Valmieras vēsture

Valmieras vēsture

Valmiera pastāvējusi jau XI gadsimtā. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas gāja no Rīgas jūras līča augšup pa Gauju, sadaloties aiz Valmieras divos virzienos – uz Pleskavu, Novgorodu un Tērbatu. XII gadsimta beigās sākas feodāļu iebrukums Latvijā.
1224.gadā – Valmiera nokļūst Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, kas uzceļ Valmieras mūra pili.
Par Valmieras, kā pilsētas veidošanās sākumu ir uzskatāms 1283.gads, kad uzsāka Sv.Sīmaņa baznīcas celtniecību, kā arī ordeņa mestrs Villekins fon Endorps dibinājis Valmieras pili (Arnta Livonijas hronikas dati).
Savu ekonomisko uzplaukumu Valmiera sasniedz XIV un XV gadsimtā un, kā jau ievērojams tirdzniecības centrs, iekļaujas Hanzas savienībā. Valmierā, tās izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ (tā atradās pašā Livonijas centrā) bieži notiek landtāgu un pilsētu dienu sapulces.
1323. gadā -Valmiera pirmo reizi minēta kā pilsēta ar savu maģistrātu jeb Rīgas tiesībām. Tas liecina, ka tā ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Dažādos gadsimtos un dokumentos atšķirīgi tiek rakstīts pilsētas nosaukums – Wolmaria, Wolmahr, Waldemer, Wolmar. Pār tā izcelšanos ir dažādas versijas, no kurām populārākās divas.
Viena saistīta ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kuru 1212. gadā – Rīgas bīskaps Alberts ieceļ par novada fogtu (soģi).
Otra vēsta par Dānijas karali Valdemāru, kuram kādā kaujā ar Livonijas iedzīvotājiem uzvarēt palīdzējis no debesīm atsūtīts karogs.
1365.gadā – Valmiera pirmo reizi dokumentos tiek minēta kā Hanzas pilsētu savienības locekle.
XIV –XVI gadsimtā Valmiera ir tipiska viduslaiku pilsēta, kuru ietver akmens mūris un tiek regulāri rīkotas Livonijas pilsētu sanāksmes un lantāgi.
1560.gadā – Livonijas kara laikā – krievu cara Ivana Bargā karaspēks noposta Valmieras apkārtni, bet pilsētu ieņemt nespēj.
1583.gadā – pēc Livonijas kara beigām izpostītā Valmiera tiek iekļauta Polijai piederošajā Cēsu bīskapijā.
1622.gadā – Valmieru ieņem karaļa Gustava Ādolfa karaspēks un tā ar vairākām citām Vidzemes pilsētām un pilīm tiek uzdāvināta Zviedrijas valsts kancleram Akselim Uksenšernam, kura dzimtas ģerboņa vērša piere papildina Valmieras ģerboni.
XVI, XVII un XVII gadsimtu kari starp Krieviju, Zviedriju un Poliju, saimnieku maiņas, kā arī mēra epidēmijas un vairāki ugunsgrēki atnes Valmierai daudz posta. Tā kļūst par parastu miestu. Stāvoklis sāk uzlaboties tikai pēc 1785. gada, kad Valmieru nozīmē par apriņķa pilsētu.

1802.gadā – Valmieras apkārtnē notiek plaša zemnieku protesta kustība pret muižnieku varmācību, kas vēsturē minēta kā “Kauguru zemnieku nemieri”.
Pilsētas ekonomiskā attīstība paātrinās XIX gadsimta sākumā. To raksturo iedzīvotāju skaita pieaugums – 1820 gadā tas ir 529, bet jau 1897. gadā Valmierā dzīvo 5050 cilvēku.
XIX gadsimta otrajā pusē Valmierā organizē plostu satiksmi pār Gauju, sāk bruģēt pilsētas ielas.

1865. gada vasarā atklāj pirmo koka tiltu pār Gauju. Pilsētas saimniecisko stāvokli uzlabo Rīgas – Pēterburgas dzelzceļš, ko uzbūvē 1899. gadā un kas iet caur Valmieru. Tas veicina rūpniecības, tirdzniecības, un celtniecības attīstību. Valmierā nodibinās pirmās rūpnīcas, fabrikas. Pie Valmieras dzelzceļa stacijas izaug jauna pilsētas daļa – Kārliena, bet Gaujas kreisajā krastā – Pārgauja.

XIX. gadsimta beigās un XX. gadsimta sākumā Valmierā tiek atvērtas nozīmīgas mācību iestādes: Valkas – Valmieras skolotāju seminārs, kurlmēmo skola, sieviešu ģimnāzija, reālskola, tirdzniecības skola, Liepiņu privātā proģimnāzija un citas, veidojot Valmieru par Vidzemes izglītības centru.
1905.gadā Latvijas Ministru prezidents K. Ulmanis darbojas Baltijas lauksaimnieku biedrībā Valmierā, ko vada H. Endzeliņš, veicinot zemnieku sadarbību Latvijā.
XX. gadsimta sākumā Valmierā darbojas vairāki nelieli rūpniecības uzņēmumi – Veides linu kāršanas fabrika, Līča aušanas un vērpšanas darbnīca, Pētersona linu vērptuve. Ir krietni daudz sīkrūpniecības un amatniecības darbnīcu, arī vairākas tipogrāfijas.
Pēc 1920.gada statistikas ziņām pilsētā ir 422 rūpniecības un 440 tirdzniecības rakstura uzņēmumi, kuros nodarbināti 2037 cilvēki (vidēji 2,5 cilvēki vienā uzņēmumā). Pilsēta vēršas plašumā. Uz bijušās Valmiermuižas zemes tiek uzcelts desmitiem mājiņu. Lielākais tā laika uzņēmums Valmierā ir “Bekona eksporta” fabrika.

1922.gadā Valmieras pilsētai pievieno Pārgaujas un Karlovskas miestu, atdalot tos no Kauguru pagasta. 1928. gadā Valmierā izurbj dziļurbuma aku, kura dod pazīstamo Valmieras minerālūdeni. 1930.gadā Valmierā dzīvo 8.5 tūkstoši iedzīvotāji.Kā apriņķa centrs Valmiera paliek arī Latvijas neatkarības laikā starp diviem pasaules kariem. 1920-jos gados pilsētas teritoriju paplašina uz tuvējo miestu rēķina. 1926. gadā tiek apstiprinātas Valmieras pilsētas administratīvās robežas. Sākas pilsētas uzplaukuma gadi un Valmiera kļūst par nozīmīgu Ziemeļvidzemes administratīvo, saimniecisko , izglītības, kultūras un sporta centru. Darbojas Ziemeļlatvijas teātris, skatītāju simtus pulcē sacensības, kurās piedalās pasaules rekordists soļošanā J. Daliņš.

1940. – 1959.gads Trieciens Valmierai ir Otrais Pasaules karš. 1944. gadā 1/3 daļa pilsētas tiek pilnībā nopostīta, izdeg pilsētas centrs.

Pēckara gados Valmieras centrālā daļa tiek uzcelta no jauna. Visā pēckara laikā Valmiera ir rajona centrs. Kopš 1959. gada Valmieras pārvaldē ir pašreizējā rajona teritorija.
1960. – 2000.gads Pēdējā pusgadsimta laikā Valmiera strauji aug gan saimnieciskās nozīmības ziņā, gan pēc iedzīvotāju skaita, daudz straujāk nekā citas Vidzemes novada pilsētas, nostiprinoties kā visa Vidzemes novada nozīmīgākā pilsēta.
Pašlaik savā gandrīz vēsturiskajā rātes vietā ir atgriezusies Valmieras pilsētas dome. Darbību ir atjaunojusi arī Svētā Sīmaņa baznīca, kura celta 1283.gadā un ir viena no senākajām mūra ēkām Latvijā. Netālu no tās atrodas Vecā aptieka – vecākā koka ēka Valmierā. šīs ēkas kopā ar Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido pilsētas vēsturisko centru.
Iedzvotāju skaits

Arhitektūra

Valmierā ir daudz arhitektūras, vēstures un kultūras pieminekļu. Valmieras likteņa lieciniece ir Svētā Sīmaņa baznīca, kas ir celta 1285. gadā. Sv. Sīmaņa baznīca ir viena no vecākajām akmens celtnēm Latvijā, kas savā arhitektūrā apvieno romāņu un gotisko stilu. Baznīcā ir K.K. Fogela – Fogelšteina altārglezna “Kristus Kārdināšana” un Eiropā nozīmīga meistara F. Ladegasta veidotas ērģeles.
Ordeņa pilsdrupas un pilsētas viduslaiku nocietinājuma paliekas pie Gaujas ir atgādinājums par Valmieras centru laikā no 13. gadsimta līdz mūsdienām. Saglabājušies tikai pils ārējo mūru fragmenti, kas daļēji iekonservēti, kā arī arheoloģiskajos izrakumos 80.-90.gadu mijā atsegtie pagrabi un dažu ēku sienu fragmenti. Pilsdrupas ir ievērojama atpūtas vietas valmieriešiem un Valmieras viesiem. Vasaras periodā pilsētas vēsturiskajā centrā notiek kultūras un mākslas pasākumi.
Pilsētas centra 18.-19.gs apbūvi iznīcināja 1944.g. septembrī, kad ugunsgrēkā pilnīgi vai daļēji gāja bojā apmēram 30% no pilsētas apbūves. Tāpēc Valmierā saglabājušās tikai dažas 18.gs. celtās ēkas, piemēram, Vecā aptieka, Valteru namiņš, Zirgu pasta stacija.
Dažos pilsētas rajonos saglabājušies 19.gs.-20gs. sākumā celtie koka un mūra apbūves paraugi, kā arī nozīmīgas 30-tajos gados celtās sabiedriskās ēkas – neo-eklektiskā Viestura vidusskola (1939.g), Valmieras 5.vidusskola (1940.g.).
Konstruktīvisma stilā celtas ēkas, kurā atrodas Latvijas Bankas un Latvijas Unibankas Valmieras filiāles, kā arī Tiesu nams.
Padomju laika pompozo arhitektūru pārstāv kinoteātris “Gaisma” un vecais universālveikals, kā arī daudzdzīvokļu mājas. Taču pamazām Valmierā ienāk arī modernā arhitektūra, kā piemērs – jaunais tirdzniecības centrs.
Kultūra Valmierā

Valmierā tiek organizēti daudzveidīgi, regulāri kultūras un izklaides pasākumi, koncerti, kas pieejami dažāda vecuma valmieriešiem, bagātina klausītāju un skatītāju pieredzi, rada pozitīvu attieksmi pret sevi, sabiedrību un kultūras vērtībām. Valmieras pasākumus bieži apmeklē arī citu Vidzemes pilsētu iedzīvotāji, novērtējot to mākslinieciski augstvērtīgo līmeni.
Valmieras pilsētas kultūras attīstības pamatā ir attīstīta ekonomiskā vide, kā arī attīstīta kultūras iestāžu infrastruktūra.
Valmierā darbojas šādas kultūras iestādes:
Valmieras Drāmas teātris;
Valmieras Kultūras centrs ;
Valmieras bibliotēka;
Valmieras Novadpētniecības muzejs;
Mākslas galerija „Laipa”.
Kultūrizglītības iestādes: Valmieras Mākslas vidusskola un Valmieras Mūzikas skola.
Šobrīd tiek izstrādāts projekts bijušās Valmieras pirts renovācijai un tās pārbūvei Mūzikas skolas vajadzībām.
Skaitliski plaša auditorija var pulcēties Valmieras Kultūras centrā (700 skatītāju vietas Lielajā zālē), kā arī Valmieras Drāmas teātra Lielajā zālē (400 skatītāju vietas) un citviet. Akadēmiskās mūzikas koncertiem tiek izmantota Valmieras 5.vidusskolas zāle un Sv.Sīmaņa baznīca.
No š.g. Valmieras sporta un arī kultūras dzīvē nozīmīgs ieguvums ir Vidzemes Olimpiskais centrs, kur iespējams rīkot liela mēroga pasākumus.

Valmieras atpazīstamākie pasākumi:
Senās mūzikas festivāls, starptautiskais jauno pianistu konkurss, Latvijas jaunrades deju konkurss, R.Blaumaņa teātra mākslas festivāls, starptautiskais jauniešu koru festivāls, jauno mūzikas grupu konkurss „Stage Number One”, Baltijas viduslaiku festivāls, Pilsētas svētki, starptautiskais mākslas simpozijs, Ziedu svētki, Simjūda gadatirgus, pasākums „Gada valmierietis”, akadēmiskās mūzikas koncertcikla ietvaros katru mēnesi vismaz divi profesionālās mūzikas koncerti, jauno talantu koncerti pilsdrupu estrādē, Dārza koncerti Mūzikas skolā,Jaunā gada sagaidīšana u.t.t.
Katru gadu tiek organizēts arī kāds lielāks Latvijas mēroga pasākums, piemēram, Starptautiskais gaisa balonu festivāls, Līgo ar lielajiem Jāņiem, Baltijas valstu uguņošanas festivāls, Starptautiskais Baltijas baleta festivāls u.c.
No sporta pasākumiem, kurus finansiāli un organizatoriski atbalsta Valmieras pašvaldība, valmieriešu vidū populāri ir tautas slēpojums „Baiļu apļi”, starptautiskais velomaratons Cēsis –Valmiera 1.maijā, starptautiskās vieglatlētikas sacensības jauniešiem „Valmieras spēles”, Vidzemes olimpiskā skrējēju diena, Latvijas Republikas čempionāts ielu basketbolā , „Sporta laureāts”u.t.t.
Kopš 2006.gada Valmieras pašvaldība organizē kultūras un sporta projektu konkursu, kur iespējams saņemt pašvaldības finansiālo atbalstu dažādiem interesantiem projektiem, tajā skaitā arī dažādiem kultūras un sporta pasākumiem.

Tradicionālās kultūras un amatiermākslas process organizatoriski saistīts ar Valmieras Kultūras centru, kur darbojas 8 deju kolektīvi, 7 kori, 2 instrumentālie kolektīvi, lietišķās mākslas studija un tautas tēlotājas mākslas studija, apvienojot gandrīz tūkstoti dalībnieku, nodrošinot interesentus ar mēģinājumu telpām, profesionāliem kolektīvu vadītājiem u.c. .Valmierā darbojas arī Vidzemes pūtēju orķestris.

Kultūras procesa attīstības pamatuzdevumi:
-valmieriešu nodrošināšana ar mākslas un kultūras produktu klāstu atbilstoši pieprasījumam;
– tautas mākslas tradīciju nepārtrauktības nodrošināšana;
– kultūras infrastruktūras attīstīšana;
– jaunu iniciatīvu, oriģinālu projektu realizācija ;
– iedzīvotāju brīvā laika saturīga organizēšana;
– klausītāju un skatītāju pieredzes bagātināšana;
– radošu ideju apmaiņa;
– profesionālās izaugsmes stimulēšana;
– kultūras kontaktu attīstīšana pilsētas, valsts un starpvalstu līmenī.

Scroll to Top