Kas ir Nīčes varas griba?
Frīdrihs Nīče – 20. gs pazīstamākais filozofs. Nezinu vai izcilākais, tomēr Nīčes vārdu ir dzirdējis katrs. Varbūt ne katrs zina, kādi ir Nīčes uzskati, vai kādā jomā viņš darbojies, tomēr par Nīči zina vai ikviens. Dzimis 1844. gadā, mācītāja ģimenē, dzīvē bijis mērķtiecīgs, varbūt neiecietīgs pret to, kas traucē viņam sasniegt mērķi, daudz cietis un galu galā dzīves beigās sajucis prātā.
Viņa filozofiskā darbība, uzskati un radītie darbi vēl šodien tiek analizēti, pārspriesti, kritizēti, slavēti. Viņa filozofisko uzskatu izklāsti aizņem grāmatu sējumus, tāpēc pievērsīšos tieši iztirzājamajam jautājumam. Proti, – kas, pēc Nīčes domām, ir varas griba?
Daudzi Nīčes varas gribu traktē tikai kā tiekšanos pēc politiskas varas, pēc spējas valdīt pār citiem. Tam tomēr ir dziļāka jēga un nozīme. Jā, spēja valdīt pār citiem ir varas pazīme, tomēr Nīčesprāt, lai valdītu pār citiem ir jāvalda pār sevi.
„Nevis apmierinātību, bet vairāk varas; nevis vispārēju mieru, bet karu; nevis tikumību, bet krietnumu.[..] Vārgajiem un izvirtušajiem jāiet bojā – tas ir mūsu cilvēkmīlestības pirmais likums. Un ir jāpalīdz viņiem izmirt.” No šī mēs varam secināt arīdzan, ka tiekšanās uz varu nav viena cilvēka mērķis – varu mēs varam tulkot kā visas sabiedrības tiekšanos un zināmiem standartiem – kopējā labuma vārdā atbrīvoties no sabiedrības „piesārņotājiem”.
Radošiem, bezbailīgiem, pašapzinīgiem un zinātkāriem cilvēkiem jābūt brīviem no vergu morāles ierobežojumiem, lai dzīvotu pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi. Nīče šādas dzīves alkas sauc par valdīt gribu jeb varas gribu. Cilvēks, kas tādā veidā īsteno savas radošās spējas kļūst par augstāku cilvēcisku būtni, kuru Nīče dēvē par pārcilvēku (pārcilvēks arī ir termins, kas daudz figurē Nīčes filozofijā).
Tātad no visa tā varam secināt – varas griba nav tikai tiekšanās pēc politiskas varas, varas griba ir vēlme pārvaldīt sevi kā cilvēku, spēju sevi paust kā brīvu personību ar brīviem uzskatiem, un – ai, kā mums tā visa šodien ir par maz…