Īsumā par Lielbritāniju…
Galvaspilsēta: Londona
Dibināta mūsu ēras 40. – 60.gados
Tiešais attālums no Rīgas – 1681 km [6]
Valsts iekārta: parlamentāra monarhija
Platība: 244 088 km² [7]
Iedz.sk.: 59 755 700 [7]
Blīvums: 245 cilv./ km² [5]
Galvenā valoda: angļu
Ticīgie; anglikāņi (57%), citi protestanti (15%), katoļi (13%) [4]
Naudas vienība: sterliņu mārciņa (GBP)
Rakstītpratēji: 99% [4]
Mūža ilgums: 76 gadi [4]
Iedz.sk. uz vienu ārstu: 710 [4]
Televizoru skaits uz 1000 iedz.: 430 [4]
Galvenās eksportpreces: elektroiekārtas, ķīmiskās rūpniecības produkcija, transportlīdzekli, nafta un naftas produkti [7].
Katru dienu panorāmas ritenis London Eya specialas kabīnes paceļ 135 m virs Temzas līmeņa vairāk nekā 15 000 [7] ekskursantu.
Londona bija pirmā pilsēta pasaule, kurā tika uzbūvēts metro.Londonas metro atklāja 1863.g., un tagad tam ir vairāk nekā 260 [7] staciju.
Anglijas dienvidos atrodas Stounhendža. Aizvēsturiskais akmens stabu loks būvēts no 3200. – 1000.gadam p.m.ē. [7]. Tas ir viens no nozīmīgākajiem aizvēstures pieminekļiem Eiropā.
Klimats: Mērens okeāna klimats, maigs un mitrs (mitrāks ir Ziemeļīrijā, sausāks un vēsāks Skotijā). Klimatu pārsvarā ietekmē siltā Golfa straume. Vidējā janvāra temperatūra ir no +3ºC līdz +7ºC [8], vidējā jūlija temperatūra ir no +11ºC līdz +17ºC [8]. Vidējais nokrišņu daudzums ir 600 – 750 mm [8] gadā. Bieži ir novērojama migla. Vislabāk valsti ir apmeklēt no aprīļa līdz septembrim.
Svētku dienas:
1. janvāris Jaungada diena
Karogs
Ģērbonis
3.janvāris Jaungada svētku diena
25.marts Lielā Piektdiena
27.marts Pirmās Lieldienas
28.marts Otrās Lieldienas
2. maijs Maija svētku diena
30. maijs Pavasara svētku diena
29. augusts Vasaras svētku diena
25. decembris Ziemassvētki
26.decembris Boxing Day
27. decembris Ziemassvētku brīvdiena
Lielbritānija mūsdienās
Atguvusies no kara posma Lielbritānija sagaidīja bezrūpīgos 60os gadus. Impērijas laikmetam pienāca beigas, jo līdz 70. gadu sakumam lielākā daļa koloniju atguva neatkarību. Strauji palielinājās ieceļotāju skaits: imigranti no bijušajam kolonijām bagātināja britu kultūru, tomēr viņu pieplūdums radīja sociālas problēmas.
Lielbritānijas attīstība sakot no 1951. gada:
1951 Lielbritānijas festivāls kliedē pēckara drūmo noskaņojumu.
Vinstons Čērčils atkal klust par premjerministru.
1952 Elizabetes ІI kronēšanas ceremoniju pirmoreiz translē televīzijā.
1957 Pirmie imigranti kuģos ierodas no Karību reģiona.
1958 Sakas kampaņa par kodolieroču aizliegšanu; tā atspoguļo jauniešu bailes no globālas katastrofas.
1959 Uzbūvē pirmo automaģistrāli M 1 no Londonas uz Midlendsu.
1963 Liverpūles mūziķu grupa The Beatles pauž laikmeta garu populārās dziesmās.
1964 Atceļ nāvessodu
60.gadi Minisvārku ieviešana pacel britu modi vel nebijušos drosmes augstumos, un no Kalifornijas tiek pārņemta hipiju kustība.
70.gadi Pankrokeru ērmīgās drānas un frizūras šokē sabiedrību.
1973 Pēc gadiem ilgām pārrunām Lielbritānija pievienojas Eiropas Kopienai.
1975 Ziemeļjūrā sāk veidot naftas urbumus
1976 Virsskaņas lidmašīna Concorde veic pirmo komercreisu.
1979 ”Dzelzs lēdija” Mārgareta Tečere klust par pirmo sievieti premjerministri Lielbritānijā.
1981 Velsas princis Čārlzs apprec lēdiju Diānu Spenseri; ”pasakainā” laulību ceremonija notiek Sv.Pāvila katedrāle.
1984 Raktuvju strādnieki veselu gadu streikojot nespēja panākt aizliegumu slēgt šahtas.
1985 Lai savāktu naudu bada cietējiem Āfrikā, tiek sarīkots milzīgs Live Aid popmūzikas koncerts.
1990 Konservatīvo partijas deputāti piespiež atkāpties M. Tečeri; viņas vieta stājas Džons Meidžors.
1991 Uzbūvē Lielbritānijas augstāko celtni – Kanādas torni; Londonas doku teritorija tiek veidots pilsētas jaunais finansu centrs.
1992 4.reizi pēc kārtas tiek ievēlēta konservatīvo valdība; tas ir 20.gs rekords.
1994 Atklāj Lamanša tuneli, kas nodrošina tiešu dzelzceļa satiksmi starp Lielbritāniju un kontinentālo Eiropu.
1997 Leiboristu uzvara pārtrauc 18 gadus ilgo Konservatīvo partijas valdīšanu.
1999 Tiek izveidots Skotijas parlaments un Velsas asambleja, piešķirot šīm divām teritorijām lielākas tiesības pārvaldīt savas iekšējās lietas.
Banknotes un monētas
Lielbritānijas valūta ir sterliņu marciņa ( £), kuru iedala 100 pensos.
Visu nominālu angļu banknotēm vienā pusē vienmēr ir karalienes attēls. Lielbritānijā ir 5, 10, 20 un 50 £ banknotes. Skotijā ir savas banknotes, kas ir legāls maksāšanas līdzeklis visā Lielbritānijā, taču ne vienmēr tiek ņemtas pretī.
Apgrozībā ir monētas, kuru vērtība ir 1 un 2 mārciņas.Ir 50, 20, 10, 5, 2 pensi un 1 penss. Katras monētas vienā pusē ir karalienes attēls.
LONDONA
Londona, Apvienotās Karalistes galvaspilsēta, atrodas Anglijas DA daļā. Pilsētā ir 7 mlj. [6] iedz., un tā aizņem 1606 km² [2] lielu platību. Cauri Londonai plūst Temza. Pilsēta atrodas Lielbritānijas ceļu un dzelzceļu tīkla pašā centrā. Tā ir viena no dārgākajām pilsētām pasaulē un tajā atrodas Selfridges un Harrods – vieni no vecākajiem veikaliem Londonā un prestižākajiem pasaulē.
Londonu ir dibinājuši romieši 43.gadā. To sākotnēji sauca par Londinium, un tā bija Senās Romas Britānijas provinces galvaspilsēta.
Tā ir Eiropas lielākā pilsēta un nozīmīgs biznesa centrs. Londona sastāda 17% [8] no Lielbritānijas IKP. Katru dienu tajā notiek lielāka naudas apgrozība nekā jebkur citur pasaulē. Sitijā, sauktā arī par ’’kvadrātjūdzi’’, ir vairāk nekā 500 banku [4], tāpēc Londonai ir vadošā loma pasaules finanšu tirgū. Tā atrodas starp diviem citiem pasaules finanšu centriem – Tokiju un Ņujorku.
Londonā darbojas piecas lidostas; lidojums no Latvijas ilgst trīs stundas.
Londonai pakāpeniski saplūstot ar piepilsētām un tuvākajiem ciematiem, ir izveidojusies Lielā Londona.
Iedzīvotāji un ticība
Kopš 15.gs. britu jūrasbraucēji krustām šķērsām ir apceļojuši visu pasauli. Viņi nodibināja tirdzniecības sakarus un pakāpeniski pakļāva savai ietekmei valstis Āzijā, Tālajos austrumos, Amerikā un Āfrikā, padarot tās par savām kolonijām. Mūsdienās gandrīz visas šīs valsti ir atguvušas neatkarību, tomēr to saikne ar Lielbritāniju nav zudusi.
Kad Lielbritānijai radās vajadzība pēc papildu darbaspēka, tā mudināja ģimenes no senajām kolonijām emigrēt. Tagad Lielbritānijas pilsētās mīt lielas indiešu, pakistāniešu, afrokarību, ķīniešu imigrantu kopienas [5]. Tāpēc skolēni par dažādajām kultūrām un reliģijām uzzina no saviem klasesbiedriem.
89% [4] Lielbritānijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās un priekšpilsētās, bet tikai 11% [4] – laukos.
Lielbritānijas iedzīvotāji dod priekšroku dzīvei priekšpilsētās, jo tajās ir tīrāka vide, lielāks plašums un ērta satiksme, kas ļauj nokļūt uz darbu centrā. Britu dzīve ir cieši saistīta ar mājām, un daudzu cilvēku sapnis ir māja. Savrupmājas ir populārākas par dzīvokļiem. Dārza kopšana vai mājas labiekārtošana ir iecienīta nodarbošanās brīvajā laikā.
Dzīvojamo māju veidi Lielbritānijā:
Savrupmāja (20.gs.80.gadi)
Viktorijas laika māja (19,gs.80.gadi)
Mājas ar kopēju starpsienu (20.gs.30.gadi)
20.gs.60.gadu daudzdzīvokļu bloks ar kopēju pagalmu mājas priekšā
Lielbritānijas sabiedrība pārsvarā ir laicīga. Lai gan vairums iedzīvotāju ir kristieši, baznīcu tie apmeklē visai reti. Imigrantu kopienas turpina piekopt savu reliģiju – islāmu vai hinduismu.
Teritorija un dabas apstākļi
Lielbritānijas teritoriju veido četras zemes jeb kultūrvēsturiski apgabali: Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija. Valsts atrodas netālu no Eiropas ziemeļrietumu krasta un ir blīvi apdzīvota. Neskatoties uz savu nelielo teritoriju, Lielbritānijai bijusi milzīga ietekme pasaulē. Kādreiz tā kontrolēja plašu impēriju, tāpēc tagad angļu valodu saprot visā pasaulē. Šobrīd šajā urbanizētajā valstī dominē apkalpojošais sektors, piemēram, banku pakalpojumi un apdrošināšana.
Lielbritānijas teritorija ietver sevī arī lielu skaitu mazāku salu. Siltās Golfa straumes ietekmē valstī ir mērens klimats ar samērā lielu nokrišņu daudzumu. Ziemā klimats ir maigāks nekā citur tādos pašos platuma grādos. Lielbritānija atrodas vietā, kur notiek aktīva gaisa masu cirkulācija, tāpēc laikapstākļi ir ļoti mainīgi. Kopumā valsts D – daļā klimats ir siltāks, bet R – piekrastē vairāk nokrišņu.
Šeit ir sastopama liela dabas ainavu dažādība. Skotijas lielāko daļu aizņem kalniene, un tās piekrastē atrodas daudz salu. Velsas ainavā dominē Kembrianu kalni. Ziemeļīrija ir līdzenumu apgabals ar dažām augstienēm. Ziemeļanglijas ainavai raksturīgi kalni un zemas augstieņu grēdas, bet pārējā Anglijas teritorija ir samērā līdzena.
Lielbritānijā ir biezs upju tīkls. Vairums lielāko pilsētu atrodas upju krastos. Garākā upe ir Severēna (354 km) [7], kura plūst no Velsas centrālas daļas uz Anglijas DR. Savukārt Skotijā ir daudzi ezeri, kurus sauc par lohiem. Augstākā virsotne Lielbritānijā ir Bennevis, kas atrodas Skotijā. Lielākais ezers – Lohnejs, kas atrodas Ziemeļīrijā.
Sports
Briti ir kaismīgi sporta fani, sevišķi dedzīgi viņi fano par sporta veidiem, kuri radušies Lielbritānijā – futbolu, regbiju, kriketu un golfu.
Mūsdienu futbola noteikumi izstrādāti pēc Anglijas zēnu skolās spēlēto spēļu noteikumiem.
Britu ēdieni un krogi
Britu ieguldījums pavārmākslā ir angļu brokastis (kas sastāv no cepta šķiņķa un olas, sēnēm, desiņas, tomātiem, apceptas maizītes un asinsdesas), pēcpusdienas tējas (Indijas, Ceilonas, Ķīnas vai augļu) un sātīgie pudiņi.
Katrā zemē ir atrodami savdabīgi krodziņi, bet Lielbritānija ir slavena ar saviem ’’pabiem’’ (vārds pub ir saīsinājums no public house – sabiedriska vieta). Alu šeit dzēra jau romiešu laikos, kad to brūvēja lielākoties mājās. Viduslaikos viesnīcas un tavernas darināja savas alus šķirnes. 19.gs. veidojās dzelzceļa tavernas ceļotājiem.
Daba
Kādreiz lielāko daļu Lielbritānijas klāja meži, bet tūkstošiem gadu ilgā teritorijas apdzīvotība un cilvēku saimnieciskā darbība katastrofāli ir samazinājusi mežu platību. Lai gan kopš 20.gs. sākuma notiek mežu atjaunošana, Lielbritānija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurā mežu ir vismazāk. Izplatītākie koki ir bērzi, oši, ozoli un kastaņas. Lielākais savvaļas dzīvnieks ir staltbriedis. Daudz mazāk ir lapsas, ciršļi, peles un vāveres.
Apmēram 7% [7] Lielbritānijas teritorijas aizņem dabas aizsargājamās teritorijas.
Lauksaimniecība. Lai gan tikai 1% [7] no visiem strādājošajiem ir nodarbināti lauksaimniecībā, Lielbritānija saražo 60% [7] no tai nepieciešamās pārtikas un lopbarības.
Izmantotā literatūra.
[1] Ceļvedis, Lielbritānija, Zvaigzne ABC, 2004.
[2] Ceļvedis, Londona, Zvaigzne ABC, 2000.
[3] 100 pasaules skaistākās pilsētas, Zvaigzne ABC, 2002.
[4] Pasaules ģeogrāfija, Zvaigzne ABC, 1996.
[5] Entonijs Meisons, Cilvēki, zemes un valstis, Zvaigzne ABC, 2002.
[6] Žurnāls Ceļvedis, Zvaigzne ABC, 2004.
[7] Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija, Zvaigzne ABC, 2003.
[8] http://lv.wikipedia.org
[9] http://www.supertravelnet.com