Kādus sabiedriskus konfliktus izraisa inflācija?
Šajā pārspriedumā tiks rakstīts par šī brīža aktuālāko tēmu Latvijā „Inflācija” un par to, kāds sekas tā izraisa valsts dzīvē, kā arī salīdzināšu šo situāciju ar citu ES valstu situācijām. Pirmkārt, es vēlos runāt par to, kādēļ ir radusies šāda problēma un kāds ir Latvijas stāvoklis citu valstu redzeslokā. Otrkārt par to, kādas sekas kopumā tiek izraisītas pateicoties straujajai inflācijai un kādi pasākumi varētu tikt īstenoti, lai Latvija spētu izvairīties no paredzamās krīzes.
Iesākumā es paskaidrošu, ko tad vispār nozīmē šis termins- inflācija. Ar inflāciju apzīmē cenu pieauguma procesu. Inflāciju mērī kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā – mēnesī, ceturksnī, gadā u.c. Vairumā valstu inflācijas aprēķinus veic statistiskās institūcijas. Latvijā šo funkciju pilda Latvijas centrālās statistikas pārvalde. Eiropas Savienībā kopumā, inflācijas, tāpat kā citu statistisko rādītāju aprēķinus veic Eirosat. Inflācijas tempu var būtiski ietekmēt arī cenu un algu līmeņi, to savstarpējā attiecība. Tā, ja valstī to vai citu iemeslu dēļ palielinās darba algas pieauguma temps, tas rada papildus pieprasījumu preču un pakalpojumu tirgū. Citiem vārdiem, pieaug pieprasījums un, jautājums ir – vai piedāvājums ir adekvāts šim pieaugušajam pieprasījumam. Ja piedāvājuma pieauguma temps neatbilst pieprasījuma pieauguma tempam, straujāk sāk pieaugt cenu līmenis. Tas arī izpaužas kā palielināts inflācijas temps. Inflācija pasaulē turpinās augt. Ja iepriekšējos gados galvenais inflācijas izraisītājs piedāvājuma pusē bija enerģija, šogad par svarīgu faktoru kļuva arī pārtikas produkti, kuru cenu ievērojama samazināšanās drīzumā nav gaidāma. Sagaidāms, ka šīs divas nozīmīgākās izejvielu grupas liks augt patērētāju un ražotāju cenām, un, kā liecina pēdējie divi, trīs mēneši — straujāk, nekā prognozēts iepriekš. Līdz ar to rodas situācija, ka citām valstīm nav izdevīgi eksportēt savu preci uz Latviju, jo tai nebūs vēlamā noieta, cilvēki vienkārši nespēj atļauties iegādāties luksus preces. Šī iemesla dēļ citām valstīm nav izdevīgi slēgt dažādus sadarbības līgumus, jo Latvijā ir gan politiskā, gan ekonomiskā krīze un no sākuma ir jāatrisina iekšējās problēmas un, tad var sākt domāt par savu tēlu citu valstu vidū.
Es uzskatu, ka Latvijā iedzīvojusies visai nepatīkamā inflācijas spirāle, kad cēloņi un sekas nemitīgi mainās vietām. Atjaunotās Latvijas valsts nevienmērīgā ekonomikas attīstība radījusi pamatīgu iedzīvotāju noslāņošanos. Valstī ir daudz jaunbagātnieku un maznodrošināto, taču vidusslānis ir neliels. Nopietni jādomā par darba kvalitātes uzlabošanu, īpaši valsts institūcijās. Svarīgi lēmumi un darbi jāveic, lai radītu līdzvērtīgu konkurenci strādājošo vidū bez vecuma ierobežojuma. Nepieciešams izstrādāt vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā strādājošajiem, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu. Jāuzlabo nodokļu iekasēšana, jānosaka nodokļu atvieglojumi un jāpaaugstina iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamie ieņēmumi. Valstiskā mērogā būtu jādomā, kā palīdzēt attīstīt un palielināt ražošanas apjomus un daudzveidību lauku apvidos. Nedrīkst pieļaut pašmāju “bāleliņu”, Saeimas deputātu, izrādīšanos, ar to domāju mūžīgos ķīviņus. Jāsaprot, ka valstī ir ekonomiskā un sociālā krīze. Katram deputātam, ikvienam Latvijas pilsonim būtu jārīkojas un jādomā, lai situācija uzlabojas, bet vai tas ir tā? Patiesībā jāveic darba reorganizācija, kvalitatīvāk jāstrādā visiem, arī deputātiem, kuru uzdevums ir inflācijas samazināšana. Latvijas iedzīvotāji jau ilgi gaida korupcijas novēršanā un apkarošanā manāmus rezultātus, ne tikai šaha spēli un kauliņu pārbīdīšanu. Valdība var ieviest Vācijas praksi, kad transporta izdevumi no mājām uz darbu un atpakaļ netiktu aplikti ar iedzīvotāju ienākuma un sociālo nodokli (tos uzskatītu par attaisnotiem izdevumiem), un par tiem samaksātie nodokļi (vismaz kaut kādu saprātīgu limitu ietvaros) tiktu atmaksāti, iesniedzot nodokļu deklarāciju.
Nobeigumā Es vēlos teikt to, ka rodas secinājumi, ka Latvija nemāk pati par sevi pastāvēt. Daudzus gadsimtus šeit ir valdījusi kāda sveša vara un tad latvieši sūdzējās par vārda brīvību, bet, kad tā mums ir dota, mēs to nemākam izmantot, tādēļ iesaku latviešu tautai sadoties rokās un cīnīties par laimīgu nākotni zemes virsū.