Kas ir Huserla apziņas izpratne?

Kas ir Huserla apziņas izpratne?

Edmunds Huserls (1859 – 1938) uzskatāms par dibinātāju fenomenoloģijai, kas ir viens no ietekmīgākajiem filozofijas virzieniem 20. gs. Huserla mērķis bija ar fenomenoloģijas metodi pamatot filozofiju kā „stingru zinātni”. Savā darbā „Loģiskie pētījumi” (1900 – 1901) pretēji toreiz izplatītā psiholoģisma apgalvojumiem, ka loģikas likumi ir psiholoģisku likumsakarību izpausme, Huserls pierāda tīrās loģikas ideālumu, kuras likumi ir spēkā neatkarīgi no domāšanas gaitas faktiskajām norisēm.

Šajā darbā ir likti pamati arī fenomenoloģiskajai apziņas analīzei. „”Es” eksistē, un viss, kas ir ne”Es”, ir tikai fenomeni, kuri iz

z
zšķīst fenomenālās mijattiecībās”, saka Huserls, un no tā var secināt, ka viņš ir vienisprātis ar Dekartu, ka katram no mums ir vismaz viens fakts, par kuru mēs varam būtu pilnīgi droši, – tā ir mūsu apziņas pastāvēšana. Tieši ar šo faktu ir jāsāk, ja vēlas savu priekšstatu par realitāti balstīt uz stabiliem pamatiem.

„Katram no mums ir sava dzīves pasaule, un ar to jāsaprot pasaule, kuru pieredzam. Katrs to uztver kā subjektīvu, relatīvu pasauļu idejisku kopumu, kas ceļā uz izpratni ir transformējies da
a
ažādos pasaules izpratnes veidos – pasaulēs katram sev.”

Šāda pasaules uztveres interpretācija arīdzan raksturo apziņas lomu, jo no citāta var secināt, ka apziņa pasaules uztveri ir pārveidojusi pa savam („ceļā uz izpratni ir transformējusies”), tātad apziņu var uzskatīt par tādu kā tr
r
ransformatoru, kas dažādas izpratnes pārveido vienā – cilvēkam saprotamā, bet tas nebūt nenozīmē, ka šīs transformētās uztveres rezultāts ir objektīvs. Tomēr par spīti šādam secinājumam ir neiespējami izprast, kāda būtu objektīva uztvere, neatkarīgā no apziņas, jo neatkarīgi no apziņas cilvēks domāt un uztvert pasauli nevar.

Mazākā mērogā un tiešāk izskaidrojot apziņu vēlos minēt piemēru par galdu – skatoties uz galdu, mēs apzināmies galda esamību, nevis to, ka skatāmies uz galdu. Parasti cilvēku apziņa tā arī darbojas – „Es” tieši apzinās objektu, nevis sevi pašu kā objektu.

Tā uzskatīja Huserls, un mūsdienas tas ir joprojām aktuāli. Nav gan statistikas par cilvēkiem, kas sevi apzinās kā objektu, kas skatoties uz galdu apzinās pašu skatīšanos, nevis galdu, bet domāju, ka šādu cilvēku nav tik daudz kā gribētos.

Leave a Comment