Saturs
1. IEVADS…………………………………………………………………………………………………….3
2. INTEGRĒTA KAITĒKĻU KONROLES VADĪBA………………………………………..4
2.1. INSPEKCIJA……………………………………………………………………………………….5
2.2. KAITĒKĻU IDENTIFIKĀCIJA…………………………………………………………….7
2.2.1. GRAUZĒJI…………………………………………………………………………………8
2.3. PREVENCIJA………………………………………………………………………………………9
2.4. MONITORINGS…………………………………………………………………………………10
2.5. NEĶĪMISKO METOZU PIELIETOŠANA …………………………………………..11
2.6. KīMISKO METOŽU PIELIETOŠANA…………………………………………………12
2.7. AIZBAIDĪŠANA………………………………………………………………………………..14
3. PRAKSTISKĀ PIELIETOŠANA………………………………………………………………..15
3.1. APZĪMĒJUMI…………………………………………………………………………………….15
3.2. AUGU AIZSARDZĪBA……………………………………………………………………….16
3.3. GURĶU KAITĒKĻI……………………………………………………………………………17
4. SECINĀJUMI…………………………………………………………………………………………..18
5. IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS…………………………………………….19
6. PIELIKUMS……………………………………………………………………………………………..201.Ievads
Mans referāts ir par kaitēkļiem un to apkarošanu. Referātu būs diezgan sarežģīti rakstīt, bet ne neiespējami.
Iznīcināt mums nelabvēlīgos kaitēkļus ir ļoti svarīgi. Pārtikas produktu kaitēkļu iznīcināšana var samazināt pārtikas produktu zudumu, kā arī aizšķērsot ceļu infekciju slimību izplatībai. Grauzēju, insektu un citu kaitēkļu, kā arī slimību izraisītāju iznīcināšana pasargā cilvēkus no saslimšanas ar tādām slimībām kā: salmoneloze, trakumsērga, laima slimība, un vēl daudzām citām, kā arī no dažādām alerģijām.
Mani darba mērķi:
Iepazīt izplatītākos kaitēkļus
Noskaidrot kaitēkļu apkarošanas līdzekļus
Nointervēt kādu kaitēkļu indēšanas speciālistu
Noskaidrot kaitēkļu apkarošanas līdzekļu metodes
2. Integrēta kaitēkļu kontroles vadība
Cilvēku skaitam palielinoties, IKKV programma ir kļuvusi par vispiemērotāko kaitēkļu kontroles veidu rūpniecības uzņēmumos, mājās, skolās un birojos. Tradicionālās metodes nozīmēja sistemātisku, kaitēkļu kontroli, lai tos iznīcinātu, un dažus daļējus pasākumus, lai novērstu to pieplūdumu. Šodien cilvēkus vairāk interese iemesli, kas rada kaitēkļu invāziju, lai varētu cīnieties ar cēloņiem, nevis sekām. Tradicionālās kaitēkļu kontroles metodes tam nepievērs uzmanību.
IKKV PROGRAMMAS MĒRĶIS – plaša neķīmisko metožu un minimāla pesticīdu pielietošana, lai kontrolētu un samazinātu kaitēkļu radītās problēmas.
IKKV PROGRAMMAS UZDEVUMI:
1. Noteikt kaitēkļu inficētās platības un kaitēkļu sugas;
2. Iesniegt rekomendāciju par kaitēkļu iznīcināšanu un aizsardzību pret tiem;
3. Iesniegt rekomendāciju par pesticīdu un kaitēkļu kontroles paņēmienu izmantošanu;
4. Veikt kaitēkļu monitoringu;
5. Aizpildīt kaitēkļu kontroles dokumentāciju.
IKKV process sastāv no sekojošiem posmiem:
1) izsmeļoša inspekcija;
2) identifikācija;
3) sanitārija;
4) prevencija;
5) monitorings )novērošana);
6) neķīmisko metožu pielietošana;
7) ķīmisko metožu pielietošana;
8) novērtēšana;
9) aizbaidīšana;
10) uzņēmumu sadarbība ar kaitēkļu kontroles pakalpojumu sniedzēju2.1. Inspekcija
Lai varētu sniegt jebkādus kaitēkļu kontroles priekšlikumus, vispirms ir jāveic pamatīga vispārēja objekta inspekcija. Tā jāveic, lai būtu iespējams noteikt kādas kaitēkļu problēmas pastāv un kādēļ tās radušas. Inspekcijas laika tiek izpētīta apvidus karte, savākta informācija par to, ka tiek izmantoti apkārt esošie objekti, kādi ir apstākļi, tiek apjautāti objekta strādājošie darbinieki un apkārtējie iedzīvotāji.
Inspekcija ēkas ārpusē
Kaitēkļu darbības pēdas ārpuse norada uz nepietiekamo sanitāriju, kas bieži iespaido kaitēkļu izplatīšanos iekšpusē.
Rekomendējamas ierīces inspekcijas veikšanai:
*Labs lukturis *Lipīgie slazdi
*Papīrs un rakstāmais *Pincetes
*Kabatas nazis *Feromona slazdi
Sēta. Visbiežāk uzņēmumu teritoriju iežogo seta. Seta nedrīkst būt apaugusi ar augiem. Nezāles neglīti izskatās, palielina ugunsbīstamību un kalpo par patvērumu grauzējiem (žurkām, pelēm u.c.) Pie sētas vēlams izlikt ēsmu stacijas, lai aizšķērsotu ceļu grauzēju iekļūšanai no apkārtējam platībām.
Brīvās zemes platības. Ar nezālēm apaugušās platības ir lieliski patvērumi grauzējiem un insektiem. Ieteicams atstāt „pliku” zemi, jo tas neveicina grauzēju pārvietošanos no apdzīvotām vietām un noliktavām.
Ēkas ārpuse. Meklējot kāda grauzēja darbības pēdas, uzmanīgi aplūkojiet ēkas ārieni. Pārbaudiet, vai ēsmu stacijas ir saliktas piemērotās vietās un vai tās ir pieņemama stāvoklī.
Konteineri. Nevajadzīgie konteineri biezi tiek turēti laukā – vietās, kur reti staigā cilvēki. Tādi konteineri rada lielisku patvērumu kaitēkļiem. Tātad, ja konteineri tiek turēti āra, tie ir jāpakļauj konteineru tīrīšanas programmai.
Palīgtelpas. Jāpārbauda garāžas, transporta darbnīcas un mazgātavas- gan ārējas, gan iekšējās – jāmeklē insekti un grauzēji.
Inspekcijas ēkas iekšpusē
Ēdnīcas un garderobes. Šīm telpām jābūt tīram un tajās nedrīkst atrasties pārtika. Telpas pārbaudes laikā kaitēkļu klātbūtne pazīmes jāmeklē aiz un zem letes, tualetēs, zem izlietnēm, palīgtelpās un citās vietās. Garderobe jābūt atkritumu kastei. Jāatver, jāpārbauda un jāiztīra arī garderobes skapīši.
Biroji. Arī šeit ir jāmeklē kaitēkļu darbības pēdas. Jāveic apsekošana telpā, kur darbinieki ēd. Jāraugās vai nav pārkāpti sanitārie noteikumi. Jāpārbauda dokumentu plaukti. Rakstāmgalda atvilktnes, vai tajā netiek glabāta pārtika. Pārtika ir jāizvāc no atvilktnēm.
Jumti. Inspekcijas laika ir jāpārbauda vai uz jumta nav dažāda draza, sastāvējies ūdens, putnu ligzdas, vai ventilācijas lūka un vadi ir kārtīgi noslēgti.
Gaļas pārstrādes vietas. Dažās pārtikas noliktavās ir atsevišķi nodalījumi, kur tiek uzglabāta un apstrādāta gaļa. Parasti šādas telpas atrodas blakus saldētavām un Deli – saldētavām. Arī šeit jāveic inspekcijas procedūras.
Transporta izkraušanas vietas. Tām jābūt tīram un bez izbirušiem (izlietiem) produktiem. Saiņojamie materiāli biezi tiek sakrāmēti starp durvīm. Šādas vietas ir ideāls patvērums kaitēkļiem, kas celtnē iekļuvuši ar kravas automašīnām. Pārbaudot šādas platības, ir jāpārliecinās, vai tās ir tīras un vai tajās nav kādas ierīces, saiņojamie materiāli utt. Durvīm jābūt cieši aizvērtam, ja tās netiek izmantotas.
Galvenā noliktava. Inspekcija ir jāsāk no sienas pa perimetru. Preces ir jāglabā 46 cm attālumā no sienas, tām jābūt tīrām, bez atkritumiem un izbērtas (izlietas) produkcijas, lai varētu atbilstoši uzglabāt produkciju un būtu vieglāk veikt inspekciju^ Lai būtu vēl ērtāk veikt inspekciju, uz grīdas vēlams 46 cm attālumā no sienas nokrāsot baltu joslu. Tādai pašai joslai jābūt no grīdas uz augšu. Uz šādām joslām uzreiz var pamanīt grauzēju un insektu ekskrementus vai to paliecas kas padara ātrāku inspekciju un vispārējā stāvokļa noteikšanu. Šādas baltās joslas ieteicamas uz visām sienām, iekšējām šķērssienām un vietās, kur grīda savienojas ar sienu.
Nevajadzīgā papīra aizvākšana. Nevajadzīgā papīra, kartona, plastikāta palieku savākšana ir svarīga pārtikas noliktavās. Tādas pak…as ir ļoti labs patvērums kaitēkļiem, tādēļ tās pēc iespējas ātrāk ir jāizvāc no telpām. Ieteicams šādu paku pārkraušanai izmantot atsevišķu iekraušanas vietu vai uzglabāt tās atsevišķā celtnē. Pārvadāšanas treileros regulāri jāveic pārbaudes.
2.2.Kaitēkļu identifikācija
Ne jau visi kaitēkļi tiek kontrolēti pēc viena principa. Kaitēkļu kontrole ir atkarīga no tā, kur kaitēkļi dzīvo, un kā viņi „rīkojas”. Piemēram, lidojošos kaitēkļus pievelk spilgta gaisma, sevišķi naktī. Tādēļ to kontrolē var izmantot insektu elektriskos slazdus un gaismas slazdus.
Precīza kaitēkļu identifikācija palīdz izvēlēties pareizo kontroles metodi.
Lai zinātu kādas metodes izmantot, kā veikt kontroli, visos gadījumos jānosaka kaitēkļu suga, populācijas lielums. Tādēļ viens no pirmajiem etapiem ir kaitēkļu identifikācija.
Pareiza identifikācija= Pareiza līdzekļu izvēle
Visiem kaitēkļiem ir raksturojumi, kas palīdz tos identificēt. Piemēram, jauna žurka un pieaugusi pele ir ļoti līdzīgas, taču jaunai žurkai būs lielas pēdas, jo tā vēl augs. Peles pēdas būs mazas, atbilstoši tās ķermenim. Jaunas žurkas galva būs neproporcionāli liela, bet peles – maza ar zirņa formas acīm.
Daudziem radniecīgu sugu kaitēkļiem ir līdzīgas raksturīgās pazīmes.
Pēc tām visus kaitēkļus var iedalīt trīs pamat grupās:
Grauzēji- visbiežāk peles un žurkas;
Insekti un tiem radniecīgie kaitēkļi;
Putni –kaitēkļi.
Protams, eksistē arī citi dzīvnieki, ar kuru kontroli nodarbojas kaitēkļu kontroles pakalpojuma uzņēmumi, bet galvenokārt kaitēkļi pieder kādai no šīm trijām grupām.
Vislabākais veids kā identificēt kaitēkli ir atrast pašu dzīvnieku vai tā nepieaugušo formu – oliņas, u.c. Taču jāmeklē ne tikai kaitēkļi, jo eksistē arī citas pazīmes, uz kurām balstoties varam noteikt sugu: radītā bojājuma veids, darbības pēdas, ekskrementi, zirnekļu tīkli, izkritis apmatojums u.c.2.2.1. GRAUZĒJI
Mājas pele. Visbiežāk satopamais grauzējs, kas rada vislielākos ekonomiskos zaudējumus. Citi grauzēji ir pelēkā un jumta melnā žurka. Mājas peles ne tikai ērcina cilvēkus, bojā lietas, ēd pārtikas produktus, bet arī pārnēsā dažādas slimības. Domājams, ka mājas pele ir cēlusies no Centrālās Āzijas, taču pašlaik tās ir izplatījušās visā pasaulē.
Pieaugušas peles garums (galva un ķermenis) ir 6.5-9 cm, aste – 7-10.2 cm, svars – 12-30 g. Kažoks uz muguras plāns un pelēks, bet uz vēdera gaišāks vai krēmkrāsas. Kažoka krāsa, Atkarībā no grauzēja apdzīvotās platības, valsts un dzīves ieradumiem, var būt arī savādāka. Purns ir spics, acis mazas, ausis-lielas un ar nelielu apmatojumu. Pēdas ir īsas un platas. Zvīņveida astes krāsa ir līdzīga ķermeņa/krāsai. Pieaugušo peļu izkārnījumi ir 3 līdz 6 mm, nūjas formas, ieapaļu, ar smailākiem galiem.
Inficēšanās pazīmes:
Graušanas zīmes. Jaunās grauzuma vietas un alas ir grumbuļainas, vecās – nogludinātas no lietošanas;
Izkārnījumi. Svaigi ir Jnlksti un mitri, veci – cieti, sausi;
Pēdas. Priekškājām ir 4 pirksti, pakaļkājām – 5. Svaigas pēdas ir skaidri saskatāmas, bet vecas – neskaidras, daļēji saglabājušās;
Rīvēšanās pazīmes. Maz pamanāmas un mazāk izteiktas kā žurkām;
Alas. Ēkās peles dzīvo dažādās vielās (piemēram, izolācijā). Ja ala ir apdzīvota/tajā nav saskatāmi putekļi un zirnekļu tīkli. Ieeja uz alu parasti ir piebāzta ar vielām vai saspiesta, reizēm var redzēt rīvēšanas zīmes-.
Pārvietošanās ceļi. Bieži izmanto vienus un tos pašus ceļus, tie ved gar sienu, gar sakrautām precēm u.tml. Aktīvi ceļi – bez putekļiem un zirnekļu tīkliem, ir svaigi ekskrementi;
Bojātas preces. Pelēm patīk sēklas un graudi.
2.3. PREVENCÍJA
Prevencija ir ilgstošākais no visiem IKKVP procesiem, kas prasa īpašu uzmanību un pūles. Tā ir grūti realizējama un prasa pastāvīgu uzraudzību, tomēr dod lielu ieguldījumu sabalansētā objekta sanitārijas programmā.
Darbā izmantojot monitoringu, prevenciju un minimizējot ķīmisko kontroli, vislielākā uzmanība jāpievērš kaitēkļiem. Jārada apstākļi, kuros kaitēkļi nevarētu izdzīvot, tādējādi viņi nomirtu vai būtu spiesti pamest šīs vietas.
Atbilstoši sabalansēta kaitēkļu kontroles vadība
Monitorings
Prevencija
Ķīmiskā kontrole
Vislielākais aplis parāda prevencijas nozīmīgumu, kā arī laiku un pūles, ko vajadzētu veltīt šim uzdevumam. Piemēram, izbirušas (izlijušās) produkcijas savākšana, plaisu hermetizēšana, uz durvīm un logiem esošo tīklu nomaiņa, jaunās (aizdomīgās) atvestās produkcijas inspekcija, baltas joslas nokrāsošana noliktavās, lai būtu redzama platības mala, līdz kurai ir atļautas uzglabāt produkciju, tīrīšana, neatbilstoši instalētu insekticīdu lampu nomaiņa, koka palešu pārbaude u.c. Prevencija aizņem daudz laika un prasa pastāvīgu uzraudzību, taču ir ļoti derīga sabalansētā sanitārijas programmā.2.4. MONITORINGS
Monitorings (novērošana) ir daļa no regulārajiem pakalpojumiem, ko sniedz, pamatojoties uz noslēgto fīgumu starp uzņēmumu un IKKVP izpildītājiem, kā arī primārās inspekcijas daļa vienreizējās piemērošanas laikā. Monitoringa laikā tiek noteikts, kādām platībām objektā jāpievērš īpaša uzmanība. Monitoringa ierīces ir lipīgās lentes (prusakiem, mušām). Vienreizējas vai pastāvīgas pielietošanas rezultātus jāpārbauda, veicot regulāras inspekcijas un komunicējoties ar objekta personālu un apkārtējiem iedzīvotājiem.
Balstotfēs uz IKKV programmu, lai samazinātu lietojamo pesticīdu daudzumu, monitorings jāveic biežāk nekā parasti. Tas dod iespēju atrast jaunu inficēšanos. IKKVP iesaka to veikt vismaz 4 reizes mēnesī. Katras vizītes laikā nepieciešams:
Pārbaudīt “Kaitēkļu novērojumu žurnālu”. Tas ir pirmais solis, jo šajā žurnālā ir informācija par kaitēkļu darbību pēc pēdējās tehniķa apmeklējuma reizes. īsa saruna ar uzņēmuma vadītājiem un atbildīgajām personām arī sniedz vērtīgu informāciju kaitēkļu kontrolei.
Pārbaudīt vislielākā riska platības, visus monitoringa slazdus un citas kaitēkļu kontroles ierīces, veikt darbinieku aptauju, lai ievāktu informāciju, kas palīdzētu noteikt kaitēkļu aktivitātes.
Apsekot aktīvās platības. Inspekcijas laikā jāpievērš uzmanība vietām, kuras ir atzīmētas kaitēkļu novērojumu žurnālā (vietas, kur tika ievēroti kaitēkļi), kā arī platībām, kur tika atrasti kaitēkļi pēdējās inspekcijas laikā. Ļoti svarīgi katru reizi piemērot līdzekļus, lai varētu iznīcināt kaitēkļus.
Atrast kaitēkļu uzturēšanās vietas un atrisināt šo problēmu. Vispirms jāidentificē kaitēkļu suga, tad var meklēt to patvērumus. Kaitēkļi jāmeklē vietās, kas atbilst to sugas uzturēšanās vietām. To vietu, kur kaitēkļi dzīvo un/vai slēpjas, kontrole ļauj samazināt pesticīdu izmantošanu. Ja tiek izmantoti pesticīdi, tas obligāti jāuzrāda žurnālā.
Lielākā insektu daļa atstāj savas darbības pēdas. Piemēram, prusaki un mušas staigājot uz virsmas atstāj punktiņus. Par inficēšanos ar prusakiem arī norāda atrasti oliņu maisiņi (kokoni). Izbirušā pārtikā, piemērām, miltos, bieži var atrast mirušus insektus. Skudru pūžņus var atrast izvietojot tām pievilcīgus pārtikas produktus noteiktās vietās un pēc tam apsekojot tās. Ir pazīme, kas raksturīga gandrīz visiem insektiem – novalkas.
Ja tiek pamanīti zirnekļi – tas norāda uz inficēšanos ar insektiem. Ļoti svarīgs ir veca, neizmantota inventāra monitorings. Bieži kaitēkļu pieplūdums sākas ilgi uzglabātas, nepārbaudītas produkcijas konteineros. Atbilstošs monitorings var savlaicīgi brīdināt par iespējamo kaitēkļu pieplūdumu.
Monitorings ir viena no pamatmetodēm, kas garantē IKKV programmas panākumus. Monitorings – tās ir pastāvīgas, regulāras atskaites, kuras balstās uz tehniķa, atbildīgās personas vai citas, par kvalitāti atbildīgas personas, novērojumiem.
2.5. NEĶĪMISKO METOŽU PIEMĒROŠANA
Neķīmisko paņēmienu izmantošana
Tās ir tādas fiziskās metodes kā šķēršļu radīšana, slazdu uzstādīšana, ēkas strukturālās izmaiņas (caurumu, alu izolācija, potenciālo kaitēkļu patvērumu likvidēšana), kā arī insekticīdu lampu un mehānisko slazdu izmantošana ēkā.
Lipīgo līdzekļu izmantošana
Visbiežāk uzņēmumā tiek lietoti neķīmiskie līdzekļi insektu, grauzēju kontrolei un iznīcināšanai. Tiek izmantoti dažādi lipīgie slazdi, kas atbilst grauzēju lielumam, kā arī līmlentes insektiem. Šie lipīgie līdzekļi satur feromonus un citas vielas, kas piesaista kaitēkļus. Lipīgo līdzekļu izmantošana ir īpaši aktuāla tiem cilvēkiem, kas vēlas līdz minimumam samazināt potenciālās briesmas cilvēka veselībai.
Netoksisko līdzekļu izmantošana
Tās ir nesen atklātas vielas, kuru sastāvā nav indīgo savienojumu, taču to specifiskā Iedarbība ir līdzīga pesticīdiem. Līdzekļu aktīvo vielu pamatā ir dabiskas izejvielas (piem., kumelīšu ekstrakts, silīcija dioksīds). To izmantošana ir īpaši nozīmīga palielināta riska vidē, t.i., kur pastāvīgi strādā cilvēki, vai ir iespējams kaitēkļu kontakts a…r ražojamo produktu, vietās, kur atrodas bērni vai cilvēki ar alerģisku reakciju.
Higiēniskie paņēmieni
Lai nodrošinātu kaitēkļu kontroles efektivitāti, nedrīkst noniecināt sanitārijas nozīmi. Reizēm tiek pievērsta pārāk maza uzmanība tīrīšanas un sūkšanas metodēm, kam patiesībā ir liela nozīme gan regulāras telpu uzkopšanas, gan kaitēkļu iznīcināšanas procesā. Sūkšana ir svarīga metode, lai kaitēkļus iznīdētu datora un elektrotehnikas iekārtās, kā arī citās specifiskās vietās. Sūcot tiek likvidētas prusaku un citu kaitēkļu atliekas, tā novēršot to izplatīšanos gaisā, kas var izraisīt alerģisku reakciju, ja cilvēks strādā šādā telpā. Šis paņēmiens ir tikai nesen ieviests.
Bioloģisko līdzekļu izmantošana
Parazītu, vai īpašu vielu izmantošana, kas izmaina kaitēkļu uzvedību, dzīves ciklus vai to vairošanos. Tādā veidā vienas sugas kaitēkļi var apkarot citus. Kā zināms, šī metode pasaulē plaši tiek izmantota augļkopībā un dārzkopībā.
2.6. ĶĪMISKO METOŽU PIEMĒROŠANA
IKKV procesā liela nozīme ir pesticīdiem. Atsevišķos gadījumos tie var tikt izmantoti kā primārais kaitēkļu iznīcināšanas līdzeklis, piemēram, kad inficēšanās ar kaitēkļiem apdraud cilvēku veselību, ražoto produktu vai sabiedrības drošību. Insektus pievilinošas želejas, speciālas pastas grauzējiem, pārnēsājamas ierīces un aparāti ir efektīvi kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļi. Tie palīdz ierobežot pesticīdu daudzumu gan ēkā, gan ārpus tās. Kaitēkļu kontroles tehnoloģiju attīstība samazina nepieciešamību pēc aktīvo vielu sastāvdaļām, tā samazinot neefektivitāti un nepatīkamās smakas rašanos. Šīs izmaiņas sniedz iespēju samazināt pesticīdu kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un apkārtējo vidi, uzlabo darba efektivitāti. Veicot kaitēkļu kontroles un iznīcināšanas darbus, uzņēmumi šobrīd izmanto apmēram 100 dažādu veidu līdzekļus, vielas un profesionālās iekārtas.
Insekticīdi – vielas un līdzekli insektu kontrolei.
Mušas, odi, prusaki, skudras, ērces, kodes, lapsenes, blusas, zirnekļi, labības vai koksnes kaitēkļi un citi rāpojošie vai lidojošie insekti ir kaitēkļi, ar ko saskaramies katru dienu. Kaitēkļu indētāji cenšas izvēlēties un piemērot dažādus insekticīdu formas: mikrokapsulu veidā ar ilgstošu iedarbību, un šķidros insekticīdus ātrai populācijas skaita samazināšanai. Ir pienācīgi jānovērtē līdzekļa iespējamā kaitīgā iedarbība uz cilvēku un apkārtējo vidi. Tādā veidā speciālo ierīču izmantošana ļauj samazināt kaitīgo vielu daudzumu, kaut gan efekts ir krietni lielāks salīdzinot ar vecajām, tradicionālajām metodēm.
Rodenticīdi – vielas un līdzekļi grauzēju kontrolei.
Ratus ratus (melnā žurka), Ratus Norvegicus (brūnā žurka), mājas pele, lauku pele, ciršļi un citi grauzēji ir kaitēkļi, kas traucē cilvēkus, apdraud cilvēka veselību, bojā pārtikas produktus un dabas resursus. Izmantotie rodenticīdi var mainīties no vienas līdz vairāku dozu antikoagulantiem, kam ir līdzīga efektivitāte pret visām grauzēju sugām. To sastāvā ir speciālas grauzējus pievilinošas vielas ar ābolu, riekstu, melisas vai zivju garšu, tādēļ tos izmantojot nav nepieciešama pievilināšana ar barību. Tie ir ļoti “garšīgi” un tādējādi tiek novērsta iespēja, ka grauzējiem varētu izveidoties pieradums pie Šiem rodentjcīdiem.
Lai nodrošinātu produkcijas un ēsmas aizsardzību, ir izgatavotas ēsmu stacijas, kuru izmantošana ir nepieciešama pārtikas rūpniecībā. Šī slēgtā un drošā grauzēju kontroles ierīce izgatavota no triecienizturīga plastikāta, kas neuzsūc mitrumu un ir aizslēdzama ar slēdzeni.
Aprīkojums pesticīdu izmantošanai
Lai nodrošinātu drošu un efektīvu pesticīdu pielietošanu, var izmantot dažādas ierīces, kas visbiežāk pielietojamas cīņā ar insektiem. Ierīces pēc jaudas un izmantošanas mērķa var iedalīt vairākās kategorijās.
Smidzinātāji virsmu apstrādei, kuros ietilpst rokas putekļu savācējs, smidzinātājs ar saspiestu gaisu un pneimatiskais smidzinātājs. Ir dažādi modeļi ar atšķirīgu tvertņu tilpumu – no 1 līdz 20 litriem.
Telpiskā smidzināšanas iekār…ta konstruēta tā, lai telpas piepildītos ar mikrodaļiņām, kas pamazām nosēžas uz apstrādājamajām virsmām. Vienas no jaunākajām ierīcēm ir aukstās un karstās miglas ģeneratori, kas tiek izmantoti rāpojošo un lidojošo insektu iznīcināšanai. Tos arī var izmantot dezinfekcijas un dezodorēšanas preparātu izsmidzināšanai.2.7. AIZBAIDĪŠANA
Dažkārt kaitēkļu kontroles situācijas nav saistītas ar eksistējošiem kaitēkļiem. Profesionālu kaitēkļu kontroles tehniķi var uzaicināt arī tad, kad ir nepieciešams aizšķērsot ceļu kaitēkļu parādīšanās iespējai objektā, kur tiem būtu ideāli dzīves apstākļi. Arī tad, ja grauzēji un citi kaitēkļi nav objektā, to aizbaidīšanas problēma paliek aktuāla. Šim nolūkam objekta āriene var tikt apstrādāta ar speciālu, grauzējiem nepatīkamu vielu, kas aizkavētu kaitēkļu iekļūšanu telpā.
Bez šiem visvairāk izplatītiem kaitēkļiem – grauzējiem vai insektiem -daudzj cilvēki saskaras arī ar putnu – kaitēkļu problēmu. Šobrīd ārvalstīs plaši izmanto repelentus, t.i., dažādus ķīmiskos līdzekļus putnu aizbaidīšanai: želeju, pastu, Šķidro koncentrātu un aerosolu veidā. Šo preparātu sastāvā dominē polietilēna vai polibutilēna vielas, kas nav toksiskas ne putniem, ne cilvēkiem, ne apkārtējai videi.
Dažu repelenti ir bez smakas un krāsas, ilgstošas iedarbības (efektīvi ir ilgāka nekā viens gads), droši un praktiski lietojami jebkurā vietā. Visbiežāk tiek izmantoti:
Želeja. Tas ir līdzeklis, kas nevis nonāvē putnus, bet piespiež tos izvairīties no vietām, kuras ir apstrādātas ar šo līdzekli. Šīs želejas var izmantot gan nelielu, gan lielu virsmu apstrādei: balkoniem, pieminekļiem, skursteņiem, notekcaurulēm, jumtiem u.c.
Šķidrais līdzeklis. Ar to smidzinot var apstrādāt sijas, atbalstus, balstus, cauruļvadus un tamlīdzīgas vietas, kur putni varētu nosēsties.
3.Praktiskā pielietošana
3.1.Apzīmējumi
Ēsmu stacijas grauzējiem
Insekticīdu lampas
Kaitēkļu iekļūšanas un pārvietošanās ceļi
Kaitēkļu slēpšanās vietas
Pārtikas avoti
Ūdens avoti
Kontroles līdzekļi insektiem
Kontroles līdzekļi grauzējiem
Vispārējās smidzināšanas metode
3.2. Augu aizsardzība
Izskats. Sprakšķu (Elateridea) kāpuri ir Līdz 25 mm gari, cilindris¬ki, stipri sklerotizēti, dzeltenbrūni, ar trim pāriem krūšu kāju.
Postījumi. Sprakšķi ir visēdā¬ji, bojā gandrs visu kultūraugu un savvaļas augu apakšzemes daļas. Sevišķi kaitīgi tie ir dažā¬dām dārzeņu kultūrām, kartupe¬ļiem u. c. Dažkārt tie iegraužas augu stublājā līdz 30 cm augstu¬mam virs zemes. Sprakšķu kā¬puri var iegrauzties pat tomātu stublājos un zaros.
Ierobežo:
Izravē nezāles, sevišķi vārpatu.
Regulāri rušina augsni -tad jūnijā iet bojā daudz olu, bet augustā – kūniņas. Augsnes kultivēšanas un aršanas laikā kāpurus ēd kukaiņēdāji putni.
Augus mēslo pareizi. Sprakšķu kāpuri vairāk bojā tos augus, kas saņēmuši palielinātu slāpekļa mēslojuma devu, savu¬kārt kālija mēslojums padara augus izturīgākus.
Pirms stādījumu ierīkoša¬nas izskaita kāpurus. 3a uz vie¬nu kvadrātmetru ir vairāk nekā 10 kāpuru, tos ierobežo, pie¬mēram, sēklas apstrādā ar in¬sekticīdiem (kodina). Ja uz kvadrātmetru konstatēti 20-30 kāpuri, lauku atstāj tīrā papuvē.
Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi un citi pasākumi.
Visus apkarošanas līdzekļus parasti lie¬to sausā laikā. To uzdevums ir apdedzināt gliemežus, traucēt tiem pārvietoties vai arī nobeigt, iedarbojoties uz gliemežu izdalīto gļotādu orgāniem. Jāzina, ka minētie pre¬parāti var izraisīt augu apdegumu, aug¬snes pārlieku piesārņošanu ar varu un ci¬tiem kaitīgiem elementiem.
Gan augus, gan neizmantojamo ze¬mi apstrādā ar mesurolu (0,3 g/m2).
Izkaisa metaldehīdu (3-4 g/m2) vai miglo ar 0,5% metaldehīda šķīdumu.
Lieto kalcija dihidrogēnfosfātu -10-20 g/m2 (ir ari kā gliemežu repelents).
Izmanto dzēstus kaļķus (20-30 g/m2), neveldzētu kaļķi (15 g/m2) vai super¬fosfātu (30-35 g/m2).
Miglo ar vara sulfāta 1 % šķīdumu. Izkaisa tabakas putekļu un kaļķu maisījumu 1:1 (25 g/m2) vai pelnus 20 cm joslās un dobju celiņos.
Lieto peinu un hlorkajķu maisījumu 1:4 (10-15 g/m2), kaļķu un vara vitriola mai¬sījumu 10:1 (15 g/m2) vai sinepju pulveri (30 g/m2).
Apsmidzina ar kreolīnu vai dzelzs sulfāta 1 % šķīdumu, 4% kalcija hlorīda vai kaļķa un petrolejas… emulsiju.
Izkaisa vārāmo sāli vai aplej ar tā šķīdumu (300 g/10 l ūdens).
Mazāk efektīvas metodes:
Augsni segtās platībās aplej ar verdošu ūdeni.
Augus apsmidzina ar 2% kofeīnu saturošu šķīdumu (viena espresso tasīte satur 0,2% kofeīna). Pēc kofeīna uzņem¬šanas gliemeži tāpat kā cilvēki zaudējot apetīti.
3.3.Gurķu kaitēkļi
Laputis
Uz lauka un siltumnīcās siltā mitrā laikā gurķu lapas bojā laputis. Tās strauji vairojas 23 – 25° C temperatūrā, kad gaisa mitrums – 80 – 85%. Sezonas laikā var attīstīties līdz 20 pa¬audzēm. Laputis izsūc no lapām un ziediem sulu, lapas saritinās, ziedi savīst, augļi neattīstās.
Cīnīties ar laputīm iespējams, apsmidzinot augus ar vērmeļu un biškrēsliņu (vienādās daļās) novārījumu.
Ņem 1 kg augu maisījumu un nelielā ūdens daudzumā vāra 10-15 minūtes, atdzesē, nokāš un pielej ūdeni līdz 10 I tilpumam, šķīdumam pievieno 40 g saimniecības ziepju.
Tīklērces
Parasti siltumnīcās (retāk uz lauka) ieviešas tīklērces. Tās piesūcas gurķu lapu apakšpuse, pārklājas ar bārtu tīkliņu un izsūc no lapu dzīslām sulu. Lapa pārklājas ar brūniem plankumiem un nokalst.
Iznīcināt tiklērci iespējams ar novārījumiem vai novilkumiem, kādus lieto pret laputīm. Lai tīklērces neieviestos siltumnīcā, sevišķi kur iepriekš audzēti gurķi, nepieciešams siltumnīcas dezinficēt ar hlorkaļķa šķīdumu (200 g uz 10 litriem ūdens).
Uz lauka rūpīgi savākt un iznīcināt augu atliekas.
Pret baltām mušiņām derīgs kumelīšu novārījums.
Kaltētus kumelīšu lakstus un ziedus (300 g) pārlej ar 3 I karsta ūdens, nostādina 1-2 stundas, nokāš, atšķaida ar ūdeni līdzi 01 tilpumam, pievieno 40 g saimniecības ziepju un apsmidzina augus profilaktiski un gadījumos, kad kaitēkļi jau parādījušies.
Tomātu sēnīšu slimības
Apkaro, augus apsmidzinot ar 1 – 2 % Bordo šķīdumu tas jādara jūlija mēnesi pirms slimību parādīšanās. Ja sēklas tiek kodinātas Germīna šķīdumā un augi tiek apsmidzināti ar šo šķīdumu, tad sēnīšu slimības nepa¬rādās. Ja tomāti tiek piebaroti caur lapām ar Novij Ideai Šķīdumu, arī tad sēnīšu slimības tiek iznīcinātas.
4.Secinājumi
Mums apkārt ir daudz un dažādu kaitēkļu, kas kaitē apkārtējai videi. Lai to novērstu ir izdomāti daudz un dažādi kaitēkļu iznīdēšanas līdzekļi. Kaitēkļus var iznīdēt vairākos veidos, viss ir atkarīgs no tā ko tu izvēlies. Vai nu ar ķīmijas palīdzību, kas nav nemaz tik veselīga, bet iedarbīga, vai tomēr ar tautas metodēm, kas nav tik kaitīgas, bet varbūt, ari nav tik iedarbīgas kā ķīmija. Viss ir tavās rokas!
Vai arī ja jums negribas darīt tādas lietas, tad jūs varat to uzticēt profesionāļiem, kas ar to nodarbojas. Latvija ir viena tāda firma „Dezinfa”, kas iznīdē kaitēkļus.
Bet tomēr vislabākais būtu tas, lai vispār nepieļautu kaitēkļu iemitināšanos nevēlamajā vietā. Tātad mums ir jāveic profilakses pasākumi, lai tāda nelaime nenotiktu.
1. 5.Izmantotās literatūras saraksts
http://www.dezinfa.lv/?menu=30
http://www.latvijasdaba.lv/11/view_0_img.asp?id=536&img=0
Roberts Cinītis. Nevēlamie dārza ciemiņi- gliemeži // Dārza pasaule. –Nr.85 (2007., 03) , 22. lpp.
Elga Plīse. Kurš draud sakņu dārziņam? // Dārza pasaule. – Nr. 76 (2006., 05), 20. lpp.
Arturs Silde. Gurķu kaitēkļi. // Mazdārziņš – Nr. 3 (2005., 03), 22. lpp.
Arturs Silde. Tomātu slimības un kaitēkļu apkarošana. // Mazdārziņš- Nr. 7 (2007., 07), 18.lpp….6. Pielikums
Pele
Tīklērces