamudināja rakstīt šo studiju darbu, jo šķita interesanti tuvāk uzzināt:

• kādos gadījumos notiek Tautas nobalsošana;

• kad drīkst to sarīkot;

• kas drīkst balsot;

• kāda ir Latvijas prakse šajā jomā

• u.c..

Savā studiju darbā es atradīšu atbildes uz šiem un vēl uz citiem svarīgiem jautājumiem.

Gadījumi, kad paredzēta tautas nobalsošana.

Latvijas Republikas Satversmē paredzēti četri gadījumi, kad sarīkojama tautas nobalsošana.

1. Saeima ir grozījusi Satversmi. Saskaņā ar

rr Satversmi, tautas nobalsošana ir sarīkojama gadījumos, kad Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu. Šie grozījumi ir pieņemti tautas nobalsošanā, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.

2. Valsts Prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu. Saeima uzskatāma par atlaistu un jā
āārīko jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tautas nobalsošanā Saeimas atlaišanu atbalsta vairāk nekā puse balsotāju. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskatāms Valsts Prezidents un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

3. Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem ir apturējis likuma stāšanos spēkāun parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju ir pieprasījusi nodot likumu tautas nobalsošanai. Likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākums balso par likuma atcelšanu.

4.Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījumu projekts ir pieņemts, ja to atbalsta vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Savukārt tautas no
oobalsošanai nodotais likuma projekts ir pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likumprojekta pieņemšanu.

Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Tāpat tautas nobalsošanai nevar nodot likumu, kas ar ne mazāk kā divu trešdaļu Saeimas deputātu balsu vairākumu pieņemti kā steidzami. <
<

Piedalīties tautas nobalsošanā var visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.

Tautas nobalsošanas dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija ar nosacījumu, ka tai jābūt sestdienai. Nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi balsotājiem ir atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00.

Tautas nobalsošanas pēc Latvijas republikas neatkarības atgūšanas 1991. gadā.

Jaunāko laiku Latvijas vēsturē ir notikušas četras tautas nobalsošanas:

• Iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību 1991.gada 3.martā.

• Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” atcelšanu 1998.gada 3.oktobrī.

• Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu 1999.gada 13.novembrī.

• Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES.

Iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību 1991. gada 3. martā.

1991. gada 3. martā notika iedzīvotāju aptauja par Latvijas Republikas neatkarību.

Šajā aptaujā varēja piedalīties visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem, un aptaujas dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu “Vai jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?”.

Aptaujas sarakstos bija iekļauti 1902802 republikas iedzīvotāji, no kuriem aptaujā piedalījās 1666128 jeb 87,56 procenti balsstiesīgo.

Ar atbildi “jā” balsoja 1227562 jeb 73,68 procenti balsotāju, bet atbildi “nē” izvēlējās 411374 jeb 24,69 procenti balsotāju. Sabojāto aptaujas zīmju skaits bija 27192 jeb 1,63 procenti.

Tautas aptaujas sarīkošanas kārtību noteic LR Augstākas padomes 1991.gada 12.februāra lēmumi “Par kārtību, kādā notiek Latvijas iedzīvotāju aptauja” un “Par Latvijas iedzīvotāju aptaujas sagatavošanu un materiāli tehnisko nodrošināšanu”.

Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi Pilsonības likumā”

atcelšanu 1998.gada 3. oktobrī.

Pirmā tautas nobalsošana atjaunotajā Latvijas Republikā notika 1998.gada 3.oktobrī vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām. Šajā tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāizlemj atcelt vai atstāt spēkā Saeimas 1998.gada 22.jūnijā pieņemto likumu “Grozījumi Pilsonības likumā”.

Tautas nobalsošana tika rīkota, jo pēc likuma grozījumu apturēšanas notikušajā parakstu vākšanā likuma nodošanu tautas nobalsošanai atbalstīja vairāk nekā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita.

Tautas nobalsošanā par grozījumiem Pilsonības likumā piedalījās 928 040 jeb 69,16 procenti vēlētāju. No tiem par likuma atcelšanu balsoja 416 584 jeb 44,98 procenti balsotāju, pret likuma atcelšanu bija 487 559 jeb 52,54 procenti balsotāju. Tā kā vairākums balsotāju bija pret likuma atcelšanu, grozījumi Pilsonības likumā tautas nobalsošanā atcelti netika un stājās spēkā.

Jāpiezīmē, ka šajā tautas nobalsošanā piedalījās 97,14 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita, un to var uzskatīt par vienu no visplašāk apmeklētajām tautas nobalsošanām Latvijas vēsturē. (Saskaņā ar Satversmi, lai tautas nobalsošana par apturētu likumu būtu notikusi, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita.)

Tautas nobalsošanā, kas notika 1998. gada 3.oktobrī, vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu:

Vai jūs esat par 1998. gada 22. jūnijā pieņemtā likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” atcelšanu

Par Pret

Ja jūs atzīmējat atbildi “par”, tas nozīmē, ka jūs neatbalstāt likumu “Grozījumi Pilsonības likumā” un vēlaties, lai tas tiktu atcelts. Ja jūs atzīmējat atbildi “pret”, tas nozīmē, ka jūs atbalstāt likumu “Grozījumi Pilsonības likumā” un vēlaties, lai tas stātos spēkā.

Šīs tautas nobalsošanas rezultāti atrodami pielikumā Nr. 1.

Tautas nobalsošana par 1999. gada 5. augusta likuma

“Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu 1999.gada 13. novembrī.

Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu notika 1999.gada 13.novembrī. Šajā tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jālemj par Valsts prezidenta pēc vienas trešās daļas deputātu lūguma apturēto likumu.

Tautas nobalsošana tika rīkota, jo pēc likuma grozījumu apturēšanas notikušajā parakstu vākšanā likuma nodošanu tautas nobalsošanai bija atbalstījusi vairāk nekā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita.

Tautas nobalsošanā par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu piedalījās 339 879 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi. 320 071 jeb 94,17 procenti no visiem balsotājiem iestājās par likuma atcelšanu, savukārt pret balsoja 18 160 jeb 5,34 procenti balsotāju.

Tajā pašā laikā, lai tautas nobalsošana būtu notikusi, tajā vajadzēja piedalīties vismaz 482 334 vēlētājiem jeb vairāk nekā pusei no vēlētāju skaita, kas piedalījās pēdējās Saeimas vēlēšanās.

Tādējādi vēlētāju aktivitāte šajā tautas nobalsošanā nebija pietiekama, lai tautas nobalsošanu varētu uzskatīt par notikušu, un likums “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” tautas nobalsošanā atcelts netika.

Šīs tautas nobalsošanas rezultāti redzami pielikumā Nr. 2.

Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES.

Ar 2002.gada 13. decembrī Kopenhāgenā saņemto uzaicinājumu Latvijai iestāties Eiropas Savienībā (ES), par vienu no svarīgākajiem iekšpolitiskajiem jautājumiem kļuva tautas nobalsošanas par dalību ES sagatavošana.

Šā gada 8.maijā Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē un likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, tādējādi nodrošinot tautas nobalsošanas par Latvijas dalību ES tiesisko pamatu.

Saeimas atbalstītie grozījumi paredzēja, ka Latvijas dalība ES izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima, un tautas nobalsošanai nodotais lēmums par Latvijas dalību ES ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par Latvijas dalību ES.

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 38.pantu par vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu bija jāuzskata derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits. Tā kā pēdējās, 8.Saeimas vēlēšanās, tika saņemtas 995 085 derīgas vēlēšanu aploksnes, lai tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES būs notikusi, ja tajā bija jāpiedalās vismaz 497 543 vēlētājiem.

Ja tautas nobalsošana skaitītos notikusi, tad rezultātu noteiktu vairākuma balsojums. Proti, dalība ES būtu atbalstīta, ja vismaz puse un viens no visiem tautas nobalsošanas dalībniekiem balsotu “par”. Dalība ES nebūs atbalstīta, ja “par” balsotu tieši puse vai mazāk nekā puse visu tautas nobalsošanas dalībnieku.

Jāuzsver, ka iepriekš pateikt to, cik daudz balsu nepieciešams, lai Latvijas dalība ES būtu atbalstīta, nebija iespējams, jo tas, cik daudz “par” balsu nepieciešams, bija tieši atkarīgs no vēlētāju līdzdalības tautas nobalsošanā.

Piemēram, pieņemot, ka tautas nobalsošanā piedalītos minimālais vēlētāju skaits jeb 497 543 vēlētāji, tad Latvijas dalība ES būtu atbalstīta, ja vismaz 248 772 no šiem vēlētājiem balsotu “par”. Ja tautas nobalsošanā piedalītos 1 000 000 vēlētāju, tad, lai dalība ES tiktu atbalstīta “par” bija jānobalso vismaz 500 001 vēlētājam. Savukārt, ja tautas nobalsošanā piedalītos 1 300 000 vēlētāju, tad, lai Latvija iestātos Eiropas ES “par” bija jābalso vismaz 650 001 vēlētājam.

Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES notika 2003.gada 20.septembrī, sestdienā, un tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu “Vai jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”

Tautas nobalsošanas kārtība.

Saskaņā ar Saeimas lēmumu tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā notiks 2003. gada 20.septembrī. Tautas nobalsošanas diena ir sestdiena.

Vēlēšanu iecirkņi tautas nobalsošanas dienā vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā1. Tautas nobalsošanā ikviens vēlētājs pēc savas izvēles var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.

Lai nobalsotu vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks iespiests spiedogs par piedalīšanos tautas nobalsošanā.

Šajā sadaļā Jūs varat atrast atbildes arī uz citiem jautājumiem par tautas nobalsošanas kārtību.

Kas drīkst piedalīties tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?

Tiesības piedalīties tautas nobalsošanā ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri tautas nobalsošanas dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu šajā tautas nobalsošanā pirmo reizi vēlēšanu tiesības būs arī aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamajām personām, pret kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Kādām personu grupām Latvijā nav balsstiesību?

Balsstiesību Latvijā nav:

1) personām, kas jaunākas par 18 gadiem;

2) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

4) nepilsoņiem.

Kāda ir balsošanas kārtība vēlēšanu iecirknī?

• Lai nobalsotu, Jums nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

• Ierodoties vēlēšanu iecirknī, uzrādiet pasi.

• Dodieties pie vēlētāju reģistrācijas galda, kur iecirkņa komisijas darbinieks pierakstīs Jūs balsotāju sarakstā un pasē iespiedīs spiedogu par piedalīšanos tautas nobalsošanā.

• Lai saņemtu tautas nobalsošanas zīmi, parakstieties balsotāju sarakstā.

• Pārliecinieties, vai tautas nobalsošanas zīmei otrā pusē ir vēlēšanu iecirkņa zīmogs, jo tikai tāda tautas nobalsošanas zīme būs derīga.

• Dodieties uz vēlēšanu kabīni vai balsošanai paredzēto nodalījumu, kur vienatnē izdariet savu izvēli.

• Tautas nobalsošanā Jums jāatbild uz jautājumu “Vai Jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”.

• Tautas nobalsošanas zīmē ar “+” atzīmējiet vienu no atbildēm “PAR” vai “PRET”, kura atbilst Jūsu viedoklim.

• Aizpildīto tautas nobalsošanas zīmi pārlokiet un iemetiet vēlēšanu kastē.

Kāds ir tautas nobalsošanas jautājums?

Saeima ir nolēmusi, ka tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu “Vai Jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”. Vēlētājiem saskaņā ar savu pārliecību jāizvēlas starp divām atbildēm “PAR” vai “PRET” un iepretim savam viedoklim jāievelk atzīme “+”.

Kā piedalīties tautas nobalsošanā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt vēlēšanu iecirknī?

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ tautas nobalsošanas dienā nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī, var lūgt organizēt balsošanu savā atrašanās vietā.

Lai pieteiktu balsošanu savā atrašanās vietā (mājās, slimnīcā, veco ļaužu pansionātā, sociālās aprūpes namā u.c.) jāsastāda rakstisks iesniegums, kurā jānorāda:

• vārds, uzvārds;

• personas kods;

• pases sērija un numurs;

• iemesls, kādēļ nepieciešama balsošana vēlētāja atrašanās vietā;

• precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Ieteicams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un telefona numuru, pa kuru vēlēšanu komisija var sazināties ar vēlētāju problēmsituācijās.

Iesniegums jāparaksta un laikā no 10.septembra līdz tautas nobalsošanas dienai jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Jāatceras, ka iesniegumu vēlēšanu iecirknī var nogādāt ne tikai sociālās aprūpes darbinieks, bet jebkura vēlētāja uzticības persona – rads, draugs, pastnieks vai kaimiņš.

Iesniegumu slimā vēlētāja vietā vēlēšanu iecirknī var aizpildīt arī vēlētāja uzticības persona. Šajā gadījumā iesniegumā papildus jānorāda arī iesniedzēja personas dati.

Iesniegumus balsošanas organizēšanai vēlētāja atrašanās vietā vēlēšanu iecirkņa komisija pieņems arī tautas nobalsošanas dienā, tomēr jāņem vērā, ka šajā gadījumā pēc pulksten 12.00 saņemtos iesniegumus vēlēšanu komisijas darbinieki apmierinās tikai tad, ja būs iespējams ierasties iesniegumā minētajā vietā līdz iecirkņa slēgšanai, pulksten 10 vakarā.

Lūgt organizēt balsošanu savā atrašanās vietā var arī slimnieku kopēji.

Vai varu piedalīties tautas nobalsošanā, ja tautas nobalsošanas dienā nebūšu Latvijā?

Vienīgā iespēja, kā tautas nobalsošanā var piedalīties tie Latvijas vēlētāji, kuri tautas nobalsošanas dienā būs izbraukuši ārpus Latvijas, ir balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem.

Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas ieteikumu, Centrālā vēlēšanu komisija tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kas notiks šā gada 20.septembrī, ir izveidojusi 38 vēlēšanu iecirkņus 29 deviņās valstīs. Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs atradīsies Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Kādi dokumenti nepieciešami, lai varētu piedalīties tautas nobalsošanā?

Vienīgais dokuments, kas nepieciešams, lai varētu piedalīties tautas nobalsošanā, ir derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks iespiests spiedogs par piedalīšanos tautas nobalsošanā. Ja pasei beidzies derīguma termiņš, pase līdz tautas nobalsošanas dienai noteikti jāapmaina dzīvesvietai tuvākajā Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā. Ilgākais laiks, kas nepieciešams pases nomaiņai ir 30 darba dienas.

Vai tautas nobalsošanā var nobalsot iepriekš?

Nē, tādu iespēju likums neparedz. Tautas nobalsošanas Latvijā notiek vienā dienā, kas ir sestdiena, un iepriekš nobalsot nevar.

Kādas tautas nobalsošanas zīmes atzīstamas par nederīgām?

Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” par nederīgām uzskatāmas:

1) saplēstas balsošanas zīmes;

2) balsošanas zīmes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu;

3) balsošanas zīmes, kurās atzīmētas abas atbildes – gan “par”, gan “pret”;

4) balsošanas zīmes, kurās nav atzīmēta ne atbilde “par”, ne “pret”.

Balsošanas kārtība ārvalstīs.

Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” vēlētājiem, kuri balsošanas laikā uzturas ārvalstīs, ir divas iespējas, kā piedalīties tautas nobalsošanā – šie vēlētāji var balsot tautas nobalsošanai ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos vai pa pastu.

Kā rīkoties, balsojot vēlēšanu iecirknī?

Tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas ieteikuma ir izveidojusi 38 vēlēšanu iecirkņus 29 valstīs. Iecirkņi ir izveidoti valstīs, kurās uz laiku uzturas vai pastāvīgi dzīvo vislielākais balsstiesīgo pilsoņu skaits.

Tautas nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā pēc vietējā laikā, un balsošanas kārtība tajos būs tāda pati kā Latvijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs atradīsies Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Balsošanas kārtība vēlēšanu iecirknī

• Lai nobalsotu, Jums nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.2

• Ierodoties vēlēšanu iecirknī, uzrādiet pasi.

• Dodieties pie vēlētāju reģistrācijas galda, kur iecirkņa komisijas darbinieks pierakstīs Jūs balsotāju sarakstā un pasē iespiedīs spiedogu par piedalīšanos tautas nobalsošanā.

• Lai saņemtu tautas nobalsošanas zīmi, parakstieties balsotāju sarakstā.

• Pārliecinieties, vai tautas nobalsošanas zīmei otrā pusē ir vēlēšanu iecirkņa zīmogs, jo tikai tāda tautas nobalsošanas zīme būs derīga.

• Dodieties uz vēlēšanu kabīni vai balsošanai paredzēto nodalījumu, kur vienatnē izdariet savu izvēli.

• Tautas nobalsošanā Jums jāatbild uz jautājumu “Vai Jūs esat par Latvijas dalību Eiropas Savienībā?”.

• Tautas nobalsošanas zīmē ar “+” atzīmējiet vienu no atbildēm “PAR” vai “PRET”, kura atbilst Jūsu viedoklim.

• Aizpildīto tautas nobalsošanas zīmi pārlokiet un iemetiet vēlēšanu kastē.

Kā rīkoties, balsojot pa pastu?

Balsošanai pa pastu jāpiesakās savlaicīgi. Ja vēlaties piedalīties tautas nobalsošanā, balsojot pa pastu, rīkojoties šādi:

1. Sastādiet un ne vēlāk kā līdz 22. augustam (pasta zīmogs) nosūtiet tuvākajam vēlēšanu iecirknim rakstveida iesniegumu, kurā informējiet par savu vēlmi balsot pa pastu. Iesniegumā noteikti norādiet:

• vārdu, uzvārdu,

• personas kodu,

• adresi.

2. Iesniegumam obligāti pievienojiet savu Latvijas pilsoņa pasi vai, ja tās nav, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu ar personas kodu.

3. Ne vēlāk kā 15 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas vēlēšanu iecirkņa komisija uz Jūsu iesniegumā norādīto adresi izsūtīs:

• tautas nobalsošanas zīmi,

• vēlēšanu aploksni,

• balsotāja reģistrācijas lapu ar informāciju par balsošanas kārtību un kārtas numuru, ar kādu esat reģistrēts balsotāju sarakstā,

• Jūsu pasi vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdoto reģistrācijas lapu, kurā būs atzīme par piedalīšanos tautas nobalsošanā.

4. Lai nobalsotu:

• Aizpildiet tautas nobalsošanas zīmi, ielieciet to vēlēšanu aploksnē un aploksni noteikti aizlīmējiet.

• Vēlēšanu aploksni kopā ar balsotāja reģistrācijas lapu ievietojiet pasta aploksnē.

• Uz pasta aploksnes uzrakstiet savu balsotāja kārtas numuru un norādiet, ka aploksnē ir vēlēšanu aploksne.

• Nosūtiet pasta aploksni vēlēšanu iecirkņa komisijai.

• Ņemiet vērā, ka visi dokumenti vēlēšanu komisijai jānosūta ar tādu aprēķinu, lai vēlēšanu komisija tos saņemtu līdz tautas nobalsošanas dienai, 20.septembrim.

Šīs tautas nobalsošanas rezultāti atrodami pielikumā Nr. 3.

Parakstu vākšanas.

Parakstu vākšana likuma “Grozījumi Enerģētikas likumā” ierosināšanai.

2000.gada 30.martā Latvijas arodu savienība “Enerģija” iesniedza Centrālajai vēlēšanu komisijai 12 337 Latvijas pilsoņu parakstītu likumprojektu “Grozījumi Enerģijas likumā”.

Pārbaudot iesniegto parakstu atbilstību likuma prasībām, Centrālā vēlēšanu komisija par līdzskaitāmiem atzina 12 215 parakstus, kas saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” bija pietiekami, lai uzsāktu parakstu vākšanu likumprojekta ierosināšanai.

Parakstu vākšana likuma “Grozījumi Enerģētikas likumā” ierosināšanai notika no 2000.gada 1. līdz 30.jūnijam 640 parakstu vākšanas vietās Latvijā un 28 parakstu vākšanas vietās ārvalstīs.

Lai likums tiktu ierosināts Saeimā, tas bija jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb 134 195 vēlētājiem. (Šajā skaitā ietilpa arī par līdzskaitāmiem atzītie 12 215 paraksti.)

Pārbaudot, salīdzinot un saskaitot parakstu vākšanā saņemtos parakstus ar Arodu savienības “Enerģijas” iesniegtajiem 12 215 parakstiem, Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka vēlētāju iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstījuši 307 330 vēlētāji jeb 22,9 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita. (Parakstu vākšanā no 1.līdz 30.jūnijam tika savākti 300 749 paraksti.)

Par nelīdzkaitāmiem Centrālā vēlēšanu komisijas atzina 5634 paraksti. Tie bija paraksti, kas piederēja personām, kas parakstīšanās brīdī bija jaunākas par 18 gadiem un personām, kas bija parakstījušās atkārtoti abās parakstu vākšanas kārtās.

Pamatojoties uz parakstu vākšanas rezultātiem, likumprojekts tika iesniegts Valsts prezidentei, kas to nodeva izskatīšanai Saeimai. Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu pieņēma bez satura grozījumiem.

Pamatojoties uz likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 24.panta otro un trešo daļu, Centrālā vēlēšanu komisija, pārbaudījusi no 2000.gada 1.līdz 30.jūnijam notikušajā parakstu vākšanā likuma “Grozījumi Enerģētikas likumā” ierosināšanai savāktos parakstus, konstatē, ka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” ir parakstījuši 307 330 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi ( 22,9 % no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita).

Tika pieņemti sekojoši grozījumi Enerģētikas likumā:

1. Izslēgti 20.pantā vārdi “Daugavas hidroelektrostacijas, augstsprieguma pārvades tīkli un”.

2. Papildināts likums ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

“20.1 pants

(1) Akciju sabiedrība “Latvenergo” ir vienots energoapgādes uzņēmums. Akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašumā esošās Daugavas hidroelektrostacijas, termoelektrocentrāles, elektroenerģijas pārvades, sadales un telekomunikāciju tīkli un iekārtas ir valsts nozīmes stratēģiskie energoapgādes objekti. Tos ne kopā, ne atsevišķi nevar nodot valdījumā vai īpašumā trešajām personām, ne arī izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.

(2) Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība “Latvenergo” nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības “Latvenergo” akcijas pieder valstij.

(3) Ja akciju sabiedrība “Latvenergo” tiek reorganizēta, jaunizveidotā uzņēmējsabiedrība ir “Latvenergo” tiesību un saistību pārņēmēja un uz to attiecināmi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie noteikumi.”

3. Papildināti pārejas noteikumi ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Likums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un Ministru kabinets izslēdz akciju sabiedrību “Latvenergo” no privatizējamo uzņēmumu saraksta.”

Parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturēto likumu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” notika no 1999.gada 6.septembra līdz 5.oktobrim.

Apkopojot parakstu vākšanas rezultātus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka tautas nobalsošanas ierosinājumu šajā laikā ir atbalstījuši 184 383 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kas ir 13,7 procenti no balsstiesīgo vēlētāju skaita pēdējās – 7.Saeimas vēlēšanās.

Tā kā parakstu vākšanas rezultāts par 50 188 parakstiem pārsniedz tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja tautas nobalsošanu par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu.

Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atcelšanu notika 1999.gada 13.novembrī.

Parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu “Grozījumi Pilsonības likumā ”.

Parakstu vākšana par Valsts prezidenta pēc vienas trešās daļas Saeimas deputātu lūguma apturētā likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” nodošanu tautas nobalsošanai notika no 1998.gada 20.jūlija līdz 18.augustam.

Saskaņā ar likumu, lai apturēto likumu varētu nodot tautas nobalsošanai, tautas nobalsošanas ierosinājums bija jāparaksta 131 145 vēlētājiem jeb ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no 6.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.

Parakstu vākšanas laikā par likuma nodošanu tautas nobalsošanai parakstījās 226 548 vēlētāji jeb 17 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās (6.Saeimas) balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita.

Tā kā parakstu vākšanas rezultāts par 95 403 parakstiem pārsniedza tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja tautas nobalsošanu.

Tautas nobalsošana par likuma “Grozījumi Pilsonības likumā” atcelšanu notika 1998.gada 3.oktobrī, vienlaikus ar 7.Saeimas vēlēšanām.

Nobeigums.

Izanalizējot visas šīs tautas nobalsošanas un parakstu vākšanas varu apgalvot, ka tautai pieder vara, kā jau tas ir paredzēts Latvijas Republikas Satversmē, bet diemžēl ir maz gadījumu, kad tauta var pielietot savu spēku. Vajadzētu būt lielākām tautas iespējām. Varbūt tad tauta nevainotu tik daudz valdību par pieļautajām kļūdam un apzinātos, ka tā bij viņu pašu vaina, līdz ar to tauta un valdība būtu līdzvertīgi spēki, kas lemj un vada Latvijas nākotni.

Bet, protams, nevar noliegt, ka tautai piešķirtās tiesības arī ir iespaidīgas. Un ikkatrs, kas vēlas “pielikt roku” palīdzībā, to var darīt.

Sagādā gandarījumu apziņa, ka arī mana balss spēj ietekmēt Latvijas rītdienu.

Izmantotā literatūra

Izmantotās literatūras saraksts.

1. Latvijas Republikas Satversme

2. Likums par Centrālo vēlēšanu komisiju.

3. Likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšnu”

4. Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām

5. “Latvijas Republikas pamatlikumi” Kamene 1999.g.

6. Juris Bojārs ”Starptautiskās tiesības” 1998. g. Zvaigzne ABC Lpp.110.

7. Vernērs Vītiņš “Vispārējs tiesību pārskats” Lpp.11 – 12.

8. “Ievads politikā” 1998. g. Zvaigzne ABC.

9. Juridisko terminu vārdnīca Rīga, “Nordik”, – 1998.

Pielikums Nr. 1.

TAUTAS NOBALSOРANA

LR Satversme 74.pants. Saeimā pieņemtais un 72.panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsoрanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdājās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu.

Nobalsojuši 895057 no 955392 (6.Saimas vзlētāju skaits)

Rоgas apgabals

45.78%

52.12%

Rоga

45.22%

52.64%

Вrzemes

68.13%

31.26%

Vidzemes apgabals

49.23%

47.88%

Jыrmala

49.16%

50.84%

Alыksnes rajons

46.42%

50.76%

Cзsu rajons

51.40%

47.44%

Gulbenes rajons

47.43%

49.59%

Limbaюu rajons

48.03%

50.21%

Madonas rajons

51.42%

46.58%

Ogres rajons

50.01%

48.51%

Rоgas rajons

49.29%

43.18%

Valkas rajons

43.59%

54.93%

Valmieras rajons

50.54%

47.89%

Latgales apgabals

27.87%

68.62%

Daugavpils

17.64%

78.61%

Rзzekne

20.95%

75.06%

Balvu rajons

40.19%

54.98%

Daugavpils rajons

28.75%

67.76%

Krвslavas rajons

29.23%

66.87%

Ludzas rajons

32.30%

67.70%

Preiпu rajons

38.66%

57.99%

Rзzeknes rajons

28.25%

67.40%

Kurzemes apgabals

50.27%

48.59%

Liepвja

53.45%

46.55%

Ventspils

46.91%

51.48%

Kuldоgas rajons

51.60%

46.54%

Liepвjas rajons

55.20%

44.16%

Saldus rajons

48.08%

50.15%

Talsu rajons

46.51%

52.06%

Ventspils rajons

47.37%

51.24%

Zemgales apgabals

50.24%

47.84%

Jelgava

48.98%

49.57%

Aizkraukles rajons

47.51%

50.47%

Bauskas rajons

53.27%

44.99%

Dobeles rajons

47.67%

49.71%

Jelgavas rajons

49.03%

48.90%

Jзkabpils rajons

47.86%

49.77%

Tukuma rajons

54.95%

43.53%

Pielikums Nr. 2.

Kopējie rezultāti (Galīgie rezultāti)

Vēlēšanu vietas Aktivitāte/Balsošana

Nr. Vieta Balsotāji Nederīgās Par Pret Kopā

KOPĀ 340022 1648 320071 18160 338231

1 RĪGA 103545 411 98029 5048 103077

2 ĀRZEMES 360 2 219 128 347

3 DAUGAVPILS 29277 121 28192 943 29135

4 JELGAVA 8738 45 8102 588 8690

5 JŪRMALA 6472 23 6041 408 6449

6 LIEPĀJA 6379 27 5944 407 6351

7 RĒZEKNE 14698 97 14107 486 14593

8 VENTSPILS 6315 12 6045 256 6301

9 AIZKRAUKLES rajons 5442 32 5103 307 5410

10 ALŪKSNES rajons 3526 28 3215 283 3498

11 BALVU rajons 5386 52 4963 371 5334

12 BAUSKAS rajons 5100 19 4762 319 5081

13 CĒSU rajons 7241 25 6761 452 7213

14 DAUGAVPILS rajons 9620 54 9162 403 9565

15 DOBELES rajons 3895 20 3579 296 3875

16 GULBENES rajons 3498 20 3255 220 3475

17 JELGAVAS rajons 3946 19 3660 267 3927

18 JĒKABPILS rajons 7900 44 7278 576 7854

19 KRĀSLAVAS rajons 9357 76 8715 564 9279

20 KULDĪGAS rajons 3480 16 3219 244 3463

21 LIEPĀJAS rajons 4563 20 4212 331 4543

22 LIMBAŽU rajons 4383 22 4094 266 4360

23 LUDZAS rajons 8261 76 7648 535 8183

24 MADONAS rajons 6352 39 5942 369 6311

25 OGRES rajons 8538 39 7959 538 8497

26 PREIĻU rajons 7988 62 7452 468 7920

27 RĒZEKNES rajons 13465 93 12944 426 13370

28 RĪGAS rajons 16734 67 15567 1095 16662

29 SALDUS rajons 3620 14 3371 234 3605

30 TALSU rajons 4511 17 4161 331 4492

31 TUKUMA rajons 5759 22 5436 298 5734

32 VALKAS rajons 2925 9 2631 284 2915

33 VALMIERAS rajons 6885 20 6515 349 6864

34 VENTSPILS rajons 1863 5 1788 70 1858

Pielikums Nr. 3.

Balsotāju skaits pēc sarakstiem Balsošanas kastēs

atrasto zīmju skaits Balsošanas rezultāts

Balsotāji

iecirknī Balsotāji

atrašanās

vietā Balsotāju

kopskaits Vēlēšanu

iecirknī Balsotāju

atrašanās

vietā Balsošanas

zīmju

kopskaits Par

% augošā secībā

Pret

% augošā secībā

Nederīgas*

KOPĀ (1006) 976202 34704 1010906 975928 34539 1010467 676700

66.97 % 325980 32.26 % 7787 0.77 %

Rīga (163)

272205 4981 277186 272092 4980 277072 163746 59.10% 111378 40.20% 1948 0.70%

Ārzemes (38)

6588 1345 7933 6588 1182 7770 7177 92.37% 582 7.49% 11 0.14%

Daugavpils (34)

35906 898 36804 35898 898 36796 11383 30.94% 24743 67.24% 670 1.82%

Jelgava (15)

26809 452 27261 26794 452 27246 17546 64.40% 9565 35.11% 135 0.50%

Jūrmala (17)

23118 665 23783 23116 665 23781 14918 62.73% 8705 36.60% 158 0.66%

Liepāja (20)

31388 565 31953 31379 565 31944 24436 76.50% 7317 22.91% 191 0.60%

Rēzekne (13)

19138 301 19439 19130 301 19431 8349 42.97% 10826 55.72% 256 1.32%

Ventspils (13)

16798 292 17090 16794 292 17086 12505 73.19% 4482 26.23% 99 0.58%

Aizkraukles rajons (26)

18927 943 19870 18927 942 19869 14853 74.75% 4874 24.53% 142 0.71%

Alūksnes rajons (25)

12271 742 13013 12268 742 13010 10046 77.22% 2865 22.02% 99 0.76%

Balvu rajons (23)

13472 770 14242 13467 770 14237 9430 66.24% 4611 32.39% 196 1.38%

Bauskas rajons (21)

22947 613 23560 22945 613 23558 17823 75.66% 5595 23.75% 140 0.59%

Cēsu rajons (30)

29843 1285 31128 29839 1285 31124 24922 80.07% 5995 19.26% 207 0.67%

Daugavpils rajons (30)

15381 1027 16408 15380 1027 16407 7946 48.43% 8244 50.25% 217 1.32%

Dobeles rajons (23)

16416 768 17184 16416 768 17184 13293 77.36% 3764 21.90% 127 0.74%

Gulbenes rajons (20)

12382 809 13191 12378 809 13187 9994 75.79% 3106 23.55% 87 0.66%

Jelgavas rajons (20)

13464 654 14118 13462 654 14116 9841 69.72% 4193 29.70% 82 0.58%

Jēkabpils rajons (34)

22632 1167 23799 22627 1167 23794 16429 69.05% 7124 29.94% 241 1.01%

Krāslavas rajons (28)

12992 893 13885 12988 893 13881 6671 48.06% 6991 50.36% 219 1.58%

Kuldīgas rajons (26)

18438 879 19317 18429 879 19308 15868 82.18% 3328 17.24% 112 0.58%

Liepājas rajons (31)

20814 1352 22166 20813 1352 22165 18292 82.53% 3740 16.87% 133 0.60%

Limbažu rajons (22)

19739 1096 20835 19739 1096 20835 17063 81.90% 3641 17.48% 131 0.63%

Ludzas rajons (27)

14377 905 15282 14377 905 15282 7571 49.54% 7448 48.74% 263 1.72%

Madonas rajons (29)

22045 1259 23304 22028 1259 23287 17801 76.44% 5316 22.83% 170 0.73%

Ogres rajons (27)

32059 895 32954 32050 895 32945 24458 74.24% 8308 25.22% 179 0.54%

Preiļu rajons (24)

17972 1028 19000 17969 1028 18997 12379 65.16% 6407 33.73% 211 1.11%

Rēzeknes rajons (34)

17063 1234 18297 17061 1234 18295 9421 51.49% 8633 47.19% 241 1.32%

Rīgas rajons (40)

70642 1512 72154 70622 1512 72134 51151 70.91% 20583 28.53% 400 0.55%

Saldus rajons (24)

17111 729 17840 17107 729 17836 14052 78.78% 3659 20.51% 125 0.70%

Talsu rajons (29)

24650 1380 26030 24647 1380 26027 20755 79.74% 5114 19.65% 158 0.61%

Tukuma rajons (29)

26485 1104 27589 26481 1104 27585 21875 79.30% 5560 20.16% 150 0.54%

Valkas rajons (26)

16069 677 16746 16067 677 16744 13757 82.16% 2888 17.25% 99 0.59%

Valmieras rajons (33)

29864 1086 30950 29853 1086 30939 25703 83.08% 5089 16.45% 147 0.48%

Ventspils rajons (12)

6197 398 6595 6197 398 6595 5246 79.55% 1306 19.80% 43 0.65%

Balsotāji

iecirknī Balsotāji

atrašanās

vietā Balsotāju

kopskaits Vēlēšanu

iecirknī Balsotāju

atrašanās

vietā Balsošanas

zīmju

kopskaits Par

% augošā secībā

Pret

% augošā secībā

Nederīgas*

Balsotāju skaits pēc sarakstiem Balsošanas kastēs

atrasto zīmju skaits Balsošanas rezultāts

*Balsošanas zīmes, kurās ar “+” nav atzīmēta ne atbilde “PAR”, ne atbilde “PRET” vai kurās ar “+” ir atzīmēta gan atbilde “PAR”, gan atbilde “PRET”.