Saturs
Ievads 3
1. Pasaulē un Eiropā 4
1.1. Krāpšana aviokompānijās 4
1.2. Krāpšanas shēmas tūroperatoru un tūrismu aģentūru vidū 4
1.3. Ielu mahinācijas 5
1.4. Draudzības nodibināšana 5
1.5. Krāpšana ar cenu paaugstināšanu 5
1.6. Restorānu spekulācijas 6
1.7. Krāpšana taksometros 6
1.8. Krāpšana ar maksājumu kartēm 7
1.9. Krāpšana internetā 8
1.10. Kabatas zādzības 8
1.11. Valūtu operācijas 9
1.12. “Valentino” krāpnieki 9
2. Tūristiem nedraudzīgā Rīga 11
3. Krāpšana Latvijas taksometros 13
Izmantotā literatūra 16Ievads
Šobrīd pasaulē par vienu no perspektīvākajām ekonomikas nozarēm daudzās valstīs atzīst tūrismu. Šai nozarei ir īpaši liela nozīme tautsaimniecības attīstībā. [1., 102. lpp]
Pēc Pasaules Tūrisma Organizācijas (PTO) prognozēm, tuvākajā laikā gaidāms liels tūrisma pieaugums pasaulē, it īpaši Baltijas jūras reģiona valstīm. Tātad arī Latvijai, kā vienai no šā reģiona valstīm, ir visas iespējas pretendēt uz ilgt spējīga tūrisma galamērķa vārdu. [1., 102. lpp]
Gatavojoties doties atpūsties un apbrīnot ārzemju skaistumu, mēs, kā likums, mazāk par visu aizdomājamies par iespējamām problēmām, kas mūs tur var sagaidīt. Tomēr vasara, ceļojumu karstākā sezona ir arī aktīvākais laiks, kad sarosās visa veida krāpnieki, kas darbojās tūrisma zonās.
„Otreiz uz Latviju vairs nebrauksim!”, aizvien biežākatklāti pasaka ārvalstu tūristi. Mums takm ir vissmukākās meitenes, Dziesmu svētki, alus un jūgendstils. Tomēr Rīgas ar vien pieaugošajam tūrisma biznesam ir arī sava tumšā puse. Naudas izspiešana bāros un augstās maksas taksometros ir biežāk pieminētās tūristu problēmas Latvijā.
Nekvalitatīvs pakalpojums, prece, augstāka maksa vai kabatas zādzības uz ielām nav nekas salīdzinājumā ar citām dažāda veida spekulācijām, ko krāpnieki spēj izdomāt, lai vieglā veidā tiktu pie ātras peļņas. Tūkstošiem tūristu ik gadu tiek apkrāpti iekrītot uz neeksistējošu tūrisma firmu pakalpojumiem un esošo neizdarībām. Aizvien tiek izdomātas jaunas tehnoloģijas un iespējas kā „izsūkt” no tūristiem naudu, nemaz nerunājot par dokumentu zādzībām, aplaupīšanu nodarot miesas bojājumus; pat cilvēku nolaupīšanu.
Bet ko darīt? Institūcijas atklāti pasaka, ka līdzēt jau te neko diži nevar. Ja noziedznieki neesot pieķerti pie rokas, tad pat policija nepalīdzēs. Tad kā rīkoties nezinošajam tūristam nelaimē?1. Pasaulē un Eiropā
1.1. Krāpšana aviokompānijās
Aviokompānijas veic iepriekš pārdomātu krāpšanu pārdodot aviobiļetes viena komforta līmenim, piemeram(TU-154), bet pēc tam it kā pēdējā brīdī maina lidmašīnas uz zemāka komforta laineriem, piemēram (JAK-40), kā rezultātā tiek nopelnīts uz laineru cenu starpības. Iepriekš minētais gadījums ir fiksēts 2006. gada septembrī Krievijas aviokompānijā Transavia.1.2. Krāpšanas shēmas tūroperatoru un tūrismu aģentūru vidū
Piemērām, viens no tradicionālajiem krāpšanas mehānismiem ir līgums, kurā paredzēta iespēja viesnīcas maiņai uz it kā nezināmu, bet “līdzvērtīgu”. Šāds formulējums slēpj sevī sekojošu iespēju. Aģenti piedāvā izvietot klientu pazīstamā viesnīcā, iepriekš jau zinot, ka visi numuri ir sen jau rezervēti, kā rezultātā klientam tiek piedāvāts izmitināties citā viesnīcā, kas it kā ir vēl respektablāka un dārgāka. Piedāvātās dārgākās cenas vienozīmīgi liecina par augstāku komforta un apkalpošanas līmeni, un klients, lielākoties, piekrīt. Rezultātā klients tiek novietots zema līmeņa viesnīcā, kura nekotējas, un kurai pati tūrisma aģentūra ir mākslīgi pacēlusi cenas. Labi, ja klients paliek gandarīts, bet ja nu…?
Tāpēc, ja līgumā tiek piedāvāta šāda iespēja mainīt viesnīcas, tad ieteicams būtu iepriekš sameklēt 2-3 sev pieņemamus variantus un jau ar visiem noteikumiem iekļaut tos līgumā. Alternatīvi pastāv arī iespēja sazināties ar iepriekš minēto atpazīstamo viesnīcu un pārbaudīt rezervāciju.
Iespējamas arī primitīvākas krāpšanas shēmas, kā tūrisma aģentūras apmāna klientus. Piemeram, vairāk nekā 200 Ukrainas liidzjutēji kļuva par krapšanas upuriem shēmai, kas piedāvāja lētas biļetes braucienam uz sporta pasākumu Vācijā. Laika periodā no aprīļa līdz maijam Kijevā reģistrēta tūrisma firma “Brama Travel” paspēja piesavināties aptuveni 300 000 Eiro braucienam uz Mundiāli, lielākajai daļai cietušo, krāpnieki bija izsnieguši sertifikātus, kurus it kā būtu bijis iespējams samainīt pret futbola ieejas biļetēm. Interesanti atzīmēt, ka tik liela daļa cietušo izveidojās tāpēc, ka ”Brama Travel” izsniegtie setifikāti neradīja aizdomas, jo bija noformēti caur Ukrainā reģistrētu tūrisma aģentūru „Gamelija”, kas skaitījās oficiālais pasaules čempoināta pārstāvis Ukrainas teritorijā .1.3. Ielu mahinācijas
Kā pamats šada veida krāpšanai skaitās fakts , ka tūrists, ierodoties svešā valstī nav iepazīstināts ar vietējo kultūru , parašām un kārtību, kā arī ir nesaspringtā stāvoklī, līdz ar to iespējami viegls krāpšanas upuris.
Viena no iemīļotākajām Madrides zagļu metodēm ir viltotās policistu formās tērpti subjekti, kas pieprasa uzrādīt dokumentus. Lielākoties cilvēki glabā dokumentus portmanē, kur tiek glabāta arī nauda, ko arī dotajā mirklī cilvēks nodemonstrē krāpniekiem. Operācijas mērķis ir novērtēt tūrista finansiālo stāvokli. Ja finansu stāvoklis šos krāpniekus ieinteresē, tad pastāv liela iespēja, ka tiks izmantotas vairākas metodes, kā izmānīt vai atņemt tūristam naudu . 1.4. Draudzības nodibināšana
Metode, kas darbojas ne vienu gadu desmitu vien. Šodienas mehānismi tāpat nav mainījušies jau gadu desmitiem – ar upuri tiek nodibinātas pēc iespējas draudzīgākas attiecības, kas tiek „apmazgātas” ar spirtotiem dzērieniem, līdz upuris ir zaudējis gan modrību un sajēgu, kā rezultāts ir visa veida materiāli un finansiāli zaudējumi. Bieži vien tiek izmantotas psihotropas vielas, lai paātrinātu procesu un nogarantētu ciešāku miegu. Šādu gadījumu Krievijā ir reģistrēti nesaskaitāms daudzums.
Apvienotajos Arābu Emirātos, Ēģiptē un Turcijā jaunais „draugs”, kurš piedāvājis jums izrādīt pilsētu, tā vietā var aizvest pavisam kur citur. Tieši šajās valstīs sievietes pazūd papildinot šādā veidā „seksa verdzeņu” skaitu.1.5. Krāpšana ar cenu paaugstināšanu
Eksperti apstiprina, ka lētas preces pārdošana par neiedomājami augstu cenu, kā krāpšnas metode, tiek praktizēta gandrīz visos lielākajos tūrisma izklaides objektos. Balstoties uz to, ka tūristi nerunā vietējā valodā, tirgū ūdens tiek pārdots par desmit reižu lielāku cenu nekā faktiskā tā vērtība.
Veikalos bieži vien netiek norādītas cenas, līdzigi arī ekskursiju pakalpojumos. Tiklīdz uzzin, ka apmeklētājs nav vietējais cena dubultojas vai pat trīskāršojas.
Ja tiek konstatēta šāda veida rīcība, vēlams ziņot policijai , tomēr to būtu vēlams darīt kopā ar grupas vadītāju .1.6. Restorānu spekulācijas
Restorānos ir viltotas ēdienkartes. Kad klients izvēlas ēdienu, tiek atnesta viena ēdienkarte, kad klients norēķinās tiek atnesta otra – ar dārgākām cenām.
Neparedzama situācija var izveidoties grieķu restorānos, kas specializējas svaigi noķertu zivju sagatavošanā. Gan oficianti, gan pats restorāna īpašnieks Jūs laipni apkalpos, visu laiku pavadot ar teicienu «It is compliment», bet rezultātā rēķina summa var sastādīt vairāk nekā 200 Eiro, kaut gan Grieķijas restorānos vidējā cena nepārsniedz 40-50 Eiro. Viltība šeit slēpjas tajā apstāklī, ka šāda veida restorānos nav jēdziena „svars” vai „gala produkts”. Līdz ar to ēdienkartē ir redzama nosacīta cena (par nosacītu porciju) un pavārs pats nosaka, cik liela vai kādai jābūt šī brīža porcijai. Dabiski, ka pavārs gatavo porciju bez atlikumiem, tātad neidomājami lielu (svaigi ķerta zivs dabīgajā lielumā). Attiecīga arī ir cena šāda izmēra porcijai. .Bet tas, kas saistīts ar komplimentiem, tas vienkārši ir tikai sapratnes un tulkošanas īpatnības. Jo „It is complEment” būtība ir „apmaksāts atsevišķi” – vīns , garnīrs, pastas, mērces utt.
Tātad, pētot zivju restorānu ēdienkartes, noskaidrojiet porcijas svaru, un kas ir iekļauts šajā porcijā. Citādi pastāv liels risks ļoti dārgi samaksāt par komplimentu, kas nebūt nav kompliments.1.7. Krāpšana taksometros
Taksisti lūdz samainīt lielo naudu pret sīknaudu un sīknaudā izdod mazāku summu, jo zin, ka tūristine īpaši nesaprot naudas zīmes.
Viņi piedāvā lēti aizvest līdz vajadzīgajai vietai, palūdz lai mantas ieliek bagāžas nodalījumā. Kad mantas ir ieliktas, bet klients vēl nav iesēdies automašīnā taksisti aizbrauc prom.
Sēžoties taksometrā Ēģiptē vai Turcijā ir momentāli jāvienojas par cenu. Novienojušies maksājiet tūlīt, t.i. pirms ēsat sasniedzis galapunktu un izkāpis no taksometra, jo šādi Jūs riskējat pavizināties taksometrā nezināmā virzienā un samaksāt trīskāršū cenu, lai Jūs nogādātu atpakaļ iekāpšanas vietā. Ja izkāpjot no taksometra vadītājs par Jūsu pasniegtajiem pieciem dolāriem sāk skaļi izteikt neapmierinātību, nepievērsiet tam ne mazāko uzmanību . Dodieties mierīgi projām, jo tas vietējiem skaitās kā neliela izklaide. Un ja nelikas mierā piedraudiet ar policiju – 100% iedarbīga metode.1.8. Krāpšana ar maksājumu kartēm
Katru gadu arvien palielinās maksājumu karšu skaits. Paralēli palielinās arī krāpšanu skaits ar norēķinu kartēm. Pec ekspertu domām “plastikāta” krāpšana sastāda 0.3-0.7% no visām operācijaam, kas tiek veiktas ar maksājumu kartēm. Krāpnieku uzdevums ir nemanāmi nokopēt magnētisko joslu un iegūt slepeno PIN kodu. Nauda pēc tam tiek noņemta bankomātos ar speciāli izgatavotu „klona” karti.
2006. gada vasarā Turcijā tika konastatēti vairāki desmiti gadījumu, kad Krievijā reģistrētiem kredītiestāžu klientiem tika viltīgi nozagta nauda, izmantojot tā saucamo neelektronisko „fišingu”. Pamatā neelektoniskais „fišings” ir orientēts uz vietām ar lielu tūristu skaitu un ir balstīts uz cilveku neuzmanību atpūtas laikā. Gadījumos ar tūristiem no Krievijas, iespējams, tiek vertēti apstākļi, ka Krievijas tūristiem nav lielas pieredzes maksājumu karšu lietošanā. Izņemot Turciju, par “fišinga” bīstamām valstīm tiek uzskatītas Taizeme, Honkonga, Malaizija, kaut gan no dažādiem „fišinga” paveidiem ir cietuši karšu lietotāji no ASV, Japānas, Itālijas, Spānijas.
Lai neuzķertos uz “fišinga”, ekspertu rekomendācijas ir samērā vienkāršas. Ir nepieciešams uzmanīgi attiekties uz banku noradījumiem, un ja nauda tiek noņemta ne bankomātā, galvenais ir neuzķerties uz āķa, kad Jums tiek palūgts ievadīt PIN-kodu, ko lielākā tiesa karšu neprasa, ar retiem izņēmumiem (čipkartes, “Maestro”). Vēlams būtu karti neizlaist no rokām un visas operācijas ar karti veikt tiešā īpašnieka klābūtnē, maksājot restorānos un tamlīdzigās iestādēs, kā arī izmantot SMS pakalpojumus, kas ļauj saņemt informāciju par darbībām ar maksājumu karti reālājā laikā, kas dod iespēju nekavējoties pazvanīt uz banku un nobloķēt karti.
Turcijā pastāv cita veida krāpšana ar kartēm. Jūs ievietojat karti bankomātā, bet tas jums neizdod ne naudu, ne karti. Pēc pāris dienām jūs, protams, saņemat savu karti bankā, bet nu jau bez līdzekļiem kontā. Pat konta bloķēšana neapstādina turku krāpniekus.1.9. Krāpšana internetā
Izmeklējot noziegumu, kas saistīts ar tūrisma pakalpojumu tirdzniecību internetā Britu policija šā gada rudenī Londonā arestēja kādu vīrieti un sievieti . Viņi bija paspējuši apkrāpt aptuveni 3000 klientu. Krāpnieki bija izveidojuši vairākus saitus: sunmedresorts.com, unbeatableholidays.com, holidaydaysforunder200pounds.com, holidayrez.com holidayez.com, kuros tika piedāvātas neesošas ceļojumu biļetes. Sakarā ar aizdomām par krāpšanu policija aizturēja un nopratināja 30 gadus vecu sievieti un aptuveni 60 gadus vecu vīrieti, dzīvojošus dažādos Londonas rajonos. Britu tūrisma asociācija brīdināja, ka iegādājoties biļetes internetā īpaši jāpievērš uzmanība tam, kas piedāvā šos pakalpojumus, un vēlams, lai tie būtu atpazīstami tūroperatori, ziņoja Reuters.
Par galveno metodi, lai nekļūtu par krāpniecības upuri, tiek uzskatīta klienta informētība, sākot ar informāciju par tūrisma aģentūru un beidzot ar info par izvēlēto atpūtas vietu. Šeit galveno lomu spēlē paša tūrista iniciatīva un tūrisma aģentūras profesionalitāte, kā arī pietiekoši vienkārša un saprotama informācija par izvēlēto tūrisma objektu.
Piemēram, 2004 gadā Krievijas Federācijā uzsāka darbību projektā ,kas saistiīs ar tūrisma sfēru. Interneta saitā SERVICE OF CONTINENTS http://www.s-cont.ru/aboutcompany visu diennakti pieejama vispusīga informācija Krievijas pilsoņiem, kas atrodas biznesa, atpūtas vai ceļojumu laikā ārpus valsts. Līdzīga informācija pieējama Austrālijas saitā http://www.smartraveller.gov.au , kuru atbalsta Austrālijas Ārlietu Ministrīja. Abos iepriekšminētajos saitos ir nepieciešamā informācija, rekomendācijas par izvēlētajām valstīm, kā arī ieteikumi tūristu drošībai. Kā arī publicētas valstis, kurās nebūtu vēlams uzturēties vai doties noteiktajā laikā.1.10. Kabatas zādzības
Taizemē un Filipīnās sargājiet savas kabatas. Pēc policijas ekspertu novērtējuma, katru gadu Londonas kabatzagļi atvieglo tūristu kabatas par apmēram 6 – 7 miljoniem sterliņu mārciņu, bet parīziešiem tiek pat ap 30 miljoniem Eiro. Pašas pieejamākās kabatzagļu vietas ir aizmugurējās bikšu kabatas, plecu vai mugursomas un ārējās kabatas. Ieteikums: nēsājiet virsjakas ar iekšpuses kabatām, kaklā pakaramās somiņas. Karstākās riska zonas ir pilsētās – metro, stacijās, lidostās, tirgos un gaidot rindās muzejos, izklaides parkos u.c. Centieties turēties grupās un cieši sargāt savas mantas.1.11. Valūtu operācijas
Izvēloties valūtas apmaiņas punktus (piem. Bulgārijā) pievērsiet uzmanību vai ir norādīts maiņas kurss. Ja ir norādīts gan iepirkšanas, gan pārdošanas kurss un tas Jūs apmierina, tad viss kārtībā – mainiet droši. Ja ir norādīts tikai pārdošanas kurss vai tikai kurss bez operācijas norādes, tad Jūs visdrīzāk tiksiet apmānīts. Valūtas maiņas iepirkšanas kurss tādās vietās, kā likums, ir daudz zemāks.
Ar krāpniekiem jūs varat sastapties jau uzreiz kā dodaties samainīt naudu. Krāpnieki, kas Jums vēlēsies samainīt naudu uz ielas, būs klāt momentā. Piemēram, krāpnieks Jums iedod izmainīto naudu un, skatoties uz Jums godīgām acīm, lūdz Jums to pārskaitīt. Jūs pamanāt iztrūkumu, krāpnieks Jums atvainojas un vēlreiz pārskaita Jums redzot. Kā likums, Jūs nepārskaitīsiet naudu, kad cilvēks tik “godīgi” to izdarījis jūsu acu priekšā. Bet vēlāk jūs pamanīsiet, ka esat apkrāpts, jo izveicīgais noziedznieks Jūs ir piemānijis vēlreiz. Paši izveicīgākie šāda veida “mainītāji”, pēc Interpola ziņojuma, darbojas tieši Polijā un citās Austrumeiropas valstīs, līdzīgi arī Itālijā.
Vēl viens veids kā novērst klienta uzmanību naudas nodošanas brīdī. Kad Jūs sākat skaitīt naudu, momentā parādās trokšņains bars ar ubagiem vai čigāniem, kas jums lūdz palīdzēt materiāli. Pēc kāda laika jūs saprotrat, ka palīdzība būs nepieciešama jums pašam, jo nebūs ne naudas, ne dokumentu.1.12. “Valentino” krāpnieki
Parīzē un Nicā ir atklāts jauns krāpšanas veids. Krāpnieki iepazīstas ar saviem upuriem kafejnīcās vai kur citur un „tā starp citu” izstāsta par svu vecmāmiņu, māsicu, māsu vai līgavu, kura strādā pazīstamā modes namā. Protams, izņēmuma kārtā, dēļ jaukās tūristes, viņi ir gatavi ar jums vienoties – par neticami zemām cenām pārdot apģērbus no „Valentino” vai „Dior” kolekcijām. Lai vienotos Jums jānosauc savas kredītkartes atribūti, bet pēc pāris dienām jāatbrauc uz iedoto adresi. Aizbraucis Jūs saprotat, ka esat apkrāpt, jo nav ne modes nama, ne apģērba, ne naudas. Pieredzējušie krāpnieki parasti šādām mahinācijām izvēlas bagātas dāmas no provinces.2. Tūristiem nedraudzīgā Rīga
Viens no vadošajiem laikrakstiem ASV „The New York Times” raksturojis Rīgu kā baltijas kosmopolītiskāko pilsētu ar smalkiem veikaliem, muzejiem, modernām viesnīcām un restorāniem, kur palikušas tikai bālas pēdas no tā, ko mēs saucam par padomju okupāciju. Publicētā raksta centrā ir Latvijas Nacionālā opera. Rīgas bagātā kultūras, īpaši mūzikas, dzīve. Sniegta informācija arī par Rīgas unikālo koka arhitektūru, jūgendstila arhitektūru, Rīgas Centrāltirgu, Jūrmalu, Rīgas virmojošo nakts dzīvi un Līgo svētkiem. [6.]
Tomēr Rīgas arvien pieaugošajam tūrisma biznesam ir arī sava tumšā puse, kas koncentrējas uz tūlītēju peļņas gūšanu ne visai jaukā veidā. [4.]
Daži krāpšanas veidi līdz ar tūristu skaita palielināšanos Rīgā plaukst un zeļ. Naudas izspiešana bāros un augstās maksas par taksometru pakalpojumiem ir biežāk pieminētās tūristu problēmas Latvijā. [6.]
Tikai sev zināmu iemeslu dēļ šie „uzņēmēji” uzskata, ka tūristiem ir bezgala daudz naudas un tāpēc mēģina izspiest cik vien var. ir gadījumi, kad par vienu nevainīgu bāra apmeklējuma reizi nāksies zaudēt pat līdz 200 Ls. Ja vēlēsies norēķināties ar kredītkarti, summa augs vēl par 20%.
Cietušie tūristi nereti iet sūdzēties uz Rīgas Tūrisma un koordinācijas centru (RTKIC), bet, ja vien noziedznieks nav pieķerts pie rokas, tad pat policija neko nevarot darīt. Atliek vien ieteikt, vienmēr un viur pajautā, cik tas maksā? [6.]
Arī naudas maiņas spekulanti nesnauž – viesnīcu istabiņās bieži vien var atrast pamestas lietuviešu monētas, kas pēc izskata nedaudz līdzīgas diviem Laitiem, bet vērtībā ir daudz zemākas. Tūristam, kurš Latvijā ir pirmo vakaru, šādu divlatnieka „aizstājēju” nav grūti iesmērēt. [6.]
Daudz sūdzību tie saņemtas arī par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem Vecrīgas ielās. Piemēram, jau aptuveni pusgadu tūristi sūdzas par krāpniekiem, kas Vecrīgā lūdz viņiem samainīt naudu. Nelegālie tirgotāji uzmācas pilsētas viesiem ar lūgumiem iegādāties dažādas preces. [3.]
RTKIC ir lūgusi Tūrisma koordinācijas un informācijas centra vadītājus informēt tūrisma gidus par iespējamiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem Vecrīgā, lai viņi nodotu šo informāciju tūristiem un aicinātu būt uzmanīgākiem. [3.]
Runājot par krāpšanas gadījumiem jau pašās tūrisma aģentūrās – vajadzētu lūgt uzrādīt tūrisma aģentūru noslēgtos līgumus ar viesnīcām vai transporta uzņēmumiem, kas attiecas uz izvēlēto braucienu. Galvenais ir apdrošināšanas līgumi, kas ir svarīgs pierādījums tūrisma brauciena patiesīgumam. [5.]3. Krāpšana Latvijas taksometros
„Rīga ir skaista pilsēta, viss šeit ir lēts, tikai taksometri nežēlīgi dārgi” – stāsta kāds viesis no Somijas, kurš par braucienu ar taksometru no lidostas līdz Rīgas centram samaksājis 30 Ls. [2.]
Kāds viesis no Norvēģijas novērojis, ka „braucot no „McDonalds” līdz lidostai ar sarkanas krāsas taksometru, parasti jāmaksā 15 Ls, ja iekāpj baltas krāsas taksometrā, par to pašu maršrytu jāmaksā 7 Ls”. [2.]
„Vakara Ziņas” veica eksperimentu, lai noskaidrotu vai tiešām ārzemniekiem par taksometru pakalpojumiem jāmaksā vairāk. 3 redakcijas darbinieki devās uz lidostu, lai katrs savā taksometrā dotos uz pilsētas centru „Reval Hotel Latvija”. Faktiski, izmantojot šīs firmas pakalpojumus, par iekāpšanu taksometrā jāmaksā lats, bet 0, 35 Ls par katru nobraukto km. Ja pasažieris dodas no liodostas uz centru, tad par iekāpšanu jāmaksā 1, 50 Ls, bet par katru nobraukto km 0, 50Ls. [2.] Eksperimenta rezultāti apkopoti 1. tabulā.
1. tabula
Klients Maksa par braucienu (Ls) Veiktais ceļš (km) Maksa (Ls) par 1 km
Klients runā angļu valodā 9, 76 Ls 17, 60 km 0, 77 Ls/km
Klients runā latviešu valodā 6, 92 Ls 10, 01 km 0, 53 Ls/km
Klients nerunā ne angliski, ne latviski – iedod lapiņu ar viesnīcas adresi 7, 09 Ls 10, 06 km 0, 52 Ls/km
Protams cena par braucienu dažādām kompānijām atšķirsies, būtiski ir uzrādīt šo cenu labi pamanāmā vietā, piemēram, uz mašīnas durvīm. Būtu jānorāda tarifs par iekāpšanu un par kilometru. Šobrīd normatīvie akti to neparedz. [7.]
Tagad nav noslēpums ka tūristus bieži krāpj. Pirmais un galvenais šīs problēmas cēlonis ir taksometru šoferu negodīgums. Viņi izmantoārvalstu tūrista maršruta nezināšanu un arī to, ka ārzemnieki tik tikko iebraucot Latvijā vēl lāgā nesaprot latu vērtību un nezin braukšanas tarifus. [2.] Ja būs noteikumi, kas liks uzrādīt tarifus, tad būs arī sankcijas par to neievērošanu. Šobrīd informācija par tarifiem tiek likta taksometra iekšpusē, bet nereti tās ir mazas nobružātas lapiņas, kuras grūti pamanīt. Protams, tarifu rakstīšana ne vienmēr nodrošinās, ka maksa par braucienu vienmēr tiem atbildīs. Būtu vajadzīga kontrole „uz vietas”. To varētu veikt „slepenie pircēji”, kas paņemtu taksometru un nobraucot zināmu attālumu, noteiktu, vai tas negriežas par ātru, vai tam nav pielikts magnēts, vai varbūt dienā ieslēgts nakts režīms. [7.]
Lai mazinātu krāpšanas gadījumu skaitu no lidostas varētu izveidot tādu „cenu lapu”, kur būtu norādīti visi populārākie maršruti un tiem pievienot aptuvenobrauciena cenu. Šo „cenu lapu”izplatīšana palīdzētu ārzemniekiem izvēlēties viņiem piemērotāko tarifu un servisu, kā arī izvarīties no negodīgo taksometru vadītāju krāpšanas. [2.]
Nobeigums
Kā redzam tūristu krāpšana, veikla iedzīvošanās uz citu rēķina, ir diezgan ienesīgs nodarbošanās veids. Aizvien tiek izdomāti jauni veidi kā izmānīt no nabaga nezinošā svešzemnieka pēc iespējas vairāk naudas – krāpnieku izdomai nav gala.
Kas palīdzēs nabaga tūristam? Šajā jautājumā tūrismā likumdošanā jau sen ir nepieciešamas izmaiņas. Šobrīd atbildīgās insti tūcijas nezin, ko ieteikt, jo kamēr noziedznieki nav pieķerti, darīt neko nevarot. Valstij nepietiek līdzekļu, institūcijām trūkst darbinieku… Tad nu, kamēr nemainīsies mūsu „darboņu” domāšana, nekas arī nekļūs labāk. Varēsim šķiest miljoniem latu, lai reklamētu savu valsti, uz kuru neviens nevēlēsies doties. Atbildīgajiem atliek vien ieteikt – domāt valstiski!
Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri, nevajag sēdēt ar klēpī saliktām rokām, vajag cīnīties par savām tiesībām, iesniegt sūdzību tiesā par patērātāju tiesību pārkāpumu. Vienmēr un visur jābūt uzmanīgam, par visu vajag pārliecināties un pārbaudīt. Kad iegādājaties ceļojumu, noskaidrojiet, cik tas maksā un salīdziniet ar citām tūrisma firmām. Ja cena būs mazāka par 10% no vidējā koeficenta, tad piesargies, jo retos gadījumos zīmes ir zemāk par 7%. Pievērs uzmanību firmas ofisam, iekārtojumam, ekipējumam, licezei. Ierodoties viesnīcā visu vērtīgo glabājiet seifā. Sev līdzi nēsājiet pases kopiju, nevis pa…si, gadījumam varat uztaisīt vairākas kopijas. Nelaimes gadījumā palīdzēs apdrošināšanas polise. Uz tās ir jābūt kontaktinformācijai, kur zvanīt. Pēc Jūsu zvana, tiks risināti visas Jūsu problēmas.
Pasargāt no zādzībām sevi varēsiet ar ceļojumu čeku palīdzību. Bankās, kuras nodarbojas ar šo čeku pārdošanu, tos var nopirkt jebkurā daudzumā. Pazīstamākie ir Thomas Cook un Amercan Express ceļojumu čeki. Ceļojuma valstī čekus varat samainīt pret vietējo naudu, tā izvairoties no krāpāsnas maiņas punktos. Čeku nozaudēšanas gadījumā varat piezvanīt bankai, un neviens nevarēs iegūt Jūsu naudu.
Pats galvenais palīgs jebkurā situācijā svešā valstī būs Jūsu valsts vēstniecība. Pirms ceļojuma noskaidrojiet tās adresi galamērķa valstī. Tur Jums pazust neatļaus!Izmantotā literatūra
1. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību 2003. gada jūnijs, 102 – 103. lpp
2. Glazgova Ludmila. Taksisti izspiež no ārzemniekiem maksimāli daudz naudzs. Vakara Ziņas. (2006, 24. sept.)
3. LETA. Tūristi sūdzas par uzmācīgiem krāpniekiem Latvijas galvaspilsētā. Diena. – Nr. 141 (2005, 17. jūnijs), 7. lpp
4. Pudule Zane. Kāšam naudu šodien, pie joda rītdienu! Rīgas Balss. – Nr. 137 (2006, 18. jūlijs), 2.lpp
5. Rubenis Georgs. Tūristiem, lai izvairītos no krāpšanas, iesaka pārbaudīt firmas. Diena. – Nr. 177 (2005, 1. augusts), 4. lpp
6. Sproģe Signe. Neatkarīgā Rīta Avīze. Tūristiem nedraudzīgā Rīga. Rīgas Balss. – Nr. 137 (2006, 18. jūlijs), 2. – 3. lpp
7. Zarumba Ivars. Nav noslēpums, ka tūristus krāpj. Dienas Bizness. – Nr. 118 (2005, 20. jūnijs), 23.lpp
http://afera.info/category/tourism/?PHPSESSID=1b442b0c762792ec5a684b6b84dd2054
http://www.cripo.com.ua/?sect_id=4
http://www.s-cont.ru/newscalendar/view/70/0/1358