Brīvība jebkurai dzīvai radībai ir ļoti svarīga. Arī cilvēks cenšas savas dzīves laikā tiekties pēc brīvības gan fiziskās, gan garīgās. Tomēr, iegūstot brīvību, nākas iegaumēt vienu lietu – arī brīvam esot, tev ir jābūt atbildīgam par sevi, saviem darbiem, atbildīgam pret savu ģimeni, sabiedrību, valsti.Brīvība ir mūsu darbība, domas. Brīvas ir mūsu kustības un jūtas – bailes, izmisums, laime, prieks. Mūsu iekšējo brīvību atņemt nevar neviens. To var atņemt tikai fiziski. Cietums ir tam lielisks piemērs – tu esi ieslodzīts fiziski, bet drīksti brīvi domāt un just… Brīvība ir tad, kad tu drīksti iziet meža vidū un sklaļi izrādīt visas savas izjūtas – kliedzot, lēkājot, dziedot. Un to brīd tu patiesi jūties un esi gan fiziski, gan garīgi brīvs… Brīvība – tā ir atbildība!!! Brīvība ir tad, ja neesi ne no kā atkarīgs. Tāpēc pasaulē nav tādas īstas brīvības. Katrs cilvēks vairāk vai mazāk ir pakļāvis sevi kādam cietumam. Un šo cietumu ir tik daudz… Katrs cilvēks pats sev izvēlas cietumu. Tā var būt parasta atkarība no nikotīna (kas mūsu laikos ir tik izplatīta), atkarība no alkohola utt. Protams, tie var būt daudz stingrāki cietumi, no kuriem, iespējams, tikt ārā nemaz nav iespējams. Es ieteikt katram cilvēkam padomāt, kas ir viņa cietums un censties no tā izlauzties. Brīvība ir atvaļinājums. Brīvība ir pamatvērtība, dārga manta, katra cilvēka dzīves mērķis, ir cilvēces kultūras kalna virsotne, ir iekšējs fenomens, ir ļoti subjektīva lieta, ir cilvēka pamattiesība, ir ļoti liela atbildība, ir cilvēka dabiskais stavoklis, ir jēdziens, kas dažiem cilvēkiem ir nesaprotams, ir pieejama visiem.
Tā var turpināt rakstīt šos jēdzienus mūžīgi, jo tomēr katram cilvēkam ir vismaz maza brīvība, lai arī kur viņš atrastos… Atbildības pakāpi nosaka vairāki kritēriji, un atbildību par koruptīvu darbību vai bezdarbību varētu iedalīt šādi:6 1) kriminālatbildība; 2) administratīvā atbildība; 3)civiltiesiskā atbildība; 4) disciplinārā atbildība.
Bez minētajiem atbildības veidiem pastāv arī tādi šķietami nejuridiski atbildības veidi kā politiskā atbildība un morālā atbildība, kas balstās uz sabiedrības ētiku un morāli, tās paražām, tikumības normām un citiem sabiedrībā pieņemtiem nosacījumiem.