Reālisms brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki”.
Brāļi Kaudzītes ir reālisma aizsācēji latviešu literatūrā. Romānā tiek stāstīts par zemnieku dzīvi divos pagastos. Uzmanības centrā ir mērnieku rīcība un tās ietekme uz zemniekiem. Autori ielūkojas zemnieku sētā un stāsta par bērnu audzināšanu, par cilvēku savstarpējām attiecībām, par dzīvi patiesībā, par reālo dzīvi. Tāpēc brāļi Kaudzītes tiek uzskatīti par reālisma aizsācējiem Latvijā, viņi savā romānā „Mērnieku laiki” parādīja mums reālu dzīvi. Ierosmi romāna rakstīšanai brāļiem Kaudzītēm devusi zemes mērīšana Piebalgas novadā no 1867. līdz 1873. gadam un tās laikā izraisītie notikumi. Romānā attēlots vesels laikmets, maiņā un virzībā.
Galvenā sižetiska līnija –zemes mērīšanas laikā izraisītie notikumi, kuri atspoguļo katra cilvēka personību, katra cilvēka raksturu. Īpaša vieta romānā iedalīta cilvēku savstarpējām attiecībām. Autori latviešu zemniekā redz daudz nepievilcīga un nosodāma–mantkārību, lielīgumu, liekulību, blēdīgumu, cietsirdību, ļaunumu, skaudību, plātību. Bet tomēr romānā ir arī kaut kas tīrs un gaišs-īsta mīlestība, Kaspara un Lienas nevainīgā mīlestība, kura varēja atplaukt, bet nevarēja dzīvot šajā reālajā pasaulē, jo tās dzīvošanai traucēja apstākļi, gan tas, ka Kaspars bija no nabadzīgas ģimenes, tas, ka Lieni audzināja Oļiniete, tas, ka Prātnieks tīkoja pēc Lienes skaistuma un jaunības, bet tomēr Liene un Kaspars gāja bojā mīlot viens otru, atstājot savas mīlestības pierādījumu šajā pasaulē-mazo Anniņu, domājot, ka viņa būs laimīga, ka viņu neskars tāds pats nežēlīgs liktenis, kurš skāra viņas vecākus. Mēs nezinādami romāna turpmāko sižetu, ceram, ka šis mīlestības bērns dzīvos laimīgi.
Spilgtos romāna tēlos iemūžināti dažādi sabiedrības slāņi, atšķirīgi ideoloģiju paudēji. Prātnieks- mantkārīgs saimnieks, blēdīgs, lišķīgs, mantkārīgs cilvēks, kurš ar nicinājumu attiecas pret zemniekiem. Viņš darīja darbus, kuri viņam nesa labumu, nedomājot par citiem cilvēkiem. Oļiņš un Oļiniete- īstie Lienas vecāki, kuri ļoti atšķīrās. Oļiniete- dzīva, gudra un ļoti mantkārīga sieviete, viņas vīrs – cilvēks, kurš nevar aizstāvēt sevi, kurš bija savas sievas varā. Viņu meita Liene, kura ar pilnu sirdi mīlēja Kasparu, nabadzīgu zemnieku, ļoti gudru, godīgu un patiesu cilvēku. Ilze- Kaspara māte, patiesa un strādīga sieviete, viņas drudzene Annuža, īstā Lienes māte. Visi šā romāna tēli bija ļoti dažādi, tomēr šiem cilvēkiem bija daudz kopīga, kas tek parādīts varoņu savstarpējās attiecībās. Daudz negodīga notika šajā reālajā pasaulē, tāpēc varbūt arī brāļi Kaudzītes neticēja, ka viņu ideālie varoņi varētu izdzīvot šajā negodīgajā pasaulē, tāpēc varbūt arhīviņi nolēma viņus nogalināt. Brāļi Kaudzītes- laikmeta soģi, tiesātāji, viņi nosodīja negatīvus varoņus, bet pozitīvos- slavēja un godināja.
Brāļu Kaudzīšu romāns ir dzīvs vēl šodien, kaut gan aizritēja gandrīz divi gadsimti. Šis romāns dzīvo cilvēkos pateicoties spilgto varoņu aprakstiem, kuri vēl šodien ir atrodami katrā cilvēkā. Varbūt arī šis reālisms, kurš ir atrodams Kaudzīšu romānā, piesaista cilvēkus arī šodien.