Pāvils Rozītis
“Valmieras puikas”
Saturs
No Rīgas ar vilcienu uz Valmieru atbrauca skolotāja Rita Grava, kurai ir 25.gadi. Viņa atbrauca uz Valmieru strādāt par skolotāju. Rita dodas pie skolas priekšnieka Jāņa Oša. “Osis bija vidēja auguma plecīgs vīrs zelta brillēm un pliku galvas vidu. Kuplās ūsas un atlikušie mati ap deniņiem un gar padziekstēm bija melni kā kraukļa spalvas.”
Pēc ilgas sarunas Rita tiek pieņemta darbā. Viņa strādās par vācu valodas, franču valodas un ģeogrāfijas skolotāju. Rita dzīvos Gaujas kalnā ministrijas skolas skolotāja Ceplīša nama otrajā stāvā.
Sākās Ritas Gravas skolotājas darbs. Viņa skolnieku sejās redzēja, ka tajās “nebija bērnišķas draiskulības un saulaina prieka, bet gan drīzāk nesalaužama griba un vīrišķīga nopietnība”. Šī bija Oša zēnu privātskola. Zēni nevalkāja formas tērpus kā citi skolu skolnieki.
Katru dienu skolas tuvumā uzturējās Čugunjānis. Viņš neieredzēja zēnus, jo viņi viņu ķircināja. Tāpēc Čugunjānis viņiem rāva nost cepures. Par īstu Valmieras puiku uzskatīja to, kas bija izgājis Čuguņjāņa rituālu. Čuguņjāņa “stāvs bija saliecies uz priekšu un rokas ļengani karājās gar sāniem, kā pleciem lieki piekārtas. Kājas ejot tā ļodzījās, it kā locītavās tām būtu ieliktas nelāga atsperes. Seja bija zilgana, bet apakšējā lūpa stipri atkārusies. Apģērbs netīrs un noskrandis, jo Jānis labas un tīras drēbes vairs neieredzēja.”
Uz skolu bija jāiet garām Lasmaņa veikalam. Pret veikalu uz ceļa gulēja Lasmaņa lielais suns Bosis. Bosim visi grieza ceļu. Viņš bija sakodis Čugunjāni. Lasmaņa suns baidījās tikai no plostniekiem.
Kā jau katrā skolā, tā arī Oša privātskolā ir ievērojami skolnieki. Tie bija Kārlis Kalējs, Jānis Krūms, Jānis Brasla un Roberts Krastiņš.
No meiteņu skolas Berta Zirne un Adelīna Putniņa pastaigājās. Berta pārlēca pār upīti, bet Adelīna iekrita. To redzēja zēni un ilgi smējās.
Daži skolas puikas dzīvoja pie Jura Salmiņa un Mades. Viņi bieži runāja par karu, jo Mades dēli bija karā. Augšstāvā dzīvoja Lapsiņu Frīda, kas šuva tērpus.
Limbažu pastmeistars Alberts Kers tika saukts par “Pinī Marīna”. Zēni viņu apsaukāja, bet Alberts ķēra rokā.
Valmierā dzīvoja bagātās Dablaines majorātmuižas īpašnieks barons Ulrihs, ko zēni saukāja par Cirmuļgalvu, jo viņam bija “ārkārtīgi maza galva, kas uz garā kakla izskatījās kā mieta galā uzdurts kālis”.
Ritai Gravai visinteresantākais likās zīmēšanas skolotājs igaunis Villems Lauss. Viņš bija “vidēja auguma, tumšiem matiem un smalkiem vaibstiem bālajā sejā.”
Pavisam pretējs bija krievu valodas skolotājs Ivans Petrovičs Smirnovs. Viņš bija “krievu mācītāja dēls, tikai pagājušu pavasari beidzis Kazaņas universitāti. Tas bija valodīgs un mēlnesīgs. Priekšā mīlēja glaimot, bet aiz muguras aprunāt un ļauni pasmieties.”
Ritai bija ļoti bail no pelēm. Trešās klases zēni franču valodas stundā ielaida peli. Rita sastinga uz katedra, bet, kad atguvās turpināja stundu, kas zēnus pārsteidza.
No krievu valodas stundas aiziet pusklase. Par šo notikumu Smirnovs ziņo Osim. Pēc šī atgadījuma zēni sāka Smirnovu ienīst.
Svētdienas rītos jaunieši dodas uz mežu sapulcēm. Katru reizi bija cita parole. Šoreiz “uz satikšanos”. Galvenais runātājs bija Jānis Asaris. Viņu sapulci izjauca policijas skrīvera māceklis Teodors Gailis, bet viņš neko nevarēja pierādīt, jo jaunieši ātri sadalījās pa pārīšiem un pastaigājās pa mežu. Pēteris Laucis un Adelīna Putniņa devās uz Gaujmalu. Viņi runāja par sapulci, ideālu, mīlestību. Viņus iztraucēja Gailis. Pēterim bija kauns, ka viņu redz kopā ar Adelīnu.
Rita Grava pastaigājoties satiek Villemu Lausu. Viņi sarunājas par Lausa gleznu un viņa trim māsīcām. Viņus iztraucēja Smirnovs, kurš meklēja pārīšus, kas dodas uz sapulci. Smirnovs apvaino Lausu. Smirnovs Ritai stāstīja par Lausu tikai sliktu, jo viņš mīlēja Ritu, bet Rita viņu necieta.
Pēteris Laucis apcietināts, jo piedalījās meža sapulcē. Smirnovs grib, lai Lauci izslēdz no skolas, bet Osis neizslēdz, jo citi skolotāji tam pretojās. Osis Ritai prasīja par meža sapulci, bet viņa nekā nezināja. Smirnovs Osim bija izstāstījis par satikšanos ar Lausi.
Policijas priekšnieks Kutuzovs koā ar Lielnoru dedzināja mājas un par to saņēma pusi no apdrošināšanas naudas. Lielnoru apcietina. Kutuzovs uzaicina Ritu un izprašņā par Smirnovu, Lausu, meža sapulcēm.
Matemātikas skolotājs Teodors Kadiķis ļoti daudz dzēra. Viņš bija “neliela auguma, padrukns, un skolas puikas viņu saukāja par Negatīvu, jo tas aizvien valkāja melni krāsota un spodri gludināta zīda apkaklīti ar krūti, bet kaklasaite tam vienmēr bija mirdzoši balta.” Teodoram Kadiķim Lielnora restorānā pievienojās Smirnovs. Viņi runāja par skolniekiem, Ritu. Smirnovs gribot Ritu precēt.
Karā iet bojā Salmiņa dēls Pēteris. Frīda no bēdām vairs nevarēja pašūt.
Pie Lauča un Kosas notika sapulce, kur runāja par revolūciju, dzeju. Sapulci pārtrauca Smirnovs, bet daži puiši paspēja aizbēgt. Smirnovs piedraudēja, ka Lauci izmetīs no skolas. Naktī ieradās policija, izvandīja māju un saņēma Pāteri Lauci.
Skolā tiek runāts par Lauča apcietināšanu. Notiek skolotāju apspriede, kurā visi skolotāji nostājas pret Smirnovu, kā viņš varējis nodot pašu skolnieku. Bet Smirnovs aizstāvējās, ka viņš to ir darījis skolas labā. “Vienreiz taču viņa jāiztīra no nemierniekiem un valdības pretiniekiem.”
Osis devās uz policiju lūgt, lai atbrīvo Lauci. Laucis visu puiku acīs bija varonis, bet Smirnovu ienīda skolēni, un nicināja skolotāji. Viņš cenšas izlīgt ar skolotājiem. Ar Kadiķi piedzeras. To izmanto Leontīne. Kadiķis pamostas viņas istabā un esot solījis viņu precēt.
Uz Simjūdas tirgu gāja visi iedzīvotāji. Tur bieži notika cīņas par meitenēm starp Oša skolas skolniekiem un pilsētas skolas skolniekiem.
Kadiķa un Leontīnes kāzas būs Ziemassvētku brīvlaikā. Leontīne bieži strīdējās ar Alīnu par Teodoru, jo Alīnai arī patika Teodors.
Pienāca ziema. Visi skolnieki dodas uz Gaņģa slidotavu. Slidot gāja arī Rita, kura rīkoja ķēžu braucienus. Uz slidotavu nāca arī Osis ar māsu Elzu. Rita ar Elzu sastrīdas par Dzirkali. Kad slidotavā ieradās Smirnovs, visi skolnieki aizgāja prom.
Sākoties Ziemassvētku brīvlaikam Kadiķis aizbrauca uz Rīgu un neatgriezās. Kāzas ar Leontīni nenotika. Alīna Leontīni kaitināja, ka Kadiķis apprecējis Ritu Gravu.
Frīda no bēdām bija kļuvusi jukusi. Ja Laucis viņu nebūtu atradis tad viņa būtu nosalusi.
Puiši ir atkal sarīkojuši apspriedi, kurā runā par revolūciju un grib panākt, lai visās skolās mācītu latviešu valodu. Oša skolu grib slēgt, jo tur mācot revolucionārus. Skolā ierodas Ovčiņņikovs, kurš pārbauda skolu un skolēnus.
Pa nakti Veides vilnas kārstuves un vērptuves augstajā skursteņa galā tika uzkārts karogs ar uzrakstu “Lai dzīvo tautas brīvība!” Kutuzovs liek noņemt karogu. Gailis norāva karogu, bet tas aizlidoja pa gaisu. Gaili ieliek cietumā. Diviem policistiem liek atrast karogu, bet viņi izveido citu. Veco karogu atrada Laucis, Krūms, Kļava, un naktī Krūms karogu atkal uzvilka skurstenī.
Gailim liek atrast karoga kārējus. Gailis informāciju cenšas dabūt no Adelīnas, izliekoties par brūtgānu. Adelīna viņam daudz izstāsta, bet, kad Kutuzovs izprašņāja Adelīnu, viņa visu noliedza. Gailis saņēma sodu par melošanu.
Laucis pāriet dzīvot pie Cekula. Tur iepazīstas ar Ēriku. Laucis palīdz Ērikai dārzā.
Pienāca ziņa, ka Kadiķis strādā Liepājā un vairs nedzer. Skolotāji joprojām pret Smirnovu izturējās slikti. Smirnovs žēlojās par skolniekiem un Krieviju.
Rita Grava un Asare veda puikas ekskursijā uz Zilo kalnu. Rita ar Asari runāja par puikām, darbu, studijām.
Skola beigusies. Rita pa istabas logu redzēja kā noslīka Dzirkalis. Dzirkaļa bērēs tika kaisītas lapiņas, kas aicināja cīņā pret patvaldību. Tiek apcietināti Kļava, Krūms, Krūklis, Kosa, Laucis. Pie Lauča uz cietumu atnāk Ērikas māte. Uz rudeni apcietināto skaits pieauga, jo muižnieki Kutuzovam maksāja par katru apcietināto. Laucis tiek atbrīvots.
Laucis uz laukiem rīkoja sapulces, kurās aicina uz cīņu. Vilku muižā nošauj Lauča māti, viņu ievaino. Laucis dzīvoja mežsarga mājā, kur viņu kopa Ede. Laucis atveseļojas un dodas pie Ērikas. Simjūdas tirgū Laucis aicina uz cīņu.
Valmierā ierodas Orlova soda ekspedīcija. Laucis tiek arestēts. Tiek nošauts Pinī Marīna un pagasta vecākais Kārlis Kļava. Tika ziņots, ka Laucis ir nošauts Kauguru silā.
Karātavu kalnā notika slepena Ivara Kļavas vadītas sapulces, kurās nolemj atriebt mirušos. Ērika saņem no Lauča vēstuli. Viņš nebija nošauts.
Analīze
Romāns sastāv no 33 nodaļām. Katrai nodaļai ir savs virsraksts.
Šajā romānā ir attēlota Valmieras dzīve 20.gadsimta sākumā. Tas ir laiks, kad jūtama 1905.-1907.gada revolūcijas tuvošanās.
Romānā rakstnieks atceras savus skolas gadus. Romāna darbības laiks ir nedaudz ilgāks par gadu. Notikumi tajā risinās strauji. Romānā ir daudz Valmieras un apkārtnes dabas tēlojumu dažādos gadalaikos.
Viena no romāna īpatnībām ir tā, ka tēlojuma gaitā visas personas tiek parādītas kā vienādi nozīmīgas un svarīgas. Tajā it kā nav epizodisku tēlu.
Par Pētera Lauča prototipu tiek uzskatīts dzejnieks Linards Laicens, kurš tajā laikā mācījies Oša skolā.