Windows un Linux

SATURS

Attīstības vēsture………………………………………………………………………………2
Windows un linux salīdzinājums………………………………………………………..7
Plusi un mīnusi……………………………………………………………………………….10
Bibliogrāfija…………………………………………………………………………………..14

VĒSTURE
UNIX – viena no pasaulē vispopulārākajām operāciju sistēmām pateicoties tam, ka to pavada un izplata visvairāk kompāniju. Sākotnēji tā bija izveidota kā daudzu uzdevumu sistēma minidatoriem un meinfreimiem 70. gadu vidū, taču kopš tā laika tā pārauga vienā no visizplatītākajām operāciju sistēmām, neskatoties uz dažkārt pārsteidzošo interfeisu un uz to, ka tai trūkst centralizētas standartizācijas.
Kur tad slēpjas UNIX popularitāte? Daudzi hakeri jūt, ka UNIX – tā ir: laba manta”, Vienīgā Īstā Operāciju Sistēma. Tādēļ arī radās Linux, kā sistēma, ko izstrādā aizvien lielāka UNIX entuziastu grupa, kuri vēlas pašrocīgi tajā parakņāties.
Pastāv UNIX versijām daudzām sistēmām, sākot no personāldatora līdz superdatoriem, tādiem kā Cray Y-MP. Vairums UNIX versiju personāldatoriem ir pietiekoši dārgas un sarežģītas.
Linux ir UNIX brīvi izplatītā versija, sākotnēji to izstrādāja Linuss Tovalds (Torvalds@kruuna.helsinki.fi) Helsinku Universitātē (Somija). Linux tika izveidots ar daudzu UNIX- programmētāju un Internet entuziastu palīdzību, tādu cilvēku, kuriem ir pietiekami iemaņu un spēju attīstīt sistēmu. Linux kodols neuizmanto AT&T vai kāda cita privātavota kodus, un vairums Linux programmu ir izstrādātas projekta GNU ietvaros no Free Software Kembridžā, Masačūsetsā. Savu ieguldījumu deva visas pasaules programmētāji.
Sākotnēji Linuss Torvalds izveidoja Linux kā hobiju. Viņu iedvesmoja operāciju sistēma Minix – mazā UNIX-sistēma, ko izveidoja Andijs Tanenbaums, un pirmoreiz Linux tika apspriests datortīklā USENET newsgroup comp.os. minix ietvaros. Šajās apspriedēs visupirms piedalījās Minix lietotāji no mācību un zinātniskajām iestādēm, kuri gribēja kaut ko vairāk nekā Minix.
Linux agrīnā attīstība visupirms bija saistīta ar uzdevumu pārslēgšanu aizsargrežīmā 80386. Viss tika rakstīts assemblerā. Linuss atceras: „Pēc tam sākās mierīga peldēšana: joprojām pilnīga kodēšana, bet man bija dažādas palīgprogrammas un noregulēšana bija atvieglota. Šajā posmā es sāku izmantot C un tas būtiski visu paātrināja. Tajā pašā laikā man nedeva miera maniakāla ideja, kā pārveidot Minix labāku par pašu. Es cerēju vienā jaukā dienā pārkompilēt gcc sistēmā Linux…” „Divi mēneši pagāja bāzes programmu uzrakstīšanai, bet tad nedaudz vairāk laika Vinčestera draiveram (ar lielu daudzumu kļūdu, kas tomēr strādāja manā mašīnā) un vienkāršai failu sistēmai. Tādējādi es sagatavoju versiju 0.01 (aptuveni 1991.g. augusta beigās). Tā nebija pārāk smalka, bet tajā nebija mīksto disku draivera un tā daudz ko nespēja izdarīt. Bet es vairs nespēju apstāties, kamēr nebiju izveidojis savu Minix.”
Par Linux versijas 0.01 parādīšanos nekad nebija nekādu oficiālu paziņojumu. 0.01 sākotnējie teksti nedeva pat normālu izpildāmu kodu: faktiski tie sastāvēja tikai no sagatavju komplekta kodolam un paļāvās uz to, ka jums ir pieeja Minix-mašīnai, lai varētu kompilēt tās un pilnveidot. 1991. gada 5. oktobrī Linuss paziņoja par pirmo „oficiālo” Linux versiju, versiju 0.02. Šajā laikā Linux jau varēja izpildīt bash (the GNU Bourne Again Shell) un gcc (the GNU C compiler),bet vēl daudz kas nestrādāja. Atkal tā tika atzīta kā hakera sistēmas izveide. Galvenā uzmanība – kodola izveidei. Netika apspriesti nekādi jautājumi darba ar lietotāju, dokumentēšanas, tiražēšanas utt. atbalstam. Šķiet, arī šodien Linux-sistu sabiedrība šos jautājumus uzskata par otršķirīgiem salīdzinājumā ar „īsto programmēšanu”—kodola attīstību.
Pēc versijas 0.03 Linus lēcienā pārgāja numerācijā pie versijas 0.10, jo pie projekta sāka strādāt daudz tautas. Pēc vairākām versiju pārskatīšanām Linus nākošai versijai piešķīra numuru 0.95, lai tādējādi atspoguļotu savu iespaidu par to, cik ātrā laikā iespējama jau „oficiālā” versija. (Parasti programmām nepiešķir versijas 1.0 numuru līdz brīdim, kad tā teorētiski ir pabeigta un noslīpēta). Tas bija 1992. gada martā. Apmēram pēc pusotra gada – 1993. gada decembrī kodola versija vēl aizvien bija Linux 0.99 pl 14 – asimptotiski tuvojoties 1.0. Grāmatas tapšanas laikā kodola tekošā versija – 1.1 patchlevel 52 un gaidāma arī versija 1.2. Šodien Linux – UNIX saimes pilnvērtīga OC, spējīga strādāt ar X Windows, TCP/IP, Emacs, UUCP, mail un USENET. Praktiski visas svarīgākās programmu paketes tika uzstādītas arī Linuxā, proti, Linuxā tagad pieejamas arī komercpaketes. Salīdzinājumā ar sākotnējo kodolu aizvien lielāka iekārtu daudzveidība. Daudzi testēja Linux ar 486.-to un konstatēja, ka tas pilnīgi salīdzināms ar strādājošajām stacijām Sun Microsystems un Digital Equipment Corporation. Kurš gan varēja iedomāties, ka šis „mazais UNIX” izaugs tiktāl, ka spēs darīt visu datoru pasaulē.

Sākumā, kā apgalvoja kāds speciālists, bija dinozauri, bet „Lodziņu” nebija. Protams, melo. Jo bija Apple Macintosh (1983.-1984.g. versijas 1.0-1.1) ar grafisku interfeisu, no kura, kā apgalvo, Billls G. arī paņēma GUI Windows. Vispār Windows droši vien bija pirmā operātejsistēma, kuru Geitam neviens nepasūtīja, bet izstrādāt to viņš uzņēmās uz savu atbildību. Kas tajā ir tāds īpašs? Pirmkārt, grafiskais interfeiss. Uz to brīdi tāds bija tikai izdaudzinātājai MacOs. Otrkārt, tas aptvēra daudzu uzdevumu veikšanu. Protams, dažas operāciju sistēmas ļāva aizmugurējā fonā (backgraund) ietvert papildus uzdevumus, bet tās strādāja ar grūtībām. Vispār 1985. gada novembrī parādījās Windows 1.0. Logi tajā nepārklājās, 8086. procesoros kodoliem bija daudz problēmu. Kā pamatplatforma bija un palika 286. mašīnas.
Tieši pēc diviem gadiem, 1987. gada novembrī iznāca Windows 2.0, pēc pusotra gada – 2.10. Nekā īpaša tajās nebija, vienīgi logi iemācījās pārklāties.
Un visbeidzot, revolūcija! 1990. gada maijs, dižo piepildījumu un realizāciju laiks. Īsāk sakot, iznāca Windows 3.0. Kā tik tur nebija: gan DOS-pielikumi tika veikti atsevišķā logā uz pilna ekrāna, gan Copy-Paste darbojās apmaiņai ar DOS-pielikumu datiem, gan paši Windi strādāja vairākos atmiņu režīmos: reālajā (bāzes 640 Kb), gan aizsargātajā (80286 versijas) un paplašinātajā (80386). Turklāt varēja iekļaut pielikumus, kurus apmērs pārsniedz fiziskās atmiņas apmērus. Bija arī dinamiskā datu apmaiņa (DDE). Pēc pāris gadiem iznāca arī versija 3.1, kurā jau bija problēmas ar bāzes atmiņu. Tāpat bija arī jaunieviesums, kas uzturēja šriftus True Type. Nodrošināts darbs lokālā tīklā. Parādījās Drag&Drop (failu un direktoriju pārnešana ar peles palīdzību). Parādījās OLE (Object Linking&Embedding). Versijā 3.11 bija uzlabota tīkla uzturēšana un ieviesti vēl vairāki maznozīmīgi knifiņi. Paralēli iznāca Windows NT3.5, kura tobrīd sastāvēja no galvenajiem tīklu gabaliem, paņemtiem no OS/2.
1995. gada jūnijā visu ar datoriem saistīto sabiedrību pārsteidza Microsoft paziņojums, ka augustā parādīsies jauna operetājsistēma, kas būtiski atšķirsies no Windows 3.11, tomēr tajā pašā laikā sekos MS kanoniem – lodziņi un vēlreiz lodziņi. 24. augusts – Windows-95 relīzes oficiālais datums (cits nosaukums: Windows 4.0, Windows Chicago). Tagad tā bija nevis vienkārša operāciju vide – tā bija pilnvērtīga operāciju sistēma, kuras uzlādēšanai nebija vajadzīga disku operācijas. 32-bitu kodols ļāva uzlabot pieeju failiem un tīkliem. 32-bitu pielikumi bija labāk aizsargāti no otra kļūdām, bija arī vairākkārtēja lietojuma režīma atbalsts vienā datorā ar vienu sistēmu. Daudz atšķirību interfeisā, daudz uzlabojumu – poga Start
vien ko vērta… Bija arī apdiets speciāli Windows 3.1x – OSR1. Starp citu, tika iekļauts tā saucamais DOS 7.0, kurš diemžēl, stipri vien atšķīrās no DOS 6.22 un diemžēl, tas nebija labāks.
Nedaudz vēlāk iznāca jauns NT, ar to pašu interfeisu, kā 95. lodziņi. Tā bija divos variantos: kā serveris un darba stacija. Sistēmas Windows NT 4.x bija drošas kā Aeroflote, bet ne tikai tāpēc, ka Microsoft komandai padomās sirdsapziņa, bet galvenokārt tāpēc, ka NT rakstīja programmētāji, kuri kādreiz strādāja pie VAX/VMS. Pēc tam kopš sistēmas iznākšanas brīža tikai radīti 6 Service Pack.
1996. gadā iznāca Windows-95 OSR2 (Open Service Release). Distributīvā ietilpa Internet Explorer 3.0 un sena Outlook versija. Jauninājums – FAT32 atbalsts, uzlabots ierīces un draiveru inicializators. Vairāki iestatījumus (tostarp arī video) varēja mainīt bez pārlādēšanas. Bija arī iemontēts DOS 7.10 ar FAT32 atbalstu.
1998. gads. Iznāca Windows-98 ar iemontētu Internet Explorer 4.0 un Outlook. Parādījās tā saucamais Active Desktop, kurš, ja godīgi, tikai traucēja, bet tas bija „pārejošais” uz Interneta OS (toreiz Microsoft jau domāja par tādu sistēmu, pilnībā integrētu ar inetu). Uzlabots universālo draiveru atbalsts un API DirectX. Iemontēts vairāku monitoru atbalsts. Opcionāli varēja pievienot brīnišķīgu utilītu cieto disku pārnešanai no FAT16 uz FAT32. Iemontētajam DOS-am bija tas pats numurs – 7.10. Pēc gada iznāca Windows 98 Special Edition. Ar optimizētu inicializējošu kodolu Internet Ezplorer nonāca līdz versijai 5.0, kas gan maz atšķīrās no 4.x. Integrācija ar Vispasaules Tīklu, kas nozīmēja vairāku visai vāju utilītu tādu kā FrontPage un Web Publisher piegādi. DOS bija tas pats – 7.10.
Mūsdienas, 2000. gads. Iznāk Windows Millenium pilnā versija. Internet Explorer kļuva par versiju 5.5. Interfeiss uzlabojās uz grafisko iespēju rēķina un pateicoties tam, ka tika akcelerēts viss, kas var kustēties (tostarp peles kursoru). Plus pāris tīkla jauninājumi un tas, kas nav vairs winipcfg…
Un visbeidzot 2002. gads. Windows XP. Pagaidām Microsoft darba virsotne.
LINUX UN WINDOWS SALĪDZINĀJUMS
Ātrdarbība
Salīdzinot Linux ātrdarbību ar Windows, diezgan droši var teikt, ka vismaz XWindows programmas nestrādā ātri. Piemēram, StarOffice ielāde Pentium II 266 datorā, ar 64 MB operatīvās atmiņas aizņēma apmēram 15 sekundes, ko nevar salīdzināt ar Windows ātrdarbību, jo tajā Microsoft Office programmas tomēr ielādējas daudz ātrāk. Protams, daudz kas ir atkarīgs arī no izmantotā Linux grafiskā interfeisa.
Dažādu iekārtu konfigurēšana
Konfigurēt dažādu iekārtu draiverus Linux vidē ir daudz grūtāk, nekā tas ir iespējams Windows vidē, jo bez īpašām iemaņām to praktiski nav iespējams veikt. Sevišķi tas attiecas uz tīkla un printeru konfigurēšanu, ko sekmīgi izdevās veikt tikai pāris distributīvos, jo Linux sistēmai nav tik pilnīga datora komponentu draiveru bibliotēka kā Windows.
Mīnusi.
Raizes sagādāja arī tas, ka neviena Linux sistēma nav ar mieru “atdot” ielikto kompaktdisku, ja tiek nospiesta kompaktdiska izbīdīšanas poga uz CD iekārtas. Turklāt katram Linux distributīvam veids, kā “atgūt” CD, ir savādāks.
Man kā vienkāršam lietotājam zināmas neērtības radīja tas, ka atsevišķos Linux distributīvos, lai varētu izmantot diskešu iekārtu, pirms Linux ielādes jābūt ievietotai disketei. Mans dators ir konfigurēts tā, ka pie pārlādes tas sākumā mēģina veikt ielādi no disketes. Tā kā Linux gribēju ielādēt no cietā diska, man vispirms vajadzēja izņemt disketi un pēc tam paspēt to laikus ielikt atpakaļ.
Plusi.
Sistēmā Linux, tāpat kā Windows, ir iespējams veidot dažādas krāsu shēmas. Un šajā ziņā operētājsistēma Linux ļauj izdarīt vairāk nekā Windows, piemēram, uzlikt fona attēlu uzdevumu joslai (taskbar).
Visām Linux sistēmām ir iespēja pārslēgties starp vairākām virtuālajām darbvirsmām, katrā atverot dažādas lietojumprogrammas, kas tiešām ir ļoti ērti.
Programmu darbība
Runājot par Linux, bieži tiek minēts, cik stabili darbojas tās programmas. Strādājot ar XWindows, ne reizi vien varēja pamanīt dažāda rakstura nepilnības, kas izsauca vai nu programmas aizvēršanos ar kritiskas kļūdas paziņojumiem, vai arī nestrādājošas programmas iespējas un citus nepatīkamus defektus. Tas pilnībā sabojāja iespaidu, kāds man bija radies pirms reāla darba ar Linux sistēmu. Acīmredzot tas ir neizbēgami, ka operētājsistēmai, kas sastāv no daudziem komponentiem, kam ir dažādi izstrādātāji, ir arī daudz kļūdu un nepilnību.
Linux distributīvu atšķirības
Linux distributīvi ir atšķirīgi, un pat tie, kam ir vienādi grafiskie interfeisi, katrs ir savādāks. Pārzinot vienu distributīvu, nav nekādas garantijas, ka otrā kāda īpašība būs līdzīga, un tas var radīt nelielu apjukumu.
Programmu uzstādīšana
Programmu uzstādīšana Linux vidē bieži vien nav tik vienkārša kā Windows, tāpēc arī var samulsināt lietotāju. Daudzas programmas var uzstādīt, tikai rūpīgi izlasot, kas un kā jādara, bet citas ne tikai jāuzstāda, bet arī pēc tam vēl jākonfigurē. Piemēram, StarOffice pēc instalēšanas ir atsevišķi vēl jāinstalē fonti, jo tā automātiski nemāk izmantot XWindows videi pieslēgtos fontus.
Kvalitatīvu lietojumprogrammu trūkums
Sistēmai Linux nav izstrādāts tik daudz lietojumprogrammu kā Windows videi, kaut gan to skaits strauji palielinās.
Linux nav latviešu valodas atbalsta
Viens no faktoriem, kas bremzē Linux plašāku ieviešanu Latvijā, ir latviešu valodas atbalsta trūkums. Dažos Linux distributīvos ir iekļauts diezgan daudz atbalstīto valodu, ieskaitot pat igauņu valodu, diemžēl latviešu valodas nav nevienā no aplūkotajiem distributīviem.
Neskatoties uz visiem pozitīvajiem un negatīvajiem iespaidiem, Linux tomēr ir strauji progresējoša operētājsistēma. Lai gan to nav viegli konfigurēt un darbs ar to ir grūtāks nekā ar Windows, tomēr ļoti daudz ko nosaka tas, ka šī sistēma ir bezmaksas. Varbūt pēc kāda laika Linux tiešām spēs pilnībā aizvietot Windows, bet līdz tam, manuprāt, ir vēl diezgan tāls ceļš ejams. Pamazām sistēma Linux kļūst pilnīgāka, un varbūt ir pienācis laiks ar to iepazīties, uzstādot to vismaz kā sekundāro operētājsistēmu.

PLUSI UN MĪNUSI
Mīnusi.
Lietotājam jābūt ekspertam. Komerciālie izplatītāji un GLI veidotāji ir vienkāršojuši dažu uzdevumu veikšanu, tomēr daudzas procedūras joprojām ir izpildāmas tikai komandrindu līmenī, lietotājam jāatšifrē noslēpumaini sistēmas paziņojumi vai ar roku jārediģē sarežģīti konfigurācijas faili. Ja jums neizdodas apgūt vismaz kādu mazumiņu Linux “smalkumu”, ir lielas izredzes, ka jūsu darbs būs diezgan apgrūtināts.
Aparatūras atbalsts atpaliek. Linux nesavtīgā programmētāju komanda cenšas pēc labākās sirdsapziņas, lai radītu atbalstu jaunu veidu aparatūrai. Taču, ja aparatūras ražotāji nopietni nepievērsīsies Linux draiveru sagatavošanai, jūsu Linux distributīvs varbūt nekad neatbalstīs dažas perifērijas ierīces.
Vājāka programmatūra. Linux sistēmai pieejamas visas iespējamās utilītprogrammas, un lielākā daļa no tām ir bezmaksas, tomēr vairumā gadījumu tās atpaliek no Windows vai Mac lietojumprogrammu versijām. Tādas labākās Linux lietojumprogrammas kā StarOffice, Evolution un The GIMP piedāvā tikai daļu no tām īpašībām, kādas pieejamas Microsoft Office, Microsoft Outlook un Adobe Photoshop. To piedāvājums gan ir vairāk nekā pietiekams, ja vien kāda no trūkstošajām īpašībām jums nav absolūti nepieciešama.
Distributīvu juceklis. Tā kā Linux ir bezmaksas, ikviens var noformēt savu operētājsistēmu un pārdot savu distributīvu. Ja gribēsit izmēģināt Linux, jums nāksies palauzīt galvu, lai izlemtu, kurš distributīvs – Mandrake, Red Hat, SuSE vai kāds no vairākiem desmitiem citu – ir jums vispiemērotākais, jo aparatūras atbalsts var būt atšķirīgs un dažas versijas pat var būt visai nedraudzīgas lietotājam.
Atbalsts par maksu. Lietotāji sūdzas par Microsoft tehniskā atbalsta cenu – 35 ASV dolāri par vienu zvanu. Taču arī Linux atbalsts, lai gan ar dažiem izņēmumiem, nav nemaz daudz lētāks, bet atbalsts SuSE distributīva bezmaksas instalācijai ir stipri ierobežots. Ja esat iesācējs Linux lietošanā un paredzat, ka palīdzība būs vajadzīga, iesakām instalēt Mandrake Linux, kura atbalsta cena ir 15 ASV dolāri par vienu zvanu (vai mazāk, ja lielos apjomos).
Plusi.
Tā ir bezmaksas, bezmaksas, bezmaksas! Lai gan izplatītāji var radīt Linux maksas instalāciju (papildinot to ar instalēšanas rīkiem, nodrošinot tehnisko atbalstu un publicējot multi-CD vai multi-DVD instalācijas komplektus), tie piedāvā Linux arī par brīvu. No SuSE Web lapas iespējams par baltu velti nokopēt visu nepieciešamo programmatūru, lai instalētu tādu pašu OS, kādu mēs izmēģinājām. Kopējiet un veidojiet tik daudz kopiju, cik vēlaties! Instalējiet tās tik daudzos datoros, cik vēlaties! Jāmaksā ir vienīgi par drukātām instrukcijām, tehnisko atbalstu pa telefonu un glītu kompaktdisku komplektu.
Lielas adaptēšanas iespējas. Linux izplatītāji, piemēram, SuSE, var individuāli pielāgot savu Linux versiju, lai tā būtu piemērota kādai konkrētai lietotāju grupai. Programmētāji var modificēt avota kodu atbilstoši lietotāju vajadzībām un atkal izplatīt šo versiju bez maksas. Šādā veidā tiek iegūta OS, kam ir bagātīgas individuālas pielāgošanas iespējas un kas ir brīva no tādiem ierobežojumiem, kuri liek veikt darbu tikai kādā noteiktā veidā.
Drošība – tās stiprā puse. Linux reti kļūst par upuri datortīklu drošības apdraudējumiem. Ja tā tomēr notiek, Linux kodētāju armija parasti jau 24 stundu laikā izlaiž labojumus, kas atrisina šo problēmu. Taču lietotājiem pašiem tie jānokopē Internetā un jāinstalē. Vīrusu rakstītāji pagaidām vēl nav nopietni pievērsušies Linux sistēmas apdraudēšanai.
Bagātīgs atbalsts Internetā. Pievienotajā dokumentācijā nevarat atrast atbildi uz kādu ar Linux saistītu jautājumu? Internetā ir simtiem jautājumu un atbilžu lapu, kā arī derīgu padomu, lietotāju “ziņojumu dēļu” un forumu. Sāciet meklējumus ar The Linux Documentation Project (www.tldp.org).
Viena OS der visiem. Linux kādā no saviem veidoliem spēs darboties jebkurā datorā, sākot no 486. “kastes” ar 8 MB RAM (pamēģiniet tur “iemānīt” Windows XP!) līdz pat liela ātruma serveru klasteriem. Tās, protams, būs dažādas Linux versijas ar dažādām lietojumprogrammām, taču Linux spēj veiksmīgi apmierināt lietotāju vajadzības arī tad, kad Microsoft atstāj vecākas paaudzes datorus “zaudētājos”, arvien vairāk paaugstinot sistēmas minimālās prasības.
Vairāki lietotāji var izmantot vienu datoru
Attālinoties no savām viena lietotāja MS-DOS saknēm, Windows sistēma ieguvusi vairāku lietotāju iespējas, katram no tiem piešķirot atsevišķas pieslēgšanās un failu piekļuves tiesības. Pievienojot papildu programmatūru, Windows var pat atļaut vairākiem lietotājiem vienlaicīgi pieslēgties no attāluma. Taču Linux jau no pirmsākumiem pašos pamatos atbalsta daudzu lietotāju vienlaicīgas pieslēgšanās iespējas.
Pārāk daudz vadības elementu var būt mulsinoši
Linux piedāvā tik bagātīgu dažādu vadības elementu klāstu, ka brīžiem ir grūti orientēties, kā risināt problēmas un konfigurēt aparatūru un programmatūru. Visām Linux GLI ir kontroles paneļi, kā arī dažiem distributīviem ir savi specifiskie kontroles paneļi (tādi kā SuSE YaST attēlā). Papildus tam Linux sistēmā gandrīz visu iespējams konfigurēt arī no komandrindām, tāpēc jauniem lietotājiem dažkārt ir grūti izlemt, ko izmantot. Windows kontroles panelī gandrīz visas iespējas piedāvātas vienkopus, bet trūcīgā dokumentācija kavē izmantot tās komandrindas.
Linux individuāli pielāgojamais grafiskais lietotāju interfeiss

Lielākā daļa Linux distributīvu lietotājiem ļauj izvēlēties kādu no daudzajiem GLI, ieskaitot arī KDE (attēlā pa kreisi) un Gnome (nav parādīts). Šiem interfeisiem ir tādas pašas īpašības kā Windows, piemēram, poga Start ekrāna stūrī, kuru lieto, lai aktivizētu programmas, un ikona trash (atkritumu tvertne) uz darbvirsmas, kurā ir izdzēstie faili. Vecākos datoros Linux iespējams darbināt vispār bez GLI vai ar kādu no vairākiem īpašībām nabadzīgākiem GLI. Windows sistēmai ir tikai viens GLI, ar ko jāsamierinās visiem. Neviena lietojumprogramma nedarbosies ārpus tās apjomīgā, smagnējā interfeisa, liedzot iespēju izmantot XP vecākos un lēnākos datoros.

BIBLIOGRĀFIJA

Internēts:

1. http://www.microsoft.com
2. http://doc.trecom.tomsk.su/citforum.ru/win/operating_systems/linux/lig.shtml#toc
3. http://www.winall.ru/