21.gs.mākslinieki

Grafika

Latviešu grafika attīstījās kā grāmatu un avīžu noformēšanas māksla. 1904. gadā rakstnieku un mākslinieku grupa izveidoja izdevniecību “Zalktis”, kurā lielu uzmanību pievērsa grāmatu mākslinieciskajam noformējumam. Visspilgtāk tas izpaudās jūgendstilā ieturētajos zīmējumos. “Zalkša” izdevumos jūgendstila burtu formas papildināja fantastiska rakstura grafiski ornamenti un plūstošas, vijīgas līnijas.

Latviešu grafikas pamatlicēji savu radošo darbu uzsāka, zīmējot arī tautā populāro satīrisko žurnālu noformējumus. 1907. gadā Pēterburgā izdeva žurnālus: “Pēriens”, “Spēriens”, “Ķēriens”, bet vēl agrāk – “Zvārguļa Zobgaļa kalendāru”. Grafiskās vinjetes literārajam žurnāliem zīmējuši gandrīz visi mūsu mākslinieki, kuri uz

z
zskatīja par godu ilustrēt publicētos latviešu literātu darbus. Nu viņi jau ir klasiķu godā – Rihards Zariņš, Oļģerts Ābelīte, Pēteris Upītis, Aleksandrs Junkers, Arturs Apinis.

Pirmo stājgrafikas darbu izstādi Latvijā sarīkojām neilgi pirms Pirmā pasaules kara. Tajā piedalījās 13 autori ar 104 darbiem. Mēs esam grafikas mākslas smagatlēti/meistari kokgriezuma un kokdzeluma tehnikā, ko zinātāji uzskata par grūtākajām disciplīnām grafikas mākslā.

Latvieši ir lieli lasītāji, mums ir svarīgi ne tikai lasīt, bet grāmatu arī saglabāt. Ielīmēt tajā savu ekslibri mums ir asinīs vēl kopš tiem laikiem, ka
a
ad grafiķis Rihards Zariņš 1897. gadā izgatavoja pirmo ekslibri savai sievai Evai. Ekslibris kā mazā grafikas forma ir ar kādu īpašu auru apveltīts žanrs latviešu grafikā – vēl joprojām ļoti populārs, kaut tomēr ekskluzīvs žanrs.

Labas grafikas pamatā ir perfekts zīmējums. Tikai tie, ku
u
uri bija ar zīmuli izēdušies cauri grafīta kalnam, izpelnījās tiesības strādāt sarežģītās estampa tehnikās. Esat redzējuši Ugas Skulmes 20. gs. 20. gados tapušo zīmējumu ciklu “Nabagu Bībele”? Sigismunds Vidbergs un Kārlis Padegs vēl joprojām ir nepārspēti līnijas meistari.

Latviešu grafikas meistari – Indriķis Zeberiņš, Oskars Norītis , Gunārs Krollis, Aleksandrs Stankēvičs, Valdis Villerušs, Gunārs Cilītis ir devuši lielu ieguldījumu grāmatu grafikas attīstībā un dizaina kultūrā.

Tehnisko paņēmienu daudzpusība mūsu grafiķiem nav pašmērķis, bet gan līdzeklis labākai tēla atklāsmei. Mēs varam apgalvot, ka Vārds nebija pirmais, ko radīja Dievs, bet gan Līnija. Mūsu grafiķi spējīgi ar līniju vien parādīt ainavas filozofisko, laikmetīgi atsvešināto dimensiju. Tā nav pasaules izzināšanas vai estētisku priekšstatu fiksācija, bet gan aicinājums uz kompromisa meklējumiem virtuālās realitātes radītajās ilūzijās. Ilmāra Blumberga grafikās Līnijas sp

p
pēks ir tik uzrunājošs! Mūsu spēcīgākie grafiķi ir dažādu paaudžu un tehnikas meistari – Aleksandrs Dembo, Heinrihs Vorkals, Lilija Dinere, Juris Petraškēvics, Guntars Sietiņš, Māris Subačs, Vita Lenerte–Grasa, Aivars Vilipsons un Roberts Koļcovs.

Gunārs Kirke, Gunārs Lūsis, Laimonis Šēnbergs, Georgs Smelters, Juris Dimiters 80. gadu beigās veica radikālu pagriezienu plakātu mākslā. Tā kļuva sociāli uzrunājoša, īpašas kvalitātes uzrādot jēgietilpīgajos kultūras un politiskajos plakātos.

Jauno mediju uzvaras gājiens sākās 80. gadu nogalē – Andris Breže, Juris Putrāms, Indulis Gailāns, Oļegs Tilbergs, Kristaps Ģelzis pieteica jaunu virzību mā
ā
ākslas procesiem turpmākajiem gadiem.

Leave a Comment