Strādājot par psihologu, ir jābūt gatavam dibināt pietiekami tuvas, uz emocionālu izpratni balstītas attiecības ar dažādiem cilvēkiem, jāprot pareizi novērtēt viņu jūtas, uzskatus, sav¬dabīgās personības īpatnības, pašam paliekot neitrālam un neizsakot par to vērtējumu. Katrā konkrētā gadījumā jāizprot indivīda specifiskās grūtības un psiholoģiskie traucējumi, lai atrastu vispiemērotāko pieeju, kā, izmantojot viņa paša resursus, veicināt personisko izaugsmi un motivēt savas dzīves veselīgai kontrolei. Tas prasa elastību, empātiju un intuitīvu situācijas izpratni, toleranci pret nenoteiktību, patiesīgumu attiecībā pret klientu un atvērtību pret savu iekšējo personīgo pieredzi – jūtām, pašizziņu, spēku, identitāti, atbildību.
Psihologi pēta cilvēka izturēšanos un garīgās norises, lai saprastu un izskaidrotu viņu rīcību, palīdz cilvēkam izzināt sevi, skaidrāk saskatīt pārdzīvojumu un saskarsmes grūtību cēloņus un to risināšanas ceļus. Viņi palīdz cilvēkiem iemācīties efektīvāk izmantot viņu spējas, iespējas, optimistiskāk raudzīties nākotnē. Psihologi, kas strādā ar personālu, nosaka darbiniekiem profesijā nozīmīgākās īpašības un komplektē darba kolektīvu. Psihologi var specializēties noteiktā darbības jomā. Klīniskie psihologi pārsvarā strādā slimnīcās vai poliklīnikās un palīdz cilvēkiem garīgu vai emocionālu traucējumu gadījumos. Šajā nolūkā klīniskie psihologi veic individuālo, ģimenes un grupu psihoterapiju. Skolu psihologi strādā mācību iestādēs, kur viņi, sadarbojoties ar skolotājiem un vecākiem, palīdz skolēniem mācību un uzvedības problēmu risināšanā. Personības psihologi pēta cilvēka būtību, individuālās īpašības un ceļus, kā šīs īpašības attīstīt. Psihologi-konsultanti, izmantojot dažādas metodes, tostarp sarunas un testus, palīdz cilvēkiem pārvarēt ikdienas grūtības, kas saistītas ar personību īpatnībām, sociālo vidi, izglītību vai profesijas izvēli. Sociālie psihologi izzina cilvēku savstarpējās attiecības un vides ietekmi uz to veidošanos. Sociālie psihologi pēta arī cilvēku uzvedību, izturēšanos stilu un attieksmi atsevišķu sabiedrības grupu ietvaros. Organizāciju psihologi pielieto psiholoģiskas metodes personāla vadīšanas, koordinēšanas, uzņēmuma kultūras un iekšpolitikas jautājumu analizēšanā un risināšanā. Ņemot vērā profesionālo specializāciju, psihologi var strādāt bērnudārzos, skolās, slimnīcās, psiholoģiskās palīdzības centros, dažādās firmās un uzņēmumos, pašvaldībās, izglītības nodaļās, nodarbinātības dienestos. Psihologi var nodarboties ar pētniecisko darbu. Viņi var strādāt arī par sociālo un psiholoģisko zinātņu pasniedzējiem skolās, profesionālajās mācību iestādēs, augstskolās.
Psihologa darbā neatkarīgi no specializācijas galvenais ir vēlēšanās un prasme nodibināt kontaktu ar cilvēkiem. Psihologam jāprot uzklausīt citus, iedziļināties viņu problēmās. Lai varētu sniegt cilvēkam psiholoģisku palīdzību, nepieciešama daudzpusīga informācija par šo cilvēku. Priekšstatu par klienta personību un problēmām psihologs gūst, izmantojot dažādas darba metodes. Tās ir: novērošana, saruna, intervija, aptaujas, anketas, arī daudzveidīgas metodikas, kas var būt psiholoģiskie testi spēju, intelekta, rakstura noteikšanai. Palīdzību psihologs var sniegt individuālā konsultācijā, vadīt grupu nodarbības un psiholoģiskos treniņus. Psihologu darbam raksturīga darba pienākumu daudzveidība. Viņam jāizvirza hipotēzes, jāizdara spriedumi un secinājumi. Psihologam jābūt apveltītam ar labām novērošanas spējām, intuīciju, iztēli un loģisko domāšanu. Viņam jāprot iejusties otrā cilvēkā un katram atrast savu pieeju. Psihologam jābūt komunikablam, emocionāli līdzsvarotam, pacietīgam uzklausīt dažnedažādākos emocionālos stāvokļos esošus cilvēkus. Lai pareizi izprastu klienta situāciju, psihologam labi jāpārzina cilvēka psihisko procesu norises, vecumposmu īpatnības, saskarsmes un citas teorijas. Psihologam jābūt erudītam, plaši informētam par mūsdienu situāciju kultūrā, politikā, ekonomikā, sabiedriskajā dzīvē.
Psihologa darbs ir psihiski smags, prasa atbildību un personības briedumu, jo nākas saskarties ar grūtām cilvēku dzīves un personības problēmām. Darbā tiek noslogota redze, dzirde, runa.
Psihologi var strādāt gan privātfirmās, gan valsts iestādēs. Telpa, kurā strādā psihologs, var izskatīties ļoti dažādi, un tas atkarīgs no psihologa darba stila. Visbiežāk psihologu kabinets iekārtots tā, lai radītu klientam patīkamu, mierīgu atmosfēru, kas rosina uz sarunu. Psihodiagnostikas uzdevumu veikšanas nolūkā kabinetā var būt attiecīga aparatūra kā arī personālais dators, ar kuru psihologi var apstrādāt un saglabāt informāciju.
Atkarībā no tā, kur strādā psihologs, – skolā, poliklīnikā, uzņēmumā, iestādē vai privāti, darba laiks var būt stingri noteikts vai arī paša psihologa plānots. Pieņemšanas stundas var būt arī vakaros un brīvdienās. Dienas noslogotība var būt dažāda, un tas atkarīgs gan no risināmā uzdevuma, gan no iestādes tipa, kurā strādā psihologs.
Lai gan liela daļa darba laika tiek pavadīta saskarsmē ar cilvēkiem, sniedzot individuālās konsultācijas vai vadot psiholoģiskā treniņa grupas, psihologiem daudzas stundas jāstrādā vienatnē pie rakstāmgalda, apstrādājot iegūto informāciju, noformējot to atskaišu, slēdzienu veidā. Tā kā psihologa darbs prasa nepārtrauktu pilnveidošanos, daudz laika jāpavada, lasot speciālu literatūru.