Anoreksija un bulīmija
Anoreksija
Anoreksijas riska grupa ir sievietes vecumā no 15 līdz 21 gadam, tomēr ar šo slimību var sirgt arī puiši. Latvijā gan šī veselības problēma puišiem nav aktuāla, viņi ar anoreksiju slimo ļoti reti. Cilvēkiem, kas saslimuši ar anoreksiju, ir paniskas bailes pieņemties svarā, viņi atsakās no ēdiena, noliedz, ka ir izsalkuši. Tāpēc šie cilvēki apzināti badojas, lai samazinātu svaru. Viņi ir kā apsēsti ar vēlmi būt tieviem un slaidiem. Psihoterapeiti apgalvo, ka tie, kas slimo ar anoreksiju, parasti ir veiksmīgi, apzinīgi, labi mācās, paklausīgi, ar augstu intelekta līmeni un lielu gribasspēku. Kad slimība jau progresējusi, slimniekiem palielinās apmatojums uz ķermeņa un sejas, ir paaugstināta jutība pret aukstumu. Sievietēm un meitenēm var būt neregulāras mēnešreizes, tās var pazust pavisam. Aizvien biežāk izkrīt mati. Daži eksperti uzskata, ka viens no anoreksijas cēloņiem var būt nesaskaņas ģimenē. Jāpiebilst, ka anorektiķiem ir dzelžaina pārliecība, ka viņi ir resni, lai gan šiem cilvēkiem ir liels svara zudums un viņu ķermeņu masa parasti ir krietni zem normas robežas. Šī slimība var būt arī nāvējoša, un bez speciālista palīdzības no tās atbrīvoties parasti nav iespējams.
Bulīmija
Ar bulīmiju slimi cilvēki mēdz sev noteikt, piemēram, alerģiju pret ogļhidrātiem, jo ilgstošas diētas ar stipriem ierobežojumiem var radīt tādas zarnu un kuņģa problēmas kā nelabu dūšu un vēdera uzpūšanos, arī sirdsklauves. Ar bulīmiju sirgst tie, kuriem ir nekontrolējama apetīte, regulāras pārēšanās lēkmes, un tad seko atbrīvošanās no apēstā ar vemšanu, klizmu vai caurejas līdzekļu lietošanu ar mērķi zaudēt svaru. Tāpat arī ierobežojošas diētas, badošanās un milzīgas fiziskās slodzes. Bulīmijas slimnieki var pat vemt asinis. Viņiem novērojama bieža tualetes izmantošana pēc ēdienreizēm un pārspīlētas rūpes par savu ķermeņa svaru, kā arī biežas garastāvokļa maiņas un depresija. Šie slimnieki jūt dedzinošas sāpes kuņģī, viņiem ir vēdera uzpūšanās un gremošanas traucējumi, arī aizcietējumi. Bieži vien bulīmiķi pār sevi zaudē kontroli. Viņiem ir asinīm pieplūdušas acis, zobu problēmas, bet daiļā dzimuma pārstāvēm arī neregulārs menstruālais cikls. Bulīmija var ilgt gadiem ilgi. Arī šī slimība var būt nāvējoša.
Statistika liecina, ka Latvijā pēdējos desmit mēnešos ar smagu bulīmijas diagnozi valsts medicīnas iestādēs stacionāri ārstējušies 24 pacienti.
Paniska notievēšanas mānija
Agnija apgalvo, ka nu jau labu laiku vairs ik pāris dienas pēc ēšanas neskrien uz tualeti un no ēdiena neatbrīvojas. Tomēr, tiklīdz būs kāds lieks kilograms, viņa atkal savu “īpašo metodi” likšot lietā. Tikmēr katru vakaru pirms gulētiešanas viņa lieto dažādas novājēšanas tējas, un tagad ēdiens vienmēr bez problēmām tiekot izvadīts no organisma. Agnija skaidro, ka viņas vīrs neiebilst pret panisko sievas notievēšanas māniju. Viņš pat lepojas, ka sieva, kas pasaulē laidusi divus bērniņus, ir tik slaida. Jaunā sieviete stāsta, ka mēģinājusi nodarboties ar sportu, bet tas neesot bijis iedarbīgi, jo klāt nākusi muskuļu masa.
Interesanti, ka jaunā sieviete dienas laikā gandrīz vai neēd. Viņa to skaidro ar vājo finansiālo stāvokli. “Lai regulāri lietotu veselīgu uzturu, vajadzīgi līdzekļi. Abi ar vīru esam aizņemti darbā, nestāvam pie plīts un visu laiku negatavojam. Tāpēc bieži vien vakariņas ir pirmā ēdienreize, kad kārtīgi paēdu. Turklāt nevis paēdu, bet riju visu, ko atrodu ledusskapī. Es tā varu kārtīgi pieēsties, un tad no tā ir jāatbrīvojas. Tiem, kas ļoti grib pieņemties svarā, iesaku katru vakaru pirms gulētiešanas apēst lielu šokolādes tāfelīti,” stāsta Agnija.
Runājot par to, ko sieviete ieguvusi un zaudējusi, viņa ilgi domā un tad saka — ieguvusi formīgu un slaidu augumu, bet pie zaudējumiem noteikti jāpieskaita dažādas veselības problēmas — nervi, trauslāki kļuvuši nagi. Un arī mati vairs nav tik spīdīgi kā agrāk. Vājināta kļuvusi arī imūnsistēma.
Grib līdzināties tievajām un slaidajām
Madara pusaudzes vecumā mācījās baletskolā un, lai atbrīvotos no ēdiena, centās to izvemt. Meitene ēda kārtīgi, viņas mīļākais ēdiens bija eļļā cepti kartupeļi. Lai nesabojātu savu ideālo svaru, meitene tūlīt pēc ēšanas devās no tā visa atbrīvoties. Viņa to darīja nevis tāpēc, ka bija resna, bet tāpēc, ka nespēja savaldīt kāri pēc sātīgiem ēdieniem. No pretdabiskā procesa, ko radīja kuņģa sula, Madarai sāka noārdīties zobu emalja. Par laimi, meitenes problēmu laikus pamanīja mamma, kurai šķita aizdomīgi, ka meita ikreiz pēc maltītes ieslēdzas vannasistabā. Mamma meiteni tūlīt aizveda uz konsultāciju pie uztura speciālista.
Mediķe Aija Buša, kas vairākus gadus strādājusi ar pusaudžiem, sarunā ar “Vakara Ziņām” atklāj, ka pirms aptuveni desmit gadiem pusaudžiem tādas veselības problēmas kā anoreksija un bulīmija nebija tik izteiktas. “Senāk jaunas meitenes tik ļoti nepievērsa uzmanību savam svaram un diētai kā tagad, kad ir ļoti populāri jaunām meitenēm un sievietēm uztraukties par savu svaru. Veselības, sporta un uztura, kā arī sieviešu žurnālos aprakstītas dažādas diētas, uz žurnālu vākiem redzamas ļoti tievas sievietes. Jaunām meitenēm rodas komplekss, un arī viņas grib līdzināties tievajām un slaidajām. Un tad sākas dažādas ēšanas problēmas,” — tā Aija. Viņa uzsver, ka vecākiem jābūt īpaši modriem un jāvēro, vai atvasei, it īpaši pusaudžu vecumā, neparādās ar uzturu saistītas problēmas un vai bērns pēc ēšanas nesteidzas uz tualeti vai vannasistabu.
Kamēr atjēdzās, pusgadu gulēja slimnīcā
Evitai tagad ir 26 gadi, un droši var apgalvot, ka viņa ir izārstējusies no anoreksijas, ar kuru slimoja 18 gadu vecumā. Evita vienmēr bijusi normāla tieva meitene. Tāpēc līdz šim nav skaidrs, kāpēc Evitai radās vajadzība paniski zaudēt svaru. Iespējams, viņu ietekmējusi kāda klasesbiedrene, kas apmeklēja nodarbības modeļu aģentūrā. Sākotnēji Evita sāka ievērot diētu, ēda tikai dārzeņus un jogurtus, kas it kā skaitās veselīgs uzturs. Bez diētas Evita katru rītu nodarbojās ar sportu un veselu stundu veltīja skriešanai. Taču iegūtais rezultāts meiteni neapmierināja. Lai gan viņa bija jau zaudējusi piecus kilogramus, skatoties spogulī, viņai šķita, ka ir ļoti resna. Tāpēc turpmāk uzturā viņa lietoja tikai dārzeņus, konkrēti, tikai svaigus burkānus…
Aptuveni pēc diviem mēnešiem Evita uzturā pārtrauca lietot arī burkānus un galvenokārt pārtika tikai no ūdens. Kad no laukiem ciemos atbraukušie vecāki ieraudzīja savu pamatīgi izkāmējušo meitu, viņi tūlīt pat Evitu nogādāja pie speciālistiem. Jaunā sieviete, kuras augums ir 176 centimetri, svēra aptuveni 40 kilogramus. Speciālisti noteica Evitas diagnozi — anoreksija. Kad ārsts lika meitenei uzzīmēt savu vizuālo tēlu, Evita sevi attēloja kā ļoti, ļoti resnu cilvēku — pretstatā tam, kāda bija patiesībā — tikai kauli un āda.
Slimnīcā Evita pavadīja vairāk nekā pusgadu, viņu ārstēja dažādi speciālisti, arī psihoterapeits. Tikai pēc pusgada viņa palēnām sāka atjēgties no pārdzīvotā. Kamēr Evita slimoja ar anoreksiju, viņai pazuda arī mēnešreizes, un pagāja ilgāks laiks, līdz tās atkal sākās. Tagad Evitas ģimene seko līdzi, lai jaunā sieviete ēd regulāri. Lai arī viņa tagad ēd normāli, sieviete uzturā nelieto ne kūkas, ne citus saldumus. Un joprojām laiku pa laikam apmeklē psihoterapeitu. Beidzot Evita sapratusi, ka ar drakonisko vēlmi notievēt sev pamatīgi darījusi pāri. Diemžēl visas problēmas nav zudušas, jo Evita konsekventi ģērbjas tikai tumšās drēbēs, uzskatot, ka gaišas drēbes viņa nedrīkst vilkt, jo tās izcels viņas augumu un viņa neizskatīsies pievilcīga, kaut jaunās sievietes svars tagad ir arī tikai 60 kilogrami.