1905. gada revolūcija

1905. gada revolūcija jeb Piektā gada revolūcija. Vispār revolūcija sākās Pēterburga ar pilsoņu nemieru, bet Latvijas teritorijā tā sākās 1905. gada 13. janvārī ar gājienu Daugavas krastmalā. Latvijā tā bija vērsta pret carisma ekonomisko, politisko un nacionālo politiku.
Viens no revolūcijas cēloņiem bija tāds, ka latvieši aptvēra, ka atrodas divu varu pakļautībā – Krievijas un Vācijas- un ir beztiesīga tauta. Latviešiem pieauga neapmierinātība ar valdošo situāciju, pieauga prasības pēc latviešu valodas, kultūras, politiskajām tiesībām. Tādejādi sākās dažādas nemieru demonstrācijas, protesti un streiki. Šajā 13. janvārī Daugavas krastmalā protesta akcijās uz ielām izgāja vairāk kā 600 000 cilvēki. Karaspēkam atklājot uguni, izcēlās panika un sākās cīņās, kurās tika nogalināti aptuveni 200 cilvēki. Bet cilvēki nepadevās un sāka veikt liela apmēra streikus. Janvāra dienas izraisīja arī spēcīgu revolucionāro dziesmu attīstību. Demonstrācijās un sapulcēs tās vareni skanēja visās Latvijas pilsētās. Dziesmas mudināja strādniekus doties brīvības cīņā un pacilāja demonstrantu revolucionāro sajūsmu. Cīņas dziesmās tautas masas izteica savu naidu pret patvaldību un labākas nākotnes alkas. Sēru dziesmas pauda mūžīgu piemiņu un slavu kritušiem. Janvāra dienās revolucionāro dziesmu tekstus un to melodijas iemācījās desmitiem tūkstošiem ļaužu, un tās kļuva tautā ārkārtīgi populāras. Līdz ar to revolucionārās dziesmas izvērtās par nozīmīgu politiskās cīņas propagandas ieroci. Nikolajs II streiku un demonstrāciju ietekmē 17. oktobrī izdeva manifestu, kurā solīja lielāku latviešu brīvību. Sāka veidoties jaunas pašvaldības institūcijas – rīcības komitejas, dibināties rīcību komitejas un tautas milicijas vienības. Pagastu pārstāvju kongresā pieņēma lēmumu par Latvijas autonomiju. Slikta situācija valdīja laukos. Laukos notika bruņotas sacelšanās, baznīcu demonstrācijas.
1905. gada beigās revolūcija nevis mazinājās, bet gluži otrādi – pieņēmās spēkā, un sasniedza savu augstāko pakāpi. Gandrīz visā Latvijas teritorijā notika bruņotas sadursmes. Jānis Jansons, Jānis Ozols, Ansis Buševics – bija slavenākie revolūciju vadoņi.
Vācu muižnieki, jau domāja par piekāpšanos revolucionāriem, bet Cars negrasījās atkāpties. Cars Nikolajs II 1905. gada beigās uz Latviju nosūtīja karavīru ekspedīcijas, lai apspiestu revolūciju. Sīvās cīņās starp revolucionāriem un cara sūtītajām ekspedīcijām revolūcija tika apspiesta 1906. gada sākumā. To apspieda smagi un nežēlīgi. Dažviet streiki, un nelielas demonstrācijas gan notika, bet tās, lai arī kā gribētu, nespēja vairs neko grozīt. Šīs partizānu vienības dēvēja arī par meža brāļiem.

1905. gada revolūcijas sekas.

Pavisam Latvija 1095. gada revolūcijā bija zaudējusi aptuveni 15 000 cilvēku
Tika izpostīti latviešu ciemi, nodedzinātas skolas, biedrību nami.
Pēc revolūcijas tika iedragāta vācu muižnieku vara, tomēr tā saglabāja savas privilēģijas – joprojām palika augstākā pašvaldības iekārta.
Tika pieņemts lēmums par Latvijas autonomiju.
Latvieši ieguva ticības brīvību, un daļēju preses brīvību.
Tiek atcelts drukas aizliegums.
Iegūtas bija arī tiesības dibināt latviešu skolas

Secinājumi.

Manuprāt, 1905. gada revolūcija ir viens no svarīgākiem un izcilākiem notikumiem latviešu tautas vēsturē. 1905. g. revolūcijai bija liela un pozitīva nozīme. Neraugoties uz to, ka revolūcijai neizdevās gūt ievērojami lielus panākumus vācu muižnieku varas ziņā , tā tomēr smagi satricināja veco režīmu. Tieši tas ir svarīgi, parādīt cik mēs latvieši esam stipri varbūt ne ieroču, pulku lielumu ziņā, bet gan mūsu stiprās gribas pēc brīvības ziņā. Kaut kur esmu dzirdējusi frāzi, ka lai gan latvieši ir maza tauta, tā ar savu gribu var paveikt lielus darbu. Tagad par to esmu pārliecinājusies pati un ticu šai frāzei ar 100%. Pēc revolūcijas pieauga dziesmu attīstība. Tās kļuva par vienu no 1905. gada revolūcijas raksturīgākajām īpatnībām, jo pēc šīs revolūcijas dziesmas latviešu tauta dziedāja gan lielā, gan mazā atrakcijā. Ne jau velti latviešus sauc par dziedātāju vai dziesmu tautu. Latviešu pilsētu un lauku strādnieki šajā revolūcijā cīnījās par sava sociālā stāvokļa uzlabošanu. Revolūcija bija arī īsta zemnieku sacelšanās pret muižniecības varu un privilēģijām.
1905. gada revolūcijas vēsturiskā nozīme bija tā, ka latviešu tauta pirmo reiz uzstājās kā patstāvīga tauta , kas cīnījās par politisku un nacionālu brīvību, par sociālām prasībām. Dziesmu svētku un biedrību vietā stājās politiska cīņa pret patvaldību un muižniecību. Latviešu tauta sacēlās pret saviem apspiedējiem, visi tautas slāņi atbalstīja revolūciju.
Pēc manām domām, 1905. gada revolūcija Latvijā bija īsta latviešu revolūcija.