Vieglatlētika

Ronalda Salmiņa

referāts sportā:

„Vieglatlētika –

mešanas sports”

2006. gads

Kas ir vieglatlētika?

Vieglatlētika radusies Senajā Grieķijā, kur skriešanu, diska mešanu dēvēja par vieglo atlētiku. Mūsdienu vieglatlētikas pirmās sacensības notika 1837.g. – Lilbritānijā. Straujāk vieglatlētika sāka izplatīties pēc Olimpisko spēļu atdzimšanas. Pirmo Olimpisko spēļu (1896.g.) programmā bija 12 disciplīnas, tajā skaitā arī lodes grūšana un diska mešana. Tās bija pasaulē pirmās starptautiskās vieglatlētikas sacensības.

Latvijā ar vieglatlētiku sāka nodarboties 19. gadsimta beigās. Pirmās sacensības Rīgā notika 1900. gadā. Latvijas pirmie vieglatlēti darbojās Rīgas Riteņbraucēju biedrībā. Olimpiskās zelta medaļas no LPSR vieglatlētiem iz

z
zcīnījuši šķēpa metēji I. Jaunzeme, E. Ozoliņa, J. Lūsis, D. Kūla.

Mūsdienās vieglatlētika ir viens no visvairāk izplatītākajiem sporta veidiem pasaulē. Vissavienības vien – veida sporta klasifikācijā 1985. – 1988. g. Vīriešiem un sievietēm iekļautas ~120 vieglatlētikas disciplīnas un to paveidi. Vieglatlētikas sacensības notiek dažādās skriešanas, lēkšanas, mešanas, soļošanas un daudzcīņas disciplīnās pēc starptautiskiem sacensību noteikumiem. Olimpisko spēļu un citu liela mēroga sacensībās mešanas disciplīnās vispirms startē kvalifikācijas sacensībās(trīs mēģinājumi izpildīt noteiktu kvalifikācijas normatīvu), pēc tam pamat – sacensībās. Pamat – sacensības savukārt iedalītas priekšsacīkstēs (katrs dalībnieks izdara tr
r
rīs mēģinājumus) un finālsacensībās (startē astoņu labāko rezultātu uzrādītāji). Vieglatlētikas sacensībās tiek reģistrēti olimpiskie, pasaules un citi rekordi, kā arī labākie sasniegumi.

Sacensības notiek īpaši sagatavotos stadiona sektoros; mešanas disciplīnas: diska mešana, šķēpa mešana, lodes grūšana, vīriešiem arī vesera mešana. Sporta rī
ī
īku mešana tālumā notiek īpašos stadiona sektoros (diska mešana, lodes grūšana un vesera mešana – speciālā aplī).

Mešanas sporta veidi iekļauti arī daudzcīņā (lodes grūšana, diska mešana šķēpa mešana vīriešiem, lodes grūšana un šķēpa mešana sievietēm). Daudzcīņas uzvarētāju nosaka pēc īpašām punktu vērtēšanas tabulām.

Klasiskās vieglatlētikas disciplīnas olimpisko spēļu programmā

Vīrieši No kura gada

Lodes grūšana 1896.

Diska mešana 1896.

Vesera mešana 1900.

Šķēpa mešana 1912.

Sievietes No kura gada

Lodes grūšana 1948.

Diska mešana 1928.

Šķēpa mešana 1932.

Pasaules, PSRS un LPSR rekordi olimpiskajās vieglatlētikas disciplīnās līdz 1986. gada 1. janvārim

Vīrieši Pasaulē PSRS LPSR

Lodes grūšana 22,62 m 22,09 m 21,74 m

Diska mešana 71,86 m 71,86 m 62,00 m

Vesera mešana 86,34 m 86,34 m 70,80 m

Šķēpa mešana 104,80 m 94,20 m 93,80 m

Sievietes Pasaulē PSRS LPSR

Lodes grūšana 22,53 m 22,53 m 62,00 m

Diska mešana 74,56 m 73,28 m 70,80 m

Šķēpa mešana 75,40 m 70,08 m 93,80 m

LPSR vieglatlēti – PSRS čempioni līdz 1986. gada 1. janvārim

Disciplīna Vārds, uzvārds Gads

Šķēpa mešana Leolita Bļodiniece 1975.,1980.,1983.

Lodes grūšana Jānis Bojārs 1983.

Šķēpa mešana Dainis Kūla 1981.,1982.,1893.

Šķēpa mešana Sandra Leiškalne 1981.

Šķēpa mešana Jānis Lūsis 1962.- 1966., 1968. – 1973., 1976.

Šķēpa mešana Elvīra Oz

z
zoliņa 1973.

Šķēpa mešana Māra Saulīte 1973.

Šķēpa mešana Tatjana Žigalova 1974.

Eiropas čempionāts vieglatlētikā. (2006) Z – zelta medaļu skaits S – sudraba medaļu skaits B – bronzas medaļu skaits K – kopējais medaļu skaits

23/26 Serbija

– 1 – 1

23/26 Īrija

– 1 – 1

23/26 Šveice

– 1 – 1

23/26 Luksemburga

– 1 – 1

27 Rumānija

– – 2 2

28/30 Dānija

– – 1 1

28/30 Slovēnija

– – 1 1

28/30 Turcija

– – 1 1

Vieta Valsts Z S B K

1 Krievija

12 12 9 33

2 Vācija

4 4 2 10

3 Baltkrievija

4 3 2 9

4 Francija

4 1 3 8

5 Spānija

3 3 5 11

6 Zviedrija

3 1 2 6

7 Beļģija

3 – – 3

8 Portugāle

2 1 1 4

9 Itālija

2 – 1 3

10 Lielbritānija

1 5 5 11

11/12 Grieķija

1 2 – 3

11/12 Somija

1 2 – 3

13 Bulgārija

1 1 1 3

14/15 Norvēģija

1 1 – 2

14/15 Nīderlande

1 1 – 2

16/18 Latvija

1 – – 1

16/18 Lietuva

1 – – 1

16/18 Izraēla

1 – – 1

19 Polija

– 3 4 7

20 Čehija

– 2 1 3

21 Ukraina

– 1 2 3

22 Igaunija

– 1 1 2

Diska mešana

• Disku met no apļa, un tam jāpiebremzējas notiktās 40° plata sektora robežās.

• Lai gan disku turēt un mest ir atļauts visādi, to parasti tur un met ar vienu roku.

Disks

– vieglatlētikas sporta rīks. Lēcveida koka ripa ar metāla apdari. Diska vidusdaļa arī ir no metāla. Vīriešu diska diametrs ir 219 – 221 mm (~22 cm), masa 2 kg, bet sieviešu – 180 – 182 mm (~18 cm), masa 1 kg. Disku met no

o
o apļa (diametrs 2,5 m), izdarot pilnu ķermeņa apgriezienu par 360°

Kustības

Pirms sākt metienu, sportiste parasti pāris reižu ievēzē disku.

Roka, ar kuru izdara metienu, ir pilnīgi iztaisnota.

Pirms izmest disku, viņa pusotru reizi apgriežas ap sevi.

Diska mešana

Vieta Rezul- Uzvārds, vārds Dzimša- Sporta Rezultāta uzstādīšanas Treneris

tāts nas gads kolektīvs laiks vieta

1. 44,86 Zīle Inese 1970. DPU 25.04.1989. Smoļenskā J. Petrovskis

2. 42,30 Čudinova Nadežda 1936. Izgl.darb. 1957. Daugavpilī V. Vētriņš

3. 41,30 Neverovska Valentīna 1956. VST 16.03.1975. Aizkrauklē G. Misļakins

4. 40,90 Asma Daina 1958. 1. vsk. 29.06.1974. Rīgā J. Valainis

5. 37,16 Mazaruha Leonora 1946. Vakara vsk. 17.07.1964. Valmierā J. Valainis

6. 36.23 Zadiļnaja Ļuba 1981. DPU 11.05.2000. Rīgā J. Petrovskis

7. 36,10 Vaščenkova Zinaida 1952. DPI 06.1972. Daugavpilī V. Vitānis

8. 34,08 Bogdāne Irēna 1963. 1. vsk. 29.04.1978. Smoļenskā J. Valainis

9. 33,34 Zubova Faina DER 1976. Daugavpilī V. Vētriņš

10. 32,50 Gruzdova Zoja 1958. Višķi ST 10.06.1975. Višķos G. Misļakins

11. 31,80 Maļutina Natālija 1964. Ilūkstes 2. vsk. 16.05.1981. Aizkrauklē J. Petrovskis

12. 30,70 Karicka Kristīne 1962. Ilūkstes 2. vsk. 26.06.1979. Rīgā J. Petrovskis

13. 30,20 Zāģere Skaidrīte 1976. DPU 21.09.1997. Preiļos J. Petrovskis

14. 28,96 Marčuka Tamāra 1969. DMS 14.08.1986. Rīgā D. Šurinova

15. 28,00 Masāne Inese 1960. Bebrene 16.06.1978. Vecbebros V. Puida

Lodes grūšana

• Lode tiek grūsta no apļa, un tai jānokrīt noteiktās 40° plata sektora robežās.

• Tiek izmantota tikai viena roka. Sākot grūdienu, lode nedrīkst atrasties aiz sportista plecu līnijas.

Lode

Lode ir gluda metāla bumba.

Vīriešu sacensībās lodes ir smagāka.

Kustības

Sportiste novieto lodi vienā kakla pusē sev zem zoda.

Viņa atvēzē kāju un palec mazliet atpakaļ mešanas virzienā.

Ķermenis tiek iztaisnots un pagriezts mešanas sektora virzienā.

Viņa grūž lodi nedaudz augšup, prom no sevis.

Šķēpmešana

• Šķēps jāizmet, nepārkāpjot gala līniju ieskriešanās celiņa beigās. Tam jāpiezemējas 29° plaša sektora robežās.

Šķēps

• Vieglatlētikas rīks mešanai tālumā. Sastāv no metāliska kāta ar aptinumu vidū (resnākās vietas diametrs – 2,5 – 3 cm) un asa gala.

• Vīrieši met 260 – 270 cm (~2,6 – 2,7 m) un 0,8 kg, bet sievietes – 220 – 230 cm (~2,2 – 2,3 m) un 0,6 kg smagu šķēpu.

• Sākot ar 1986.1.IV, vīriešiem ieviests jaunas konstrukcijas šķēps; smaguma centrs pavirzīts par 5 cm uz priekšu.

Šķēpmetis – ierīce, kas palielina šķēpa lidojuma attālumu, precizitāti un triecienu.

Roku ar šķēpu sportists atvirza atpakaļ, lai iegūtu papildu spēku metienam. Zemei pirmajam ir jāpieskaras šķēpa smailajam galam, taču tas var arī neiedurties zemē.

Vesera mešana

Veseris

Veseris ir metāla bumba, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim. Lai gan veseris sver tikpat, cik lode, atšķirīgā mešanas tehnika ļauj aizmest veseri daudz tālāk

• Veseri met no apļa, kas norobežots ar aizsarg – sietu, un tam jānokrīt noteiktās 40° plata sektora robežās.

• Veseris sver tikpat, cik lode, kas paredzēta vīriešiem.

Sportists vesera mešanai izmanto abas rokas. Pirmo apgriezienu laikā veseris drīkst pieskarties zemei.

Atēnas 2004

Svētdien, 29. augustā (2004. g.), tika svinīgi noslēgtas Atēnu Olimpiskās spēles, kurās par medaļām cīnījās arī Latvijas sportisti. Latvijas starp Baltijas valstīm izcīnīja visvairāk medaļu – četras un tas ir par vienu vairāk kā Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, bet Lietuva ar Igauniju pa trijām. Latvijai zelta, kā arī bronzas medaļu izcīnīt neizdevās, lai iegūtu pilnu komplektu.

Latvija ar četrām sudraba medaļām Atēnu Olimpisko spēļu godalgu kopvērtējuma tabulā atrodas 59. vietā, bet pēc medaļu kopskaita 46. Pateicoties vienai Lietuvas medaļai, tā ieņem 45. vietu, bet pēc medaļu kopskaita dala 51. vietu ar vēl dažām valstīm. Savukārt Igaunija ar vienu sudraba un divām bronzas godalgām atrodas 65. vietā.

Latvija: sudrabs – Jevgēņijs Saproņenko – vingrošana, atbalsta lēciens.

sudrabs – Viktors Šķerbatihs – svarcelšana svara kategorijā virs 105 kg.

sudrabs – Jeļena Rubļevska – modernā pieccīņa.

sudrabs – Vadims Vasiļevskis – šķēpmešana.

Lietuva: – zelts – Virgilius Alenks – diska mešana

sudrabs – Austra Skujte – septiņcīņa.

– sudrabs – Andrejus Zadneprovskis – modernā pieccīņa.

Igaunija: – sudrabs – Jueri Jānsons – airēšana

– bronza – Indreks Pertelsons – džudo, svara kategorija virs 100 kg

– bronza – Aleksandrs Tammerts – diska mešana

Latvijas „zelts”

Inese Jaunzema

Vieglatlētika, šķēpa mešana

Melburna 1956

Pirmā olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē

Jānis Lūsis

Vieglatlētika, šķēpa mešana

Mehiko 1968

Elvīra Ozoliņa

Vieglatlētika, šķēpa mešana

Roma 1960

Vieglatlētika

Žvīriņš neiekļūst finālsacensībās

16.8.2006

Pasaules junioru čempionātā vieglatlētikā Latvijas šķēpmetējs Māris Žvīriņš nav kvalificējies finālsacensībām šķēpa mešanā, uzrādot tikai 28.labāko rezultātu 34 sportistu konkurencē.

Žvīriņš savā labākajā mēģinājumā iespēja 62,62 metrus, kas viņu ierindoja 16.vietā savā kvalifikācijas grupā un 28.vietā starp visiem šķēpmetējiem. Jāteic, ka šīs Māra rezultāts nav ļoti labs, jo no paša personiskā rekorda, kas ir 70,90 metri, Māris atpalika vairāk kā 8 metrus.

Labāko rezultātu kvalifikācijā uzrādīja Dienvidāfrikas republikas pārstāvis Džons Roberts Osthuizens – 78,42 metri.

Pasaules junioru čempionāts vieglatlētikā

Šķēpmešana. Kvalifikācija.

1. Oosthuizen John Robert RSA 78.42 Q

2. Mannio Ari FIN 74.17 Q

3. Campbell James GBR 73.18 Q (PB)

4. Fatecha Víctor PAR 73.03 Q

5. Li Yu CHN 72.80 Q

6. Meyer Noël RSA 71.52 Q

7. Kankaanpää Mikko FIN 71.15 Q (PB)

8. Avramenko Roman UKR 70.98 Q

9. Filippídis Yervásios GRE 70.55 Q

10. Lemaître Loïc BEL 69.78 q

11. Copeland Leslie FIJ 69.62 q

12. Smaliós Ioánnis-Yeóryios GRE 69.58 q

28. Māris Žvīriņš LAT 62,62

Izmantotā literatūra

• Autoru kolektīvs – Latvijas Padomju enciklopēdija

• Autoru kolektīvs – Ilustrētā faktopēdija

• Google.lv

• Autoru kolektīvs – Pasaules sporta vēsture

• Sports.lv

Leave a Comment