Pēteris I
Pēteris Aleksejevičs Romanovs, jeb Pēteris I Lielais kurš dzimis 1672.g. 9. maijā un miris 1725.g. 8. februārī, valdīja Krievijā kā absolūtais monarhs no 1682.g., un kā pirmais Krievijas imperators no 1721.g. 20. janvāra.
Tā kā Pēteris I par caru kļuva nepilngadīgs, viņa māte, Natālija Nariškina(1651-1694), kļuva par reģenti. Tam nepiekrita A.Mihailoviča pirmā sieva Sofija Aleksejevna(1657-1704). Viņa organizēja sacelšanos ar strēļu militārajām vienībām. Konflikts brīžiem bija asiņains slaktiņš, kurā nogalināja daudzus Pētera I radiniekus, pats Pēteris I gandrīz tika nogalināts. Viņa acu priekšā tika saplosīts kāds viņa tēvocis. Tā iespaidā jaunais cars cieta no nejaukas slimības, kuras dēļ bieži vien nokļuva pazemojošās situācijās. Kad Pēteris I uztraucās vai arī viņa vētrainā dzīve kļuva pārāk spraiga, viņa seja sāka nekontrolējami raustīties. Sejas kreiso pusi skārušo lēkmju intensitāte varēja variēt no viegla tika, līdz pat nopietniem krampjiem, kas sākās ar kakla kreisās puses muskuļu saraušanos, pēc kā spazmas sagrāba sejas kreiso pusi, acis izvalbījās tā, ka redzami bija tikai baltumi. Smagākajās lēkmēs viņš vairs nekontrolēja arī kreiso roku un šādas lēkmes beidzās tikai ar samaņas zaudēšanu. Tas spēcīgi ietekmēja viņa psihi un izskaidro daudzas valdniekam nepiedienīgas vēlāka laika noslieces-tieksmi uz uzdzīvi un alkoholu, cietsirdīgu attieksmi pret pavalstniekiem un pat tuvākajiem radiniekiem. Ja viņa priekšteču laikā bija ap 60 nāvessodu, tad Pētera laikā bija jau ap 200.
Nāvessodu varēja izpelnīties pat par ikdienišķiem sīkumiem, piemēram ,nepietiekami ātru cepures noņemšanu.
Pirmos panākumus Pēteris I guva Azovas karagājienos, kam sekoja vēl citi ar nolūku paplašināt Krievijas teritoriju, iegūt izeju pie Baltijas jūras, kā arī iegūt citus stratēģiski nozīmīgus punktus. Uzvar daudzos karagājienos, 1711.g. nodibina Senātu, izveido arī kolēģijas Sinodi. Vēlāk Krieviju pasludina par impēriju. Nozīmīgas bija Pētera I izsludinātās realizētās reformas, kas veicināja kultūras, izglītības un zinātnes uzplaukumu, kā arī nostiprināja Krievijas starptautisko autoritāti. Viņš uzcēla jaunu pilsētu, Sanktpēterburgu(Petrogradu pēc 1914.g.), kas vēlāk kļuva par Krievijas impērijas galvaspilsētu. 1721.g. Pēteris I oficiāli mainīja savu titulu no „cars” uz „imperators”. Taču „cars” joprojām tika plaši lietots.
Cars Pēteris I laika gaitā Krievijā izveidoja absolūto monarhiju: vienlaicīgi gan veidoja, gan arī ārdīja; nesa jaunas vēsmas un noliedza. Cars bija pretrunu pilna personība, kas vienlaicīgi gribēja savienot nesavienojamo-Pēteris I tiecās pēc apgaismības, ko gribēja panākt ar ārkārtīgu despotismu. Viņu gan mīlēja gan nīda. Pēteris I joprojām ir viena no populārākajām personām Krievijā.