Ugunsgrēki un to likvidēšana enerģētikas uzņēmumos.
Elektrostaciju lielākā daļa darbojas vienotā energosistēmā. Nesavlaicīga ugunsgrēka likvidācija vienā objektā var izsaukt pilsētu un uzņēmumu energoapgādes traucējumus.
Ugunsgrēki elektrostacijās var būt ievērojami, sevišķi, ja notiek ģenerātora eļļošanas sistēmas plīsums, transformatoru un eļļas jaudas slēdžu sprādzieni vai bojājumi. Šādā gadījumā noteicošais ugunsgrēka perēklis – izlieta eļļa, kuras daudzums var sasniegt 100 tonnas un vairāk. Nav retums arī ugunsnelaime spēka kabeļu tuneļos un kanālos, kuri elektrostacijās veido komplicētu tīklu. Šādos gadījumos praktiski vienmēr pastāv tiešas briesmas ugunij pārcelties uz vadības un releju paneļiem.
Ģeneratora tinuma uzliesmojums, ja savlaicīgi netiek veikti ugunsdzēšanas pasākumi, var novest pie liela ugunsgrēka. Ūdeņraža uzliesmojums ūdeņraža dzesēšanas sistēmas bojājumu gadījumā, vai gaisa iekļūšana šajā sistēmā var pakļaut ugunsgrēka briesmām un radīt uguns izplatību spēka kabeļu tuneļos, spēka kabeļos, un eļļošanas sistēmā.
Ugunsgrēki katlu ceha galvenajā ēkā un palīgēkās ir saistīti arī ar lielu kurināmā daudzuma atrašanos cehā: ogles putekļu sagatavošanas nodalījumos ir iespējami akmeņogles putekļu sprādzieni; cehos, kur izmanto mazutu, ir iespējami lieli ugunsgrēki un neaizsargātās metāliskās kolonnas jau pēc 10…20 minūtēm deformējas.
Ugunsgrēki apakšstacijās visbiežāk notiek ar spēka transformatoriem, eļļas jaudas slēdžiem un kabeļiem.
Elektrostacijas un lielākas apakšstacijas ir nodrošinātas ar tālvadības pultīm, visos objektos ir drošas avārijas aizsardzības un signalizācijas sistēmas. Ugunsgrēka gadījumā bojātie agregāti tiek automātiski atslēgti ar releju aizsardzības un automātikas iekārtām.
Saskaņā ar drošības Instrukciju (Инструкция по тушению пожаров в электроустановках электростанций и подстанций. М. 1980, 16 с.) dežūrējošam personālam ir jāatslēdz vai jāpārslēdz savienojumi, uz kuriem ir sācies ugunsgrēks un jāsazemē tos. Obligāti ir jāatvieno no elektriskās strāvas un jāsazemē elektroiekārtas savienojumus, ar kuriem var kontaktēt ūdens un putas. Atbraucot uz notikuma vietu ugunsdzēsēju vadība (UV) nekavējoties nodibina kontaktu ar dežūrējošā personāla vecāko un pieprasa atslēgt elektroiekārtas ugunsgrēka iecirknī.
Atsevišķos gadījumos nav iespējams īsā laikā atslēgt elektroiekārtas no strāvas, tāpēc UV vienmēr organizē darbu saskaņā ar elektroiekārtas personāla norādījumiem.
Tehniskajam personālam klāt neesot saskaņā ar Instrukciju jāuzskata, ka elektroiekārtas atrodas zem sprieguma. Instrukcija pieļauj, dzēšot ugunsgrēku, laist ūdens strūklas uz elektroiekārtām zem sprieguma līdz 10 kV, ja iekārtas ir apskatāmas no ūdens stobra turētāja puses un ja ūdens kompaktas strūklas garums ir 4…8 metri (atkarībā no sprieguma). ūdens stobra turētājam jābūt dielektriska materiāla zābakos un cimdos, stobru galam un ugunsdzēšanas ūdens sūknim jābūt sazemētam ar lokanu vara vadu (ne tievāku par 10 mm2). Attālumi ir pieņemti vadoties no nosacījuma, ka elektriskā strāva caur stobra turētāja ķermeni nedrīkst pārsniegt 0,5 mA. ūdens īpatnējā pretestība ir pieņemta 1500 omi/cm2. Strāva 100 mA ir bīstama cilvēku dzīvībai, strāva 0,6…1,5 mA izsauc roku pirkstu trīcēšanu, strāva 20…25 mA – roku paralīzi, strāva 50…80 mA – elpošanas paralīzi.
Degošo eļļu no transformatoriem un kabeļu kanāliem iesaka dzēst ar putām. Tomēr jāiegaumē, ka putu piedevas ūdenim samazina pretestību.
Pirms ir atbraukuši ugunsdzēsēji ugunsdzēsības primāros pasākumus veic dežurējošais apkalpojošais personāls. Pēc agregātu atslēgšanas no tīkla, iedarbina automātiskās ugunsdzēšanas iekārtas (ja tās pašas neieslēdzas automātiski).
Ugunsdzēšanai izmanto ūdeni, putas, ogļskābo gāzi (no baloniem).
Slēgtajās sadales iekārtās UV kopā ar apkalpojošo personālu veic pasākumus, lai neļautu ugunsgrēkam izplatīties pa ventilācijas un citiem kanāliem.
Jāatceras, ka elektroietaišu personāla un ugunsdzēsēju kopīgie treniņi veicina, ugunsgrēka sekmīgāku un ātrāku nodzēšanu un bīstamās situācijas likvidāciju reālā situācijā.