Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām); tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem.
Cilvēktiesības ir skaidras, precīzas un konkrētas tiesību normas, kas ir ietvertas starptautiskos dokumentos un Latvijas Satversmē un likumos.
Cilvēktiesības veido demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatu.
Cilvēktiesības ir efektīvs indivīda “juridiskais ierocis” cīņā pret daudzkārt spēcīgāko valsti un var tikt izmantots kā:
• indivīda tiesības uz aizsardzību pret valsts iejaukšanos viņa brīvībās;
• indivīda tiesības pret valsti prasīt no tās sev kādu labumu;
• indivīda tiesības pret valsti uz taisnīgu procedūru un viņa interešu vērā ņemšanu;
• indivīda tiesības pret valsti prasīt no tās aizsardzību pret citiem indivīdiem.
Cilvēktiesības piemīt ikvienai personai neatkarīgi no tās rases, tautības, ādas krāsas, valodas, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, sociālās izcelsmes, ticības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Nepieciešamības gadījumā valsts papildus sniedz palīdzību mazaizsargātām grupām to tiesību pilnvērtīgai realizācijai.
Piemērotākie mehānismi jeb procedūra, kā aizstāvēt pārkāptās cilvēktiesības, ir atkarīgi no tā, kādas tiesības ir pārkāptas, kas un cik lielā mērā tās ir ierobežojis.
Ja persona uzskata, ka tās tiesības ir pārkāptas ar valsts vai pašvaldību iestādes lēmumu, tad pirmkārt, tas ir jāpārsūdz augstākstāvošā iestādē. Ja arī šis lēmums personu neapmierina, tai ir tiesības griezties tiesā.
Būtiski, ka katrai valsts vai pašvaldību iestādei, pieņemot personu skarošu lēmumu, tas ir jāmotivē, tajā ir jābūt norādītām likumu normām, kuras ir piemērotas, un jābūt paskaidrotam, kāpēc tieši šīs normas un šajā gadījumā tiek pielietotas. Attiecīgajā lēmumā ir jābūt informācijai arī par to, kur persona var iesniegt sūdzību, lai apstrīdētu šo lēmumu.
Ja lēmums, tiesību norma vai amatpersonu rīcība pārkāpj cilvēktiesības, persona var iesniegt sūdzību Valsts Cilvēktiesību birojam.
Valsts un pašvaldību iestādes, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību atbilstošos gadījumos:
Valsts cilvēktiesību birojs
Vispārējās tiesas
Bāriņtiesas, pagasttiesas
Satversmes tiesa
Policijas iestādes
Prokuratūra
Pašvaldības
Valsts Darba inspekcija
Valsts Datu inspekcija
Viens no veidiem, kā efektīvi aizsargāt savas tiesības ir sabiedrisku organizāciju dibināšana noteiktu interešu vai tiesību aizstāvībai vai veicināšanai vai arī meklēt atbalstu jau pastāvošajās nevalstiskajās cilvēktiesību organizācijās
Piemēram : Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā saskaņā ar likumu. Tomēr, līdzīgi vairākumam cilvēktiesību un pamatbrīvību, šīs tiesības nav absolūtas un var tikt pakļautas konkrētiem, likumīgiem ierobežojumiem.
Gadījumi, kad šīs tiesības var tikt ierobežotas ir precīzi reglamentētas Latvijas un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos. gadījumi, kādos personai var tikt atņemta brīvība – tā var tikt arestēta un aizturēta. Latvijas Republikā personas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību var tikt ierobežotas tikai Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Personai, kas kļuvusi par aizturēšanas vai aresta upuri pretēji likumā noteiktajai kārtībai, ir paredzētas tiesības saņemt kompensāciju.