Vides aizardzība būvobjektā

Objekta nosaukums: Mehānisko darbnīcu rekonstrukcija un jauna veikala celtniecība.
Šis objekts atrodas Rēzeknes rajona Griškānu pagastā. Tā celtniecība sākta 2006. gada 1. oktobrī un pabeigta 2008. gada 12. novembrī.
Kad radās nepieciešamība celt jaunu ēku būvmateriālu veikala vajadzībām, tika apspriesti divi varianti:
1. Būvniecībai par pamatu izmantot vecās mehāniskās darbnīcas, kas vairs nebija nepieciešamas un nepildīja savas funkcijas.
2. būvēt pilnīgi jaunu ēku.
Apsverot šos variantus no ekonomiskā viedokļa izdevīgāk bija celt pilnīgi jaunu ēku no pamatiem. Taču, ņemot vērā, vides aizsardzības aspektus un izvērtējot abu variantu slodzi uz apkārtējo vidi un dabas resursiem, tika izvēlēts variants par vecās ēkas rekonstrukciju.
Pirmkārt, izvērtējot vizuālo ietekmi uz dabas ainavu, kļuva skaidrs, ka ir lietderīgi renovēt novecojušo Padomju laikā celto ēku. Tās vizuālais izskats bija kļuvis ļoti nepievilcīgs – izbalējusi krāsa, vietām apbiris apmetums, caurs ruberoīda jumts u.t.t. Arī šīs ēkas arhitektoniskais izpildījums neiekļāvās dabas kopējā ainavā.
Otrkārt, izmantojot vecās ēkas karkasu, sienas un citus elementus, varēja ieekonomēt uz materiālu patēriņu objektā, tas nozīmē – ieekonomēt arī dabas resursus.
Treškārt, šīs vecās ēkas pilnīgas demontāžas rezultāta, būtu radies ļoti daudz būvgružu, kuri būtu jātransportē uz izgāztuvi, un tātad, radītu slodzi uz apkārtējo vidi.
Ceturtkārt, vide tika pasargāta no demontāžā radītā trokšņa un putekļiem.

Apskatot šī objekta piedāvāto skiču projektu, viena no redzamajām kļūdām bija mazs logu kopējais laukums. Vecajai ēkai sākotnējo logu bija ļoti maz un ņemot vērā kopējo ēkas izmēru, var teikt, ka logu praktiski nebija. Lai gan rekonstrukcijas projektā jau bija iekļauts daudz vairāk logu, taču tas vēl bija par maz, lai efektīvi varētu izmantot ārējo vides gaismu. Tāpēc es uzskatu par pareizu pieņemto lēmumu divkāršot kopējo logu laukumu no sākuma paredzētā projekta. Un vēl pozitīvs moments arī ir tas, ka jumta vēdināmās lūkas projekta finālā tika paredzētas no caurspīdīga stikla, nevis no alumīnija, kā bija plānots sākumā. Tātad, šeit redzama pareiza un efektīva dabīgās gaismas izmantošana.

Pārējie projektā iekļautie risinājumi, manuprāt, no ekoloģiskā viedokļa ir pareizi. Jumta pārklājumam tika izmantots sendvič tipa klājums, kurš sastāv no metāla un cietās minerālvates (vates siltumizolācijas koeficents atbilst mūsu siltuma klimatiskajai joslai). Tātad, videi nelabvēlīgais bitumena segums, kurš rada naftas produktu izgarošanu vidē, tika nomainīts pret videi nekaitīgu paneli. Sienu siltināšanai paredzēta cietā minerāla akmens vate Paroc – elpojošs un ekoloģisks produkts, ko apliecina Eiropas Savienības piešķirtais sertifikāts ar zīmi CЭ. Daudzos projektos vēl jo projām siltināšanai izmanto cietās polistirola plāksnes, kas ir ļoti vājo elpojošs materiāls un sastāv no organiskiem savienojumiem. Tāpēc minerālvates izvēle šajā objektā ir apsveicama no dabas aizsardzības viedokļa.
Projektā redzama arī ļoti pareizi un visiem celtniecības normatīviem atbilstoša ventilācijas sistēma. Tāpat arī pareizi organizēta iekšējā gaisa plūsma, nepieciešamības gadījumā izmantojot arī kondicionieri. Pa visu ēku ieprojektēta vienmērīga apkures sistēma, kur rasts labs risinājums enerģijas avotam.

Apkurei tiks izmantots katls, kurā tiks dedzinātas otrreizējās izejvielas – koka šķeldas, kas radušās kā atlikumi koka izstrādājuma ražotnē. Tiek plānots, ka šīs šķeldas tiks piegādātas no rūpnīcas „Verems”, ar kuru jau tik gatavots līguma projekts. Šeit redzams ļoti labs risinājums. Proti, šķeldas nenonāks izgāztuvē kā parasti, bet gan tik s izmantotas siltumenerģijas ražošanā dotajā objektā. Šajā variantā ir saskatāms vēl viens pozitīvs moments no vides aizsardzības viedokļa – šeit netiks izmantotas ogles, gāze un naftas produkti, kuru sadegšanas rezultātā izdalās daudz vairāk videi kaitīgo vielu (CO2, CO, NO, SO2 u.t.t.). Projektā pie apkures katla ekspluatācijas paredzēts darboties ciklonam, lai vidi pasargātu no degšanas rezultātā radušajām kaitīgajām cietajām izmešu daliņām.

Projektā paredzēta moderna ugunsdrošības sistēma, kas ugunsgrēka gadījumā ievada ūdens strūklas objektā un neitralizē radušos uguns avotu, līdz ar to pasargājot vidi no vielām, kas rodas degšanas procesā. Tāpat projektā redzams, ka visi celtniecībai izmantotie materiāli atbilst ugunsdrošības p-prasībām. Piemēram, kolonnu apdarei izmantot tikai ugunsdrošais riģipsis. Sienās izmantota cietā siltināšanas vate ar augstu ugunsdrošības izturību. Pareizi izplānotas arī evakuācijas izejas šāda gadījuma norisē. Darba telpu plānojums atbilst nepieciešamajiem normatīviem, ko pieprasa likumdošana saistībā ar strādājošo labas darba vides nodrošināšanu.
Kanalizācija pieslēgta Rēzeknes pilsētas kopējam kanalizācijas tīklam, kur ūdens nokļūst uz pilsētas attīrīšanas iekārtām. Ūdens tiek ņemts no pilsētas kopējā ūdens tīkla. Tā kvalitātes rādītāji atbilst likumdošanā paredzētajiem normatīviem.

Būvniecības procesa laikā vides aizsardzības jomā nozīmīgi pārkāpumi netika novēroti. Jāatzīmē kā pozitīvs moments, kad cementa java netika gatavota objekta tuvumā vai arī objektā, bet gan gatavā veidā tika piegādāta no betona rūpnīcas. Tātad, objekta apkārtēja vide tika pasargāta no cementa un kaļķa putekļiem. Veicot nelielos demontāžas darbus, tika izmantoti aizsegi, kas neļāva abrazīvām daļām un putekļiem nokļūt apkārtēja vidē. Krāsošanā netika izmantotas formaldehīdus saturošas krāsas, bet gan krāsas uz ūdens un lateksa bāzes. Tātad, vide tik pasargāta no organisku vielu izgarojumiem. Netika novērota arī atkritumu dedzināšana, kas pēdējā laikā ir raksturīgs pārkāpums būvobjektos.

Kā negatīvus momentus var minēt:
– Montāžas laikā tika izmantoti metināšanas darbi, kuru rezultātā vidē nonāca kaitīgas gāzes.Bet jāsaka, ka šo darbu apjoms nebija pārāk liels, lai vidē radītu nopietnas izmaiņas.
– Dažādu celtniecības instrumentu celtniecības rezultātā radās trokšņi, kas nedaudz pārsniedza pieļaujamo normu. Bet ņemot vērā, ka šie darbi tika veikti dienas laikā no 8.00 līdz 17.00, un to ka tuvākajā apkārtnē nav dzīvojamo māju, tad arī šo pārkāpumu nevarētu uzskatīt par smagu.
– Rekonstrukcijas darba rezultātā radās būvniecības atkritumi. Par problemātiskāko videi var uzskatīt veco ruberoīda jumta klājumu. Tas tika nodots atkritumu apsaimniekotāju firmai.

Jāpiezīmē, ka par labu apkārtējai videi bija apstāklis, ka šajā padomju laikā celtajai ēkai nebija to laiku tradicionālais azbesta jumta klājums.

Objekts ekspluatācijā nodots salīdzinoši nesen un tāpēc nav iespējams objektīvi spriest par ekspluatācijas laikā radītajiem vides aizsardzības noteikumu pārkāpumiem