Ēšanas trucējumi

Ēšanas traucējumi.

Ikviens no mums ēd, jo tas ir nepieciešams un tas sniedz mums baudu. Tomēr, visi cilvēki nav vienādi – starp mums ir lielas atšķirības. Kāds ēd vairāk, cits – mazāk, vienam ātri pieaug liekais svars, citam – nē. Ir sastopami arī cilvēki, kas pārāk lielā mērā uzraucas vai neēd par daudz, vai par maz. Tādejādi viņi var kaitēt savam veselības stāvoklim, jo nereti saslimst ar anorexia nervosa un bulimia nrvosa.

Anoreksija (apetītes trūkums) un bulīmija (slimīga ēstgriba) ir atšķirīgi stāvokļi, lai gan cilvēks vi

i
ienlaicīgi var ciest gan no viena, gan no otra. Parasti bulīmija parādās pēc vairāku mēnešu anoreksijas perioda.

Sievietes ar šīm slimībām slimo 10 reizes biežāk nekā vīrieši. Visbiežāk ar anoreksiju vai bulīmija slimo pusaudži, lai gan nereti uzskata, ka šīs slimības ir pieaugušo problēma.

Slimības pazīmes.

Anoreksijai raksturīgās iezīmes ir:

o bailes no aptaukošanās,

o nepietiekošs uzturs,

o ievērojams svara zudums,

o pārmērīgas fiziskās aktivitātes (vingrošana).

Anoreksija parasti sākas tīņu vecumā. Ir dati, ka piecpadsmit gadu vecumā ar to slimo 1 no katrām 150 meitenēm. Anoreksija var novērot arī ātrāk – bērnu vecumā, vai vēlāk – ap 30

0
0 gadiem. Parasti slimo meitenes no inteliģentām, labi situētām ģimenēm.

Gandrīz vienmēr anoreksija sākas ar stingu diētas ievērošanu, kas kļūst par dzīves galveno sastāvdaļu. Sākotnēji pirms diētas uzsākšanas lielākai daļa meiteņu ar anoreksiju patiešām ir liekais svars. Taču tad, kad sasniegts normāls sv
v
vars, meitenes diētu nepārtrauc, bet turpina badoties, līdz to svars drīz vien ir zem pieļaujamām vecuma normām. Nereti meitenes arī ļoti intensīvi nodarbojas vingrošanu vai lieto svaru samazinošus medikamentus, lai uzturētu mazo svaru. Viņas nereti mīl iepirkties un gatavot ēdienus citiem, neskatoties uz saviem ēšanas paradumiem.

Lai gan jēdziens “anoreksija” nozīmē apetītes zudumu, patiesībā anoreksijas slimniecēm apetīte ir, bet tā tiek nemitīgi ierobežota. Ar laiku šīm meitenēm var parādīties arī bulīmijas simptomi – labprātīgi vemšanu vai lietojot caurejas līdzekļus, viņas cenšas noturēt nemainīgu svaru. Atšķirībā no īstās bulīmijas, viņu svars saglabājas zem normas.

Bulīmijas raksturīgākās iezīmes:

o bailes no aptaukošanās,

o pārmērīga ēšana,

o normāls ķermeņa svars,

o periodisks raksturs,

o vemšana un/vai caurejas līdzekļu lietošana.

Bulīmija vairāk skar sievietes 20-30 gadu vecumā. Ir zināms, ka bulīmiju novēro 3 no katrām 100 sievietēm.

Tāpat kā anoreksijas gadījumā noteicošā pa
a
azīme ir nepārvaramas bailes no liekā svara. Tomēr sievietēm ar bulīmiju svars parasti ir normas robežās. Sievietes ar bulīmiju īsā laikā pārēdas, pēc tam izraisot vemšanu vai lietojot caurejas līdzekļus, lai atbrīvotos no uzņemtā uztura. Piemēram, viņas 1 stundas laikā var apēst vairākas paciņas cepumu, šokolādes konfekšu kārbas vai kūkas. Tad viņa ar nodomu izraisa vemšanu vai caureju. Sliktā pašsajūta pēc tam nereti izraisa depresiju. Rodas tāds kā “apburtais” loks, no kura grūti tikt laukā, jo šis haotiskais ēšanas paradums viņu dz
z
zīvē ir kļuvis par noteicošo.

Slimības sekas.

Lai gan joprojām nav zināmi slimības izraisītājfaktori, ir skaidrs, ka anoreksija un bulīmija ir nopietni ēšanas traucējumi, kas laikus jāārstē. Gan badošanās , gan ilgstoša vemšana un caureja izraisa nopietnas sekas. Tās saistītas ar nepieciešamo uzturvielu: olbaltumu, ogļhidrātu, tauku, vitamīnu un minerālvielu trūkumu, kas ar laiku rada pat dzīvībai bīstamu stāvokli.

Badošanās sekas:

o traucēts miegs,

o aizcietējumi,

o uzmanības un koncentrēšanās traucējumi,

o mēnešreižu zudums,

o depresija,

o pastāvīga aukstuma sajūta,

o trausli, viegli lūstoši kauli,

o izteikts muskuļu vājums,

o nāve.

Ilgstošas vemšanas sekas:

o kuņģa sulas skābju izraisīti zobu emaljas bojājumi,

o neregulāra sirdsdarbība,

o muskuļu vājums,

o nieru bojājums,

o epilepsijai līdzīgas krampju lēkmes.

Caurejas līdzekļu lietošanas sekas:

o sāpes vēderā,

o zarnu gļotādas un muskuļu bojājums, kas izraisa ilgstošus aizcietējumus.

Kā izvairīties no anoreksijas un bulīmijas?

Ēšanas traucējumi ievērojami biežāk ir satopami labi attīstītās rietumu valstīs. Tas saistīts ar uzskatu “tievs – tātad skaists”. Televīzijā, žurnālos un laikrakstos redzamās skaistās, slaidās modeles kļūst par meiteņu ideāliem un elkiem. Rezultātā gandrīz katrs no mums reizi pa reizei ievēro kādu diētu. Tomēr citus tas noved pie slimības – anoreksijas vai bulīmijas.

Ir svarīgi pieturēties pie veselīga uztura principiem, nevis ievērot mokošas un nevajadzīgas diētas. Tikai sabalansējot uzturu ar fizisko aktivitāti var gūt labus panākumus svara reducēšanā. Atcerieties – vienmēr jāievēro mērenība!

Bieži vien ēšanas traucējumi attīstās depresijas, uzmanības trūkuma vai psiholoģisku pārdzīvojumu dēļ. Būtu jāatceras, ka ēšana ar mēru sniedz baudu, bet ar to nevar atrisināt dzīvē radušās problēmas. Necentieties sarežģījumus atrisināt badojoties vai pastiprināti ēdot! Ja nepieciešams izrunājieties ar tuviniekiem vai draugiem, ja nepieciešamas lūdziet palīdzību psihoterapeitam!

Lai ārstētu ēšanas traucējumus, vispirms svarīgi tos atpazīt. Ja jūs pamanāt jebkurus anoreksijas vai bulīmijas simptomus, nekavējoties jāgriežas pēc palīdzības. Vilcināšanās, piemēram, anoreksijas gadījumā, var novest pie smagiem veselības traucējumiem vai pat nāvei.

Vieglākos gadījumos pacientiem ar ēšanas traucējumiem spēj palīdzēt psihoterapeits. Taču diezgan lielai pacientu daļai nepieciešama nopietna ārstēšana pie psihiatra, ņemot palīgā medikamentus.

Nobeigumā vēlreiz jāuzsver, ka anoreksija un bulīmija ir nopietnas slimības, tās nepieciešams savlaicīgi atpazīt un ārstēt!

Leave a Comment