Ievads
Pasaulē ir izgudrotas miljoniem datorspēles, kas tev liek justies kā pasaules elites autopilotam, maģijas pārpildītam burvim vai arī varenam un drošsirdīgam bruņiniekam no viduslaikiem. Tas viss protams būtu lieliski ja vien spēlēm nebūtu arī negatīva ietekme un cilvēka rīcību un psihi. Es pazīstu dažus cilvēkus kuri tiešā nozīmē dzīvo lai spēlētu, viņiem vairs nerūp savs izskats, higēna, veselība un sava paša nākotne, viņiem par mērķi kļūst vinnēt sacīkstēs, nosist kādu pazemes briesmoni ( jau 1000. reizi), lai no tā izkrīt kāds lielisks ierocis, vai arī nošaut savu pretinieku. Mans mērķis ir iepazīstināt cilvēkus ar problēmas nopietnību, jo manuprāt datorspēles ir viena no mūsdienu nopietnākajām problēmām bērnu, jauniešu un arī pieaugušo vidū, datorspēles manuprāt droši var pieskaitīt pie nevieliskajām atkarībām .Cilvēkus spēles piesaista dēļ tā, ka tām piemīt diezgan liela realitātes izjūta- grafika ir lieliska, skaņa ir tieši tāda kāda ir vajadzīga un diez vai kādreiz tu nokļūsi specvienībā kuras uzdevums ir atbrīvot ķīlniekus uz teroristu pārņemtas salas un tu vari izvēlēties ieroci no 100 ieroču veidiem. Tomēr visas spēles nav kaitīgas dažas no tām iemāca tev kā rīkoties ar finansēm, pārvaldīt pilsētu, valsti vai pat savu impēriju. Ja seko līdzi spēles sižetam var pat uzzināt kurās vietās notika 1. vai 2. pasaules kara kaujas, kāds bija šis kaujas mērķis un kurā gadā tās notika, tā es vēl varētu turpināt diezgan ilgu laiku.
Darba mērķis: iepazīstināt plašāk sabiedrību ar spēļu negatīvo ietekmi uz cilvēku un pašam iepazīties tuvāk ar problēmas aktualitāti
Darba uzdevumi:
1. Savākt nepieciešamo informāciju par datoratkarību jauniešu un pieaugušo vidū.
2. Paskaidrot sabiedrībai kādēļ cilvēki kļūst datoratkarīgi.
3. Uzzināt jauniešu personīgo pieredzi lietojot datoru, ar aptaujas palīdzību
Darba hipotēze: Cilvēki pievēršas dotorspēlēm, jo virtuālajā pasaulē viņi var būt kas vien vēlas, bet realitātē viņi uzskata ka līdzināties viņu elkam nav iespējams.
Izmantotās metodes: 1. Informācijas apkopošana
2. Aptaujas rīkošana
Kas ir datoratkarība un
kā tā veidojas?
Tā ir līdzīga atkarībai no narkotiskajām vielām vai alkohola.
Gluži tāpat kā alkoholiķis vai narkomāns, no datora atkarīgais zaudē kontroli- nejūt, cik ilgu laiku pavada pie datora.
Ja cilvēks nosēdējis pie datorspēlēm vai sērfojis internetā visu nakti un no rīta jūtas psiholoģiski un fiziski salauzts- nespēj koncentrēties, ir neuzmanīgs, viņam sāp galva, ir nogurušas acis, viņš nav spējīgs iet uz darbu, skolu, kvalitatīvi veikt savus ikdienas pienākumus, tas nozīmē, ka organisms jau cīnās ar datoratkarības sekām.
Ja cilvēku pārņem datormānija, pasliktinās attiecības ģimenē, ar draugiem līdzcilvēkiem. Bērns atsvešinās no apkārtējiem- brāļiem, māsām, draugiem. Speciālisti uzskata ka Latvijā strauji palielinās datoratkarībā nonākušo cilvēku skaits. Šī tendence īpaši vērojama bērnu un pusaudžu vidū , jo nenobrieduši psihe viegli padodas iekšējiem impulsiem spēlēt un uzvarēt. Savu artavu dod arī bērnu vecāki , kuri būdami aizņemti darbā, atvasēm nevelta pietiekami daudz uzmanības. Mēs zinām tādus gadījumus kad vecāki, paši vēlētos izklaidēties, iedod bērnam naudu un atstāj viņu kādā datorspēlētavā līdz nākamajam rītam,- stāsta izglītības , jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs Guntars Jirgensons. Savukārt bērnu tiesības aizsardzības speciālisti informē , ka pēdējā laikā pat radusies jauna ubagotāju kategorija- bērni kuri tādejādi gūst līdzekļus datorsalonu apmeklējumiem. Lai situāciju vērstu par labu , drošības un kārtības komiteja nolēmusi topošajos Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumos iekļaut aizliegumu noteiktās diennakts stundās ielaist jauniešus, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu. Iespējams ka turpmāk datorspēlmaņu iecienītās vietas būs atvērtas līdz 23.00, bet darbu varēs atsākt nākamajā rītā- pulksten 6.00 vai par 13.00
Riska grupā ir arī bērni, kuru vecāki ir aizņemti darbā un nespēj bērnam veltīt pietiekami daudz uzmanības. Manuprāt, daudz atkarīgs no tā, kā bērns tiek audzināts līdz pusaudža vecumam. Ja vecāki nedomā, lai bērnam būtu kāda aizraušanās, draugi, kaut vai suns, par ko rūpēties, bet nopērk datoru. Saka, labāk, lai sēž mājās un nestaigā apkārt. Tas ir liels risks, ka bērns varētu kļūt datoratkarīgs. Pusaudzis ir enerģijas pārpilns.
1) jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs Guntars Jirgensons
Ja to neievirza labvēlīgā gultnē, bērns pats centīsies enerģiju kaut kādā veidā realizēt. Patlaban interneta klubos ir pieejamas spēles, kur spēlē vairāki pusaudži vienlaikus komandā. Grūti izšķirt, kāpēc šī spēle ir tik vilinoša- vai tas ir kas nebijis vai bērni šādā veidā veido virtuālās attiecības, spriež A.Vagale.Ja cilvēkam ir bijusi kāda ķīmiskā atkarība- no narkotikām, alkohola vai toksiskajām vielām, viņš vairs tās nedrīkst lietot. Ārstējot cilvēku no datoratkarība, mērķis nav viņam aizliegt visu mūžu tuvoties datoram, bet iemācīt kontrolēt stundas, kuras viņš pie tā pavada, lai paralēli var darīt arī citas lietas- mācīties, rūpēties par ģimeni. Datoratkarīgajiem parasti pietrūkst kritikas attieksmē pret to, kas ar viņiem notiek.Neviens pusaudzis, ar kuru man nācies strādāt, pats nav meklējis palīdzību. Parasti viņš ir sajūsmināts par savu apmātību, un pie speciālista vēršas vecāki. Tāpat, ja vīrs, kurš tikko pārkāpis mājas slieksni, iegrimst virtuālajā pasaulē un apgalvo, ka šādi atpūšas, palīdzību parasti meklē viņa sieva. Šaubos, vai cilvēks nokļuvis atkarības varā, pats spēs no tās atbrīvoties. Piemēram, ja cilvēkam izdodas intuitīvi atrast to, kā viņam pietrūcis- mīlestību, azartu, kādu vaļasprieku- viņš vairs neredz. Protams, ir gadījumi, kad arī pēc atmešanas viņi nejūtas laimīgi. Ar datoratkarību ir līdzīgi. Ja cilvēks piespiedīs sevi pārvarēt šo vilinājumu, prātā paliks doma, kaut kādreiz varētu uzspēlēt. Maz ticams, ka viņam šādi izdosies pārvarēt datormāniju. Jebkurā gadījumā datoratkarībā nonākušam cilvēkam vajadzētu vērsties pie speciālista. Pēc palīdzības var vērsties arī viņa tuvinieki- tā A.Vagale. Dzīve virtuālajā realitātē galu galā var novest līdz vājprātam, parasti tas notiek ar cilvēkiem, kuriem jau iepriekš bijuši psiholoģiski traucējumi. Dzirdēts par pusaudžiem, kuri tiktāl saindējušies ar datorspēlēm, ka vairs nedzīvo zemes dzīvi, bet runā tikai par virtuālajiem spēļu varoņiem.Tas ir akūts psiholoģisks stāvoklis, kas prasa medicīnisku iejaukšanos, galējs saasinājums, kas var būt bīstams dzīvībai, jo cilvēks spēj nodarīt pāri gan sev, gan citiem, stāsta A.Vagale.
1)Narkomānijas profilakses centra psiholoģe Aelita Vagale
Sekas un datormānijas pamatsimptomi
Pārlieku ilga pavadīšana pie datora, vai to spēlēm atstāj dažas zināmas sekas uz cilvēka psihi un veselību, par to mēs varam pārliecināties kaut vai palasot avīzes vai paskatoties ziņu pārraides. Es vēlos uzskaitīt negatīvās īpašības, ko rada pārlieku ilga uzturēšanās pie datora.
NEGATĪVĀS
*Fiziskās- veselības problēmas , kuņģa slimības, bezmiegs, imunitātes krišanās
*Intelektuālās- Atmiņas zudums, pavājināta koncentrēšanās spēja
*Emocionālās- krasa garastāvokļa maiņa, agresivitātes pazīmes, nomāktības un neiecietības pazīmes raksturā
*Sociālās- krītas sekmes mācībās, zūd draugi
Datormānijas pamatsimptomi
*Bērns pie datora pavada vairāk par trim stundām
*No aizraušanās ar spēlēm ir parādījusies nesekmība mācībās
* bērnu interesē tikai sarunas par datoriem vai datorspēlēm
* Reakcija uz aizliegumu- nervozitāte līdz pat histērijai .
*Ja bērns jau –saslimis- nepieciešams viņu aizvest pie bērnu psihologa.
Datoratkarības simptomi
Psiholoģiskie
1) labsajūta vai pat eiforija tiekot pie datora
2) nespeja pārtraukt iesāktās darbības
3) palielinas laiks, kas pavadīts pie datora
4) ģimenes un draugu aizmiršana
5) tukšuma, nemiera, depresijas sajūta, ja netiek pie datora
6) meli darbā, skolā un ģimenē par šo aizraušanos
Fiziskie
1) sausas acis
2) migrēnas tipa galvassāpes
3) sāpes mugurā
4) ēdienreižu izlaišana
5) tiek ignorēta personigā higēna
6) miega traucējumi
Jauniešu iecienītākās spēles
Es pats nereti mēdzu apmeklēt datorsalonus, kur cilvēki splēlē visdažādākas spēles. Es ,protams,pats arī dažreiz uzspēlēju kādu spēli. Es nolēmu izveidot visbiežāk spēlēto spēļu top 3 vadoties pēc spēlēm kuras bija uzstādītas datorsalonu datoros. Es apmeklēju 15 datorsalonus.
Visbiežāk spēlēto spēļu top 3:
1) Counter-strike. Tā ir vardarbīga tipa spēle kuras mērķis ir iznīcināt pretējo komandu ar dažādu ieroču palīdzību, spēlē netrūkst asiņainu skatu un sprādzienu. Bez šīs spēles nav iedomājams neviens datorsalons, šo spēli es atklāju visos 15 datoralonos.
2)Diablo 2 nav tik asiņaina kā counter-strike un mērķis ir vadīt savu radīto personāžu uz iznīcināt visu ļauno ar ko sastopies spēles garumā. Spēle bija pieejama 11no 15 datorsaloniem
3)Ultima online, jau pēc nosaukuma var secināt, ka spēle tiek spēlēta internetā un tavs mērķis ir padarīt savu varoni spēcīgāku nogalinot citus. Spēle bija sastopama 8 no 15 datorsaloniem.
Cilvēki spēlē šis spēles lai kļūtu par spēcīgāko, veiklāko, precīzāko un gudrāko, lai varētu sacensties ar saviem draugiem un uzvarēt tos, bet lai mērķi sasniegtu ir nepieciešama nauda un laiks. Daži cilvēki parasti izmanto savu brīvo laiku, bet cik zināms skolniekiem brīvā lieka nav īpaši daudz nav tādēļ spēlēšanai viņi nododas stundu laikā. Pie interneta kafejnīcām jau no paša rīta var novērot dažus neliela auguma cilvēkus ar mugursomām. Bezšaubām attīstās arī noziedzība jo cik man zināms nauda no debesīm nebirst un viesiem tās nav vienlīdz daudz. Ieejot interneta kafē ap 12 dienā brīvas ir tikai dažas vietas, jo visas pārējas pārsvarā aizpilda personas no 8-16 gadiem un skola nevienu vairs neintresē
Cik ilgi un kur?
Es pats personīgi zinu apmēram 15 interneta kafejnīcas Rīgā, bet kopumā to varētu būt pāri 150. 90% no tām strādā visu diennakti. Cenas internet kafejnīcās ir sākot no 25.sant. par stundu līdz 50 sant. par stundu, ņemot uz ilgāku laiku cenas ir mazākas ,piemēram, kafejnīcā ELIK 1. stunda maksā 50 sant. bet par latu var spēlēt 3 stundas, tātad viss ir balstīts uz klientu pievilināšanu, I-kafē ir kā narkotika ja vienu reizi pamēģināji un tev iepatikās tad tu agri vai vēlu atgriezīsies lai kaut ko uzspēlētu. Īsts spēļu cienītājs I-klubos nedēļā pavada no 19-30 stundām skaitļi protams dažam labam var būt daudz lielāki. Varēt pareiķināt cik naudas aiziet šim priekam. Vecāki jau protams nezina kur aiziet viņu dotā nauda pusdienām un neapzinās problēmas nopietnību. Protams ir daži likumi par ka persona kas nav sasniegusi 16. gadu vecumu I-klubos pēc 23.00 atrasties nedrīkst, bet tas tiek ievērots 50% no visiem I-klubiem. Dažos I-klubos naktīs iet pat jautrāk nekā pa dienu. Pēc pēdējā laikā notikušajiem atgadījumiem varam spriest ka I-kafejnīcās var iegādāties narkotiskās vielas, bet par šo incidentu mazliet vēlāk. Beigu beigās bērna smadzenēs vairs nav tādas lietas kā pirmais Latvijas prezidents, pēdējie notikumi sportā, vai algebras likumi. Tās pārpilda domas par spēli, tās iziešanu, pretinieka nošaušanu vai varoņa attīstīšanu.Es pats varētu nosaukt vairāku spēļu sižetisko gaitu no sākuma līdz beigām. Spēle var arī iespaidot tavu garstāvokli uz kādu laiku, ja tev spēlē kaut kas nav sanācis var sanākt ka tu savas dusmas izgāz uz citiem ,piemēram, uz ģimenes locekļiem un rezūltātā sabojā savas attiecības ar viņiem, pats esmu bijis liecinieks tam, vēlāk visu laiku esi saīdzis un dusmīgs, nerunā ne ar vienu un nosveries sevī, tas viss arī var novest pie depresijas vai pat nervu sabrukumu.
Kā cīnīties ar šo problēmu?
Nemetiet ārā datoru, bet pievērsiet lielāku uzmanību bērna dzīvei, biežāk ar viņu runājiet. Atcerieties ka datormānija ir tikai pusaudžu psiholoģiskā diskomforta rādītājs, nevis tā cēlonis. Ierobežojiet bērna laiku pie datora līdz vienai stundai dienā ( īpaši tas attiecas uz viegli uzbudināmiem, nervoziem bērniem). Tas nedaudz gan pārsniedz medicīniskās normas vidējo klāšu skolniekiem, taču novērš bēgšanu no mājā, uz internet klubu.
Programma datoratkarīgajiem
Pēdējā laikā aktualizējusies problēma saistībā ar jauno tehnoloģiju atkarību, īpaši – datoratkarība pusaudžiem.
RNPC organizē palīdzības grupas datoratkarīgiem pusaudžiem. Grupas vada psihologs un sociālais pedagogs, palīdzība ir bez maksas.
Grupās var pieteikties gan paši pusaudži, kuri vēlas atbrīvoties no datoratkarības, gan pēc palīdzības pie speciālistiem var vērsties vecāki, kuriem ir aizdomas, ka bērnam varētu būt pārlieka aizraušanās ar datoru.
Programmā ir nodarbības grupā, kurās pusaudži nosaka problēmu, noskaidro savu motivāciju izmaiņām, mācās veidot pozitīvu attieksmi pret sevi un attiecībām ar citiem cilvēkiem. Paredzētas veselīgas alternatīvas, kopīgas aktivitātes grupai.
Nodarbības notiek 2x nedēļā. Tās iespējams organizēt skolā (ja ir vismaz 8 dalībnieki) vai pieteikties grupās, kas notiek filiālēs katrā Rīgas rajonā. Pieteikšanās pa tālruni 7037333.
1) RNPC psihologs Artis Kļaviņš
Bērnu un pusaudžu attieksme pret datoratk.
Bērniem patīk datorsalonos
Izziņu dienestu informācija liecina, ka Rīgā ir vairāk nekā 200. datorsalonu. RB apmeklēja vairākus no tiem un secināja , ka jaunieši šajās vietās uzturs labprāt. Datorsalona -Eirotel- darbinieki pastāstīja, ka pie viņiem griežas pārsvarā pusaudži. Savukārt internetkafejnīcas – DTS internets- Izpilddirektore Inese Ladziņa atdzina ka pie viņiem nāk arī pamatskolas bērni, kuri labprāt nododas datorspēlēm. Paši bērni par iespēju apmeklēt salonus ir sajūsmā, jo ne jau katram mājās ir dators. Astoņus gadus vecā Līga RB stāstīja, ka uz salonu nāk aptuveni reizi mēnesī. –Man ļoti patīk spēlēt!- vaļsirdīgi atdzina meitene. Savukārt 11, 13, un 14 vecie Jānis, Alens un Miks atzīstas, ka datorsalonus apmeklē jau trīs gadus. Puiši uzskata ka aizraujošās un kustīgās bildītes datoru monitoros viņiem nekādas atkarības problēmas nevarot radīt.
Dati no narkomania.lv
Vai uzskati ka datoratkarība šobrīd ir problēma Latvijā?
Baltais minka [30.09.03, 10:38]
Labākais līdzeklis pret datorspēļu atkarību: kluba “Drakons” rīkotās spēles Lilastes mežā! Tādas izjūtas nevar ne salīdzināt ar sēdēšanu pie kompja ekrāna. (sk. www.sanctuary.lv un visus linkus, kas tur atrodami)
^InFeRnOo^ [11.09.03, 19:04]
…hmmm…bet daudziem taa ir pasaule kur vinji var buut taadi kaadi vinji ir atrast var draugus kas saprot Tevi un tas palīdz dzīvot pašam cilvēkam šajā pasaulē. Inetā cilveks var sanjemt morālu palīdzību var izrunāties un zini ka to neviens neuzzinaas….
GatX [06.09.03, 04:54]
Geimeri…mazi beerni speelee kompjuuterspeeles,iemaacotiess taas labi speeleet, no taam nevar atraut nekad.saku peec savas pieredzes.Kaa var neiet shaudiities,ja tu visus noshauj un ieguusti pirmo vietu.Gandariijums kuru man patiik izjust:)
Jānis Šterns, sterns@pit.lv [07.08.03, 14:44]
Pusaudzim, veidojot savu identitāti, ir ļoti nepieciešams piemērs, pēc kā to veidot. Reālajā pasaulē ne vienmēr ir iespēja vērot šādu piemēru, kontaktēties ar to, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Šeit zināmā mērā var palīdzēt Internets, kurā sociālās barjeras ir nojauktas, pusaudzis var brīvi komunicēties ar jebkura vecuma un dzimuma cilvēkiem. Diemžēl pozitīvajam tūdaļ nāk klāt arī negatīvais – ņemot vērā tīklā valdošo anonimitāti, nav iespējams iegūt garantiju, ka tas vai cits modelis ir patiess; tādējādi, pusaudzis var izvēlēties par piemēru mākslīgi, pēc realitātē neeksistējošiem likumiem radītu identitāti, kā rezultātā pēc pārneses uz reālo dzīvi modelis nesniedz plānoto rezultātu un pavairo frustrāciju vai arī rada nopietnus draudus pusaudža dabiskajai vajadzībai pielāgoties, kļūt par pilntiesīgu un atbildīgu sabiedrības locekli reālajā pasaulē. Tāpat atkarības gadījumā pusaudzis var zaudēt tieksmi pēc reāliem kontaktiem, atstājot uzkrāto pieredzi kibertelpas līmenī, tendējot sava “Es” realizāciju tikai uz elektronisko vidi.
1) Laikraksta „Rīgas Balss” 30.05.02 Nr
Falko [25.07.03, 13:09]
Sveicinaati, visi! Isumaa manas domas – taa kaa stradaaju interneta kafeiniicaa par administratoru, katru dienu sastopos gan ar datorikjiem, gan speelju, chata un interneta faniem. Taatad – uzskatu , ka vienai sabiedriibas daljai taa ir nopietna probleema, kuru pashi veel neapzinaas, liidziigi kaa narkomanija. Cilveeks atnaak uz speelju zaali un netiek pie konkreetaa datora, kur vinjam ir ierkastiita speele, jo vienaarshi mazu briidi jaauzgaida … Saaks istas mociibas, cilveeks kluust necieshams, kliedz, lai laizh vinju klaat, gatavs samaksaat tam, kursh seezh pie “vinja” datora, lai aatraak tiktu speeleet … Tas pats ar chata “faniem” , cilveekam taa ir kaa otraa dziive, neko vairs apkaart neredz, nedzird, jaarausta aiz rokas, lai ko vinjam pteiktu, jo citaadi nav nekaadas reakcijas, tikai ieurbies skatiens monitoraa …
dimijs [14.07.03, 13:31]
es gan tomeer uzkatu , ka datortehinkas bums nav nekaada probleema. pasham dators ir gandriiz no dzimshanas (no 2 gadu vecuma) internets jau ir kaadus 10 gadus. ir vienkaarshi jaazin meers – robezha.ok – dazhreiz gadaas dienaa noseedeet pie datora kaadas 14 stundas, bet tad jau saak saapeet acis un naakoshajaa dienaa pie datora pavadu kaadas 3- 4 stundas. tas ka seezu pie datora 4-7 h dienaa (manupraat!) nenoziimee ka esmu datorikjis. datorikis ir tas kas pavada visu savu briivo laiku pie datora, shinii gadiijumaa taa nav. kopsavilk. es uzskatu ka datortehnika latvijaa nav probleema.
Dexter [06.07.03, 22:46]
Datoratkariiba, protams, pastaav jebkuraa valstii, kur daudz maz cilveekiem ir pieejams dators. Tachu es neuzskatu ka taa ir probleema, vismaz ne apkaarteejiem. Redziet, narkomaani kaut kaadaa veidaa ir nelabveeliigi / biistami tikai tad, kad vinji vairs nevar dabuut narkotikas un tas parasti notiek kad vinjiem beidzas nauda un taadeelj vinji saak zagt, laupiit utt. Ar datoratkariibu parasti taa nav, jo datoru var vienreiz nopirkt un tas buus uz (saliidzinoshi) ilgu laiku (liidz kameer sapliist vai rodas nepiecieshamiiba uzlabot). Interneta atkariigajiem tas ir nedaudz citaadaak, jo par to (parasti) ir jaamaxaa katru meenesi, bet arii nav ne tuvu tik daudz kaa narkomaanam (interneta atkariigajam – paardesmit lati vai narkomaanam – simti (dazreiz pat tuukstoshi). ir atshkiriiba?). Un taa kaa tas nerada fizisko atkariibu un saliidzinoshi ljoti maz bendee veseliibu tad nekad nav par veelu saakt atmest. Pasham dators ir 5 gadus un pastaaviigais internets – triis. Uzskatu ka esmu datoratkariigais 4 gadus un interneta – 2. Man tas probleemas nesagaadaa.
Puuks [06.07.03, 14:40]
Datoratkariiba protams ir probleema. Tachu to aizeeno citas sabiedriibas probleemas un pagaidaam datoratkariiba ir paaraak nieciiga probleema, lai to censtos noveerst. Pie tam tas praktiski nav iespeejams, jo datori arviewn vairaak ienaak muusu dziivee un taa vai citaadi, ljaudis kljuust no tiem atkariigi. Cita lieta ir azartspeeles, kuras ir visai postoshas un kuras var likvideet. Vienkaarshi aizliedzot izvietot speelju automaatus. Vai lokalizeet un speelju automaatus izvietot tikai noteiktaa rajonaa, kur tad arii buutu “speelju elliite”, kas liidziiga Las Vegasai.
Mikelis [28.06.03, 16:38]
Datoratkariba tagad ir ljoti liela problema skolnieku vidu. Ljoti liels daudzums jaunieshu iet visulaiku uz internea klubiem un speelee speeliites un nedara neko noderiigu, bet teeree savu laiku. Gan brivo, gan skolas. Driiz beidzas nauda un vinji saakt zagt un melot. Datoratkariiba ir pilniibaa liidzveertiiga alkoholismam un narkotikaam…
bubuu [16.06.03, 19:12]
protams, ka taa ir probleema! Man ar to izdevaas tikt galaa ljoti veiksmiigi, preciizaak – izslimoju chatus u.c. i-neta priekus un tagad varu ljoti labi dziivoties bez datora, i-neta uc prichendaaljiem :))
Arta [05.06.03, 18:59]
Es domaaju,ka Jaa!Kapec?Arvien biezaak jauniesi izveelas sev internetu kaa draugu,sarunu biedru,padomu deveeju un izklaides objektu.Tas ir tas vienkarsakais celjs-nekur nav jaaiet,tika jaamaksaa gan!Daudzi to neuzskata par probleemu,jo runaat par to saaka nesen …un saubos vai skolaa kaads no informatikas skolotaajiem jelkad ir teicis vai saatsijis par atkariibu no datora!Taapec par to nevajadzetu tik daudz briniities-bet riikoties, un katram pasam par to aizdomaaties!Lai nav taa,ka tas mani neskar…esmu pilniigi vienaldziigs…par to pat domaat negribas… Lai Jums visiem jaukas briivdienas!:)
Ilva [03.06.03, 11:38]
Man šķiet,ka datoratkarība mūsu paaudzē ir ļoti liela problēma.Arī manā klasē mācījās zēns,kuram bija šī pati atkarība.man šķiet,ka lai cik mēs arī uzmanītos,katram var būt neliela atkarība,cita uz datoriem,citam uz saldumiem.neviens jau neapzinās,līdz viņš ir kļuvis atkarīgsno kaut kā.
THC [27.05.03, 21:16]
Atkariiba Latvijaa? Taa pastaav, bet par to ir maz zinaas plashaakai sabiedriibai…un arii visiem tas ir dzilji pie kaajas, kaa teica PLIC… Un taa tas arii buuuusssss!!!
Narkomānijas profilakses centra psiholoģes Aelitas
Vagales domas un uzskati par datoratkarību.
Sapinas puiši un jauni vīrieši
Ārzemēs veiktie pētījumi liecina, ka par datoratkarības upuriem visbiežāk kļūst mājsaimnieces, kurām pietrūkst asu izjūtu, un viņas cenšas tās gūt, nododoties datorspēlēm vai čatojot internetā. Latvijā datortīmeklī visbiežāk sapinas jauni puiši un vīrieši. Iespējams, ka ar datoratkarību sirgst arī sievietes, taču, visticamāk, viņas kautrējas no savas kaislības, līdz ar to retāk meklē speciālistu palīdzību.Iespējams, tas saistīts ar to, ka sabiedrība sievietei izvirza augstākas prasības- būt veiksmīgai karjeras sievietei un arī labai mātei, tāpēc viņai ir grūtāk atzīt, ka kļuvusi atkarīga no datora. Vīriešiem vairāk tiek piedots, viņiem pie sāniem ir sievas, kuras rūpējas un meklē palīdzību, uzskata A.Vagale.
Virtuālās pasaules valgos
Līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību cilvēce ir uzkrāvusi sev jaunu lāstu atkarību no mobilajiem sakariem, datoriem un citas tehnikas. Nelielās devās mēs gandrīz katrs sirgstam ar kādu no šīm atkarībām, acīmredzot tā ir nodeva laikmetam. Tomēr raksturā vājākiem un garīgi nenobriedušiem cilvēkiem šī atkarība īsā laikā var pārvērst dzīvi par murgu.Atkarība pasaules praksē tiek definēta kā slimība. Pēdējos gados atkarību rindai pievienojusies vēl kāda- atkarība no datora, kas pielīp gan no interneta, gan spēļu automātiem. Šai atkarībai ir tendence pieaugt, īpaši Rīgā. Pirms diviem gadiem par šādu atkarību tikai zinājām, bet nu šo atkarīgo cilvēku tuvinieki aizvien biežāk vēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Manuprāt, datoratkarīgo skaits pieauga, kad parādījās interneta klubi un zāles. Sākumā netika veikta nekāda kontrole- pie datoriem no rīta līdz vakaram varēja nīkt pusaudži un pieaugušie. Pēdējā laikā vairāk uzrauga, lai datorzālēs pēc pulksten 23 neuzturētos nepilngadīgie, stāsta Rīgas Narkomānijas profilakses centra psiholoģe Aelita Vagale.
Attiecības ar datoru
Cilvēkam smadzenēs atrodas baudas vai prieka centrs, kuru uzdevums ir izstrādāt baudvielu, kas gādā par labsajūtu. Daļai cilvēku prieka centrs smadzenēs nespēj šo vielu izstrādāt pietiekamā daudzumā, tāpēc viņi ikdienā ir nomākti, depresīvi. Spēlējot baudviela izdalās vairāk.Kad cilvēks pārtrauc spēli, baudviela vairs netiek izstrādāta, un cilvēks jūtas slikti- ir apātisks, noguris, emocionāli iztukšots, nespēj koncentrēties, jo prātā nepārtraukti jaucas dažādi interneta vai datorspēļu elementi, stāsta A.Vagale.Atkarības pamatā vienmēr ir izteikta vajadzība pēc asiem pārdzīvojumiem, ko cilvēks dabīgi nespēj piepildīt ar emocijām- risku, prieku, vilšanos. Ilgstoši uzturoties datorvidē, ikvienam rodas nepieciešamība pēc pārmērīgiem piedzīvojumiem, emocijām, viņš zaudē spēju reālajā dzīvē priecāties par vienkāršām lietām.Ja cilvēks dusmojas uz kādu- māti vai laulāto draugu, viņš saņem pretim nosodījumu vai dusmas. Savukārt dators nekad nedos pretī. Un cilvēks sāk veidot attiecības ar mehānisko draugu. Tāpēc par šīs atkarības upuriem parasti kļūst ļaudis, kuri reālajā dzīvē ir vientuļi un bez pašpārliecinātības, dažādu iemeslu dēļ nespēj dzīvē realizēt savus sapņus, izveidot pilnvērtīgas attiecības. Reizēm viņiem ir vieglāk izveidot attiecības čatā. Internets ir anonīms- cilvēks var uzdot sevi par tādu, kāds gribētu būt. Dažkārt cilvēki internetā veido arī seksuālas attiecības.Jāņem vērā arī tas, ka daži pieaugušie tā arī visu dzīvi nepieaug un paliek pusaudži. Pieaugušam cilvēkam jāiemācās kontrolēt savus impulsus un ievirzīt enerģiju pareizā gultnē, tomēr daži to nespēj un garīgi paliek bērni, uzsver A.Vagale
Zūd realitātes robeža
Cilvēki, īpaši pusaudži ar laiku domās sāk dzīvot datorpasaulē. Cilvēks zaudē realitātes izjūtu, piemēram, bērns videospēlē brauc ar skrituļdēli un identificējas ar spēles varoni- iemācās dažādus trikus, krīt, bet nesasitas, iedomājas, ka ir varens un piemīt desmit dzīvības. Ja viņš pēc kāda laika brauks ar skrituļdēli reālajā dzīvē viņš var nenovērtēt risku un iegūt nopietnu traumu. Ar realitātes izjūtas zudumu saistītas arī vardarbīgās asins pirtis ārzemēs, kuru skaits arvien pieaug, un vaininieki gandrīz vienmēr izrādās nelīdzsvaroti pusaudži. Ja bērns datorspēlē sašauj un nākamajā dienā, uzliekot spēli no jauna, redz, ka vakar nogalinātie cilvēciņi ir dzīvi un neskarti, viņam var sākt šķist, ka nāve nav neatgriezenisks process. Īpaši viegli šim mānīgajam virtuālās realitātes iespaidam pakļaujas jūtīgi pusaudži un cilvēki, kurus nomāc mazvērtības kompleksi.Ārstējot cilvēku no datora atkarības, mērķis nav viņam aizliegt visu mūžu tuvoties datoram, bet iemācīt kontrolēt stundas, kuras viņš pie tā pavada, lai paralēli varētu darīt arī citas lietas– mācīties, rūpēties par ģimeni.
2. daļa
Eksperments, tā apraksts un fakti
Anketa
Šī anketa ļauj noteikt atkarību no datora pamatpakalpojumiem. Šo anketu ir sastādījusi amerikāņu psiholoģe Kimberlija Janga. Ja apstiprinoša atbilde ir vairāk nekā uz pieciem jautājumiem, jau izveidojusies atkarība no interneta, datorspēlēm vai čata.
1) Vai tu izjūti pacilātību , domājot par pēdējo vai nākamo sesiju internetā?
2) Vai tu jūti ka patstāvīgi palielināt internetā pavadīto laiku?
3) Vai tu esi mēģinājis vairākas reizes kontrolēt, samazināt vai vispār pārtraukt lietot internetu, taču nesekmīgi?
4) Vai neesi izjutis nemieru, uzbudinājumu, depresiju meģiniot samazināt internetā pavadīto laiku?
5) Vai tu serfo internetā vairāk par paredzeto laiku?
6) Vai internets ir radījis zaudējumus tavās attiecībās ar cilvēkiem darbā, skolā?
7) Vai esi melojis , lai noslēptu laiku, ko esi pavadījis internetā?
8) Vai tu lieto internetu lai aizmirstu problēmas vai aizdzītu slikto noskaņojumu?
Fakti
Aptauja tika izdarīta ar 11v kalses skolniekiem, kuri parsvarā ir vecumā no 16-17 gadiem. Kā jau biju domājis no datoratkarības neviens no aptaujātajiem necieš.Visspilgtāk datoratkarību var novērot bērniem vecumā no 11-16 gadiem, to es esmu noverojis pats bieži uzturoties datorsalonos.
No aizpildītajām 21 anketām:
7. atdzīts, ka ir melots, lai slēptu internetā pavadīto laiku
1. ka internets ir radijis zaudejumus attiecībās ar cilvekiem darbā, skolā.
9. atdzīts ka internets lietots lai izmirstu problemas vai slikto noskaņojumu
3. atdzīts ka ir izjusta pacilātība domājot par nākamo sesiju internetā
1. izteikta vēlēšanās palielināt internetā pavadīto laiku
1. ir mēģināts samazinat interneta pavadīto laiku, bet nesekmīgi.
3. atdzīts, ka ir sajusta depresija, nemiers mēģinot samazinat internetāpavadīto laiku
6. atdzīts ka ir grūti ierobežot laiku ko pavada internetā
Pēc šiem faktiem varam secināt ka 11v klases 20 aptaujātie skolnieki internetu visbiežāk lieto lai aizmirstu slikto noskaņojumu. Taču nemazums skolnieku ir melojuši lai slēptu internetā pavadīto laiku, un tiem ir problemas ar internetā pavadītā laika ierobažošanu. No 20 aptaujātajiem cilvēkiem 5 uz visiem jautājumiem ir atbildējuši ar nē tātad 5 no 20 vispar nav nekadas problēmas ar internetu!
verQuest
Joks vai nopietna problēma
ASV Viskonsinas štata iedzīvotāja vainoja tiešsaites datorspēli EverQuest sava 21 gadu vecā dēla pašnāvībā. Puisim bijušas garīgas problēmas, un viņš nonācis pilnībā atkarībā no EverQuest virtuālās pasaules fantāzijas. Šī spēle arī tiek vainota kāda puisēna nāvē Filadelfijas štatā, jo viņa tēvs bija tik ļoti aizrāvies ar spēli, ka viņa nevērīgā izturēšanās noveda pie bērna nāves.Kaut gan šādi gadījumi ir ļoti reti, garīgās veselības speciālisti apgalvo, ka videospēlēs un datorspēlēs piedāvātās fantāzijas pasaules var kļūt par vissmagāko atkarību objektu, kas viegli spēj iznīcināt gan laulību gan spēlētāju karjeru. Ilgus gadus spēļu cienītāji runas par nonākšanu atkarībā uzskatīja drīzāk par joku, taču, savairojoties tādām spēlēm kā EverQuest, speciālisti par šo atkarības formu runā pavisam nopietni. Jāņem vērā, ka EverQuest popularitāte patiesi ir iespaidīga- patlaban ir vairāk ne kā 400 000 maksas abonementu. Protams I-netā eksistē arī nīdēju kopienas. Piemēram, EverQuest gadījumā Yahoo apvienojušies spēļu fanu atstumtie un atstumtās, kas izveidojuši grupu EverQuest Widows (everkuest atraitnes). Tā ir liela un tiki pieaugoša problēma gados vecākiem pusaudžiem un pieaugušiem vīriešiem, – Izdevumam CNET sacījis Kalifornijas psihologs doktors Timotijs Millers.- Esmu pieredzējis daudzus gadījumus, kad 17 vai 18 gadus veci puiši, kuriem ir pieejams ātrs interneta pieslēgums, gandrīz nemaz neiziet no mājas. Reiz mans pacients bija jauns vīrietis, kurš vēlējās iegūt darba nespējas pabalstu agorafobijas dēļ, – sacīja Millers. – Viņam nebija psihisku noviržu, viņš tikai negribēja pamest EverQuest un interneta saraksti. Timotijs Millers min divus rīcības veidus , kas liecina par cilvēka nonākšanu atkarībā no datorspēlēm: Viņš regulāri pavada spēlē daudz ilgāku laiku nekā sākumā bija plānojis, turklāt turpina spēlēt arī tad kad tas draud ar pavisam bēdīgām sekām.
1)Kalifornijas psihologs doktors Timotijs Millers
Tēvs kļūst par šamani
Deniss Benets sāka neapmeklēt nodarbības augstskolā , viņa laulība bija tuvu sabrukumam, turklāt jaunais vīrietis gandrīz nemaz neveltīja laiku gadu vecajam dēlam. Toties viņš bija sasniedzis 58. līmeni kā Madrids, lielais ziemeļu šamanis- Denisa varonis spēlē EverQuest, kas paņēma visu viņa laiku un domas. Šādi CNET apraksta vienu no gadījumiem, kad pieaudzis cilvēks nonāk reālā atkarībā no parastas datorspēles. Šis stāsts ir ar laimīgām beigām, Tagad Beneta ģimenes dzīve un sekmes augstskolā ir uzlabojušas, jo apmēram pirms pusgada viņš spēli pameta. Benets bija pārliecināts ka viņš bija kļuvis pilnīgi atkarīgs no datorspēles, un ir laimīgs, ka beigu beigās tomēr pārvarējis tieksmi atkal un atkal iegrimt spēles bagātajā spēles fantāzijā. –šī spēle gandrīz sagrāva namu dzīvi,- atdzīst tīku inženieris.- Tā arī bija mana dzīve. Es vairs nebiju es, es biju kļuvis par lielo ziemeļu šamani.-Man ir draugs kuram sācies šķiršanās process EverQuest deļ, – stāstīja kāda cita spēles cienītāja Lea.- Runāju par puisi, kurš spēles dēļ ir zaudējis jau trīs draudzenes un vēl vairāk darbavietu. Pati Lea apgalvo, ka viņai ir izdevies atrast pareizu laika sadalījumu starp spēli un reālo dzīvi, lai gan viņa atdzīst, ka visu laiku domā par spēles pamešanu:- esmu pārliecināta ka ir papilnam darbavietu, kur es varētu strādāt, turklāt es nepievēršu tik daudz uzmanības saviem bērniem, cik vajadzētu.
Dzīve spēles pasaulē.
Precīzi formulēt ieročus ar kuriem spēles sagrābj savā varā spēlētājus ,nav viegli. Speciālisti uzskata, ka visa pamatā ir darbība citā vidē, citā sabiedrībā kur iespējams izcīnīt noteiktu sociālo stāvokli, cieņu vai varu, kas spēlētājam nav pa spēkam reālajā dzīvē. Turklāt tiešsaites spēļu specifika spēlētājam par īstu problēmu padara pat neilgu atraušanos no fantāzijas pasaules. Vēlēšanās patstāvīgi pilnveidot savu varoni vai varoņu grupu ir grūti pārvarama. Ar katru jaunu līmeni, prasmi vai priekšmetu spēlētājs jūt jaunas iespējas vai priekšrocības, nespējot atturēties no centieniem turpināt šo attīstību. Protams, šajā ziņā vislielākā kritika gāžas pār RPG (role playing game) žanru. Ekspertu uzskata ka pat Sony konsoles PlayStation2 videospēļu cienītāji var ciest no nevaldāmas uzvedības lēkmēm. It īpaši tas attiecoties uz bērniem. Tomēr šādas problēmas iespējams ātri novērst, ja iejaucas vecāki, turklāt spēļu raksturs ir vairāk vai mazāk pašlimitējošs, aizvien vairāk novedot pie atkārtošanās un līdz ar to apnīkot. Tādas tiešsaites spēles kā EverQuest, Dark Age of Camelot vai Diablo 2 neapšaubāmi spēj radīt daudz sarežģītākas problēmas. Plašās čatošanās iespējas tām piešķir ievērojamu sociālo aspektu, turklāt to raksturs, sadarbojoties vai konkurējot ar citiem spēlētājiem reālā laika režīmā, rada lielas grūtības kaut uz brīdi atrauties. Starp citu pagaidām tiešsaites datorspēles dod tikai nelielu daļu no visiem spēļu biznesa ienākumiem, taču tuvākajos gados ekspertu prognozē šīs daļas strauju pieaugumu, jo tādās milzu kompānijās kā Microsoft un Sony aktīvi cenšas spēļu cienītājus iedabūt tiešsaites kaujās. Psihologi uzsver, ka šādās spēlēs to fani var kontaktēties cits ar citu, slēpjoties aiz virtuālā varoņa maskas. Hārvarda universitātes Maklīna slimnīcas Datoratkarības centra direktore Maresa Henta Orzeka uzskata, ka šis sociālais aspekts ir pamatfaktors lielākai daļai neveselas atkarības gadījumu. – Daudzi no šiem cilvēkiem ir vientuļi, viņi nekad nav jutušies kaut kam īsti piederīgi, tāpēc cilvēki sajūtas piederīgi spēlei- skaidro Orzeka. Dažos gadījumos viņi tajā atrod vienīgos draugus, ar kuriem vispār kontaktējas. Dažas spēles cienītājus paņem savā kontrolē ar sarežģītu mērķu un sasniegumu struktūru. Piemēram EverQuest spēlētāji cenšas attīstīt savu varoni, sacenšoties ar citiem dalībniekiem par vērtīgiem priekšmetiem, piemēram, bruņām vai ieročiem. – Esmu pārliecināts ka manu atkarību veicināja nepārtrauktā cīņa par varu un statusu- atceras Benets. – Ja patstāvīgi kļūdams varenāks tu iedves aizvien vairāk godbijības citiem spēlētājiem, tad gribas to turpināt un turpināt. Arī psihologs uz savas ādas pārbaudījis, cik nepārvarama var būt šāda tieksme turpināt sava varoņa attīstību, izmēģinot slaveno Blizzard spēli Diablo 2, lai saprastu kur slēpjas tās pievelkošā burvība. Nemaz nebijis ilgi jāgaida kad psihologs pats sevi pieķēris naktīs garas stundas pavadot spēles pasaulē. Millers ticis vaļā no vēlmes turpināt sava cīņas varoņa gaitas pret ļauno, tikai izdzēšot spēli no datora un steigšus atbrīvojoties no Diablo kompaktdiska. –Katrs mērķis ved pie jauna mērķa, turklāt visu laiku ir jāpieņem dažādi būtiski lēmumi,- secina psihologs.- Jūs ziedojat tik daudz laika un domu, attīstot savu varoni. Millers brīdina, ka šādi vilinājumi pēc būtības ir ļoti viltīgi. – ES pilnīgi varu iedomāties ka kādam, kuram ir mazāk zināšanu par šiem jautājumiem , būtu saprast, kas ar viņu notiek,- secina psihologs
1) Datoratkarības centra direktore Maresa Henta Orzeka
2) Kalifornijas psihologs doktors Timotijs Millers
Slimie vai nesaprastie?
Protams uzklausot tikai psihologu un spēļu fanu tuvinieku viedokli , aina veidojas nepārāk objektīva. Arī paši fani nebūt nav mazi bērni, kuri nesaprot ko dara. Galu galā nesmēķētāji arī bieži smēķētājus iztēlo kā cilvēkus, kuriem pietrūkst gribasspēka, lai atmestu šo neapšaubāmi kaitīgo ieradumu. Bet smēķētājiem jau nemaz netiek pajautāts, vai viņš vispār grib atmest. Arī spēļu fana tuvinieki pārsvarā gadījumu nesaprot, kāpēc viņš spēlē pavada tik daudz laika. Nesaprotot jo paši nespēlē. Laiks spēlē paiet ātrāk nekā reālajā dzīvē, tāpēc ģimenes locekļi pakāpeniski reaģē arvien neiecietīgāk, kad fans kavē kopīgu pasākumu, lūdzot vēl pāris minūtes, piemēram, lai pabeigtu līmeni. Turklāt spēles bieži ir būvētas tā, ka, izslēdzot datoru, vai izejot no spēles zūd laiks. Jā laiks, laiks kas ir ieguldīts, lai sasniegtu tādu vai citādu mērķi, daudzās spēlēs var izārdīties veltīgi izšķiests, ja iesāktais netiek izdarīts līdz galam. Tuvinieki visus skaidrojumus visbiežāk nosauks par apmātību ar spēli vai pat nonākšanu atkarībā. Tikmēr pats apmātais tikai noknosies, ka tie cilvēki taču neko nesaprot. Un taisnība būs abiem. Vai tad kaislīgs makšķernieks nepavada pie ūdens milzums daudz laika? Vai jebkuras sporta spēles cienītājs nerausies pēc iespējas biežāk nodarboties ar savu iemīļoto sporta veidu, šo laiku upurējot gan ģimenei, gan visām pārējām. Padomju laikos pēc šādiem vārdiem neizbēgami sekotu pārgudra vaļasprieka dalīšana labajos un sliktajos, veselīgajos un garu un miesu traumējošajos, kur datorspēlēm, protams, vieta tiktu skaidri ierādīta. Cerams, mūsdienu sabiedrība ir apzinājusies ka cilvēks ir tiesīgs pats izvēlēties ar ko aizrauties. Protams, saprāta robežās. Rakstnieks Gudtars Grīnums neuzskata to par vaļasprieka un brīvā laika pavadīšanu.
Anketa vecākiem
Kā Jūs varat uzzināt, vai Jūsu bērns ir interneta atkarīgs. Daudzi veci vismaz pajautā savam bērnam, cik daudz laika viņš pavada pie interneta. Diemžēl bērni dažkārt cenšas melot, īpaši tad, ja viņi ir atkarīgi. Ja dators ir viņu istabā, Jums grūti uzzināt patiesību. Piedāvātais tests varētu „Jums palīdzēt noteikt, vai Jums ir jārisina interneta atkarības jautājums Jūsu mājā. Šis tests varētu palīdzēt noskaidrot, cik daudz laika Jūsu bērns pavada pie datora tādām nodarbēm, kas nav saistītas ar mācībām vai kāda pienākuma pildīšanu.
Lūdzu atbildiet uz sekojošiem jautājumiem, izmantojot piedāvāto skalu:
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
1. Cik bieži Jūsu bērns pārkāpj noteiktās laika robežas, ko Jūs esat atvēlējis darbam ar internetu?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
2. Cik bieži Jūsu bērns nepilda pienākumus sakārtot māju, bet šo laiku pavada internetā?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
3. Cik bieži Jūsu bērns dod priekšroku pavadīt laiku internetā, tā vietā, lai atpūstos kopā ar ģimeni?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
4. Cik bieži Jūsu bērns veido jaunas attiecības ar domubiedriem internetā?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
5. Cik bieži Jūs sūdzaties par to, ka bērns pārāk ilgi pavada laiku internetā?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
6. Cik bieži Jūsu bērna atzīmes pazeminās tāpēc, ka viņš pārāk daudz laika pavada internetā?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
7. Cik bieži Jūsu bērns pārbauda savus e-pastus pirms sāk darīt kaut ko citu?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
8. Cik bieži Jūsu bērns izolējas no vienaudžiem kopš sācis lietot internetu?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
9. Cik bieži Jūsu bērns sāk aizstāvēties jeb noslēdzas, kad Jūs jautājat, ko viņš dara internetā?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
10. Cik bieži Jūs esat pieķēris savu bērnu slepeni esot internetā pret Jūsu gribu?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
11. Cik bieži Jūsu bērns laiku pavada viens pats spēlējot datoru?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
12. Cik bieži Jūsu bērns saņem dīvainus telefona zvanus no saviem jaunajiem interneta draugiem?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
13. Cik bieži Jūsu bērns atkliedz, strupi atbild vai ir aizkaitināts, ja kāds viņu traucē, tajā laikā, kad viņš ir internetā?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
14. Cik bieži bērns Jums liekas vairāk noguris vai pasīvs salīdzinot ar laiku, pirms internets ienāca Jūsu mājās?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
15. Cik bieži Jūsu bērns Jums šķiet pārņemts ar vēlmi būt pie interneta, tad kad viņš dara kaut ko citu?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
16. Cik bieži Jūsu bērnam uznāk dusmu lēkmes, no tā, ka pavaicājat, cik ilgi viņš ir pavadījis internetā?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
17. Cik bieži Jūsu bērns izvēlas pavadīt laiku internetā tā vietā, lai nodarbotos ar agrāk patīkamiem hobijiem un/vai citām interesantām nodarbēm?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
18. Cik bieži Jūsu bērns kļūst dusmīgs vai kareivīgi noskaņots, kad Jūs ierobežojat laiku, kuru viņš drīkst pavadīt internetā?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
19. Cik bieži Jūsu bērns izvēlās pavadīt vairāk laika internetā, nekā iziet ar saviem draugiem?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
20. Cik bieži Jūsu bērns jūtas depresīvs, noguris vai nervozs, kad nav pie datora un kad šīs pazīmes šķietami izbeidzas, kad viņš ir pie interneta?
nemaz vai reti 1 punkts
dažreiz 2 punkti
bieži 3 punkti
regulāri 4 punkti
vienmēr 5 punkti
Kad Jūs esat pabeiguši atbildēt uz visiem jautājumiem, saskaitiet punktus, kuru jūs esat pievienojis katrai atbildei, lai iegūtu gala rezultātu. Jo lielāks ir gala skaitlis, jo augstāka ir Jūsu bērna interneta atkarības pakāpe. Tas ir vispārīgs vērtējums, lai palīdzētu Jums novērtēt rezultātu:
20-49 punkti. Jūsu bērns ir viduvējs interneta lietotājs. Viņš var sērfot pa internetu nedaudz ilgāku laiku kā vēlās, bet šķiet, ka viņš spēj kontrolēt savi interneta lietošanu.
50-79 punkti. Šķiet, ka Jūsu bērnam dažreiz vai bieži ir problēmas ar interneta lietošanu. Jums jāņem vērā šī interneta ietekme uz bērna dzīvi un kā tas var ietekmēt visu Jūsu ģimeni.
80-100 punkti. Interneta lietošana ir radījusi nopietnas problēmas Jūsu bērnam un visticamāk arī Jūsu ģimenei. Jums nekavējoties jāķeras pie šo problēmu risināšanas.
Secinājumi
Es uzskatu, ka mana izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies. Manu izvirzīto hipotēzi apstiprināja raksts par spēli Everquest, no kuras ne viens vien cilvēks ir kļuvis atkarīgs, un Narkomānijas profilakses centra psiholoģes Aelitas Vagales raksti, kuros tiek skaidrots par datoratkarības rašanās cēloņiem, upuriem un par virtuālo pasauli. Kad sāku rakstīt šo darbu es apzinājos, ka datoratkarība Latvijā pastāv, bet jo vairāk es apkopoju informāciju, jo vairāk sāku apzināties problēmas nopietnību. Rakstot šo darbu es par datoratkarību uzzināju daudz jaunu lietu, piemēram, es tagad spēju noteikt vai cilvēks cieš no datoratkarības vadoties pēc datoratkarības pamatsimptomiem. Es arī uzzināju citu jauniešu viedokļus un piredzi saistībā ar datorakarību ar portāla www.narkomania.lv un paša rīkotās aptaujas palīdzību. Manuprāt darba mērķis un uzdevumi ir sasniegti un izpildīti. Rakstot šo darbu es arī nonācu pie vairākiem secinājumiem:
*Cilvēki visbiežāk lieto datoru lai aizmirstu slikto noskaņjumu
* Ilga uzturēšanās pie datora nopietni kaitē veselībai.
*Sabiedrība ir maz informēta par datoratkarību
*Datoratkarība rada raudējumus privātajā dzīvē
*Vecāki bieži vien bērna aizraušanos ar datoru pietiekami nenovērtē un neuzskata to par problēmu.
Anotācija.
In this work I will write about computer dependence. About that how it affects people’s heath and their relationships. My task is to inform society about this problem.
I think that computer dependence is like dependence from drugs, cigarettes or alcohol. Computer dependence affects not only children but adults a well. I thin that people plays computer games because they became what they always wanted to be, but hasn’t become in real life. When you become computer dependent you don’t care about your family, friends, your health, you only want to play, play and play the game. Of course by playing all kinds of games you can teach new things about almost everything. Computer dependence also can be caused by children’s parents. For example parents are going out to restaurant and they don’t have anyone who would look after kid. Parents give him money and say to go to the internet club and play computer games for some wile. If the boy likes computer games he may became computer dependant, because of his parents.
I think that parents should look after there children more careful, and spend more time with children.
Izmantotā literatūra